Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.
Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.
VNĪ un pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) martā noslēgtā vienošanās paredz, ka JRT ēku komplekss VNĪ tiks nodots 2024.gada janvārī, savukārt līdz nākamā gada 1.martam tas ir jānodod teātrim. Plānots, ka jau gada pirmajos mēnešos tiks sākts darbs pie pārcelšanās organizēšanas.
“Teātris ir ļoti skaists! Mēs uzbūvējām par spīti karam Ukrainā, Covid-19 pandēmijai, būvnieku kartelim, pāļu skandālam, pēc kura tika nomainīta būvfirma, neskaitāmām finansējuma krīzēm, JRT trupas streikam un citiem šķēršļiem. Kultūras būves ir sarežģītas, un nekur pasaulē tās nenāk viegli un ātri, mēs neesam izņēmums. Es pateicos par sadarbību valsts pasūtītājam VNĪ, Kultūras ministrijai, būvfirmai “Skonto” un neskatāmajiem meistariem, kuri strādāja būvlaukumā, mūsu projektēšanas partneriem “Sarma un Norde”, teātra konsultantiem “Theateradvies” un akustiķiem “Peutz” no Nīderlandes, JRT trupai un visiem mūsu biroja arhitektiem. Būves nobeigumā jau jūtamies kā viena ģimene,” saka arhitekte Zaiga Gaile.
JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve notiek atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un projektam. Tas ir unikāls un vienlaikus arī dzīvs projekts: blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik tiek palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju izbūvi. Vērienīgajā pazemes stāvā izvietosies darbnīcas, savukārt vēsturisko teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un komfortablām telpām aktieriem. Ērtākam darbam abas ēkas ir savienotas ar stiklotu eju.
Teātra Lielajā zālē ir saglabāta vairāk nekā gadsimtu senās ēkas elpa, ko izceļ saglabājušies un restaurētie XX gs. 30.gadu interjera elementi – zāles centrālā lampa, kvadrātveida gaismekļi, tumši sarkanbrūni priedes saplākšņa paneļi. Vienlaikus pārbūves rezultātā skatītājiem no jebkuras vietas gan parterā, gan balkonā būs ļoti laba redzamība un dzirdamība. Tas panākts, mainot rindu stāvumu un pārbūvējot balkonu. Atbilstoši mūsdienu prasībām ir pārbūvēta skatuve, kas aprīkota ar klusu vinču sistēmu dekorāciju pārvietošanai, un rekonstruēti šņorbēniņi, kuriem piebūvēts klāt jauns apjoms trīs metru augstumā. Pēc pārbūves Lielās zāles parterā būs 322 skatītāju vietas, bet balkonā – 166 vietas.
“Black box” zālēm raksturīgo “nekurienes” sajūtu JRT nodrošina neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas. Savukārt abu moderno “Black box” zāļu gaismas un skaņas sistēmas, to digitālais un analogais vadības tīkls ir veidots tā, lai brīvi varētu mainīt konfigurāciju atbilstoši konkrētā uzveduma vajadzībām. Lielajā “Black box” zālē ir 230 skatītāju vietas, bet mazajā – 100 sēdvietas. Tāpat ir padomāts par vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
#1/9
#2/9
#3/9
#4/9
#5/9
#6/9
#7/9
#8/9
