Grant Thornton Rimess un LF Eksperts ir apvienojušies un no 2015. gada oktobra strādā ar vienu nosaukumu: Grant Thornton Baltic.

Grant Thornton Rimess un LF Eksperts ir divas no vadošajām Latvijas revīzijas, grāmatvedības un konsultāciju sabiedrībām. Apvienošanās nostiprina Grant Thornton Baltic Group (Grant Thornton Baltic SIA Latvijā, Grant Thornton Baltic OÜ Igaunijā un UAB Grant Thornton Baltic Lietuvā) pozīcijas Baltijas reģionā.

«Uzņēmumu apvienošanās ir likumsakarīgs izaugsmes solis,» stāsta jaunais Grant Thornton Baltic SIA vadītājs Latvijā Kaspars Rutkis.

Kaspars Rutkis, kas iepriekš bija LF Eksperts vadošais partneris, ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes loceklis. Grant Thornton Baltic SIA vadības komandā kopā ar Kasparu Rutki strādās partneri Ilze Palmbaha, Jelena Žovnikova, Silvija Gulbe un Dainis Tunsts.

Uzņēmumu vadītāji Latvijā ir piesardzīgāki savās prognozēs par ekonomikas augšupeju savā valstī nekā vidēji citu Eiropas valstu komersanti, liecina jaunākā Grant Thornton veiktā International Business Report pētījuma rezultāti.

Dažās Eiropas Savienības (ES) valstīs uzņēmumi ir ļoti pozitīvi noskaņoti, bet citās savienības valstīs uz nākotni raugās ar lielu skepsi.

Interanational Business Report rezultātus veido indekss, kas rāda to, par cik procentiem vairāk respondentu ir atbildējuši apstiprinoši uz konkrētu jautājumu nekā atbildējuši noliedzoši, ņemot vērā arī neitrālas atbildes. Atbildot uz jautājumu, vai jūsu valsts ekonomikā gaidāmi pozitīvi pavērsieni tuvākā gada laikā, Latvijas uzņēmumu vadītāji kopumā bija vairāk pozitīvi nekā negatīvi noskaņoti, uzrādot 12 % rezultātu. Taču šāds rādītājs ir ievērojami pesimistiskās par ES vidējo rezultātu — 29%.

Latvijā populārākās uzņēmumu sociālās atbildības aktivitātes ir piedalīšanās kopienas aktivitātēs (piemēram, talkās) un ziedošana labdarībai.

Starptautiskā pētījuma ietvaros Grant Thornton Rimess Baltic pētīja korporatīvās sociālās atbildības praksi Latvijā un uzņēmumu motivāciju iesaistīties šajās aktivitātēs. International Business Report rezultāti rāda, ka Latvijā populārākās sociālās atbildības aktivitātes ir piedalīšanās kopienas aktivitātēs (59 %) un ziedošana labdarībai (57%), kā arī enerģijas patēriņa mazināšana un atkritumu pārstrāde (52 %). Šie rādītāji ir ļoti līdzīgi visās trīs Baltijas valstīs un arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā, bet ar vienu izņēmumu — kompāniju iesaisti enerģijas patēriņa mazināšanā un atkritumu pārstrādāšanā. Neskatoties uz to, ka šī ir starp populārākajām sociālās atbildības aktivitātēm Latvijā, ES vidējais rādītājs ir vēl augstāks — šādas iniciatīvas raksturīgas vidēji 73 % uzņēmumu, kas to padara par pārliecinoši populārāko sociālās atbildības aktivitāti.

Latvija ir viena no līderēm dzimumu līdztiesībā – 43% no vadošajiem amatiem uzņēmumos ieņem sievietes un tas ir otrs labākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).

To apliecina revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējais International Business Report pētījums. Daļa no pētījuma, kas veikts kopā ar Forbes Insight un kurā šogad pirmo reizi ir iekļautas arī Baltijas valstis, ir veltīta sieviešu lomai darbavietās un dzimumu līdztiesībai.

Pētījumā secināts, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm dzimumu līdztiesībā darbavietās, par ko liecina salīdzinoši lielais sieviešu īpatsvars vadošajās pozīcijās. Sieviešu īpatsvars vadošajās pozīcijās lielāks ir vien Ķīnā un Polijā – attiecīgi 51% un 48%. Kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva dala ceturto un piekto vietu, savukārt pēdējā vietā šajā sarakstā ierindojas Japāna, kur tikai 7% vadošo amatu ieņem sievietes, kamēr pasaules vidējais rādītājs ir 24%.

Kā norāda viens no lielākajiem pasaulē finanšu konsultāciju tīkla uzņēmumiem SIA “Grant Thornton Baltic”, nemainot nekustamo īpašumu nodokļu likmes, jaunās kadastra bāzes vērtības 2025.gadā būtiski ietekmēs lielu daļu šī nodokļa maksātāju.

Uzņēmums norāda, ka starp Baltijas valstīm nekustamo īpašumu nodokļa politika Latvijā ir visnedraudzīgākā mājsaimniecībām. Latvijā nekustamo īpašumu nodoklis veido 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Igaunijā tas ir zemākais Baltijas valstīs – 0,2% un Lietuvā 0,3%. Turklāt Igaunija pieturas pie stratēģijas to turpināt samazināt – piemēram, no nākamā gada nekustamo īpašumu nodokļu likmes zemei, kas šobrīd ir 0,1%-2,5% robežās, augstākā robežvērtība nevarēs vairs pārsniegt 1%.

“Igaunija pēdējos desmit gadus mērķtiecīgi virzās uz budžeta ieņēmumu atkarības mazināšanas no nekustamo īpašuma nodokļa, respektīvi, apzinoties, ka šis nodoklis gulstas uz mājsaimniecībām. Šo gadu laikā īpatsvars budžetā no šī nodokļa ieņēmumiem mazinās. Lai arī Igaunija šobrīd pārskata kopējo nodokļu politiku un plāno palielināt nodokļu likmes, nekustamo īpašumu nodoklis tiek samazināts. Jāmin, ka Igaunijā līdzīgi kā pie mums ilgus gadus netika veikta zemes vērtēšana un kadastra vērtību pārskatīšana, tāpēc tā tika īstenota pēdējos gados, lai aktualizētu zemes vērtību pēc tirgus vērtības principiem. Tomēr likuma izstrādē ir iestrādāti principi, kas pasargās zemes īpašniekus no pārmērīga pieauguma – zemes īpašniekam nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% gadā,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” norāda, ka problēmas ar pārpildītajām maksas autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan Rīgas domes pēdējo piecu gadu politika tās masveidā likvidēt.

Turklāt centra nepieejamība ar automašīnām ir sekmējusi situāciju, ka Rīgas centrs no “vieta biznesam” viedokļa izmirst, par ko norāda gan viesmīlības uzņēmumi un restorāni, gan arī tukšie tirdzniecības vietu skatlogi.

“Izrādās, ka pašvaldības politika piespiest cilvēkus pārsēsties no privāta transporta uz velosipēdiem un sabiedrisko transportu ir nesekmīga, bet sekas, ko maksā pati pašvaldība, nesamērīgi augstas. Ja turpināsies līdzšinējā politika, nesalāgojot visas intereses, tad būs jādomā atbalsta programmas, kā mākslīgi aizpildīt Rīgas centru ar uzņēmumiem, cilvēkiem, jo ar zaļajām zonām, riteņbraucēju joslām, kokiem podos stāvvietu vietās piepildīt to nevarēs. Citviet pasaulē galvaspilsētas centrs ir dārgākais un pieprasītākais biznesa rajons, bet Rīga pēdējā laikā izteikti zaudē savu pievilcību šajā vietā. Tā rezultātā sāk veidoties jauni aktīvā biznesa centri Rīgā un Pierīgā, galvenokārt, kur var ērti piebraukt un novietot transportlīdzekļus,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Lielākā daļa jeb 60% Latvijas uzņēmumu savu turpmāko attīstību plāno finansēt no uzkrātajiem līdzekļiem, liecina starptautiskā audita un uzņēmējdarbības konsultāciju kompānijas Grant Thornton veiktā International Business Report ekonomikas pārskata rezultāti.

46% uzņēmumu plāno izmantot banku aizdevumus, savukārt 30% finansējumu savai izaugsmei meklēs no privātajiem investoriem.

Grant Thornton Rimess Baltic starptautiskā pētījuma ietvaros Latvijā, Lietuvā un Igaunijā skaidroja, kādas izaugsmes iespējas un attīstības, tostarp arī finansēšanas, modeļus paredz uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu visās trīs Baltijas valstīs attīstību turpmākos trīs gadus plāno finansēt no pašu līdzekļiem. Visvairāk šādu uzņēmumu ir Igaunijā, kur attīstību no pašu kapitāla finansēs 68% uzņēmumu, savukārt Lietuvā - 51 %. Piesaistīt privāto investoru līdzekļus plāno 30% Latvijas, 22% Lietuvas un 18% Igaunijas uzņēmumu. Biznesa attīstību ar banku aizdevumiem plāno finansēt 46% Latvijas, 39% Lietuvas un 36% Igaunijas kompāniju.

Latvijā un Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi nākotnē raugās cerīgāk un gaišāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, rāda Revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējā International Business Report pētījuma rezultāti.

Starptautiskā projekta ietvaros Grant Thornton pētīja to, kā uzņēmumi vērtē gan savas, gan valsts ekonomikas izaugsmes iespējas. 8% no Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir optimistiski noskaņoti un paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Par latviešiem vēl pozitīvāk noskaņoti ir igauņu uzņēmēji, no kuriem 18% paredz ekonomikas uzlabošanos. Lai arī Lietuvā šādi optimistiski noskaņoti ir tikai 2% uzņēmēju, tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Ekonomisko izredžu indeksā tas ir mīnus 17%, kas nozīmē, ka 17% Eiropas Savienības uzņēmumu līderu pesimistiski raugās uz ES ekonomikas nākotnes izredzēm.

Ievērojama daļa Latvijas uzņēmumu vadītāju kā ārkārtīgi nopietnu draudu uzņēmējdarbības attīstībai nākotnē vērtē ekonomiskās situācijas neskaidrību un kvalificēta darbaspēka trūkumā. Lietuvā un Igaunijā šādi uzskata krietni mazāk uzņēmēju, liecina Grant Thornton veiktais pētījums.

Starptautiskā pētījuma ietvaros Grant Thornton Rimess Baltic Latvijā pētīja, kādus tuvākās nākotnes attīstības scenārijus un izaicinājumus sagaida Latvijas uzņēmumu vadītāji. Pārskata rezultāti rāda, ka Latvijā vismaz puse vadības līmeņa darbinieku tuvākajā nākotnē paredz gan nestabilitāti ekonomiskajā vidē, gan kvalificētu speciālistu trūkumu.

Lietuvā ekonomiskās situācijas neskaidrību kā draudu vērtē tikai 24% uzņēmumu, bet Igaunijā - 22%. Arī par kvalificēta darbaspēka trūkumu kaimiņvalstu uzņēmēji nav tik norūpējušies: Lietuvā ar to paredz saskarties 29%, bet Igaunijā - 38%.

Savukārt vismazāk Baltijas uzņēmumu izaugsmi ietekmēs informāciju tehnoloģiju nodrošinājums un kvalitāte valstī un transporta infrastruktūra. Latvijā līdzīgi kā kaimiņvalstīs tās kā apmierinošas vērtē attiecīgi 76% un 72% vadītāju.

30. jūnijā NASDAQ OMX Tallinas birža piešķīra Sertificētā konsultanta statusu audita un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumam Grant Thornton Rimess, kas tādejādi ir kļuvis par Sertificēto konsultantu NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North.

Kā liecina paziņojums biržā, Grant Thornton Rimess piedāvās konsultāciju pakalpojumus Igaunijas uzņēmumiem, kuri vēlas iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū First North.

NASDAQ OMX Tallinas biržas valdes priekšsēdētājs Rauno Kletenbergs norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumiem, kas plāno iekļaut savas akcijas alternatīvajā tirgū, būtu izvēle starp vairākiem pieredzējušiem konsultantiem, kas varētu tiem sniegt nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā.

First North Sertificētais konsultants sniedz uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu sagatavošanās procesā uzņēmumu akciju iekļaušanai NASDAQ OMX organizētajā Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir palīdzēt uzņēmumam izpildīt tirgus noteikumu prasības un sekot līdzi, lai uzņēmums ievērotu informācijas atklāšanas prasības un investoru rīcībā būtu pietiekams informācijas apjoms investīciju lēmumu pieņemšanai. Sertificētā konsultanta statuss tiek piešķirts uzņēmumiem ar atbilstošu pieredzi biznesa konsultāciju vai finanšu starpniecības jomā.

Latvijā sievietes biežāk ieņem vadošus amatus nekā jebkur citur Eiropā – 41% darbinieku uzņēmumu valdēs un augstākajā vadībā (senior management) ir sievietes, liecina Thornton Rimess Baltic veiktā International Business Report pētījuma rezultāti.

Baltijas valstis ir izteiktas līderes Eiropas Savienībā (ES) šajos rādītājos. Lietuvā 39% vadošo amatu ieņem sievietes, savukārt Igaunijā – 37% vadītāju ir sievietes. Arī Polijā šis rādītājs ir samērā augsts - šajā Austrumeiropas valstī katru trešo vadošo amatu ieņem sieviete (34%). Polijai seko Beļģija ar 30% sieviešu īpatsvaru vadošos amatos. Pēc pētījuma datiem vidēji Eiropā 23% vadošu amatu atrodas sievietes.

40% aptaujāto Latvijas uzņēmumu sievietes ieņem finanšu direktores amatu. Vēl starp izplatītākajiem vadošajiem amatiem sieviešu vidū ir uzņēmuma izpilddirektore (22%), operāciju direktore (17%) un cilvēkresursu vadības direktore (14%).

Atklātā konkursā noskaidroti uzņēmumi, kuri veiks projektam Rail Baltica nepieciešamo nekustamo īpašumu tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu vērtības noteikšanu.

Vispārīgā vienošanās tiks noslēgta ar sešiem uzņēmumiem: SIA «Grant Thornton Baltic», SIA «BIZNESA KONSULTANTU GRUPA», SIA «VCG Ekspertu grupa», SIA «VESTABALT», SIA «Interbaltija», SIA «Eiroeksperts» par nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšanu un ar trim uzņēmumiem: SIA «Grant Thornton Baltic», SIA «BIZNESA KONSULTANTU GRUPA» un SIA «Eiroeksperts» par komersanta darbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu novērtēšanu.

Konkurss jau pēc izsludināšanas šā gada februārī izsauca paaugstinātu potenciālo pretendentu interesi, tā termiņš tika pagarināts līdz 30. maijam, rezultātā - konkursam pieteicās septiņi pretendenti.

Konkurss bija viens no sagatavošanās darbiem, kas nepieciešams, lai uzsāktu atsavināšanas procesu. Īpašumi tiks atsavināti pakāpeniski, uzsākot atsavināšanu Rīgā un turpināsies līdz pat 2020. gada beigām.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Globalizācija uzņem apgriezienus, un uzņēmēji lūkojas pēc iespējām atvērt jaunus ieņēmumu avotus, savukārt valdības runā par ekonomikas diversifikāciju, jaunākajā Global Dynamism Index pētījumā norāda biznesa konsultāciju kompānijas Grant Thornton eksperti.

Pašreizējā digitālā paaudzē pazeminās barjeras ieiešanai tirgos, tādējādi paverot vairāk starptautiskas izaugsmes iespējas dinamiskam biznesam.

Grant Thornton izveidojis Global Dynamism Index, kas tiek veidots no 22 rādītājiem piecos izaugsmes segmentos, apkopojot biznesa izaugsmes vidi 60 pasaules valstīs. Katra no tām sarindota, ņemot vērā nakotnes izaugsmes potenciālu un jomas. Pētījumā tiek vērtēta biznesa darbības vide, finansējuma pieejamība, darba tirgus, tehnoloģijas un tirgus izaugsme.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot valstis, kuras ir visperspektīvākās biznesa veidošanai.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Latvijā ne tikai būtu jābeidz runāt par iespējamu termiņuzturēšanās atļauju (TA) programmas pārtraukšanu, bet arī jākonkretizē šīs programmas mērķi un jāpārskata samērā stingrie uzturēšanās atļauju noteikumi, secināts TA programmas izvērtēšanai nolīgtās Kanādas investīciju un biznesa konsultāciju firmas Raymond Chabot Grant Thornton LLP pagaidām vēl topošajā pētījumā.

Kompānijas pārstāvis Marks Odē pēc Ekonomikas ministrijas ielūguma šodien Latvijas Darba devēju konfederācijā prezentē pētījuma starpziņojumu un piedalās diskusijā par TA politiku.

Vai Latvijā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana būtu jāpārtrauc?

Mūsu kompānija neredz nevienu iemeslu to darīt. TA programmā runa ir par divām lietām – imigrāciju un/vai investīcijām. Attiecīgi tā ir aplūkojama no sociālā un ekonomikas aspekta, un no ekonomikas skatījuma ir absolūti, melns uz balta skaidrs, ka Latvijas TA programma ir laba. Jūs trīs gadu laikā tās ietvaros esat ieguvuši pāri par 400 miljoniem latu. Ja jūs to pārtrauksit, gadā savai ekonomikai zaudēsit apmēram 150 miljonus latu.

Dabasgāzes kompānijas AS Latvijas gāze akcionāri piektdien atbalstīja sadales sistēmas operatora izveidi reorganizācijas ceļā (valdošais uzņēmums - tirgotājs; atkarīgā sabiedrība - sadales sistēmas operators), liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Nolemts arī ievēlēt zvērinātu revidentu SIA Grant Thornton Baltic reorganizācijas lēmuma pārbaudei, nosakot atalgojumu līgumā līdz 20 000 eiro, neieskaitot PVN. Tāpat arī uzdot kompānijas valdei veikt nepieciešamās darbības un sagatavot dokumentu projektus lēmuma pieņemšanai par Latvijas Gāzes sadalīšanu.

Tāpat akcionāru sapulcē nolemts dividendēs no pagājušajā gadā Latvijas Gāzes gūtās peļņas izmaksāt 37,107 miljonus eiro jeb 0,93 eiro par akciju. Savukārt pārējo sadalei pieejamo Latvijas Gāzes peļņas daļu 398 757 eiro apmērā nolemts ieskaitīt kompānijas nesadalītajā peļņā.

Dabasgāzes kompānijas akcionāri arī pieņēma zināšanai valdes, padomes, korporatīvās pārvaldības un zvērināta revidenta ziņojumu, apstiprināja 2016.gada pārskatu, ievēlēja revidentu 2017.gada pārskatu revīzijai, kā arī nolēma izmaksāt uzņēmuma padomes locekļiem vienreizēju piemaksu par 2016.gada darbības rezultātiem sešu ikmēneša atalgojumu apmērā.

Mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina metodiku no cm2 uz kW, daļa spēkratu lietotāju izjutīs šī nodokļa būtisku pieaugumu, taču daļai šis sadārdzinājums būs vien divi eiro mēnesī.

To paredz izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuras stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. „Kādreizējais automašīnas identifikators - tās motora tilpums kubikcentimetros - šodien vairs nevar pildīt savu lomu, tāpēc notika cm2 nomaiņa uz motora maksimālo jaudu, kas izteikta kW,” skaidro Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Viņš norāda, ka būtībā Latvija, pārejot uz automašīnas identifikāciju pēc jaudas, ir ieviesusi modeli, kāds Igaunijā ir jau ilgāku laiku. „Tāda oficiāla automašīnu cenu kataloga jau nav, un vienīgais, pēc kā var ranžēt automašīnas, ir to motora maksimālā jauda, un teorētiski - jo lielāka jauda, jo auto ir dārgāks, un loģiski, ka par dārgāka auto izmantošanu jāmaksā augstāks uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,” norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad auto maksā ļoti dārgi, bet tā motora jauda ir salīdzinoši neliela. „Jo jaudīgāks auto, jo lielākus izmešus rada, un tieši tāpēc tiem ir būtiski augstāka nodokļa likme,” skaidro A. Kulbergs. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme palielināta arī elektroauto no 10 eiro līdz 15 eiro mēnesī, vienlaikus ieviests līdz šim nebijis nodoklis plugin hibrīdauto — 25 eiro mēnesī.

Labrīt!

Šonakt Latvijā daudzviet ticis novērots sals - Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka visaukstākais bijis Skultē, kur gaisa temperatūra pazeminājusies līdz mīnus 2,6 grādiem.

SIA Linu lāde līdzīpašniece Sandra Rudzīte ir pārliecināta, ka tautiskā dizaina drēbes nav domātas tikai Līgo svētkiem, bet gan arī ikdienai, turklāt visos gadalaikos. Viņa kopā ar māsu Evitu Smanuhinu nodibinājušas linu apģērba šūšanas uzņēmumu. Māsas secinājušas, ka etno jeb tautiskais dizains ir vajadzīgs un cilvēki to labprāt iegādājas.

Šorīt DB raksta par paredzamām izmaiņām alus zīmolu patēriņa struktūrā. Aldara lēmums par ražošanas pārcelšanu ārpus Latvijas var likt parādīties nelielām lokālām alus darītavām.

Uzņēmēji Igaunijā nākotnē raugās optimistiskāk nekā Latvijas un Lietuvas kompāniju pārstāvji, citējot Grant Thornton International pērnā gada beigās veikto pētījumu, ziņo BBN.

Pētījums liecina, ka 18% uzņēmumu vadītāju Igaunijā paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos tuvāko 12 mēnešu laikā, savukārt Baltijā kopumā tā domā vien 7% uzņēmēju, bet pasaulē tik optimistiski noskaņoti ir vēl mazāk uzņēmēju – 4%.

Igaunijā 26% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka šā gada laikā grasās pieņemt darbā vairāk darbinieku, kamēr pasaulē šādi plāni ir 22% uzņēmēju, bet Eiropas Savienībā – 7% vadītāju.

54% respondentu šogad paredz ieņēmumu kāpumu, kamēr Baltijā kopumā tā domā 36% uzņēmēju, bet pasaulē – 455 uzņēmēju.

Tāpat puse kompāniju Igaunijā šogad paredz peļņas kāpumu, visās Baltijas valstīs kopumā tā domā 29% uzņēmēju, bet ES – 19%.

Sadarbojoties ar grāmatvedības un finanšu konsultāciju uzņēmumu, Latvijas uzņēmējiem vissvarīgākie kritēriji ir detalizēts līgums un speciālistu pieredze, bet mazāka nozīme ir cenai un izmantotajiem IT risinājumiem, liecina konferencē Grāmatvedības forums 2015 publiskotie pētījuma dati.

Šāgada februārī 36 valstīs konsultāciju uzņēmuma Grant Thornton veiktais pētījums arī atklāj, ka, vērtējot sadarbību ar grāmatvežiem, uzņēmējiem svarīgākā ir speciālistu izpratne par klienta biznesu un pakalpojuma uzticamība. Šiem apgalvojumiem piekrīt attiecīgi 44% un 31% aptaujāto Latvijas uzņēmēju, teikts paziņojumā presei.

Vienlaikus pakalpojuma cenai vai grāmatvedības uzņēmuma IT spējām un izmantotajiem risinājumiem Latvijas uzņēmēju skatījumā ir daudz mazāka nozīme. Cenu kā vissvarīgāko kritēriju minējis tikai katrs ceturtais (25%) aptaujātais. Bet aptuveni divām trešdaļām (66%) Latvijā aptaujāto grāmatvedības uzņēmuma IT spējas un izmantotie risinājumi nav izšķirošs kritērijs ārpakalpojuma izvēlē.

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” savā apskatā norāda, ka darbaspēka trūkuma ilgtermiņā risināšanai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgs faktors būs iekšējo resursu mobilizēšana, respektīvi, efektivizējot un samazinot publiskā sektora pārvaldi par labu privātajam sektoram.

Kopš 2019.gada darbavietu skaitā valstī ir samazinājies par gandrīz 33 tūkstošiem – no 912 tūkstošiem uz 879 tūkstošiem, lai gan uzņēmumu skaits nav īpaši mainījies. Tomēr tas noticis uz privātā sektora rēķina, kur darbavietu samazinājums sasniedzis gandrīz 28 tūkstošus, kamēr publiskajā sektorā tas veidoja tikai 5 tūkstošu samazinājumu. Sabiedriskajā sektorā strādā 32% no visiem strādājošajiem, kas tik nelielai valstij ar tik mazu noieta tirgu ir daudz, ņemot vērā, ka mūsu situācijā ir lielāks spiediens uz privātā sektora spēju “saražot” lielāku nodokļu apjomu, lai uzturētu publiskajā sektorā strādājošos, tostarp policistus, ārstus, skolotājus, kā arī seniorus un bērnus (pabalsti, izglītība, atlaides), u.tml.