Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.
Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.
Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.
Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.
Tā kā šobrīd nav iespējami izrāžu mēģinājumi klātienē, Dailes teātra komanda sākusi strādāt pie inovatīviem tiešsaistes projektiem. Kā pirmo tiek plānots īstenot "Skype" izrādi. Proti, aktieri tiešsaistes režīmā kopā mēģinās lugas lasījumu, tad pa fragmentiem tas tiks filmēts "Skype" formātā. Vēlāk materiāls tiks samontēts, izveidojot vienotu materiālu. Šī īpašā iestudējuma mēģinājumi sāksies šonedēļ. Paralēli teātris strādā pie vēl vairākām jaunām idejām, ko īstenot iespējams arī ierobežotos apstākļos. Tātad arī radošā darba turpināšanai ir sagatavota bāze.
Pēc dīkstāves beigām, kamēr pulcēties lielā skaitā un demonstrēt izrādes vēl nebūs atļauts, Dailes teātra komanda plāno veikt dažādus tehniskos darbus, piemēram, telpu sakopšanu un sakārtošanu. Tad arī tehniskie darbinieki var būt vismaz daļēji, bet lietderīgi nodarbināti.
J.Žagars priecājas, ka Dailes teātra komanda spēj strauji pārorientēties uz neparastajiem apstākļiem un iespēju robežās pielāgot darbu. Protams, šobrīd pilnībā ir apstājušies mēģinājumi un tehniskais darbs pie repertuāra izrāžu sagatavošanas. Tāpat ne visiem darbiniekiem pienākumus ir iespējams veikt no mājām darba specifikas dēļ.
Līdz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām nav iespējams plānot repertuāru, tāpēc šobrīd Dailes teātris var tikai apsvērt dažādus situācijas scenārijus. Lai nemaldinātu skatītājus, teātris šobrīd pilnībā pārtraucis biļešu tirdzniecību, arī uz periodu pēc 13. aprīļa, kas nozīmē, ka teātrim šobrīd nav pašu ieņēmumu. Dailes teātrim ir valsts dotācija konkrētu funkciju veikšanai, bet, tā kā šīs funkcijas teātris nevar veikt, Kultūras ministrija, visticamāk, dos instrukcijas par tālākām darbībām un dotācijas līdzekļu izmantošanu darbinieku dīkstāves uzturēšanai vai dotācijas iesaldēšanu, cerams, tuvākās nākotnes vajadzībām, kad teātris varēs atsākt darbību, komentē J.Žagars.
Ietekmē atalgojumu
Jaunajā Rīgas teātrī administratīvos procesus no mājām organizēt ir iespējams gandrīz 100%, bet mēģinājumus organizēt attālināti ir sarežģītāk, teātris ir dzīva māksla. Šobrīd arī mēģinājumu sākotnējā periodā var izmantot attālinātos komunikācijas veidus, tiek meklēti labākie veidi un risinājumi, lai darbs pie jauniestudējumu sagatavošanas turpinātos.
"Koronvīrusa ietekme uz teātri ir milzīga. Kamēr valstī ir spēkā ārkārtējais stāvoklis, visas izrādes skatītājiem ir atceltas. Lai nodrošinātu darbinieku pašizolēšanos, teātris šobrīd ir slēgts arī darbiniekiem," komentē Jaunā Rīgas teātra pārstāve Inga Liepiņa.
Šobrīd teātris atcēlis jau 37 izrādes, kuras bija pilnībā izpārdotas. Atceltās izrādes iespēju robežās Jaunais Rīgas teātris centīsies pārcelt. "Paredzam, ka visām izrādēm jaunus datumus nevarēsim piedāvāt. Mums skatītājiem būs jāatgriež nauda par iegādātām biļetēm uz atceltām izrādēm. Saprotam, ka ārkārtējais stāvoklis var arī tikt pagarināts, tātad atcelto izrāžu skaits vēl var pieaugt. Kamēr nav izrāžu, protams, teātrim arī nav ieņēmumu no biļešu pārdošanas. Valsts dotācija ir tikai daļa no mūsu ikmēneša ieņēmumiem, lielāko daļu naudas pelnījām paši, tādējādi šobrīd atalgojums ir krasi krities, jo darbiniekiem varam maksāt tikai pamatalgas, kuras būtībā ir tas pats "dīkstāves pabalsts"," norāda I.Liepiņa.
Dotācija nesedz štata darbinieku pamatalgu un nodokļu izmaksai nepieciešamo, līdz ar to nākamajiem jauniestudējumiem plānotais finansējuma apjoms neizbēgami tiks novirzīts Jaunā Rīgas teātra darbinieku pamatalgu apmaksai.
Šī situācija rada lielus finansiālus zaudējumus gan Jaunajam Rīgas teātrim, gan citiem teātriem. "Visas pārceltās un atceltās izrādes būtībā arī ir reālie zaudējumi, jo pārcelto izrāžu vietā nevarēsim spēlēt jaunās, bet atcelto izrāžu naudu atdosim skatītājiem. Paļaujamies, ka Kultūras ministrijai būs vienots atbalsta mehānisms," komentē I.Liepiņa.
Viņa norāda, ka teātris kā mākslas veids nespēj pastāvēt bez skatītāju klātbūtnes, līdz ar to pielāgošanās tam, ka izrādes nenotiek, nav iespējama. Jaunā Rīgas teātra komanda cer, ka šis ir tikai pagaidu stāvoklis, kurā fokusējas uz iekšējo teātra procesu optimizēšanu, aicina aktierus veltīt laiku sevis attīstīšanai un vērtīgas informācijas patērēšanai, lai atkal, satiekot skatītāju, būtu, ko teikt un vēstīt. Tāpat teātris uzsācis projektu "JRT Lasa grāmatas mājās" - Jaunā Rīgas teātra aktieri izvēlas sevi interesējošo grāmatu un lasa skatītājiem.
Iespaidos arī nākamo sezonu
Arī Latvijas Nacionālais teātris atrodas piespiedu dīkstāvē, izrādes un mēģinājumi nenotiek. "Tātad - šī situācija vistiešākajā veidā ietekmē ne tikai sabiedrību, bet arī, protams, teātri. Ienākumu teātrim no biļetēm un citas saimnieciskās darbības nav, bet algas darbiniekiem ir jāmaksā," komentē Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.
Teātrī tiešā ražošana ir pilnībā apstādināta – nenotiek mēģinājumi, netiek ražotas dekorācijas, netiek šūti kostīmi. Iespēju robežās attālināti darbojas tie dienesti, kas to var – mārketings, administrācija, grāmatvedība.
Pēc J.Vimbas domām, viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi būs draudi saslimt ar šo vīrusu, cik ilgi būs ierobežojumi masu pasākumiem un cik ātri spēsim paši pārplānot nākotnes darbību. "Jau tagad ar 100% pārliecību varu teikt, ka teātrim būs nepieciešams valsts atbalsts, jo runa nav tikai par to, vai teātris varēs izdzīvot šo periodu, bet gan par nākošo sezonu. Lai iestudētu jaunas izrādes ir jāiegulda finanšu līdzekļi, kurus piespiedu dīkstāvē mēs tērējam jau šobrīd," norāda J.Vimba.
Teātra direktors atzīst, ka zaudējumi ir un būs vēl. Jau šobrīd ir pārceltas uz nenoteiktu laiku 77 izrādes. "Izrādes būs jāspēlē, bet ienākumi no tām nebūs, jo biļetes ir jau gandrīz pilnībā pārdotas. Tātad – mēs šobrīd daļēji dzīvojam no pārdoto biļešu naudas. Ļoti iespējams, ka šajā sezonā nenotiks kāda pirmizrāde. Tas radīs vakuumu gan nākošās sezonas repertuārā, gan finanšu rādītājos. Ja, mēs runājam par konkrētu zaudējumu apmēru, tad to šobrīd ir grūti precīzi noteikt, jo pats galvenais - mēs nespējam prognozēt pircēju paradumus pēc ārkārtas situācijas atcelšanas," pauž J.Vimba.
"Jā, cenšamies pielāgoties jaunajiem apstākļiem, bet vai pilnībā? Domāju, ka šādam apgalvojumam vēl ir par agru. Bet - šis laiks liks pārvērtēt iepriekšējos lēmumus un stratēģiskos plānus. Ticu, ka arī šai krīzei mēs tiksim pāri un kādreiz to atcerēties bez satraukuma un panikas," norāda J. Vimba.
Latvijas Nacionālais teātris piedāvā savas izrādes skatīties virtuāli.
Atslēgta pat apkure
"Esošā situācija teātrim ir pilnīgi nenormāla. Tai nevar pielāgoties ilgtermiņā, jo teātris ir dzīvu kontaktu organisms," komentē Liepājas teātra valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins.
Liepājas teātra cehi turpina pabeigt ražot līdz 13.martam iesākto jauniestudējumu dekorācijas ar tiem materiāliem, kas jau bija iepirkti. Administrācija strādā attālināti. Valde strādā un tiekas regulāri teātrī. Līdzekļu ekonomijas nolūkos skatītāju zonā apkure ir atslēgta pilnībā, darbinieku teritorijā samazināta līdz minimumam. Plānoto jauniestudējumu aktieru ansambļi veic lugu lasījumus un analīzi tiešsaistē.
"Vieniem pašiem mums būs ļoti grūti izķepuroties no šīs situācijas, bet Ministru kabineta "Noteikumos par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība" teātri nav iekļauti. Tas nozīmē, ka teātri "noēdīs algās" dotāciju un iestudējumu ražošanai līdzekļi vairs nepaliks," komentē H.Laukšteins.
Šobrīd teātra plāni ir izjaukti ne tikai attiecībā uz esošās sezonas repertuāru, bet arī attiecībā uz jauniestudējumu ražošanu un pirmizrādēm Jauniestudējumu mēģinājumi klātienē ir apturēti, un nav skaidras informācijas, kad tie varēs atsākties. "Skatītājiem esam parādā par atceltajām izrādēm, uz kurām iepriekš viņi bija iegādājušies biļetes un, kad varēsim atdot šīs izrādes, pagaidām vēl tikai minam," komentē H.Laukšteins.
Viņš atzīst, ka šobrīd nosaukt konkrētu zaudējumu summu nav iespējams, jo teātris nezina, cik ilgi būs jādzīvo ārkārtas situācijas apstākļos. Skatītājiem Liepājas teātris ir parādā vairākus desmitus tūkstošus eiro.
Būs vajadzīgs valsts atbalsts
Kopš 13. marta Daugavpils teātris ir pakļauts ārkārtas situācijas režīmam, bet neviena no izrādēm nav atcelta, tās visas tiks pārceltas uz citu norises laiku. Teātrī notiek minimāli nepieciešamā aktivitāte, iesaistot minimāli nepieciešamo darbinieku skaitu, kas vajadzīgs, lai Daugavpils teātris varētu mobilizēti atgriezties pie ierastā darba režīma tiklīdz ārkārtas situācija būs beigusies.
Ņemot vērā to, ka ārkārtas situācijas laikā teātrim nav saimnieciskās darbības, līdz ar ko arī pašu ieņēmumu, bet paredzamā peļņa gada beigās nebūs tik liela kā negūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības, Daugavpils teātrim noteikti būtu nepieciešams valsts atbalsts šajā krīzes situācijā.
Veicot situācijas analīzi 26. martā ar aprēķinu, ka ārkārtas situācija beigsies 14. aprīlī, finansiālie zaudējumi 2020. gadā varētu veidot 44 081 eiro.
"Psiholoģiski un praktiski esam pielāgojušies situācijai, bet pielāgoties finansiāli šobrīd neesam spējīgi," komentē VSIA "Daugavpils teātris" valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs.
Ilgāka dīkstāve - lielāki zaudējumi
Arī Valmieras drāmas teātrim vīrusa ietekme ir jūtama vistiešākajā veidā. Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī, teātra darbība tika pārtraukta, kas nozīmē, ka netiek spēlētas izrādes, nenotiek biļešu tirdzniecība, kā arī uz nenoteiktu laiku ir atcelts mēģinājumu process. Iespēju robežās, ievērojot visus noteiktos drošības pasākumus, notiek darbs pie jauniestudējumu dekorāciju veidošanas, kā arī teātra administrācija un izrāžu radošie ansambļi strādā attālināti.
Teātris cenšas rast risinājumus, kā nodrošināt iespēju strādāt pie jauniestudējumiem, pielāgojoties esošajiem apstākļiem, ja šī krīze ieilgs. Tāpat teātra darbinieki turpina sazināties ar saviem skatītājiem un atbildēt uz viņu interesējošajiem jautājumiem saistībā ar izrāžu pārcelšanu.
"Pielāgoties ir sarežģīti, jo teātris top, esot mijiedarbībā gan teātra kolektīvam, gan arī ar skatītājiem. Šobrīd visu laiku tiek strādāts pie repertuāra plānu maiņas, sekojot līdzi situācijas attīstībai un izvirzot jaunas prognozes, kad varētu atsākt spēlēt izrādes. Tāpēc mūs uztrauc tas, cik ilgi šis periods varētu turpināties un arī, cik ilgu laiku prasīs cilvēku gatavība atkal pulcēties pilnās zālēs, kad ierobežojumi tiks atcelti," komentē Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena.
To kādus zaudējumus esošā situācija varētu radīt teātrim ir grūti prognozēt, jo nav zināms, cik ilgs būs izsludinātais ārkārtējais stāvoklis. Jo ilgāka dīkstāve, jo lielāki zaudējumi. Galvenais ienākumu gūšanas veids, kas ir biļešu tirdzniecība, šobrīd ir apturēts uz nenoteiktu laiku. Valmieras drāmas teātris piesardzīgi prognozē 20-30% biļešu ieņēmumu kritumu.
Kā valsts kapitālsabiedrība Valmieras drāmas teātris cer uz valsts atbalstu pēc šī sāpīgā perioda. Kā arī cer, ka tiks saglabāts valsts dotācijas apmērs.
