Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Energoresursu cenu kāpums ir skāris ikvienu – gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Ja par savu rēķinu apmaksu un taupības pasākumiem mājās katrs ir atbildīgs pats, darba vide ir kopīga atbildība. Ilgtspējīgi risinājumi un paradumi ikdienā var palīdzēt būtiski samazināt vienu no lielākajām uzņēmumu izmaksu pozīcijām – rēķinu par patērēto elektrību.

Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar taupību darba vietā, kur vairums cilvēku pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir jānodrošina komfortabla darba vide, kas nekaitē veselībai.

Energoresursu taupīšana darba vietā var tieši ietekmēt tavu nākotnes labklājību

Nav noslēpums, ka dzīvojam laikā, kad visiem nākas savilkt jostas, par ko liecina arvien vairāk tukšu skatlogu pilsētu ielās. Tukši skatlogi nozīmē arī cilvēkus, kas palikuši bez darba. Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka ikviens no mums ar saviem paradumiem tieši ietekmē sava darba devēja nākotni. Neskatoties uz to, ka Sabiedrisko pakalpojumu tirgus komisijas (SPRK) pārskats par Baltijas elektroenerģijas tirgu 2022. gadā liecina, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir sarucis par 3,75%, elektroenerģijas cenas būtiski pieauga un joprojām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība kur un kā tērējam energoresursu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.

Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Nozare, kas vēsturiski bijusi kā piemērs citiem rūpēs par darbinieku labbūtību

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022. gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022. gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Grieķijai ir trīs dienas laika, lai pārliecinātu starptautiskos aizdevējus, ka tā spēj izpildīt solījumus, ko tā deva, parakstot vienošanos par finansējuma saņemšanu, raksta MarketWatch.

Pretējā gadījumā valsts riskē saņemt vēl papildus nosacījumus nākamajai aizdevumu daļai 8,1 miljarda eiro apmērā.

Grieķija brīdinājumu saņēma pēc tam, kad pirmdien valsts valdība atsāka sarunas ar aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fonda, Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem – par nākamās aizdevumu daļas saņemšanu. Kāda eirozonas institūciju amatpersona sacījusi, ka aizdevēji ir neapmierināti ar Grieķijas progresu, veicot reformas.

Grieķija, kurā jau sesto gadu turpinās recesija, ir nokavējusi valsts sektorā veicamo reformu termiņus. Tādēļ valdībai piektdien būs jāsniedz pārliecinoša prezentācija aizdevējiem, vai arī tā riskē nākamo maksājumu saņem trijos mēneša maksājumos, nevis visu summu uzreiz.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(342).jpg

Saistībā ar a/s Latvijas Krājbanka piedzīvoto krahu pēdējās dienās daudz tiek spriests, kā būtu iespējams vismaz kaut kādā veida palīdzēt tiem, kam tās kontos ir palikusi iesaldēta nauda. Jāatzīst, ka problēmu nav mazums - daļa iedzīvotāju vismaz diennakti dzīvoja bez iztikas līdzekļiem, bet pēc tam bija spiesti stāvēt garās rindās pie bankomātiem, lai dabūtu vismaz 50 Ls, grūtībās nonākusi daļa pašvaldību, lielākie noguldītāji riskē zaudēt teju vai mūža iekrājumus utt.

Tie visi ir jautājumi, kas jārisina teju vienlaickus, lai cietušo zaudējumi un neērtības būtu pēc iespējas minimālākas. Vienīgā institūcija, kas absurdā kārtā šobrīd berzē rokas, ir šīs pašas Latvijas valsts valdība.

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Huawei apsteidz konkurentus, iestrādājot Mate 20 Pro ekrānā pirkstu nospiedumu lasītāju un iespēju bez vadiem no telefona lādēt citas ierīces

Reizēm ir labāk neko nesasolīt un tad pamatīgi pārsteigt – tādas pārdomas bija, oktobrī skatoties Huawei jaunākā flagmaņa Mate 20 Pro prezentāciju. Visu vasaru plūda baumas, ka jaunajam iPhone būs ekrānā iestrādāts pirkstu nospiedumu lasītājs, taču rudenī izrādījās, ka Touch ID vispār ir izņemts no telefona. Tikmēr ķīnieši bez liekas ažiotāžas pirmie iemontēja šādu lasītāju sava flagmaņa ekrānā.

Atbrīvošanās no fiziska pirkstu nospiedumu lasītāja atraisījusi Huawei dizaineriem rokas maksimāli simetriska telefona izveidē. Ja vien aizmugurē nebūtu iestrādāts prāvs četrstūris, kurā pa pāriem izvietotas trīs fotokameras lēcas un zibspuldze, Mate 20 Pro no abām pusēm izskatītos vienāds.

Uzņēmēji vēlas, lai valsts amatpersonām būtu mugurkauls, pragmatiska domāšana un nedrīkst nodarboties ar eksperimentiem nodokļu jomā

2014.gads straujiem soļiem tuvojas noslēgumam. Daudz aktuālu jautājumu šogad tika pārrunāti Dienas Biznesa klubā, kas ir viedokļa līderu grupa, kura pauž profesionālu, ekonomiski loģisku un ilgtspējīgu viedokli un priekšlikumus, kas spēj ietekmēt valsts attīstības procesus sabiedrībai un biznesam lietderīgā un labklājību veicinošā virzienā. Pēdējā Dienas Biznesa kluba biedru tikšanās bija 18.decembrī ar Latvijas elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma Latvenergo valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru, kurš ir aktīvs Dienas Biznesa kluba biedrs. Publikācija par enerģētikas tirgus aktualitātēm un lielākajiem izaicinājumiem būs lasāma 2015.gada sākumā. Nākamā Dienas Biznesa kluba biedru tikšanās plānota 22. janvārī ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. «Arī 2015.gadā rīkosim Dienas Biznesa kluba pasākumus. No savas puses apņemamies daudz vairāk ieklausīties uzņēmēju ieteikumos un īpašo viesu statusā biežāk izraudzīties spilgtas biznesa personības, no kurām var daudz ko mācīties, lai rosinātu diskusijas par sasāpējušu un aktuāliem jautājumiem.

Dienas Biznesa dzīvē 20 gadi ir teju 80 laikrakstu sējumi ar 4239 laikrakstu numuriem, kuri ataino vecās uzņēmumu sistēmas likvidāciju un jaunās veidošanos, biznesa vides attīstību un biznesa izpratnes nobriešanu.

Pārsteidzoši, cik daudz šajos gados ir mainījies un... cik tomēr maz kas ir mainījies! Viena no pirmajām Dienas Biznesā publicētajām karikatūrām 1992. gadā ir par to, ka Latvija nonāk Pasaules Bankas parādu cietumā, un aptuveni pēc 20 gadiem mums ir karikatūra tieši par to pašu tēmu. Arī tādi virsraksti kā Nodokļi ir jāsamazina vai Bizness grimst birokrātijas purvā ir atrodami gan pirms, gan pēc 20 gadiem. Par to un daudz ko citu, arī par milzīgajām izmaiņām, ko piedzīvojušas Latvijas tautsaimniecības nozares, par personībām biznesā visi interesenti varēs lasīt

Dienas Biznesa grāmatā 20 gadus kopā ar Latvijas biznesu, kura savu dienasgaismu ierauga tieši šodien!

Nepiesaistot stratēģisko investoru, nacionālās lidsabiedrības airBaltic uzturēšana laikā no 2013. līdz 2016. gadam valsts budžetam papildus var prasīt vēl vismaz 96 miljonus latu.

Tā liecina portāla Pietiek rīcībā nonākušie airBaltic ReShape plāna nepubliskotās daļas dokumenti. Portāls arī atzīmē, ka, lai arī publiski, atsaucoties uz ReShape plānu, medijiem ziņots, ka lidsabiedrība jau 2014. gadā atsāks strādāt ar peļņu, Pietiek rīcībā esošie dokumenti liecina, ka tā nav. Proti, ReShape plānā norādīts - pastāv liels risks, ka airBaltic 2016.gadā var atgriezties pie zaudējumiem.

airBalticReShape plāna sagatavošana un arī tā papildināšana ir partijai Vienotība pietuvinātajam uzņēmējam Ģirtam Rungainim pastarpināti piederošās investīciju un finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers (Prudentia) kompetence. Valdība šo plānu slēgtā sēdē apstiprināja martā.

Finansists un bestselleru autors Nasims Nikolass Talebs, kurš izveidojis Melnā gulbja neparedzamības teoriju, uzskata, ka uzņēmēji ir pelnījuši lielu cieņu par savu riskēšanu un būtu jānosaka speciāla diena, kurā tie tiktu godināti.

«To varētu saukt par Nacionālo uzņēmēju dienu,» sarunā ar britu laikrakstu Independent izteicies N. Talebs, skaidrojot, ka šī diena varētu būt veltīta uzņēmējiem tāpēc, ka tie ir varoņi, kuri nereti uzņemas pašnāvniecisku risku, lai ļautu izdzīvot ekonomikai kopumā. «ASV un Lielbritānijai ir fantastika riskēšanas vēsture – bez kauna zaudēt un visu sākt no jauna. Mums ir jāatjauno šis gars,» sacīja finansists.

N. Talebs uzsver, ka riskējušie uzņēmēji, kuru plāni sabrukuši, būtu jāciena tāpat kā karavīri, jo tā pat kā neesot neveiksmīga karavīra – dzīva vai miruša – neesot arī neveiksmīgu uzņēmēju. «Ja jūs uzņematies riskus un ar pašcieņu stājaties ar seju pret savu likteni – nekas, ko jūs darāt, nepadarīs jūs neievērojamus. Savukārt, ja jūs neuzņematies riskus, nekas ko jūs darāt, jūs nepadarīs lielus,» sacīja N. Talebs.

Eiropas Komisija (EK) asi kritizējusi Beļģijas 2012. gada budžetu norādot, ka tas ir pārāk optimistisks un, ka valstij jāievieš dažādas taupības programmas, vēsta AFP.

Beļģija šogad ir apņēmusies samazināt budžeta defecītu līdz 2,8% no IKP (pērn budžeta deficīts valstī bija 3,6% apmērā). Tomēr EK uzskata, ka Beļģijas valdībai neizdosies sasniegt savus mērķus, ja vien netiks palielināti nodokļu ieņēmumi vai arī samazināti valsts tēriņi.

Beļģijai ir viens no lielākajiem valsts parādiem eirozonā. Analītiķi norāda, ka valsts riskē tikt ierauta eirozonas parādu krīzē. Saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem, Beļģijai ir jāsamazina budžeta deficīts zem trīs procentiem, kā arī jāizstrādā plāns, kā samazināt valsts parādu par 40%.

Savukārt Beļģijas valdība noraida visu EK kritiku. «Ir normāli, ka Komisija mums uzdod jautājumus,» sacīja Beļģijas finanšu ministrs Stīvens Vanakere (Steven Vanackere). «Šis budžets, gaismas ātrumā, tika izveidots gada nogalē. Tas nav normāls veids kā risināt lietas,» norādīja ministrs.