Latvijas Televīzija pieļauj iespēju, ka Latvija tomēr varētu piedalīties Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, kas šogad notiks Maskavā, Db.lv informēja SIA Latvijas televīzija Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieviņa Ancena.

Pagājušā gada nogalē saistībā ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties.

Šobrīd, pateicoties plašajai rezonansei sabiedrībā un vairāku organizāciju paustajam atbalstam, radusies cerība, ka Latvija tomēr varētu piedalīties Eirovīzijā. Latvijas Televīzija šobrīd izskata iespējas, kā rast nepieciešamo finansējumu, kā arī risina pārrunas ar eventuālajiem atbalstītājiem.

Detalizētāku informāciju par Latvijas dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā LTV varētu sniegt nākamās nedēļas sākumā.

Tēriņi, lai sagatavotos un noorganizētu Eirovīzijas dziesmu konkursu Krievijā, Maskavā 2009. gadā, varētu sasniegt 1 miljardu rubļu (ap 20 milj. Ls).

Par to paziņojis Krievijas vicepremjers Aleksandrs Žukovs, kurš ir organizatoriskās komitejas vadītājs, ziņo newsru.

Pēc vicepremjera teiktā, šāda summa jau esot rezervēta valsts budžetā. Papildu finansējumu vēl nodrošināšot arī Maskavas pilsēta. Eirovīzijas konkurss norisināsies nākamgad no 9. līdz 16. maijam Maskavā, sporta kompleksā Olimpijskij. Kompekss spēj uzņemt 25 000 apmeklētājus. Uz Eirovīzijas atspoguļošanu tiek gaidīti vairāk nekā 2 000 žurnālisti. Žukovs apgalvojis, ka konkurss būšot «interesants un skaists», tiesa, neatklājot sīkāku informāciju par to, kas gaidāms.

Skatītākā pārraide pērnā gada decembrī bija šovs Dziedošās ģimenes kanālā LNT, to vērojuši vidēji 17.3%, jeb 377.4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, liecina TNS Latvia dati.

Otra skatītākā pārraide decembrī bija LNT ziņas svētdienās, tās vērojuši vidēji 15.3%, jeb 333.2 tūkstoši. Sporta ziņas kanālā LNT ierindojušās trešajā vietā, bet Latvijas Lepnums 2009 ierindojies ceturtajā vietā.

Pērn decembrī kanālam PBK veltīti 10.5%, LTV1 – 10.1%, LTV7 – 5%, RTR Planeta Baltija - 3.9%, TV5 Rīga – 3.3%, 3+ - 3.2% no kopējās TV skatīšanās, RenTV Baltija, TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 2.3%, TV6 – 0.6%, PBMK – 0.4%. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 28.9%, bet video un DVD skatīšanai – 2.7%.

Decembrī skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 41 minūti dienā, tas ir par 3 minūtēm vairāk nekā 2009.gada novembrī.

Augustā Latvijā populārākais TV kanāls bijis LNT. Šim kanālam Latvijas iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši visvairāk uzmanības - 16.9 % no kopējā TV skatīšanās laika, liecina TNS Latvia apkopotie dati.

Otrais skatītākais bijis kanāls TV3 ar 13.1 %. Trešais skatītākais bijis kanāls PBK, tā vērošanai Latvijas iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 11 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Kanālam LTV1 veltīti 9.8 %, bet kanālam LTV7 – 5.4 %. Kanālam TV5 Rīga veltīti 3.7 % un kanālam 3+ - 3.1 % . Savukārt kanālam RTR Planeta Baltija – 3 %, kanālam RenTV Baltija - 2.2 % un kanālam TV6 – 1.3 %, bet mūzikas kanālam PBMK – 0.7 % no kopējā TV skatīšanās laika. Visiem pārējiem kanāliem veltīti 27.6 %, bet video un DVD skatīšanai – 2.1 %.

Laiks, ko viens TV skatītājs, kas vecāks par 4 gadiem, pavadījis pie TV ekrāna augustā, ir bijis 4 stundas un 36 minūtes vidēji dienā. Savukārt Igaunijā tas ir bijis 4 stundas un 49 minūtes, bet Lietuvā 4 stundas un 23 minūtes vidēji dienā, komentē TNS Latvia mediju pētījumu projektu direktors Mārtiņš Traubergs.

Šā gada oktobrī skatītāko televīzijas programmu topa pirmajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 6, ko raida telekanāls TV3, nedaudz atpaliek tā paša telekanāla ziņas un raidījums Nekā Personīga, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati.

Oktobrī TV3 programmu UgunsGrēks 6 noskatījās 9,9% jeb 203,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem, TV3 ziņas skatīušies 9,7% iedzīvotāju un raidījumu Nekā personīga - 9,7% iedzīvotāju.

Ceturtā skatītākā programma bija TV3 Laika ziņas (9,6%), piektajā vietā – LNT ziņu Top 10 ((8,7%), tai seko LNT Vieta, kur sirdij atgriezties (8,1%), LNT Ekstraseni kā detektīvi (8,0%), TV3 Ekstrasensu cīņas 10 (7,9%), LNT ziņas (svētdienā) (7,9%).

Savukārt LTV1 raidījums Panorāma (sestdienā) ir 14. skatītākā programma, bet LTV1 de facto – 19. skatītākā programma.

Otrdien, 12. maijā, LTV1 tiešraidē būs skatāms Eiropas vērienīgākā izklaides notikuma – Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa pirmais pusfināls.

Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek jau 53. gadu, jāatgādina, ka tikai kopš 2004. gada ieviests pusfinālu un fināla princips, bet pērn formātam pievienotas vēl jaunas nianses: katrā no diviem pusfināliem var piedalīties līdz 20 dalībvalstīm, bet finālā piedalās no katra pusfināla kvalificējušās 10 valstis plus vēl piecas valstis: Lielais četrinieks (Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija), kā arī valsts, kura organizē konkursu. Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 42 valstis, no kurām 18 piedalīsies pirmajā pusfinālā, bet 19 – otrajā.

Kompānija Narvesen un a/s Latvijas Krājbanka atsaukušās Latvijas Televīzijas (LTV) aicinājumam sniegt atbalstu Latvijas dalībai Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, Db pavēstīja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Šogad Eirovīzija taps tikai no draugu un labvēļu naudas, neskarot LTV budžetu," skaidro LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Iepriekš, līdz ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr ar Narvesen un Latvijas Krājbankas atbalstu, Latvijas Televīzija (LTV) šogad tomēr piedalīsies Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā. Savukārt atbalstu Eirovīzijas nacionālās atlases finālam, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, sniegs Ventspils attīstības aģentūra un Ventspils pilsētas dome.

Šī gada martā skatītākais TV kanāls ir bijis LNT , vēsta mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Pētījumā, kurā apkopotas 2009. gada marta TV kanālu auditorijas, teikts, ka kanāla LNT vērošanai TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 18.8 % no kopējā TV skatīšanās laika, un tas ir par 0.8 % vairāk, nekā šī gada februārī.

Otrajā vietā ierindojas kanāls TV3 ar 14.9 %, trešajā kanāls PBK ar 11 %, un ceturtajā vietā kanāls LTV1 ar 10.5 %. Kanālam LTV7 martā skatītāji veltījuši 4.5 % no kopējā TV skatīšanās laika, kanālam TV5 Rīga 4 %, savukārt kanāliem 3+, RTR Planeta Baltija un RenTV Baltija attiecīgi 3.8 %, 3.2 % un 2.8 %.

0.7 % tika veltīti kanālam TV6 un 0.4 % mūzikas kanālam PBMK. Visu citu kanālu vērošanai tika veltīti 23.3 %, savukārt Video un DVD - 2.1 %.

Aprīlī LNT joprojām ir skatītākais TV kanāls, turpretī Pasaules čempionāts hokejā, ko translēja TV3, ir skatītākā pārraide, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotā informācija par TV kanālu auditorijām.

Pēc skatīšanās laika daļas skatītākais TV kanāls aprīlī bija kanāls LNT, kura vērošanai TV skatītāji veltījuši 17.8 % no kopējā TV skatīšanās laika. Otrais skatītākais ir bijis TV3 ar 16.9 % lielu skatīšanās laika daļu, bet trešais – kanāls PBK ar 11.4 %.

Tiem seko kanāls LTV1 ar 9.6 %, kanāli LTV7 un 3+ ar 4.0 % katrs un kanāls TV5 Rīga ar 3.7 %. Kanālam RTR Planeta Baltija skatītāji veltījuši 3.5 % no veltītā laika TV vērošanai, savukārt kanālam RenTV Baltija – 2.9 %. TV6 vērošanai skatītāji veltījuši 0.9 %, bet PBMK – 0.5 %. Pie Video un DVD skatītāji pavadījuši 1.5 %, bet visu neminēto kanālu vērošanai tie veltījuši 23.1 % no kopējā atvēlētā laika TV vērošanai.

Atbilstoša infrastruktūra – jauna koncertzāle un viesnīcas – konkursu Jaunais vilnis varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus.

Desmit gadu laikā konkurss Jaunais vilnis ir iekarojis televīzijas skatītājus bijušās PSRS telpā, un tas vairāk orientējas uz krievu valodu saprotošu publiku, taču mūsdienīga koncerzāle un viesnīcas ļautu šo jauno izpildītāju konkursu orientēt arī uz Rietumeiropas skatītājiem, skaidroja konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists un šovbiznesa pārzinātājs Igors Krutojs.

Viņš norāda, ka, jau šobrīd tiekot domāts par pasākumiem, kā piesaistīt Rietumeiropas auditoriju, un ka viens no risinājumiem esot konkursa norises valodas maiņa no krievu uz angļu vai arī aizkadra stāstījums angļu valodā. Līdz ar to pakāpeniski saruktu Krievijas šobiznesa zvaigžņu īpatsvars, kuras aizstātu Rietumeiropas zvaigznes. To, ka to iespējams izdarīt rāda arī Stīva Vondera uzstāšānās, kas, pēc I. Krutoja sacītā izmaksājusi aptuveni 0,8 mljonus. I. Krutojs nenoliedza, ka šobrīd ir interese palielināt to valstu skaitu, uz kurām tiek translēts konkurss Jaunais vilnis, piemēram, uz Norvēģiju, no kurienes varot sagaidīt arī tūristus.

Maskavas Eirovīzijas sarīkošana izmaksās vairāk, nekā jebkurš no iepriekšējiem konkursiem citās valstīs, turklāt izdevumi neatmaksāsies, raksta Vedomostji.

Eirovīzija 2009 budžetu veido pieci finansējuma avoti - federālais budžets, Maskavas budžets, Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU), Pirmā kanāla un sponsoru naudas.

Krievijas valdība piešķīrusi miljardu rubļu, EBU - sešus miljonus dolāru, bet Maskava - 200 miljonus rubļu.

Eirovīzijai ir seši oficiālie sponsori: Raiffeisenbank, Schwarzkopf un Rostelekom kā starptautiskie konkursa partneri, savukārt Pepsi, Mary Kay un Gold Mine Beer – nacionālie partneri.

Pirmā kanāla izdevumi un sponsoru līgumu summas netiek publiskotas, tomēr ir zināms, ka, neskaitot telekompānijas izdevumus, konkursa budžets būs aptuveni 42 miljoni ASV dolāru. Pērn Eirovīzija izmaksāja 24 miljonus dolāru (32 miljonu dolāru pēc 2009. gada maija kursa).

Arī šogad dziesmu konkursā Eirovīzija Latviju pārstāvošajiem mūziķiem Musiqq nav izdevies iekļūt finālā, tādējādi Latvija jau trešo gadu nav tikusi tālāk par konkursa pusfinālu.

Eirovīzijas finālā pērn neiekļuva arī Aisha, savukārt 2009. gadā nepaveicās Intaram Busulim.

Pēc 10. un 12. maijā notikušajiem pusfināla koncertiem ir zināms, ka Eirovīzijas finālā piedalīsies mākslinieki no Igaunijas, Rumānijas, Moldovas, Īrijas, Bosnijas un Hercegovinas, Dānijas, Austrijas, Ukrainas, Slovēnijas, Zviedrijas, Serbijas, Lietuvas, Grieķijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Šveices, Ungārijas, Somijas, Krievijas un Īslandes.

Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos finālā automātiski startēs Vācija, Francija, Lielbritānija, Spānija, un pēc ilgāka pārtraukuma Eirovīzijā arī Itālija.

Krievijas Federālais pretmonopola dienests (FAS) pierādījumu trūkuma dēļ slēdzis lietu, kurā par slepenu cenu veidošanas politiku dziesmu konkursa Eirovīzija laikā tika turētas aizdomās Maskavas lielākās viesnīcas, ziņo Lenta.ru.

FAS savas pretenzijas izvirzīja šī gada aprīļa beigās, kas ir aptuveni divas nedēļas pirms Eirovīzijas sākuma. Tad aizdomas krita uz viesnīcām Budapešt, Pjotr I, Prezident-Hotel un kompāniju Mospromstroi Hotel Management.

Viesnīcu vadītāji teju uzreiz noliedza visas iespējamās apsūdzības, skaidrojot, ka viesnīcu numuriņu cenas vienmēr tiek mainītas, mainoties sezonai.

Eirovīzija šogad notika Maskavā no 10. līdz 16. maijam. Šis notikums Maskavā piesaistīja daudz tūristu no Eiropas valstīm, līdz ar ko krasi palielinājās numuriņu cenas viesnīcās.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Par pasaulē populārāko seriālu 2008. gadā kļuvis ASV veidotā drāma Doktors Hauss (Doctor House), kurā galveno lomu atveido Lielbritānijas aktieris Hjū Laurijs (Hugh Laurie), ziņo AFP.

Reitingu aģentūras Eurodata TV Worldwide informācija liecina, ka pērn seriāls pie televizora ekrāniem visā pasaulē pulcējis 81.8 miljonu skatītāju. Tas ir krietni lielāks skatītāju skaits nekā spēja savākt 2006. un 2007. gada pasaulē skatītākais seriāls CSI: Las Vegas.

Aģentūras dati apkopoti no 66 pasaules valstīm. Doktors Hauss ne vien pārspējis visus drāmas seriālus, bet pēc skatītāju skaita apsteidzis jebkuru pasaules televīzijas kanālos raidīto seriālu.

Kategorijā skatītākā televīzijas komēdija uzvarējis seriāls Bīstamās mājsaimnieces (Desperate Housewives), kas pērn pievilinājušas 65.3 miljonus skatītāju.

ASV Nacionālās Futbola līgas čempionāta finālspēles Super Bowl XLVIII laikā pārraidītās reklāmas katru gadu visā pasaulē gūst milzu uzmanību. Piedāvajam aplūkot šā gada ASV Superkausa laikā izrādītās un lielāko rezonansi guvušās reklāmas.

Superkausa laikā pārraidīto reklāmu rullīšus skatieties augstāk galerijā!

Reklāmas rullīši ASV Nacionālās futbola līgas (NFL) finālspēles pārraides laikā nu jau pašas par sevi ieguvušas būtisku nozīmi gan reklāmas industrijā, gan kultūrā kopumā. Ievērojamās izmaksas un milzīgais to skatītāju skaits liek reklāmdevējiem īpaši pārdomāt šo reklāmu saturu. Turklāt ievērojams cilvēku skaits NFL finālspēles pārraidi skatās tikai reklāmu dēļ.

Šīm reklāmām īpašu uzmanību pievērš arī speciāli izveidotas organizācijas, kas pēta to, kura no reklāmām bijusi veiksmīgākā un guvusi lielāko rezonansi sabiedrībā.

Skatītākais televīzijas kanāls janvārī ir bijis LNT, tā vērošanai TV skatītāji, kas vecāki par četriem gadiem, ir veltījuši 13.2 % no kopējā TV skatīšanās laika, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopotie dati.

Savukārt skatītākā pārraide bijusi LNT ziņas (Svētdienā), kuru vērojuši vidēji 13.8 %, jeb 301.7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Otrajā vietā ierindojies raidījums de facto kanālā LTV1 , to vērojuši vidēji 11.2 %, jeb 244.3 tūkstoši. Savukārt trešajā vietā ierindojies raidījums Nekā personīga kanālā TV3 , to vērojuši vidēji 11.1 %, jeb 243.1 tūkstotis iedzīvotāju.

Otrs skatītākais kanāls janvārī ir bijis TV3 ar 12.7 %, trešais – kanāls LTV1 ar 10 %, bet ceturtais – kanāls PBK ar 9 % lielu skatīšanās laika daļu. Savukārt kanālam LTV7 veltīti 5.7 %, kanālam TV5 Rīga 3.4 %, bet TV6 tika veltīti tikai 0.7 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Divos gados skaistumkopšanas pakalpojumu portālā skaistumnica.lv ir reģistrējušies 2500 meistari un vairāk nekā 11 tūkstoši klientu.

Dienā cilvēki ar portāla starpniecību veic 150 līdz 200 rezervācijas. Mēneša apmeklējams ir 32 tūkstoši lietotāju, un vidēji lapā cilvēki uzturas četras minūtes. «Mēs uzskatījām, ka meistariem vajadzīgs tāds kā savs sociālais tīkls, kur ir atsauksmes, darbu galerija, pakalpojumu cenas, kontakti. Šī ir socializēšanās platforma, kur klienti ar saviem potenciālajiem vai esošajiem meistariem sazinās, uzzina jaunumus. Te var atrast tuvāko meistaru,» teic Guntars Svilis, skaistumnica.lv (SIA Concept Group) īpašnieks. Marta Svile, portāla idejas autore, stāsta, ka doma viņai radusies, meklējot manikīri Valmierā. «Facebook ir pilsētu grupas, un tur reklamējas arī meistares. Taču kopējā ziņu lentē šie paziņojumi pazūd, visus meistarus neredz un katram ir atsevišķi jāraksta. Tā man radās doma apvienot to visu vienā vietā, kur apskatīt darbus un noskaidrot cenu,» viņa pauž.

Skatītākā pārraide oktobrī bija LNT ziņas svētdienās, tās vērojuši vidēji 14.4%, jeb 315.2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, liecina TNS Latvia apkopotie dati.

Par otru skatītāko pārraidi oktobrī kļuvis šovs Dziedošās ģimenes kanālā LNT, to vērojuši vidēji 12.9%, jeb 281.8 tūkstoši. Savukārt Sporta ziņas kanālā LNT ierindojušās topa trešajā vietā, tās vērojuši vidēji 11.7%, jeb 254.3 tūkstoši. Ceturtajā vietā ierindojies pašmāju seriāls UgunsGrēks kanālā TV3, to skatījušies vidēji 10.4%, jeb 226.9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Oktobrī skatītākais kanāls ir bijis LNT, kuram TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, ir veltījuši 16.1% no kopējā mājas TV skatīšanās laika. Tam seko kanāls TV3 ar 15.6%, bet trešais skatītākais bijis kanāls PBK ar 11%.

Ceturtais skatītākais kanāls bija LTV1 ar 9.1% no kopējā skatīšanās laika. Kanālam LTV7 veltīti 4.6 %, kanālam TV5 Rīga - 4.2% un kanālam RTR Planeta Baltija 3.3% no kopējā TV skatīšanās laika. 3% veltīti kanālam 3+ un 2.3% – kanālam RenTV Baltija, bet 0.7% kanālam TV6. Mūzikas kanālam PBMK veltīti 0.5%. Savukārt visu pārējo kanālu skatīšanai šī gada oktobrī veltīti 27.4%, bet video un DVD skatīšanai 2.1% no kopējā TV skatīšanās laika.

Skatītākais kanāls šī gada jūlijā bijis TV3 ar 12,4 % lielu skatīšanās laika daļu. Savukārt otro vietu dala divi kanāli – LNT un LTV1, katra šī kanāla skatīšanās laika daļa bija 9,9%, liecina TNS apkopotā informācija.

Trešais skatītākais kanāls jūlijā bijis PBK, kura vērošanai veltīti 9,2 % no visa TV skatīšanās laika.

Kanāla NTV Mir Latvija skatīšanās laika daļa bija 6,1 %, kanāla TV5 – 5,7 % un kanāla LTV7 – 4,8 %. Kanālam REN Baltija veltīti 4,2 %, kanālam 3+ - 3,9 %, kanālam TV6 – 2,8 % un kanālam RTR Planeta Baltija – 1,8 % no kopējā TV skatīšanās laika. 1BM kanālam veltīti 0,9 % un Kanālam 2 veltīti 0,8 %. Savukārt kanāliem Fox Crime un National Geographic Channel veltīti katram pa 0,6 % no visa TV skatīšanās laika. Kanālam CTC Baltija veltīti 0,4 % un Fox Life – 0,2 %, bet visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 23,3 %. Savukārt video un DVD skatīšanai veltīti 2,6 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Šā gada februārī Latvijā skatītākā programma bija seriāls UgunsGrēks 9 kanālā TV3 – šo seriālu vidēji vērojuši 212,9 tūkstoši skatītāju jeb 10,6% iedzīvotāju, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

Topa otrajā vietā ierindojies raidījums Bez tabu kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,1% jeb 204,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Februārī skatītāko programmu topa trešajā vietā ierindojušās TV3 laika ziņas, kuras vērojuši vidēji 10,1 % jeb 203 tūkstoši TV skatītāju. Savukārt ceturtajā vietā ierindojies raidījums de facto kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 10 % jeb 202,1 tūkstotis TV skatītāju.

Februāra programmu topa piektajā vietā ierindojies Ledus laikmets 3: Dinozauru ēra kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 9,7 % jeb 196,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

2008. gada decembrī skatītākais kanāls bijis LNT, kura vērošanai TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 17.8% no kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls ir bijis TV3 ar 15.4%, bet trešais kanāls - PBK ar 12.1%. Ceturtajā vietā ierindojies kanāls LTV1 ar 10.6 %, bet piektajā - kanāls LTV7 ar 4.4%, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia informācija.

Kanāla TV5 Rīga skatīšanai veltīti 4 %, savukārt kanāla 3+ - 3.7 %. Kanālam RenTV Baltija skatīšanai veltīti 2.7 %, kanāla RTR Planeta Baltija – 2.2 % un kanāla TV6 – 1 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanāla PBMK skatīšanās laika daļa ir 0.5 %, bet MTV Latvija – 0.2 %. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 23.2 %, bet video un DVD skatīšanai – 2.3 %.

2008. gada decembrī, viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis 5 stundas un 38 minūtes vidēji dienā, komentē TNS Latvia mediju pētījumu projektu direktors Mārtiņš Traubergs. Tas ir par 17 minūtēm vairāk nekā 2008. gada novembrī.

Igaunijā viens TV skatītājs decembrī pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 46 minūtes, savukārt Lietuvā – 5 stundas un 28 minūtes vidēji dienā.

Skatītākais kanāls maijā tāpat kā aprīlī ir TV3, tā vērošanai iedzīvotāji, kas vecāki par četriem gadiem, ir veltījuši 15,1% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina TNS dati.

Otrs TV mīļotāju iecienītais kanāls bija LNT, kura skatīšanai iedzīvotāji no kopējā TV skatīšanās laika veltīja 12,1 %, trešais – kanāls PBK ar 10,9 %, bet ceturtais – kanāls LTV1 ar 9,6% lielu skatīšanās laika daļu.

Viens skatītājs TV skatīšanai maijā vidēji dienā veltīja 4 stundas un 41 minūti, kas ir par 15 minūtēm mazāk nekā aprīlī.

Lietuvā viens TV skatītājs pie TV ekrāna maijā pavadījis vidēji 4 stundas un 32 minūtes dienā, savukārt Igaunijā - 4 stundas un 56 minūtes, salīdzināšanai norāda TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Maija programmu topa augšgalā ierindojušās vairākas Pasaules meistarsacīkšu spēles hokejā, kuras tika pārraidītas kanālā TV3. Topa pirmajā vietā ierindojusies spēle starp Latviju un Čehiju, kuru vērojuši vidēji 13,4%, jeb 291,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Jau no nākamās nedēļas darbu sāks īpašais Positivus festivālam veltītais 360TV Positivus kanāls, kura programma šovasar būs sadalīta trīs lielos blokos, šodien vēstīja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Lattelecom sadarbību ar Positivus festivāla rīkotājiem sāka pirms trīs gadiem, piedāvājot arī īpašo festivālam veltīto televīzijas kanālu.

Šoreiz pirms festivāla četrus raidījumus vadīs Andris Freidenfelds, kā arī būs skatāmi labākie ieraksti no pagājušā gada festivāla. Kad sāksies festivāls, tad 360TV Positivus piedāvās tiešraides no koncertiem un festivāla notikumu apskatus, kā arī būs stāsti par mūziku, bet vēl divas nedēļas pēc tam, kad festivāls jau būs beidzies, televīzijas kanāls piedāvās noskatīties labākos koncerta ierakstus un labākos notikumus no festivāla, stāstīja Gulbis.

Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors akcentēja, ka festivālam ir svarīga šī televīzija, jo tas ļauj daudz vairāk cilvēku sekot līdzi festivālam. «Pirms pāris gadiem vienīgā televīzijā skatītākā mūzikas pārraide bija Jaunais vilnis. Prieks, ka tagad tas ir Positivus festivāls,» sacīja Majors. Pagājušā gada pieredze liecina, ka 360TV Positivus līdzi sekojusi katra ceturtā mājsaimniecība.