Foto

Peru atklāj karaliskās kapenes ar dārglietām, mūmijām un skeletiem

Gunta Kursiša,28.06.2013

Jaunākais izdevums

Peru ziemeļu daļā arheologi atklājuši senās Uari civilizācijas kapenes, kurās atrasti vairāki skeleti, sieviešu mūmijas, kā arī dārglietas, vēsta pasaules mediji.

Kopumā kapenēs atrasti vairāk nekā sešdesmit skeleti, ieskaitot triju Uari karalieņu mirstīgās atliekas, kas kapenēs guldītas kopā ar sudraba juvelierizstrādājumiem un koši krāsotu keramiku, ziņo BBC. Saskaņā ar arheologu pausto, dārgumi un mūmijas kapenēs atradušies aptuveni 1200 gadus.

Kapenes atrastas aptuveni 280 kilometru attālumā no Peru galvaspilsētas Limas. Šis ir pirmais arheoloģiskais Uari karaliskās ģimenes kapeņu atradums valsts vēsturē. Arheoloģisko izrakumu komplekss atklāts 1931. gadā Andu kalnos Ajakučo reģionā, un izrakumi notikuši ar pārtraukumiem līdzekļu trūkuma dēļ. Atklājumi notikuši jau pirms pāris mēnešiem, taču tagad par tiem sniegta plašāka informācija.

«63 skeleti kapenēs atrasti sēdus, turklāt virs citiem apbedījumiem – mēs uzskatām, ka tie bijuši upuri,» stāstīja arheologs Vieslavs Vieckovskis (Wieslaw Wieckowski). «Fakts, ka lielākā daļa skeletu bija sieviešu, kā arī tas, ka kapenēs atrasts arī daudz dārgumu, liek domāt, ka tās bijušas karaliskās elites kapenes,» stāsta pētnieks.

Atrasto dārgumu vidū ir, piemēram, zelta un sudraba auskari, sudraba trauki, aušanas rīki no zelta, naži, alabastra dzeramais trauks, rūpīgi izkrāsoti keramikas izstrādājumi u.c.

Uari civilizācija pastāvēja no 7. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā. Civilizācijas zenītā tajā ietilpa aptuveni 40 tūkstoši cilvēku. Salīdzinājumam, tajā pašā laikā Parīzē dzīvoja aptuveni 25 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peru un Latviju šķir milzu attālums, bet vieno vēlme tirgoties, ceļot un izzināt, apliecināja Peru komercmisijas vizīte Latvijā šonedēļ un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

«Šī misija Baltijas valstīs ir ar izteikti komerciālu nolūku. Vizītes ideja ir sniegt un dot maksimāli daudz informācijas par biznesa iespējām Peru un, protams, uzzināt par biznesa iespējām Baltijā un konkrēti Latvijā,» Dienas Biznesam uzsvēra Peru vēstnieka Helsinkos padomnieks Pablo Salamanka.

Latvijas un Peru salīdzinājums būtu aptuveni šāds. Gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita Peru ir lielāka valsts nekā visas Baltijas valstis, kopā ņemot. Tajā pašā laikā eksporta importa bilance, lai arī neliela, ir par labu Latvijai. Mēs vairāk vedam uz Peru, nekā preces ieved no eksotiskās Dienvidamerikas valsts.

Latviju Peru pārstāvjiem reprezentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākais investīciju projektu vadītājs Rolando Huapaija-Delgado. Viņš pats ironizēja, ka ar šādu uzvārdu varētu mierīgi stāstīt arī par Peru. Viņa tēvs ir no Peru, pats bieži viesojas tālajā valstī un lieliski saprot abu valstu kopējās iespējas. Oficiālais stāsts par Latviju bija tāds pats kā daudzām valstu delegācijām ārpus Eiropas Savienības – esam izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā, ir tirdzniecības iespējas ar Krieviju un Āzijas valstīm, kā arī iespējas izveidot noliktavu ar mazākām izmaksām nekā Hamburgā. Patiesais Latvijas šarma stāsts sākās brīdī, kad tas tika stāstīts spāniski ar Peru atbilstošām intonācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu Peru izcelsmes preču importam no šā gada 1.marta ir pieejamas vairākas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pieejamas šādas 18 tarifu kvotas Peru izcelsmes precēm: piena produktiem, gaļai, ķiplokiem, kukurūzai, sēnēm, rīsiem, alkoholiskiem dzērieniem, cukuram un cukuru sīrupiem, konditorejas un citiem minētajā regulā noteiktiem pārtikas izstrādājumiem ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%. Pieprasot minētās kvotas, ir nepieciešams iesniegt preču Peru izcelsmi apliecinošu dokumentu.

Tāpat, sākot ar martu, pieejamas 24 tarifu kvotas arī tādām Peru izcelsmes precēm kā plastmasas izstrādājumiem, auklām un tīkliem, trikotāžas, atsevišķiem dzelzs un tērauda izstrādājumiem, zivīm (makrelēm, anšoviem, stavridām, kalmāriem), saldētām vai sagatavotām, ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Nekustamo īpašumu attīstītāji Peru norok četrus tūkstošus gadu vecu piramīdu

Jānis Rancāns,04.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē Peru nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas norakušas aptuveni četrus tūkstošus gadus vecu piramīdu, 280 kilometru attālumā no galvaspilsētas Limas esošajā Elparaiso arheoloģiskajā kompleksā, atklājušas valsts varasiestādes.

Peru amatpersonas uzsākušas izmeklēšanu pret divām nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijām Alisol un Provelanz. Noraktā piramīda bijusi sešus metrus augsta un Peru arheologi norāda, ka tādējādi valsts vēsturei nodarīts neatgriezeniskus zaudējums.

Nekustamo īpašumu attīstītāji izmantojuši buldozerus, lai noraktu piramīdas, bet pēc tam atliekas aizdedzinājuši. Kopumā kompleksā atradās 12 piramīdas un attīstītāji mēģinājuši norakt arī pārējās. Tomēr to neļāvuši darīt aculiecinieki, kas arī izsaukuši policiju.

Peru Tūrisma ministrija BBC pastāstīja, ka Elparaiso piramīdu komplekss bijis reliģisks un administratīvs komplekss vēl ilgi pirms reģionā izveidojās un nostiprinājās Inku kultūra. «Cilvēki, kas to paveica, ir nodarījuši neatgriezeniskus zaudējumus Peru vēstures lappusei. Mēs nekad vairs neuzzināsim veidus, kādā piramīda tika uzbūvēta, kādi materiāli tika izmantoti un kādu lomu celtne spēlēja sabiedrībā,» aģentūrai AP norādīja Elparaiso arheoloģisko izrakumu vadītājs Marko Džuilens (Marco Guilen).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas zivju apstrādes iekārtu ražotāja Peruza ar īpašu interesi raugās uz Peru

LETA,05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas iekārtu ražotājai SIA Peruza īpaši perspektīvs eksporta tirgus varētu būt Peru, šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā Eksporta rīts sacīja Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Peruza īpaši specializējas zivju apstrādes, īpaši mazo zivju apstrādes līniju ražošanā. Pieprasījums pēc iekārtām lielā mērā ir atkarīgs no attiecīgā reģiona zivju apstrādes jaudām un nozvejas kvotām, sacīja R. Dlohi.

Viņš piebilda, ka Baltijas jūrā brētliņu nozvejas kvota ir 250 tūkst. tonnu gadā, un no tām lielu daļu izmanto Dānija, kas brētliņas pārstrādā zivju miltos. Savukārt Peru ir anšovu nozvejas kvota seši līdz septiņi miljoni tonnu gadā, un pat tad, ja daļa no tām tiek pārstrādāta zivju miltos, liela daļa paliek arī zivju produkcijas ražotājiem.

«Mūsu izstrādātās mazo zivju ķidāšanas līnijas jauda ir līdz 1000 zivīm minūtē, un, ja Latvijā nepieciešamas aptuveni trīs šādas līnijas, Igaunijā - divas, Polijā - desmit, tad Peru ir nepieciešamība pēc aptuveni 100 šādas jaudas līnijām. Tā ir valsts, kur varam kārtīgi izvērsties,» skaidroja R. Dlohi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas būvuzņēmēju interesantākie arheoloģiskie atklājumi

Gunta Kursiša,12.07.2013

Šogad aprīlī, darbus veicot Latvijas energoceltniekam (LEC), Piltenes pagastā pie Ventas projekta «Kurzemes loks» ietvaros tika uzrakti seni kapi.

Foto avots: LEC

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Peru nekustamo īpašumu attīstītāji norakuši četrus tūkstošus gadu vecu piramīdu, Latvijā, kur ar tik seniem arheoloģiskiem atradumiem nevar lepoties, būvnieki pret atrastajām senlietām un citām arheoloģiskām vērtībām izturas uzmanīgi, lai arī tie dažkārt kavējot veicamo darbu noteiktos termiņus, aptaujājot vietējos būvniecības nozares uzņēmumus, noskaidroja Db.lv.

Latvijas būvnieku atrasto senlietu un arheoloģisko vērtību vidū ir gan 13. gadsimta Rīgas pils mūra fragments, Latgales muižnieku apbedījumi, galvaskausi un skeleti, sena, no māla veidota ūdensnovades sistēma, vēsturiska liecība – pagājušā gadsimta pudele ar vēstījumu un citi.

«Būtiskas arheoloģiskās vērtības iespējams atrasts vietās, kurās līdz šim nav veikti šādi pētījumi vai kurās nav notikuši iepriekšēji būvdarbi. Tas, vai un cik bieži tiek atrasti arheoloģiski priekšmeti, ir atkarīgs arī no tā, cik vēsturiski būtiski notikumi risinājušies konkrētajā teritorijā,» Db.lv stāstīja Skonto būve projektu vadītājs Egīls Klēbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi to, kā laukstrādnieki Peru plantācijā ievāc avokado ražu. Pēc tam raža nonāk ar plantāciju saistītajā noliktavā, kur rūpīgi tiek sapakota. Turpat kastēs gulst arī tādi augļi kā mandarīni.

No 13. līdz 18. septembrim Peru norisināsies astotais Vispasaules Avokado kongress, kas veltīts šī garduma ražošanai, eksportam un tirdzniecībai.

Peru ir viens no lielākajiem avokado eksportētājiem pasaulē.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Pingons zeķes Lāčplēša ielas ražotnē

Gunta Kursiša,11.04.2014

Šonedēļ Db.lv viesojās uzņēmumā Pingons, kurš «paslēpies» Lāčplēša ielas pagalmā un kurā tiek ražotas zeķes, kas nonāk ne vien tuvākos eksporta tirgos, bet arī tādā eksotiskā valstī kā Peru.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paslēpies Lāčplēša ielas pagalmā, ražošanas uzņēmums Pingons ražo ievērojamus zeķu apjomus. Latvijā ražotās zeķes ar preču zīmi Pingons tiek tirgotas Krievijā, bet ar citiem zīmoliem nonāk ne vien Eiropas valstu, bet arī Peru tirgū.

Šonedēļ rādīsim Jums, kā top zeķes! Vairāk par to ražošanu uzziniet galerijā augstāk!

Pingons ir privātā marķējuma (privat label) zeķu ražotājs, un šeit tiek ražotas zeķes preču zīmei Pingons, kā arī zeķes citiem zīmoliem Latvijā un Eiropā, stāstīja uzņēmuma mārketinga direktore Sandra Beketova. Ar preču zīmi Pingons tiek pārdoti aptuveni 35% no kopējā ražotnē noadīto zeķu skaita. Savukārt pārējās zeķes tiek tirgotas klientiem dažādās Eiropas valstīs un citviet pasaulē. «Klienti ir dažendažādākie, un eksportēts tiek uz dažādām Eiropas valstīm, tāpat Pingons ražotnei ir savs sadarbības partneris Latvijā,» stāstīja S. Beketova. Viņa arī stāstīja, ka tālākā valsts, kur nonāk Pingons ražotās zeķes, ir Peru Dienvidamerikā. Pērn eksportēts tika arī uz Japānu. «Priecājamies, ka attīstamies ne tikai paši, bet arī redzam savu sadarbības partneru attīstību – arī viņi paplašina savus eksporta tirgus,» norādīja S. Beketova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latīņamerikas valstu grupa otrdien parakstīja rezolūciju, kas aicina Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro pieņemt humāno palīdzību, lai «atvieglotu» šīs valsts migrācijas krīzi.

Venecuēlu ir atstājuši vairāk nekā miljons tās pilsoņu, bēgot no ekonomikas sabrukuma, kura dēļ valstī trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu.

Ekvadoras galvaspilsētā Kito pirmdien un otrdien notika 13 Latīņamerikas valstu sanāksme, lai apspriestu venecuēliešu migrācijas krīzi, koordinētu reģionālu atbildi uz to un aicinājumu pēc ārēja finansējuma.

Sanāksmes noslēgumā parakstītā rezolūcija aicina «izveidot humānās palīdzības mehānismu, kas ļaus atvieglot kritisko situāciju».

Grupa arī aicināja Venecuēlu «pieņemt reģiona valdību un starptautisko organizāciju sadarbību», kuras mērķis ir rūpes par reģiona valstu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protesti pret Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro var pāraugt «asinspirtī» un izraisīt lielu bēgļu krīzi, brīdinājis Peru prezidents Pablo Kučinskis.

Viņš vizītes laikā Spānijā pavēstīja, ka mēnešiem ilgā politiskā un ekonomiskā krīze var likt cilvēkiem masveidā pamest valsti.

Viņš piebilda, ka venecuēlieši arī varētu ar laivām doties uz Nīderlandei piederošo Kirasao salu.

Peru prezidents, kurš asi kritizē Venecuēlas režīmu, aicināja izveidot starptautisku komisiju krīzes atrisināšanai.

Kopš aprīļa sākuma protestos Venecuēlā gājuši bojā jau 66 cilvēki.

Opozīcija un mediji vardarbībā apsūdz drošības spēkus, kas uzbrūk protestētājiem un žurnālistiem, pieļaujot arī demonstrantu aplaupīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Dzīvot zaļi par saviem, nevis valsts līdzekļiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojot par valsts naudu, kritērijiem, kas attaisno konkrētā brauciena nepieciešamību, ir jābūt stingrākiem un precīzākiem, bet brauciena rezultātiem - pārbaudāmākiem

DB jauno gadu uzsācis ar vadošo valsts resoru komandējumu izdevumu apkopojumu 2014. gadā. Pretēji gaidītajam lielākie «ceļotāji» strādā nevis Ārlietu ministrijā, Valsts prezidenta kancelejā vai premjera birojā, bet gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuras ierēdņi dažādiem braucieniem pērn tērējuši gandrīz divtik nekā Ārlietu ministrija. Jāsaka, ka pērn viss valsts resors kopumā braucieniem tērējis divreiz vairāk naudas nekā 2013. gadā - 8,4 miljonus eiro.

Nav noliedzams, ka valsts amatpersonām un augstākajiem ierēdņiem mūsdienās bez ārzemju komandējumiem nav iespējams iztikt. Taču, ja tie notiek par nodokļu maksātāju naudu, sabiedrībai ir tiesības pieprasīt, lai tie būtu ļoti labi koordinēti, t.i., ārzemju braucienos tiešām dotos tie, kam ir attiecīgā kompetence, un bez visādām «piekabēm», kuru funkcija konkrētajā braucienā nav saprotama. Mums ir vairāki ministri, kas pērn ir ceļojuši kopā ar saviem biroja vadītājiem/ vadītājām un uz mediju jautājumiem nav spējuši vai nav gribējuši izsmeļoši atbildēt, kāpēc viņiem ir bijusi nepieciešama konkrēto personu klātbūtne. Runājot, piemēram, par Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa braucienu uz Centrālāfriku, katras personas dalība šajā «ekspedīcijā» nodokļu maksātājiem izmaksāja diezgan apaļus 6000 eiro. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nesen devās uz ANO vides pārmaiņu konferenci eksotiskajā Peru veselu desmit ministrijas ierēdņu pavadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves rūpnīca «RK Metāls» dibināta 2013. gadā, taču pirmais pastāvēšanas gads pagājis komandas izveidošanas zīmē, reģionālajam laikrakstam «Kursas Laiks» stāsta uzņēmuma valdes loceklis Artjoms Fokejevs.

Ja salīdzina 2016. un 2017. gadu, izaugsme bijusi par 120 procentiem – no 1,6 miljonu apgrozījuma līdz 3,6 miljoniem. «No biznesa viedokļa, pat par 50 procentiem ir bīstami augt, bet par 120 procentiem – tas bija labs pārbaudījums ne tikai vadības komandai, bet arī biznesa filozofijai,» stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Šobrīd uzņēmuma eksporta tirgus sasniedzis 26 valstis pasaulē – no Ķīnas līdz Brazīlijai, Peru un ASV. Tomēr galvenais tirgus ir Centrāl­eiropā un Skandināvijas valstīs.Eksotiskajos tirgos uzņēmums vēl pagaidām nejūtoties stabili, bet kā interesantu nišu min Lielbritāniju un Austriju. Ekonomika tur ir ļoti strauji augoša, un to var salīdzināt ar Skandināvijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidamerikas valstī Peru šonedēļ sācies Dakaras rallijs, kas plaši pazīstams kā grūtākās motoru sporta sacensības pasaulē.

Sportisti sacentīsies gandrīz divu nedēļu garumā no 6. līdz 17. janvārim. Ar Latvijas licenci rallijā startē krievu pilota Aleksandra Dorosinskija stūrmanis Oļegs Uperenko no Ukrainas. Viņi trasē devušies ar BRP Maverick X3 spēkratu.

Kopumā trasē devušās 100 apvidus mašīnas, 41 smagais auto, 30 SxS klases spēkrati, 137 motocikli un 26 kvadricikli.

Slavenais rallijreids no 1979. līdz 2007.gadam 29 reizes norisinājās Āfrikā, bet 2008.gadā tas drošības iemeslu dēļ tika atcelts, savukārt jau nākamajā gadā debitēja Dienvidamerikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.

Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.

Labākais no sliktākajiem scenārijiem

“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka šodien Vidzemē gaidāms pirmais sniegs.

Iespējams, vienīgais dāmu tandēms, kas ražo vannas, meklējams Latvijā. Anata Balode un Evita Kuzma daudz iespaidojušās no Itālijas, un vannas ir veltījums šai valstij. DB šorīt raksta par abu dāmu pieredzi, radot uzņēmumu CasaDiVanna Ogrē.

Paredzams, ka sociālā nodokļa samazinājums tikai nedaudz mīkstinās minimālās algas pieauguma sitienu pa uzņēmēju makiem. Uzņēmēji norāda, ka valsts mazo algu darba devējiem, samazinot sociālā nodokļa likmi, bet palielinot minimālo algu, faktiski palielina izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čīles ziemeļos, Klusā okeāna piekrastē, nograndusi 8,2 ballu stipra zemestrīce, pēc kuras izsludināta cunami trauksme Čīlē, Peru, Ekvadorā, KOlumbijā un Panamā. Zemestrīcē bojā gājuši vismaz pieci cilvēki, kā arī vairāki ievainoti, vēsta BBC.

Jau šobrīd tiek ziņots, ka pret Čīles piekrasti triecas aptuveni divus metrus augsti viļņi.

Zemestrīces rezultātā izcēlušies vairāki ugunsgrēki, notikuši zemes nogruvumi, kā arī traucēta elektrības padeve. Vairāki desmiti tūkstošu cilvēku evakuēti no zemestrīces skartajām vietām, kurās izsludināta trauksme.

Kā vēsta BBC, atsaucoties uz Čīles vietējiem medijiem, uz vairākiem ceļiem valstī izveidojušies pamatīgi sastrēgumi, cilvēkiem mēģinot pamest zemestrīces skartās teritorijas.

Zemestrīce Čīlē notika otrdien pulksten 20:46 pēc vietējā laika (trešdien 01:46 pēc Latvijas laika). BBC ziņo, ka cunami trauksme būs spēkā vismaz līdz 10:00 pēc Latvijas laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Izejvielu krājumi ir lieli, bet daudzi turpina ražot par spīti zemajai cenai

Žanete Hāka,19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Milzīgs ražošanas apjoms palīdzēja izejvielu cenām kristies 2014. gadā, un analītiķi ir pārliecināti, ka tur tās arī kādu laiku uzkavēsies, jo krājumi ir izveidojušies ļoti lieli un daudzi turpina ražot iepriekšējos apjomos, par spīti zemajai cenai, norāda LHV bankas eksperts Mareks Rudovičs.

Pēdējo gadu augstās izejvielas cenas ļāvušas daudzām izejvielu kompānijām veikt ļoti lielas investīcijas visā pasaulē. Tas arī palīdzēja attīstīties vairākiem lieliem un maziem uzņēmumiem, kuri bija pilnīgi atkarīgi no šo kompāniju sekmēm. Šis kritums izejvielu cenā ir bijis diezgan postošs.

Izejvielu tigus kopumā saņēma vairākus triecienus iepriekšējā gadā, cenai strauji krītoties sākoties ar naftu, akmeņoglēm līdz pat cukuram. Izejvielu zemā cena ir novedusi pie vairākiem atlaistiem darbiniekiem, raktuvju slēgšanām un zaudējumiem investoriem, uzsver eksperts.

Viņš kā piemēru min - pirms diviem gadiem Daniela Nilsona ģimene iegādājās viesnīcu Zviedrijas pilsētā Pajalā, apmēram 80 kilometru attālumā no Polārā Loka. Tuvumā esošā Kaunisvāras dzelzs rūda bija tikko uzsākusi savu darbību un Nilsonu ģimene tikmēr izveidoja jaunas tikšanās vietas un atjaunoja nakstklubu. Kā atzina Nilsona kungs, tad viņš gribēja izveidot vietu, kur dzelzs rūdas darbiniekiem būtu patīkami atrasties. Citiem vārdiem sakot, viņš redzēja potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Valstis vienojas par Klusā okeāna reģiona tirdzniecības līgumu

LETA,05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divpadsmit Klusā okeāna reģiona valstis pirmdien panākušas vienošanos par vērienīgo brīvās tirdzniecības līgumu, paziņojusi ASV amatpersona.

Klusā okeāna reģiona sadarbības līgums radīs jaunu Klusā okeāna ekonomikas bloku ar samazinātām tirdzniecības barjerām starp iesaistītajām 12 valstīm.

Vienošanās panākta pēc Atlantā notikušajām piecu dienu ilgušām pārrunām, taču kopumā valstis pārrunas saistībā ar Klusā okeāna reģiona tirdzniecības līgumu veikušas piecus gadus.

Klusā okeāna reģiona sadarbības līgumu parakstījušas Austrālija, Bruneja, Kanāda, Čīle, Japāna, Malaizija, Meksika, Jaunzēlande, Peru, Singapūra, ASV un Vjetnama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Kolumbijā nogāzusies lidmašīna ar Brazīlijas futbola komandu; gājuši bojā 76 cilvēki

LETA--DPA/AFP,29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kolumbijā nogāzusies lidmašīna ar 81 cilvēku, no kuriem 76 gājuši bojā, apstiprinājusi policija.

Lidmašīnā atradās 72 pasažieri, tostarp Brazīlijas augstākās līgas futbola komandas Chapecoense locekļi, kas bija ceļā uz trešdienas maču Medeljinā, kā arī deviņi apkalpes locekļi.

Kā pavēstīja amatpersonas, katastrofas vietā atrasti pieci izdzīvojušie, ieskaitot Chapecoense aizsargu Alanu Rušelu, divus vārtsargus un stjuarti, kas nogādāti tuvējās pilsētas slimnīcā. Biezās miglas dēļ avārijas vietai nevar piekļūt ar lidaparātiem.

Medeljinas lidosta informējusi, ka lidmašīnas piloti pirms katastrofas ziņojuši par problēmām ar lidaparāta elektrosistēmu.

Radara kontakts ar čarterreisa lidmašīnu pazuda netālu no Elgordo kalna pie Launjonas pilsētas, paziņoja Antjokijas departamenta aviācijas dienesta amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Četri iemesli, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar

Renāte Ceipiniece, LU studentu Biznesa inkubatora dalībniece,27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvāju četrus iemeslus, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar. Visticamākais, ka sīvākais konkurents to dara jau šodien.

Pirmais iemesls – klients lieto internetu tagad. Jau vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto internetu. Ja vēl nesen valdīja uzskats, ka, reklamējoties internetā, iespējams uzrunāt tikai jauniešus, tad uzmini, kura vecuma cilvēki visstraujāk apgūst jaunās tehnoloģijas? Gandrīz puse no iedzīvotājiem vecumā no 60–74 gadiem lieto internetu katru dienu. Statistika liecina, ka uz reklāmas banneriem internetā visbiežāk klikšķina tieši cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Tāpat, lai «sērfotu» internetā vairs nav jāsēžas pie stacionārā datora – gan mobilās ierīces, gan internets ir pieejamāki nekā jebkad.

Otrais iemesls – tu vari acumirklī sasniegt arvien jaunu auditoriju. Internets ļauj šķērsot robežas, apvieno visus pasaules iedzīvotājus interešu kopienās, kuru fiziskā atrašanās vieta nav šķērslis. Iespējams, būsi pārsteigts, ieraugot kādu no Austrālijas, Peru, vai jebkura cita pasaules nostūra novērtējam tevis radīto produktu, bet šādi pircēji varētu kļūt par ikdienu, ja vien teiksi «jā» reklāmai internetā. Internets ir visātrākais veids kā «atvērt» savu biznesu visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Veterinārais un pārtikas dienests vienojies par eksporta sertifikātu ar Melnkalnes Veterināro un fitosanitāro dienestu, paverot iespēju Igaunijas ražotājiem eksportēt uz Melnkalni zivis un zivju produktus.

Sākot no pirmdienas, visi zivju pārstrādes uzņēmumi, kam ir atļauja darboties Igaunijā, varēs eksportēt savu produkciju uz Melnkalni, ja būs saņēmuši sertifikātu no Igaunijas Veterinārā un pārtikas dienesta.

2017.gadā Veterinārais un pārtikas dienests atvēra saviem lauksaimniekiem piena produktu eksportam jaunus tirgus Turcijā, Peru, Ukrainā, Dienvidkorejā, Japānā un Dienvidāfrikas Republikā.

Pašreiz Igaunijas piena produkti var tikt eksportēti uz 45 valstīm ārpus Eiropas Savienības, zivju produkcija var tikt eksportēta uz 32 valstīm, kas neietilpst ES, un gaļa un gaļas produkti - uz astoņām valstīm ārpus ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Latvijā uzņēmēji nākotnē raugās cerīgāk nekā vidēji ES

Dienas Bizness,12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi nākotnē raugās cerīgāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējā International Business Report pētījuma rezultāti.

Pētījumā apskatīts tas, kā uzņēmumi vērtē gan savas, gan arī valsts ekonomikas izaugsmes iespējas – neto 8% no Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir optimistiski noskaņoti un paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Par latviešiem vēl pozitīvāk noskaņoti ir igauņu uzņēmēji, no kuriem neto 18% paredz ekonomikas uzlabošanos. Lai gan Lietuvā šādi optimistiski noskaņoti ir tikai neto 2 % uzņēmēju, tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, norāda pētījuma autori.

Ekonomisko izredžu indeksā ES uzņēmēju noskaņojums vērtēts ar -17%, kas liecina, ka neto 17% Eiropas uzņēmumu līderu pesimistiski raugās uz ES ekonomikas nākotnes izredzēm. Pasaules vidējais rādītājs ir +4 %. Par spīti kopējam Eiropas pesimismam, neto 7% no ES dalībvalstu kompānijām plāno palielināt darbinieku skaitu nākamo 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru