Līdz ar vēlmi izcelties, pielaidīgākām prasībām pret etiķeti, kungu modē ienāk arvien krāsainākas zeķes, kas ir ne vien funkcionāls apģērbs, bet arī aksesuārs

«Zeķes ir jaunās šlipses. Latvijā šī tendence ir ienākusi nesen, bet pasaulē tā parādījusies pirms dažiem gadiem,» saka Egils Trumpe, zeķu zīmola Sokki (SIA Romur) īpašnieks. Lai gan cilvēki pērk dārgus apģērbus, nereti zeķes pērk lielveikalā, liekot tās iepirkumu groziņā kopā ar tomātiem vai maizi. Uzņēmums, veicot aptauju, secinājis, ka 60% pircēju zeķes iegādājas lielveikalos, visbiežāk – pelēkas, melnas. Tomēr teju pusei cilvēku ir svarīgi, lai zeķes ir patīkamas ādai, kā arī to dizains. «Neatceros, kad pats pēdējo reizi esmu pircis zeķes Latvijā. Pārsvarā tās pirku ārzemēs, jo te tādas, kādas vēlējos, nevarēju atrast. Gribam izveidot ideālās zeķes, kuras uzvelkot, cilvēks saprot, ka citas nevajag – ir komforts un tikai patīkamas izjūtas,» norāda Egils. Uzņēmums izmanto organisko kokvilnu, labās un kreisās kājas zeķes atšķiras, tām ir plakanās vīles. «Tieši tādu produktu nevienam citam ražotājam neesam atraduši. Ir Happy Socks ar modernu dizainu, ir Falke ar funkcionalitāti un klasisku dizainu. Manuprāt, kājām ir patīkamāk organiskās kokvilnas zeķēs,» viņš spriež. Ārzemēs, kur Egils savulaik pircis zeķes, ir ne vien plašāks piedāvājums, bet arī sīvāka konkurence. Runājot par to, kā klauvēt pie ārvalstu pircēju durvīm, Egils teic, ka šajā gadījumā uzņēmumam palīdz reklāmas rīki sociālajos tīklos, kur var precīzi definēt mērķa klientu. Jau šobrīd aptuveni 20% zeķu ir pārdotas ārpus Latvijas.

Pašmāju zīmols "Rō" piedāvā krāsaina un rotaļīga dizaina zeķes, kas radītas tepat Latvijā no dabīgi audzētas kokvilnas. Uzņēmuma plānos ir radīt jaunas kolekcijas, paplašināt piedāvājumu, atvērt veikalus citās Eiropas valstīs un kļūt par starptautiska līmeņa uzņēmumu.

"Rō" zīmols ar savu pirmo kolekciju plašākai auditorijai sevi pieteica 2019. gada decembrī.

Ideja par dizaina zeķu zīmolu "Rō" radusies aptuveni 2016. gadā. "Tas nebija pavisam nejauši, bet drīzāk likumsakarīgi, jo uzņēmējdarbība un mode mani vienmēr ir piesaistījusi. Uzskatu, ka katram projektam vai idejai ir jāspēj pieiet stratēģiski un izvērtēt tā potenciālu, tādēļ izvēlējos studēt finanses Banku augstskolā un uzņēmējdarbību Šveices Biznesa skolā," stāsta zīmola "Rō" izveidotājs Rodžers Dzintars.

Šobrīd, jau vairāk nekā 8 gadus viņš saistījis savu profesionālo darbību ar Latvijas Modes industriju, kur līdzdarbojies dažādu projektu izstrādē, organizēšanā un vadīšanā. Tas devis lielisku iespēju iepazīt to, kā darbojas modes industrija. Līdz ar to uzsākt uzņēmējdarbību tieši šajā jomā R.Dzintaram likās pavisam dabisks nākamais solis.

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Krievijas tirgus zaudēšana lielākajiem Latvijas zeķu ražotājiem bijis nopietns trieciens, taču ne visi steidz pilnībā pārorientēt biznesu, kaimiņu lielvalsts vilina joprojām, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Februārī SIA Pingons atsāks zeķu eksportu uz Krieviju. Uzņēmums plāno attīstīt nišas produktu – zeķes ar sudraba diegu, šim nolūkam šogad plānots iepirkt papildu iekārtas. Savukārt SIA Aurora Baltika fokusējas uz Skandināvijas valstīm un plāno nozīmīgas investīcijas jaunu ražošanas tehnoloģiju iegādē.

2016. gads SIA Aurora Baltika ir bijis pārmaiņu gads. Savulaik uzņēmumam ļoti nozīmīgs bija Krievijas tirgus. Šobrīd no astoņiem šīs valsts klientiem ir palicis tikai viens, informē SIA Aurora Baltika valdes loceklis Armands Lapiņš. Kādreiz šie astoņi klienti veica pasūtījumus katru mēnesi, bet šobrīd vienīgā Krievijas sadarbības partnera pasūtījums labākajā gadījumā ir reizi ceturksnī.

Lai gan zeķes ir funkcionāls apģērba gabals, tās arvien biežāk kļūst par aksesuāru, kas papildina garderobi un vīrieša tēlu

Ideja par košām vīriešu zeķēm Ivetai Vāgnerei un Dacei Spundei radās 2013. gada agrā pavasarī, un vasaras beigās viņas aktīvi ķērās pie darba. Abas pēc profesijas ir juristes, strādā vienā darba vietā, ir draudzenes un tagad arī biznesa partneres.

«Runājām, ka brīvajā laikā varētu darīt vēl kaut ko ārpus darba, jo enerģijas un laika pietika. Gribējās kaut ko interesantu, radošu, pilnīgi nesaistītu ar tiešajiem darba pienākumiem,» saka Iveta. Pagaidām viņas izbauda iespēju apvienot abas savas intereses. Šobrīd tas izdodas veiksmīgi. «Gan man, gan Ivetai patīk mūsu ikdienas darbs – jurisprudence –, un, cik vien varēsim, gribam to apvienot. Ja nākotnē būs jāizvēlas, tas noteikti būs Emiils, savs bizness,» spriež Dace. Iveta teic, ka izvēle tiks izdarīta tad, ja tas traucēs tiešos pienākumus darbā.

Maskavā 25.februārī apmeklētājiem durvis vēra viena no nozīmīgākajām modes izstādēm Collection Premiere Moscow (CPM).

Izstādes bērnu modes paviljonā CPM Kids, kas veltīts bērnu apģērbam un aksesuāriem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā Latvijas nacionālajā stendā savas šā gada rudens/ziemas apģērbu kolekcijas piedāvā 10 bērnu apģērbu radītāji un ražotāji: Ameri, Lalina, LK Fashion Pro, Ulla Kids, Paade mode, Petra.lv, Pingons, Zingers&Co, Be Hebe un Rita, biznesa portālu db.lv informēja Latvijas vēstniecība Krievijas Federācijā.

Izstādes norises laikā notiek arī semināri par modes tendencēm un aktualitātēm, kā arī dažādi šovi un modes skates.

Izstādi varēs apmeklēt līdz 28.februārim.

3D printeri dara brīnumus augstskolās, tie sāk iemājot skolās un drīzumā būs pieejami arī pāris biznesa inkubatoros reģionos; pārsvarā tiek izmantotas Latvijā ražotās printēšanas tehnoloģijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd divās Latvijas augstskolās ir izveidotas prototipēšanas laboratorijas. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) darbojas Dizaina fabrikas (DF) atvērta tipa laboratorija the LAB, bet Latvijas Universitātē (LU) ir izveidota FabLab prototipēšanas studija. 3D printerus ar pašvaldību finansiālu atbalstu ir iegādājušās vairākas Latvijas skolas – Baložu vidusskola, Aizkraukles novada ģimnāzija, Valmieras Valsts ģimnāzija u.c.

Sazobe ar uzņēmējiem

DF atvērta tipa laboratorijā the LAB visiem RTU studentiem, darbiniekiem un zinātniekiem ir iespēja materializēt savus izgudrojumus, izmantojot 3D printēšanas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tuvākajā laikā DF pakalpojumi būs pieejami arī uzņēmējiem Cēsīs un Madonā, kur tiks atvērti RTU biznesa inkubatori, stāsta DF vadītājs Čārlzs Bušmanis (Charles Bušmanis). Laboratorija the LAB ir aprīkota ar trim Latvijā izstrādātiem un izgatavotiem kompānijas Mass Portal 3D printeriem, kas nodrošina ātru un precīzu objektu izgatavošanu. Materiālu straujās attīstības dēļ ir iespējams izgatavot ne tikai demonstrācijas modeļus, bet arī pilnībā funkcionālus izstrādājumus. «Izmantojot 3D printēšanas tehnoloģiju, DF ir izgatavoti zobrati sacensību robotiem, kas savā klasē ir labākie ne tikai Eiropā, bet spējuši uzvarēt pat Japānas ilggadējos čempionus,» stāsta viens no DF izveidotājiem Guntis Kuļikovskis. DF mērķis ir veicināt studiju un zinātnisko pētījumu starpdisciplinaritāti, nodrošināt ilgtspējīgu inovāciju attīstību, kā arī izveidot saikni ar uzņēmējiem. Šo mērķu sasniegšanai noder studiju kurss «Jaunu produktu dizains un attīstība», kur studentu komandas strādā pie jaunu produktu izveides sadarbībā ar Latvijas uzņēmumiem, kā arī organizējot 3D printēšanas seminārus Meetup kustības ietvaros.

Katrs uzņēmējdarbībā meklē kaut ko savu, neatkārtojamu un individuālu, lai izceltos pārējo ražotāju vidū. Nīcas novada uzņēmums Tonus Elast elastīgajās zeķēs, kas veicina asinsriti, ievij īpašus dzintara diegus, kurus izgudrojusi Latvijas inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko. Tieši ar kompresijas zeķēm tiek saistīta uzņēmuma nākotne, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Lielā konkurence un klientu gaumes maiņa liek uzņēmumam Tonus Elast meklēt jaunus risinājumus medicīniskajai elastīgajai trikotāžai, kuras ražošanā uzņēmums specializējas otro gadu desmitu. «Nepārtraukti pētām tirgu un meklējam labākos risinājumus. Kompresijas zeķes tirgū aizvieto elastīgās saites un kļūst aizvien populārākas. Kompresijas zeķes ar dzintara diegiem pagaidām ir tikai mūsu piedāvājumā. Tas ir ekskluzīvs produkts savā tirgus nišā par ļoti pieņemamu cenu, tādēļ ceram uz panākumiem,» atklāj Tonus Elast valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka.

Latvijā uzņēmumam ir septiņi specializēti veikali, tomēr vietējā tirgū tiek realizēti tikai 8% no saražotā.

Pārceļoties no Rīgas uz laukiem, tekstilmāksliniece Lilita Bauģe meklē iespējas sevi nodarbināt un izveido zīmolu Bauge Textil.

Tā pamatideja ir ar roku darbu radīt latviskus un oriģinālus aksesuārus. Produkti ir dabai draudzīgi, jo izgatavoti no vintage tekstila vai otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Pirms tam radīts vēl viens zīmols – Knits –, ar kuru Lilita pārdod pašas adītas zeķes un cimdus no Latvijas aitu vilnas.

Izvēlas mierīgos toņus

«Tagad dzīvoju laukos, kur nav lielu iespēju atrast darbu un arī izbraukāt, piemēram, uz Liepāju. Tāpēc jāmeklē iespējas sevi nodarbināt pašai,» Lilita saka. Viņa kopā ar vīru no Rīgas pārcēlusies uz Grobiņas novada Gaviezes pagastu. Pagājušajā ziemā, gatavojoties Ziemassvētkiem, dāvanām sāka adīt zeķes un cimdus. No tā radās ideja par savu zīmolu, kam deva vārdu Knits, un adījumus viņa rada latviskus no A līdz Z. «Aita tepat, Latvijas pļavās ganījusies, vilna, kas nocirpta, tepat pārstrādāta, radīts dizains un tapis produkts, kas tālāk sāk ceļu pie pircēja,» viņa raksturo.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Latvijā nodokļu administrēšana jau tagad maksā ievērojami dārgāk nekā Igaunijā. Ja tiek ierobežota iespēja veidot mikrouzņēmumus, nodokļu administrēšana būs vēl sarežģītāka. No pārvaldes efektivitātes viedokļa tas ir nejēdzīgi. Turklāt vēl jo sliktāka ir nestabilitāte. Valdība iedomājas, ka vajag vairāk naudas valsts budžetam, un maina nodokļu sistēmu kā zeķes, intervijā laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Fragments no intervijas

Kā Latvijas ekonomiku ietekmējis periods, kurā pastāv Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) ražojumiem?

Kopumā Latvijas tautsaimniecība labi tikusi galā – kopējais eksporta apjoms pat audzis, bezdarba kāpums nav vērojams. Tomēr atsevišķiem uzņēmumiem, it īpaši pārtikas nozarē, gads kopš embargo ieviešanas bijis smags. Protams, var teikt, lai uzņēmēji meklē jaunus tirgus, bet Krievijas sankcijas attiecas ne tikai uz Latvijas ražojumiem, bet arī daudzu citu valstu ražojumiem, tāpēc spriedze Latvijai tuvajos tirgos ir liela un ar savu produkciju mūsu valsts uzņēmējiem tajos iekļauties ir grūti. Risinājums ir skatīties tālāk par Eiropas robežām. Patlaban notiek process, ka uzņēmumi pārorientē darbību uz citiem tirgiem. Daži uzņēmumi šajā aspektā bijuši ļoti veiksmīgi, piemēram, Food Union nesen Ķīnā nogādāja pirmo saldējuma klāstu. Redzam, ka arī kopumā eksports uz Ķīnu ir audzis, pat dubultojies. Palielinājies arī eksports uz ASV.

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Solvita Kūna visu gadu Latvijas pļavās un mežos vāc ārstnieciskos augus, kas tiek kaltēti pirtiņā un tad malti milzīgos blenderos, kas izgatavoti, pārtaisot pļaujmašīnas

«Lasu un izmantoju tos augus, kuri mani uzrunā. Eju, vēroju un ļaujos sirds sajūtām, katrs augs ir īpašs un vērtīgs. Apstrādājot augus, domāju pozitīvas domas, ticu, ka no tiem iegūtās ēteriskās eļļas un destilāti būs ne tikai lieliski kosmētikas līdzekļi, bet arī uzlādēs ar enerģiju un piepildīs ar saules gaismu,» saka zīmola Cade Dabas pieskāriens radītāja, SIA Cade īpašniece Solvita Kūna. Viņa atzīst, ka cilvēki arvien vairāk pievēršas dabisko līdzekļu izmantošanai kosmētikā, taču joprojām ir daudzi, kuri, piemēram, pēc karsēšanās pirtī, sevi ieziež ar losjonu, kurš intensīvi smaržo pēc zemenēm vai ķiršiem, nedomājot par tā izcelsmi un ķīmisko sastāvu.

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Medicīnisko elastīgo izstrādājumu ražotājs, AS “Olainfarm” grupas uzņēmums Tonus Elast pēc rekonstrukcijas atvēris atjaunoto koncepta veikalu Rīgā, Miera ielā.

Turpmāk šajā veikalā varēs iegādāties uzņēmuma ražotos izstrādājumus un iepazīties ar inovācijām, kas masveida ražošanā tiks laistas nākotnē.

Kaut arī 72% “Tonus Elast” klientu ir sievietes, daudzas no viņām – grūtnieces, uzņēmums piedāvā medicīniskos izstrādājumus dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem. Veikalā varēs iegādāties gan “Tonus Elast” populārāko produkciju – kompresijas zeķes, t. sk. dizaina kompresijas zeķes, zeķubikses un piedurknes, grūtnieču jostas un veļu, gan muguras balsta jostas, stājas korektorus, pēcoperācijas jostas, kā arī dažāda veida saites un ortozes locītavu veselībai. Veikala sortimentā būs AS “Olainfarm” grupas uzņēmuma “Silvanols” produkcija, nostiprinot sinerģiju starp grupas uzņēmumiem. Iecerēts, ka koncepta veikala telpās ar laiku varēs saņemt arī ārsta flebologa konsultācijas.

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

Ministru kabinets ceturtdien lēma pagarināt tirdzniecības ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus no 12.janvāra paplašinot klātienē nopērkamo saimniecības preču klāstu, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

No 12.janvāra klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat no 12.janvāra varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.

Zeķes, kas uzlabo karmu, – šāda filozofija ir Rīgas suvenīru zeķu biznesa idejas pamatā

Uzņēmums KarmaSock ir izperēts Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes Biznesa inkubatorā. To pirms diviem gadiem ir izveidojuši LU 1. kursa studenti Aleksandrs Geržatovičs un Krists Indrišonoks.

Uzņēmuma izveidošanā puiši ieguldīja savus vasarā nopelnītos līdzekļus – aptuveni 500 eiro. «Tas bija mūsu kopīgais budžets, kas sedza uzņēmuma dibināšanas, zeķu dizaina radīšanas un pirmās zeķu partijas saražošanas izmaksas. Atradām savu – suvenīru nišu. Latvijā vēl nekā tāda nebija. Izpētījām, ka tirgus flagmaņi nāk no Skandināvijas, krāsaino zeķu modi Eiropā ir izveidojis zviedru uzņēmums Happy Sock, padarot zeķes par ļoti nozīmīgu aksesuāru,» stāsta K. Indrišonoks.

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

Latvijā radītās dizaina zeķes velosipēdiem iekaro ASV un Kanādas tirgu, inovatīvo produktu pamanījis un aprakstījis arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, pastāstīja VeloSock izveidotājs Oskars Mickevičs.

Kreatīvais produkts ir funkcionāls izstrādājums, kas paredzēts, lai izvairītos no smilšu, dubļu u.c. netīrumu ienešanas telpā pēc brauciena. Tieši šī iemesla dēļ Oskaram radās ideja izstrādāt velozeķi, kas pilnībā mainīja Mickevičs un viņa biznesa partnera Gvido Bajāra ikdienu.

Mickevičs stāsta, ka Velo Sock dizaina paraugs Eiropas Savienībā ir reģistrēts jau gadu, savukārt Amerikā reģistrācija ir finiša taisnē.

Produkts tiek ražots Latvijā. «Ražošanas jaudas nav ierobežotas, šūšanas cehu ārpakalpojami ir pieejami un ar to nav problēmu,» stāsta Mickevičs.

Velozeķe ir izgatavota no elastīga materiāla, kas nodrošina zeķes uzvilkšanu velosipēdiem garumā no 1,6 līdz 2 metriem. Velozeķi var viegli uzvilkt uz velosipēda, paceļot priekšējo riteni un uzvelkot to visā garumā.

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Ministru kabinets ceturtdien lēma līdz 7.februārim pagarināt līdz šim noteiktos ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatību.

Virknei noteikto ierobežojumu beigu termiņš bija 25.janvāris, tomēr ar ceturtdienas valdības lēmumu visi ierobežojumi tiks turpināti līdz 7.februārim.

Tas nozīmē, ka nedēļas nogalēs turpināsies arī komandantstunda. Proti, no 29.janvāra līdz 31.janvārim un 5.februāra līdz 7.februārim būs aizliegta iedzīvotāju pārvietošanās naktī uz sestdienu un naktī uz svētdienu laikposmā no plkst.22 līdz 5. Komandantstundas laikā iedzīvotājiem būs pienākums uzturēties savā dzīvesvietā, tai skaitā samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem - neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs.

Aizliegums pārvietoties beidzas attiecīgi 31.janvāra plkst.5 un 7.februārī plkst.5.

Tuvojoties eiro ieviešanai Latvijā, sarosījušies automobiļu pircēji un tirgotāji, tādējādi šogad no jūlija līdz septembrim par 43% palielinājies valstī ievesto lietoto automašīnu skaits salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2012.gadā.

Turklāt par dažiem procentiem palielinājies arī jaunu automašīnu tirdzniecības apjoms, liecina Baltijas transporta sludinājumu un tirdzniecības portāla autoplius.lv informācija.

Kompānijas pārdošanas vadītājs Andris Mālnieks uzver, ka sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka automašīnu cenas pēc eiro ieviešanas var kļūt nedaudz lielākas. Ja tā var teikt, tad auto tirgu ir iekustinājušas bailes, ka līdz ar eiro ieviešanu palielināsies cenas. Tāpēc daļa Latvijas iedzīvotāju jau tagad steidz iegādāties jaunu automašīnu. Turklāt ir arī daudz tādu cilvēku, kuri, iegādājoties automašīnu, norēķinās skaidrā naudā. Attiecīgi - zeķēs sakrātos latus viņi vēlas iztērēt iespējami ātrāk, lai nevajadzētu tos konvertēt uz eiro, norāda A. Mālnieks.