Latvijas Televīzija pieļauj iespēju, ka Latvija tomēr varētu piedalīties Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, kas šogad notiks Maskavā, Db.lv informēja SIA Latvijas televīzija Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieviņa Ancena.

Pagājušā gada nogalē saistībā ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties.

Šobrīd, pateicoties plašajai rezonansei sabiedrībā un vairāku organizāciju paustajam atbalstam, radusies cerība, ka Latvija tomēr varētu piedalīties Eirovīzijā. Latvijas Televīzija šobrīd izskata iespējas, kā rast nepieciešamo finansējumu, kā arī risina pārrunas ar eventuālajiem atbalstītājiem.

Detalizētāku informāciju par Latvijas dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā LTV varētu sniegt nākamās nedēļas sākumā.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Tēriņi, lai sagatavotos un noorganizētu Eirovīzijas dziesmu konkursu Krievijā, Maskavā 2009. gadā, varētu sasniegt 1 miljardu rubļu (ap 20 milj. Ls).

Par to paziņojis Krievijas vicepremjers Aleksandrs Žukovs, kurš ir organizatoriskās komitejas vadītājs, ziņo newsru.

Pēc vicepremjera teiktā, šāda summa jau esot rezervēta valsts budžetā. Papildu finansējumu vēl nodrošināšot arī Maskavas pilsēta. Eirovīzijas konkurss norisināsies nākamgad no 9. līdz 16. maijam Maskavā, sporta kompleksā Olimpijskij. Kompekss spēj uzņemt 25 000 apmeklētājus. Uz Eirovīzijas atspoguļošanu tiek gaidīti vairāk nekā 2 000 žurnālisti. Žukovs apgalvojis, ka konkurss būšot «interesants un skaists», tiesa, neatklājot sīkāku informāciju par to, kas gaidāms.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Otrdien, 12. maijā, LTV1 tiešraidē būs skatāms Eiropas vērienīgākā izklaides notikuma – Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa pirmais pusfināls.

Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek jau 53. gadu, jāatgādina, ka tikai kopš 2004. gada ieviests pusfinālu un fināla princips, bet pērn formātam pievienotas vēl jaunas nianses: katrā no diviem pusfināliem var piedalīties līdz 20 dalībvalstīm, bet finālā piedalās no katra pusfināla kvalificējušās 10 valstis plus vēl piecas valstis: Lielais četrinieks (Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija), kā arī valsts, kura organizē konkursu. Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 42 valstis, no kurām 18 piedalīsies pirmajā pusfinālā, bet 19 – otrajā.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Atbilstoša infrastruktūra – jauna koncertzāle un viesnīcas – konkursu Jaunais vilnis varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus.

Desmit gadu laikā konkurss Jaunais vilnis ir iekarojis televīzijas skatītājus bijušās PSRS telpā, un tas vairāk orientējas uz krievu valodu saprotošu publiku, taču mūsdienīga koncerzāle un viesnīcas ļautu šo jauno izpildītāju konkursu orientēt arī uz Rietumeiropas skatītājiem, skaidroja konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists un šovbiznesa pārzinātājs Igors Krutojs.

Viņš norāda, ka, jau šobrīd tiekot domāts par pasākumiem, kā piesaistīt Rietumeiropas auditoriju, un ka viens no risinājumiem esot konkursa norises valodas maiņa no krievu uz angļu vai arī aizkadra stāstījums angļu valodā. Līdz ar to pakāpeniski saruktu Krievijas šobiznesa zvaigžņu īpatsvars, kuras aizstātu Rietumeiropas zvaigznes. To, ka to iespējams izdarīt rāda arī Stīva Vondera uzstāšānās, kas, pēc I. Krutoja sacītā izmaksājusi aptuveni 0,8 mljonus. I. Krutojs nenoliedza, ka šobrīd ir interese palielināt to valstu skaitu, uz kurām tiek translēts konkurss Jaunais vilnis, piemēram, uz Norvēģiju, no kurienes varot sagaidīt arī tūristus.

Krievijas Federālais pretmonopola dienests (FAS) pierādījumu trūkuma dēļ slēdzis lietu, kurā par slepenu cenu veidošanas politiku dziesmu konkursa Eirovīzija laikā tika turētas aizdomās Maskavas lielākās viesnīcas, ziņo Lenta.ru.

FAS savas pretenzijas izvirzīja šī gada aprīļa beigās, kas ir aptuveni divas nedēļas pirms Eirovīzijas sākuma. Tad aizdomas krita uz viesnīcām Budapešt, Pjotr I, Prezident-Hotel un kompāniju Mospromstroi Hotel Management.

Viesnīcu vadītāji teju uzreiz noliedza visas iespējamās apsūdzības, skaidrojot, ka viesnīcu numuriņu cenas vienmēr tiek mainītas, mainoties sezonai.

Eirovīzija šogad notika Maskavā no 10. līdz 16. maijam. Šis notikums Maskavā piesaistīja daudz tūristu no Eiropas valstīm, līdz ar ko krasi palielinājās numuriņu cenas viesnīcās.

Arī šogad dziesmu konkursā Eirovīzija Latviju pārstāvošajiem mūziķiem Musiqq nav izdevies iekļūt finālā, tādējādi Latvija jau trešo gadu nav tikusi tālāk par konkursa pusfinālu.

Eirovīzijas finālā pērn neiekļuva arī Aisha, savukārt 2009. gadā nepaveicās Intaram Busulim.

Pēc 10. un 12. maijā notikušajiem pusfināla koncertiem ir zināms, ka Eirovīzijas finālā piedalīsies mākslinieki no Igaunijas, Rumānijas, Moldovas, Īrijas, Bosnijas un Hercegovinas, Dānijas, Austrijas, Ukrainas, Slovēnijas, Zviedrijas, Serbijas, Lietuvas, Grieķijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Šveices, Ungārijas, Somijas, Krievijas un Īslandes.

Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos finālā automātiski startēs Vācija, Francija, Lielbritānija, Spānija, un pēc ilgāka pārtraukuma Eirovīzijā arī Itālija.

Maskavas Eirovīzijas sarīkošana izmaksās vairāk, nekā jebkurš no iepriekšējiem konkursiem citās valstīs, turklāt izdevumi neatmaksāsies, raksta Vedomostji.

Eirovīzija 2009 budžetu veido pieci finansējuma avoti - federālais budžets, Maskavas budžets, Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU), Pirmā kanāla un sponsoru naudas.

Krievijas valdība piešķīrusi miljardu rubļu, EBU - sešus miljonus dolāru, bet Maskava - 200 miljonus rubļu.

Eirovīzijai ir seši oficiālie sponsori: Raiffeisenbank, Schwarzkopf un Rostelekom kā starptautiskie konkursa partneri, savukārt Pepsi, Mary Kay un Gold Mine Beer – nacionālie partneri.

Pirmā kanāla izdevumi un sponsoru līgumu summas netiek publiskotas, tomēr ir zināms, ka, neskaitot telekompānijas izdevumus, konkursa budžets būs aptuveni 42 miljoni ASV dolāru. Pērn Eirovīzija izmaksāja 24 miljonus dolāru (32 miljonu dolāru pēc 2009. gada maija kursa).

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Eiropas Savienības (ES) atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem, intervijā teica graudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» direktore un valdes locekle Anita Skudra.

Viņa norādīja, ka ES atbalsts lielajiem pārtikas ražotājiem dalībai starptautiskās izstādēs ir jau daudzus gadus nesakārtots jautājums. «Patlaban atbalsts pienākas mazajiem un vidējiem ražotājiem, kas ir ļoti labi, bet viņi pat visi kopā neveido vērā ņemamus eksporta apjomus, kas sniegtu pienesumu valsts eksportam. Tieši lielie ražotāji spēj valsts iekšzemes kopproduktu būtiski palielināt un sasniegt vērā ņemamus eksporta apmērus. Tāpēc atbalsta loks būtu jāpaplašina ar lielajiem pārtikas ražotājiem,» pauda Skudra.

Viņa atzīmēja, ka lielajiem uzņēmumiem atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs ir svarīgs, jo šīs izstādes arī Latvijas lielajiem pārtikas ražotājiem ir ļoti dārgs prieks, taču nozīmīgākais instruments kontaktu veidošanai.

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Valdība šodien atbalstīja priekšlikumu nosūtīt līdz desmit civilos ekspertus dalībai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālajā novērošanas misijā Ukrainā.

Kā informatīvajā ziņojumā skaidro Ārlietu ministrija (ĀM), saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 12.panta 1.daļu civilie eksperti piedalās starptautiskajās misijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi, kā arī pēc Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts aicinājuma. Saskaņā ar šī paša panta 2.daļu lēmumu par civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā pieņem Ministru kabinets.

EDSO speciālo misiju Ukrainā apstiprināja EDSO Pastāvīgā padome šī gada 21.martā. Saskaņā ar apstiprināto mandātu misijas sākotnējais personāls būs 100 civilie novērotāji ar iespēju paplašināt misiju līdz 400 novērotājiem. Misija ir apstiprināta uz sešu mēnešu darbības termiņu ar iespēju to pagarināt, kam būtu nepieciešams jauns EDSO Pastāvīgās padomes lēmums.

Somija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti un lūgs uzņemt to NATO, svētdien paziņojis Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina.

Somijas parlamentam vēl jāapstiprina šis solis, bet sagaidāms, ka vairākums atbalstīs pievienošanos aliansei. Debates par valsts pievienošanos NATO parlamentā plānotas jau pirmdien.

Somijas valdošā Sociāldemokrātu partija jau sestdien izteica atbalstu valsts dalībai NATO.

"Šodien republikas prezidents un valdības Ārpolitikas komiteja pēc apspriešanās ar parlamentu kopīgi nolēmuši, ka Somija pieteiksies dalībai NATO. Šī ir vēsturiska diena. Sākas jauna ēra," paziņoja Nīniste.

"Sadarbībā ar valdību un republikas prezidentu šodien mēs esam pieņēmuši svarīgu lēmumu. Ceram, ka parlaments tuvāko dienu laikā apstiprinās lēmumu pieteikties dalībai NATO," sacīja Marina.

Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Čeku loterijas likumā, paredzot paplašināt noteikto darījumu apliecinošo dokumentu veidus, kas reģistrējami dalībai loterijā.

Pašlaik dalībai čeku loterijā ir iespējams reģistrēt čekus, kvītis un biļetes. Taču iedzīvotāju ieradumi veikt preču pasūtījumus internetā vai veikt apmaksu par saņemtiem pakalpojumiem pēc rēķina saņemšanas ir plaši izplatīti. Līdz ar to likumprojektā ir paredzētas iespējas reģistrēt dalībai čeku loterijā arī rēķinus par saņemtas preces vai pakalpojuma samaksu.

Tāpat paredzēts veicināt iedzīvotāju aktivitāti pieteikt dalībai čeku loterijā čekus, kvītis vai rēķinus par darījumiem nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, nosakot nozares čeku izlozes. Ar iespējām laimēt īpašas balvas tiks vairota iedzīvotāju vēlme pieprasīt čekus vai citus darījumu apliecinošus dokumentus tieši šajās izvēlētajās nozarēs.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem: