Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no 8.septembra sāks strādāt izdevniecībā Rīgas viļņi, aģentūrai LETA apstiprināja SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone.

Viņa norādīja, ka Mūrniece esot pieņēmusi piedāvājumu «pievienoties izdevniecības augstākā menedžmenta komandai». Sākotnēji bijusī iekšlietu ministre izdevniecībā pildīšot galvenā redaktora Aiņa Saulīša vietnieces pienākumus, taču viņas amats vēl varētu tikt mainīts atkarībā no tālākiem viņas pienākumiem.

Sākot darbu, Mūrniecei tiks uzticēta atbildība par dažādu jaunu izdevniecības projektu izveidi un esošo attīstību, bet precīzāki viņas pienākumi būs zināmi mēneša laikā, pastāstīja Simsone.

Izdevniecības vadītāja Mūrnieci vērtē kā augsta līmeņa profesionāli, tāpēc viņa prognozē, ka bijusī iekšlietu ministre būs veiksmīgs papildinājums Rīgas viļņu komandai. «Man ir prieks, ka viņa atgriežas mediju vidē,» sacīja Simsone.

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Telekompānijas TV3 un LNT ierobežo vārda brīvību, atzīmē Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA), jo raidorganizācijas neļaujot savos reklāmas laikos pārraidīt LEKA izveidoto video reklāmu mājas lapai partv.lv.

LEKA un lielākie Latvijas kabeļoperatori vēlas noskaidrot to, vai skatītāji būs gatavi maksāt par līdzšinējiem bezmaksas kanāliem, tāpēc tika pieņemts lēmums izveidot vienkāršus reklāmas rullīšus skatītāju informēšanai par iespējām izteikt savu viedokli, teikts asociācijas paziņojumā.

Saskaņā ar Reklāmas likumu reklāmai ir jābūt patiesai un objektīvai, veidotai saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi un tajā nevar izmantot citas personas firmu vai identificējošu apzīmējumu (tostarp preču zīmi) bez šīs personas piekrišanas, DB norāda MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Tā kā reklāmas iesniedzējs – LEKA – nav lūgusi atļauju un TV3 arī nav devusi piekrišanu izmantot savu logotipu LEKA reklāmas klipā, kā arī tāpēc, ka varam droši apgalvot, ka reklāma ietver nepatiesu un maldinošu informāciju, vēstot, ka Latvijas skatītājiem TV3 vairs nebūs pieejama bezmaksas apraidē, mums ir pilnīgs juridisks pamats atteikt reklāmas izvietošanu, pamatoja K. Ozoliņš.

Latvijas apdrošināšanas tirgus turpina kritienu lejup, lai gan kaimiņos tas sāk atgūties. Nozares pārstāvji vaino nepamatoti zemās cenas un zemo pirktspēju.

«Latvijas apdrošināšanas tirgus sašaurināšanās dēļ notiek intensīvs «cenu karš» apdrošinātāju starpā, kā rezultātā apdrošināšanas cenas novestas līdz ekonomiski nepamatoti zemam līmenim, ko īpaši izmanto, piemēram, Latvijas uzņēmumi, kas lēnām sāk atkopties pēc krīzes,» tā BTA Insurance Company SE valdes loceklis Jānis Lucaus.

Jauno vilni vēlas padarīt pievilcīgu Rietumeiropas skatītājiem

Atbilstoša infrastruktūra Jauno vilni varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus, tā konkursa organizators Igors Krutojs

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

Lattelecom vēlas atbalstīt Nacionālās Elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un LTV iniciatīvu veicināt Latvijā veidota televīzijas satura ražošanu un izplatīšanu, tādēļ piektdien Lattelecom nosūtījis LTV konkrētus sadarbības priekšlikumus, piedāvājot atbalstu, savu televīzijas platformu un resursus šīs iniciatīvas realizācijai, informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom aicina sadarbību sākotnēji veidot divos virzienos - paplašinot ziņu klāstu krievu valodā, nodrošinot skatītājiem objektīvu informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē ar Latvijā veidota TV satura palīdzību. Kā arī veidojot atsevišķu kultūras kanālu, piedāvājot skatītājiem kultūras ziņas, tai skaitā no Latvijā pārstāvētajām mazākumtautībām.

Lattelecom un LTV līdz šim jau bijusi sadarbība 2013.gadā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku ietvaros, Kad Lattelecom Interaktīvās televīzijas skatītājiem tika piedāvāts īpašs Dziesmu svētku TV kanāls. Dziesmu un Deju svētku TV, no 17.jūnija līdz pat 14.jūlijam, ik dienas raidīja sešas stundas, ļaujot skatītājiem aplūkot gan vēsturiskus materiālus no iepriekšējiem svētkiem, gan arī svētku aktualitātes.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone ar šodienu ieņem izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektores amatu, šorīt Latvijas Radio atzina Pētersone.

Bijusī VID vadītāja stāstīja, ka brīdī, kad pieņēmusi lēmumu pamest VID, viņa zināja, ka dzīvē vēlas kardinālas pārmaiņas un bijusi vēlme strādāt privātajā sektorā. Rezultātā Pētersone pieņēmusi izaicinājumu kļūt par izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektori.

Neskatoties uz to, ka Pētersonei nav nedz izglītības, nedz pieredzes mediju jomā, viņa stāstīja, ka cieši seko līdzi tam, kas notiek mediju jomā.

Pēc Pētersones stāstītā, patlaban Latvijā sāk aktīvāk runāt par mediju jomas sakārtošanu, piemēram, tiek izstrādāts Mediju likums u.c. normatīvie akti. «Patlaban mediju joma tiek inventarizēta un sakārtota, tāpēc šo pārmaiņu laikā atbalstīšu Rīgas Viļņus ar savām zināšanām,» teica Pētersone.

Patlaban testa režīmā Lattelecom Interaktīvās TV lietotāji televīzijas kanālos LTV1 un LTV7 var paši izvēlēties raidījumu un filmu valodu – atsevišķas televīzijas pārraides varēs skatīties oriģinālvalodā.

«Līdz skatītājiem tiek nogādāts viens video signāls ar trim skaņu celiņiem. Tas iespējams, pateicoties ciparu televīzijas tehnoloģijām,» skaidro Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Sākotnēji oriģinālvalodas izvēle testa režīmā tiek nodrošināta Lattelecom Interaktīvās TV skatītājiem. Savukārt, ja testi noritēs veiksmīgi, šāda valodas izvēles iespēja tiks piedāvāta Virszemes TV un citu kabeļtelevīziju skatītājiem, kuru operatori LTV1 un LTV7 signālu retranslācijai saņem no TV programmu zemes apraides ciparu formātā, teikts Lattelecom paziņojumā.

Savu gandarījumu paudis arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. «Skatoties filmu oriģinālvalodā, var ne tikai izbaudīt aktiermeistarības nianses, bet arī uzlabot savas svešvalodas zināšanas,» viņš pauda.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VNĪ.

Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols, radīti ērti apstākļi teātra darbiniekiem un apmeklētājiem un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022. gada vēlam rudenim.

Būvdarbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, jumts un bēniņu pārsegums, cokols, nomainīti esošie koka un PVC logi, ārdurvis, pilnveidota apkures sistēma, izveidota ventilācijas un aukstumapgādes sistēma, novērstas neatbilstības ugunsdrošības jomā, nodrošināta vides pieejamība atbilstoši normatīvu prasībām, kā arī veikta apgaismes ķermeņu nomaiņa pret energoefektīviem. Vienlaikus ēkai tiks nodrošinātas, pastiprinātas un izbūvētas pamatkonstrukcijas. Projekta ietvaros jau iegādāti skatuves prožektori teātra Lielajai zālei, plānots iegādāties Lielās zāles skatuves krēslus un aprīkojumu jaunizbūvētajai zālei – skaņas, gaismas iekārtas un skatītāju podestus. Būvprojektu teātra atjaunošanas un energoefektivitātes darbu veikšanai izstrādājis SIA "SESTAIS STILS".

Pasākumu rīkotājiem šobrīd jādomā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kādi būs atbalsta pasākumi nozarei, viņš sacīja, ka tie daļēji būs jauni, daļēji citādāki. Pēc viņa sacītā, labā ziņa ir, ka joprojām darbojas esošie atbalsta mehānismi privātajam sektoram - gan privātu kultūras institūciju ilgtspējai, gan darbojas pašnodarbināto personu nodarbinātības programma, kurai var pieteikties līdz 11.novembrim.

Viņaprāt, gan būtu jādomā par pašnodarbināto personu atbalsta konkursa nolikumu, kas, iespējams, ir par stingru, tādējādi izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka cilvēkus, kuriem nav klājies tik grūti, bet nodokļu kontekstā viņu devums valstij un kultūrai ir bijis pat lielāks.

Viņš atzina, ka rudenī atšķirībā no pavasara būs izmaiņas attiecībā uz pasākumu biļetēm. "Ja pavasarī varējām daudz runāt par koncertu pārcelšanu vai atcelšanu, tad šinī brīdī mums vairs nav, kur pārcelt ne koncertus, ne teātra izrādes. Šobrīd jau jārunā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem," skaidroja ministrs.

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā izmeklēšanas komisijas nolēmusi, ka Korupciojas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks jāatbrīvo no amata, jo viņš neatbilst ieņemamajam amatam. Pieci komisijas locekļi balsojuši par šādu lēmumu.

Kopumā komisija vērtējusi 13 iespējamus pārkāpumus N. Vilnīša darbībā. «Desmit gadījumos tika konstatēts, ka N. Vilnītis sistemātiski pieļāvis būtiskus likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumus,» pamatojot komisijas vienbalsīgo lēmumu par N. Vilnīša neatbilstību KNAB vadītāja amatam, norādīja komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Komisijas atzinums jau ir nodots izvērtēšanai Dombrovskim, kuram piecu dienu laikā būs jālūdz par šo jautājumu lemt valdībai.

Jau vēstīts, ka komisija KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša darbības izvērtēšanai tika izveidota marta vidū. Sākotnēji tika noteikts, ka komisijai darbs jāpabeidz līdz 16. maijam, taču atklājoties jauniem iespējamiem pārkāpumiem N. Vilnīša darbībā, tika pagarināts arī termiņš, kurā izvērtējama N. Vilnīša atbilstība ieņemamajam amatam.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Nav noslēpums, ka daudzi restorānu nozarē strādājošie par šī biznesa nākotni ir ļoti pesimistiski. Piemēram, Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis 14. janvāra Dienas Biznesā ir paudis īsti hamletiskas noskaņas: «Domājot par nozares nākotni, šis gads būs izšķirošs – būt vai nebūt Latvijas restorāniem…»

Ja raugāmies no tradicionālā biznesa skatupunkta, tad tā tas arī ir - Latvijā iedzīvotāju skaits nav liels, turklāt tas turpina samazināties, pirktspēja lielākajai daļai cilvēku nav augsta, tūristu arī varētu būt vairāk, un piedevām arī tie lielākoties ir ceļotāji, kas rūpīgi skaita naudu.

Rezultātā biznesa modelim, kas piedāvā tradicionālos augstu izmaksu gourmet restorānus, nav iespējas plaši attīstīties, jo Latvijā niša šādam biznesam ir šaura un tajā vieta ir ierobežotam skaitam šādu restorānu.

Taču tas, kas notiek nozarē, nav nekas unikāls. Apģērbus, sporta preces un pat optiku cilvēki aizvien vairāk iegādājas nevis dārgajos veikalos, bet outletos. Tāda pat tendence vērojama alkoholisko dzērienu tirdzniecībā. Aviosatiksmē tradicionālās lidsabiedrības vismaz tuvākos maršrutos izkonkurē low-cost aviokompānijas. Veiksmes pamatā ir iespējami liela apgrozījuma nodrošināšana, kas ļauj saglabāt pievilcīgu cenu.

Latvijas kabeļtelevīzijas industrija kategoriski iebilst pret LNT un TV3 šobrīd aktīvi lobēto ieceri ar likuma palīdzību pieprasīt naudu no iedzīvotājiem par abu šo kanālu skatīšanos, Db uzsver Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.

«Ja TV3 vai LNT vēlas kļūt par maksas kanāliem un iekasēt naudu no katra skatītāja, tā ir viņu kā privātu komercuzņēmumu izvēle, taču pieprasīt, lai šādas tiesības iekasēt naudu no skatītāja tiktu noteiktas likumā, vienlaikus saglabājot iespēju uztvert programmas bez maksas no virszemes televīzijas, ir vai nu pilnīga neizpratne par kabeļtelevīzijas darbības principiem vai ļoti stipra nekaunība,» pauž I. Muuls, uzskatot, ka šobrīd raidorganizācijas savas finanšu problēmas caur kabeļoperatoriem vēlas novelt uz sabiedrības un skatītāju pleciem, kas nav pieņemami.

Pēc LEKA domām, arguments, ka šādā veidā tiks saglabāta nacionālā informatīvā telpa, vispār neiztur kritiku, jo, kanāliem sākot prasīt naudu no skatītāja, to pieejamība būtiski samazināsies.

Pēc vairāku Rietumeiropas valstu lēmumiem ierobežot dīzeļdzinēju auto Latvija var pārvērsties par sava veida izgāztuvi, kur šie videi nedraudzīgie spēkrati nonāks

Šis ir viens no karstākajiem tematiem auto industrijā, kas tika aktualizēts arī Dienas Biznesa, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018.

Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzsver, ka «dīzelis» savā ziņā ir kritis nežēlastībā Volkswagen dīzeļgeitas dēļ, kad atklājās, ka šis uzņēmums auto ražošanas procesā izmantoja kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru, līdz ar to aktualizējās jautājums par CO2 izmešu uzskaites sistēmu un aprēķinu.

«Situācija attīstījusies tiktāl, ka «dīzeli» kā jaunu auto patērētāji Rietumeiropā vairs neizvēlas, pieprasījums samazinājies par 30%. Tā rezultātā Rietumeiropas valstis no šīm mašīnām vēlas tikt vaļā, un pirmā plūsma veidojas uz Austrumeiropu, tostarp Baltijas valstīm. Tomēr ir jāatceras Latvijas apņemšanās līdz ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2030. gadam par 40% samazināt CO2 izmešu apjomu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa plāni bija jāpieņem jau vakar, lai tas būtu salīdzinoši nesāpīgi izdarāms. Gadījumā, ja šie dīzeļauto no Rietumeiropas valstīm nonāks Latvijā, vides saudzēšanas ieceres tiks apgrūtinātas,» prognozē A. Kulbergs.

Lietuvas valdība trešdien nolēma koronavīrusa pandēmijas dēļ valstī noteikto karantīnu pagarināt līdz 16.jūnijam ieskaitot, taču atviegloja vairākus ierobežojumus.

Par vienu stundu - līdz plkst.23 - pagarināts atļautais kafejnīcu, restorānu, bāru un naktsklubu darba laiks. No 1. līdz 15.jūnijam atļauts rīkot kultūras, izklaides, sporta pasākumus ārtelpās ar ne vairāk kā 300 skatītājiem, iekštelpās - ar ne vairāk kā 100 skatītājiem.

Pasākumu laikā skatītājiem būs jāievēro vismaz viena metra savstarpējā distance ārtelpās un divu metru distance - iekštelpās. No 16.jūnija pasākumos ārtelpās drīkstēs piedalīties līdz 500 cilvēkiem, iekštelpās - līdz 150 cilvēkiem.

Valdība arī atļāva veikt pasažieru avioreisus no lielāka skaita Eiropas valstu, kurās ir zems inficēšanās līmenis ar jauno koronavīrusu. No jūnija avioreisi būs atļauti no valstīm, kurās inficēšanās līmenis pēdējās divās nedēļās nepārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tiem, kas ieradīsies no šādām valstīm, vairs nebūs obligāta divu nedēļu pašizolācija.

Helio interaktīvo televīziju, ko piedāvā Lattelecom, vienādi varēs skatīties kā tālrādī, tā mobilajās ierīcēs

Jau šajā nedēļā daļa Lattelecom TV skatītāju ierastās interaktīvās televīzijas vietā ekrānā ieraudzīja modernāku, pārskatāmu un vizuāli skaistāk noformētu vidi. Tā ir jaunā Helio inter- aktīvā televīzija, kas līdz gada beigām ieņems visu kompānijas Interaktīvās TV pakalpojumu klientu televizorus. Un ne tikai – Helio iTV sniedz iespēju TV saturu skatīties arī mobilajās ierīcēs un ar viedtelefonu vai planšeti dot komandas tālrādim.

Jaunās Helio iTV redzamākais pienesums ir pārskatāma un attēliem bagāta darbvirsma. Jau sākuma lapā lietotāju sveicina lieli ieteikto filmu plakāti, kas palīdz filmas un raidījuma izvēlē gadījumos, kad to nosaukums neko neizsaka. Pēc līdzīga principa iekārtotas arī Shortcut Films un Bērnu stūrītis sadaļas.

Jēkabpilī 15.oktobrī atklāta multifunkcionālā sporta halle, kuras izveidē ieguldīti nepilni 14 miljoni eiro.

"Halles ideja pilsētā tika lolota gadu desmitiem, tāpēc ir ļoti liels prieks, ka halle ir uzcelta. Varu teikt, ka šodien sākam jaunu etapu Jēkabpils sporta dzīvē. Jaunā halle būs labs pamats jaunās paaudzes izglītošanai, tā nesīs artavu arī sporta attīstībai reģionā. Esmu gandarīts un pateicīgs visiem par ieguldīto darbu, ideju un spēku šīs halles tapšanā. Ceru, ka jau tuvākajā nākotnē šī būs vieta, kur tiks kaldinātas Latvijas olimpiskās medaļas un sasniegtas jaunas sportiskās virsotnes. Es ceru, ka no mazajiem bērniem, kuri hallē sāks sporta gaitas, pēc vairākiem gadiem izaugs nākamie augsta līmeņa sportisti Latvijā un pasaulē. Novēlu, lai šī halle būtu noderīga katram iedzīvotājam, kurš vēlas būt sportisks, aktīvs un vesels,” atklāšana teica Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps.

Šobrīd TV operatori, atbilstoši likumdošanai, nevar raidīt savas reklāmas virsū kanālu reklāmām, taču pāris nozares eksperti pieļauj, ka šāda veida atļaujas došana, iespējams, varētu būt kompromiss tam, ja sākot no nākamā gada par TV3 un LNT operatoriem būtu jāmaksā, raksta Dienas bizness.

«Tas ir viens no iespējamiem risinājumiem. Ir tikai godīgi, ja skatītājam ir jāmaksā par nacionālajiem kanāliem, ka viņš var arī neskatīties reklāmas. Savukārt, ja TV kanāli vēlas iekasēt naudu no reklāmdevējiem, tad ir tikai normāli, ja kanāli maksātu operatoriem par auditoriju, kura tiem tiek nodrošināta. Jo lielāka auditorija, jo lielāki ir kanāli ieņēmumi no reklāmdevējiem,» DB pamato IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa. Tiesa, ja kanāls uzturētu prasību «gribu saņemt naudu no reklāmas un vēl arī no skatītājiem, kuri šo reklāmu redz», tad operatoram ir jābūt pilnīgi brīvām rokām, kādā veidā piedāvāt konkrēto kanālu klientiem. «Šādā situācijā, kad klients

Reģionos kultūrtūrismu veicina gan reģionālās koncertzāles, gan mākslinieki un mūziķi, kuri dodas ārpus Rīgas ar izstādēm un koncertiem, un kultūrā ieguldītā nauda atgriežas tautsaimniecībā

Abpusēja nepieciešamība – šādi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina raksturo LNSO došanos pie skatītājiem ārpus Rīgas.

Koncerti reģionos nepieciešami gan pašiem mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un LNSO piekto gadu augustā savā koncertdarbības programmā iekļāvusi festivālu LNSO Vasarnīca. Paralēli mūzikas notikumiem Vasarnīcā LNSO savos reklāmas materiālos un sociālajos tīklos stāsta par iespējām apmeklēt dažādas apskates vietas un potenciālās aktivitātes reģionā, tādējādi veicinot reģiona attīstību.

LNSO Vasarnīca šogad otro gadu norisināsies Latgales vēstniecībā GORS no 23. līdz 25. augustam, un koncerti tiek organizēti sadarbībā ar reģionālo koncertzāli un Rēzeknes Mūzikas vidusskolu. Pirms festivāla organizēšanas Rēzeknē festivāls trīs gadus notika Cēsīs. I. Lūkina norāda, ka nav škēršļu festivālu citus gadus turpināt pārējos Latvijas reģionos. «Esam definējuši, ka vasaras festivālu rīkosim vietās, kur ir koncertzāle ārpus Rīgas, kur mūs vēlas uzņemt,» kritērijus Vasarnīcai nosauc orķestra valdes locekle.

Izklaides platforma ļauj skatīties iemīļotās filmas, seriālus un sporta pārraides pašam ērtā laikā un vietā ne vien Lattelecom, bet arī citu televīzijas operatoru klientiem

Ja vēl pavisam nesenā pagātnē viens no ģimeņu rituāliem Ziemassvētku priekšvakarā bija ieslēgt fonā televīzijas pārraidi un pašiem virtuvē gatavot svētku maltīti, tad turpmāk svētku priekšdarbus aizvien biežāk pavadīs pašu lietotāju izvēlēts saturs. Apkopojot datus par izklaides platformas Shortcut pirmajiem sešiem pastāvēšanas mēnešiem, Lattelecom speciālisti novērojuši, ka tendence skatītājiem pašiem izraudzīties saturu un skatīties to sev ērtā laikā pieņemas spēkā.

Jūlijā izveidotā izklaides platforma Shortcut ir noderīgs risinājums skatītājiem, kuriem mājās nav televizora, kā arī tiem, kuri vēlas baudīt savu iemīļoto saturu neatkarīgi no savas atrašanās vietas. Piemēram, pa ceļam uz darbu, gaidot bērnus no nodarbībām vai atpūšoties pie dabas. Platformu var izmantot kā mobilajās ierīcēs, tā arī Android operētājsistēmas televizoros un Apple TV sistēmās. Būtiski, ka mobilajās ierīcēs TV pārraides var straumēt, izmantojot arī WiFi savienojumu un tādējādi nemaksājot papildus par datu pārraidi.

Arī baņķiera un uzņēmēja Valērija Belokoņa brālis Vilorijs Belokoņs ieguvis nozīmīgu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis. Tā kā abi Belokoņi tagad kontrolē 90,85% uzņēmuma akciju, tie plāno arī pārējo akciju izpirkšanu.

Brīvā viļņa paziņojums biržā NASDAQ OMX Riga liecina, ka Vilorijs Belokoņs ir ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvajā vilnī, no Ilonas Drikinas pilnībā atpērkot SIA A Corporation, kurai savukārt piederēja 1267020 jeb 40,88% Brīvā vilņa akciju. Tādejādi Vilorijs Belokoņs ir ieguvis kontroli pār A Corporation un netiešas balsstiesības Brīvajā vilnī.

Līdz ar to Vilorijam Belokoņam un Valērijam Belokoņam kopā netieši pieder 90,85% no balsstiesībām Brīvajā vilnī. Valērijam Belokoņam pieder netiešas balsstiesības Brīvajā vilnī, kopš pērna gada decembra realizējot kontroli pār zivju pārstrādes uzņēmuma akcionāru SIA Brīvais Vilnis Company.