Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā Maskavā maijā pārstāvēs Intars Busulis ar dziesmu Sastrēgums.

Eirovīzijas starptautiskajā konkursā, kas no 12. līdz 16. maijam notiks Maskavā, Latvija uzstāsies otrajā pusfinālā - 14. maijā.

Visas 38 dalībvalstis startēs divos pusfinālos. Pirmajā pusfinālā, kas notiks 12. maijā, piedalīsies Bosnija-Hercegovina, Zviedrija, Izraēla, Beļģija, Andora, Čehija, Melnkalne, Šveice, Islande, Gruzija, Bulgārija, Portugāle, Maķedonija, Somija, Baltkrievija, Turcija, Rumānija, Malta un Armēnija.

Savukārt otrajā pusfinālā 14. maijā kopā ar Latviju par iekļūšanu finālā sacentīsies Slovēnija, Dānija, Azerbaidžāna, Nīderlande, Ungārija, Serbija, Norvēģija, Ukraina, Grieķija, Lietuva, Polija, Horvātija, Igaunija, Moldāvija, Kipra, Īrija, Slovākija un Albānija.

Otrdien, 12. maijā, LTV1 tiešraidē būs skatāms Eiropas vērienīgākā izklaides notikuma – Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa pirmais pusfināls.

Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek jau 53. gadu, jāatgādina, ka tikai kopš 2004. gada ieviests pusfinālu un fināla princips, bet pērn formātam pievienotas vēl jaunas nianses: katrā no diviem pusfināliem var piedalīties līdz 20 dalībvalstīm, bet finālā piedalās no katra pusfināla kvalificējušās 10 valstis plus vēl piecas valstis: Lielais četrinieks (Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija), kā arī valsts, kura organizē konkursu. Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 42 valstis, no kurām 18 piedalīsies pirmajā pusfinālā, bet 19 – otrajā.

Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā vakar, 16.maijā, uzvaru guva Norvēģijas pārstāvis Aleksandrs Ribaks, kurš izpildīja dziesmu Fairytale.

Otro vietu ieguva Johanna no Īslandes, bet trešo - Aišela un Arašs no Azerbaidžānas.

Norvēģijai izdevās savākt 387 punktus, kas ir jauns rekords. Johanna ieguva 218 punktus, Aišela un Arašs - 207 punktus.

Šogad Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Krievijā, Maskavā. Latvijas pārstāvis Intars Busulis finālā Aleksandrs Ribaks (Foto: REUTERS/SCANPIX)nAleksandrs Ribaks (Foto: REUTERS/SCANPIX)etika.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Zviedrijas pilsētā Malmē notikušajā starptautiskā Eirozvīzijas dziesmu konkursa otrajā pusfinālā Latvijas pārstāvji – grupa PeR ar dziesmu Here We Go nekvalificējās konkursa finālam.

Ceturtdienas vakarā notikušā pasākuma laikā, konkursa finālā iekļuva Ungārijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Rumānijas, Norvēģijas, Islandes, Armēnijas, Somijas, Maltas un Grieķijas pārstāvji.

No pirmā pusfināla konkursa finālam kvalificējušies Moldovas, Lietuvas, Īrijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Dānijas, Krievijas, Beļģijas, Ukrainas un Nīderlandes mākslinieki.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav tikusi Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā. Kopumā Eirovīzijas konkursa finālā piedalīsies 26 valstis pārstāvošas mūzikas grupas. Finālā piedalās arī tā sauktais «lielais piecinieks» - Francija, Itālija, Vācija, Spānija un Lielbritānija, kuru dalība finālā ir automātiska, jo šīs valstis ir lielākie konkursa finansētāji, kā arī rīkotājvalsts – Zviedrija. Latvija eirovīzijas dziesmu konkursa finālā nav uzstājusies kopš 2009. gada.

Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmajā pusfinālā noskaidroti desmit dalībnieki, kas uzstāsies finālā 16. maija vakarā.

Kopā ar finālā automātiski iekļautajām Lielā četrinieka valstīm Franciju, Spāniju, Lielbritāniju un Vāciju, kā arī pagājušā gada uzvarētāju Krieviju finālā redzēsim Malēnu Ernmani (Zviedrija), Ingu un Anušu (Armēnija), Hadisi (Turcija), Noa & Miru (Izraēla), Johannu (Islande), Elenu (Rumānija), grupu Waldo's People (Somija), grupu Flor-de-lis (Portugāle), Chiaru (Malta) un grupu Regina (Bosnija-Hercegovina).

Latvijas pārstāvis Intars Busulis ar Kārļa Lāča dziesmu Probka startēs otrajā pusfinālā, kas notiks ceturtdien, 14. maijā, atgādināja Latvijas TV sabiedrisko attiecību speciāliste Ieviņa Ancena. Kopā ar Latviju ceturtdienas vakarā uzstāsies Horvātija, Īrija, Serbija, Polija, Norvēģija, Kipra, Slovākija, Dānija, Slovēnija, Ungārija, Azerbaidžāna, Grieķija, Lietuva, Moldova, Albānija, Ukraina, Igaunija un Nīderlande.

Neraugoties uz pārliecinošu sniegumu, Latvijas muzikālajai apvienībai Aarzemnieki otrdienas vakarā Kopenhāgenā neizdevās kvalificēties Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam.

Pēdējos gados Latvijas mūziķiem Eirovīzijas fināls gājis secen, un arī grupai Aarzemnieki neizdevās pielikt punktu šai neveiksmju sērijai.

Tomēr publika Kopenhāgenā dziesmai Cake To Bake veltīja skaļas ovācijas, arī sociālajos tīklos ļaudis no Latvijas un citām Eiropas valstīm grupas Aarzemnieki uzstāšanos pārsvarā novērtēja atzinīgi.

No pirmā pusfināla Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam kvalificējās Zviedrijas, Armēnijas, Islandes, Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Ungārijas, Melnkalnes, Sanmarīno un Nīderlandes pārstāvji. Savukārt kopā ar Latvijas grupu Aarzemnieki ārpus fināla palika Igaunijas, Albānijas, Beļģijas, Moldovas un Portugāles mūziķi.

Dziedātājam Justam Sirmajam ar izpildīto dziesmu Heartbeat izdevās iekļūt starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas Zviedrijā norisināsies 14.maijā.

Latvijas pārstāvis šovakar konkursa otrajā pusfinālā izpildīja dziesmu, kuras autore ir dziedātāja Aminata Savadogo, kura pati pagājušajā gadā ar dziesmu Love Injected starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva sesto vietu.

No otrā pusfināla konkursa finālam kvalificējās kopumā desmit valstu izpildītāji. Finālā iekļuva izpildītāji no Austrālijas, Beļģijas, Bulgārijas, Gruzijas, Izraēlas, Lietuvas, Polijas, Serbijas un Ukrainas.

Eirovīzijas finālā no pirmā pusfināla iekļuvuši izpildītāji no Azerbaidžānas, Krievijas, Nīderlandes, Ungārijas, Horvātijas, Austrijas, Armēnijas, Čehijas, Kipras un Maltas.

Pēc Optibet bukmeikeru domām, šogad par uzvarētāja titulu Eirovīzijas dziesmu konkursā reāli cīnīsies divas pārstāves - Krievija ar Sergeja Lazareva izpildīto dziesmu You Are The Only One un Francija ar mūziķa Amira paša sacerēto un izpildīto dziesmu J’ai cherché.

Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) Latvijas nacionālajā finālā 25.augustā pieci perspektīvi Latvijas jaunuzņēmumi sacentās par iespēju nokļūt globālajā finālā Rijāda, Saūda Arābijā, kā arī par balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā.

Pēc žūrijas balsojuma par Latvijas uzvarētāju kļuva uzņēmums Longenesis – veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums no Rīgas, kas vairākkārt paātrina farmācijas industrijas klīnisko pētījumu gaitu. Savukārt skatītāju simpātijas balvu ieguva Uniscopia Group, kas izstrādājis e-komercijas platformu Printscopia, saviem klientiem piedāvājot gan iegādāties dažādus ar 3D tehnoloģiju radītus produktus, gan arī pašiem pasūtīt dažādu 3D produktu izveidi.

Latvijas fināla uzvarētājs saņēma īpašu kausu, ceļazīmi uz starptautisko biznesa konferenci “WebSummit” Lisabonā, Portugālē, kā arī dalību Pasaules Uzņēmējdarbības kausa akseleratorā. Šajā konkursā ieguvēji ir visi dalībnieki – visiem pieciem fināla dalībniekiem būs iespēja apgūt “Franklin Covey” biznesa treniņus un saņemt konsultācijas izcilības sasniegšanai.

Otrdien vakarā tika noskaidroti pirmie desmit Eirovīzijas dziesmu konkursa finālisti. Pretēji daudzu prognozēm un cerībām Latvijas pārstāve Aisha finālā neiekļuva.

Finālā par uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā cīnīsies Bosnijas un Hercogovinas, Moldovas, Krievijas, Grieķijas, Portugāles, Baltkrievijas, Serbijas, Beļģijas, Albānijas un Īslandes pārstāvji. Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos iekļūst arī tā saucamais Eirovīzijas Lielais četrinieks - Lielbritānija, Spānija, Francija un Vācija.

Par vietu finālā pirmajā pusfinālā cīnījās, tomēr tajā neiekļuva dziedātāji no Igaunijas, Slovākijas, Somijas, Polijas, Maltas un Maķedonijas.

Kā liecina mājaslapā eirovizija.lv publicētā informācija, saskaņā ar konkursa organizatoru lēmumu,šogad bija mainīti balsošanas nosacījumi. Skatītāju balsojums sākās jau pirms pirmās dziesmas un noslēdzās 15 minūtes pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Turklāt balsojuma rezultātu veidoja televīzijas skatītāju un žūrijas balsojums. Balsot varēja gan ar telefona zvanu, gan īsziņu starpniecību.

Krievijas likumdevēji pēc Austriju pārstāvošā transvestīta Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ierosinājuši izveidot atsevišķu konkursa versiju.

Kremļa kontrolētais parlaments paudis neapmierinātību ar Eirovīzijas iznākumu un rosinājis Krievijā rīkot dziesmu konkursu, kurā tiktu atbalstītas «ģimeniskās vērtības».

«Šī gada Eirovīzijas konkursa rezultāti izsmēla mūsu pacietību,» aģentūrai Interfax sacīja Komunistu partijas pārstāvis Valērijas Raškins. «Mums jāizstājas no šī konkursa. Mēs nespējam paciest šo nebeidzamo ārprātu.»

Raškins sacīja, ka rosināšot mūzikas konkursa «Eirāzijas balss» izveidi, kurā piedalītos galvenokārt bijušās Padomju Savienības valstis.

Priekšlikumu jau pārvēruši Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko padomdevēji. «Končitas Vurstas uzvara Eirovīzijā simbolizē Eiropas Savienības morālo vērtību sabrukumu. Mums Eiropa nav vajadzīga!» paziņoja valsts Slāvu komiteja.

Arī šogad dziesmu konkursā Eirovīzija Latviju pārstāvošajiem mūziķiem Musiqq nav izdevies iekļūt finālā, tādējādi Latvija jau trešo gadu nav tikusi tālāk par konkursa pusfinālu.

Eirovīzijas finālā pērn neiekļuva arī Aisha, savukārt 2009. gadā nepaveicās Intaram Busulim.

Pēc 10. un 12. maijā notikušajiem pusfināla koncertiem ir zināms, ka Eirovīzijas finālā piedalīsies mākslinieki no Igaunijas, Rumānijas, Moldovas, Īrijas, Bosnijas un Hercegovinas, Dānijas, Austrijas, Ukrainas, Slovēnijas, Zviedrijas, Serbijas, Lietuvas, Grieķijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Šveices, Ungārijas, Somijas, Krievijas un Īslandes.

Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos finālā automātiski startēs Vācija, Francija, Lielbritānija, Spānija, un pēc ilgāka pārtraukuma Eirovīzijā arī Itālija.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Neskatoties uz faktu, ka Latvijas mūzikas ierakstu gada balva 2008 ir noslēgusies un lielākā daļa sabiedrības jau izteikusi sajūsmu, dusmas un vilšanos par balvu sadalījumu, Dienas bizness piedāvā iepazīties ar vietu izkārtojumu, ko veidojis žūrijas vērtējums.

1. Prāta Vētra «Tur kaut kam ir jābūt»

2. Intars Busulis «KINO»

3. Linda Leen «Chameleon»

4. Vokālā grupa COSMOS «Turbulence»

5. Igo «Spēle»

Roka albums

1. Dons «Lelle»

2. Detlef Zoo «If it makes us happy»

3. Ēnas «Ēnas»

4. Z – Scars «Tieši sirdī»

5. Leģions «Nekad nesaki nekad»

Labākā Dziesma

1. Prāta Vētra «Ja tikai uz mani tu paskatītos»

2. Vokālā grupa COSMOS «Tu kā, es kā»

3. Intars Busulis «Brīvdiena»

4. Dzelzs Vilks «Uijā uijā nikni vilki»

5. Linda Leen «Chameleon»

Labākā Debija

1. Rihards Zaļupe «Marimba Dnace»

2. Jana Hermann «Disco Discovert»

Vairākas valstis bijušas spiestas izstāties no šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa, jo nevarēja atļauties tajā piedalīties, atsaucoties uz organizatoru sniegto informāciju, vēsta BBC.

No 2010.gada konkursa esot izstājušās: Ungārija, Andora, Čehija un Melnkalne.

«Protams, ekonomiskā krīze mūs ietekmē. Valstu, kas šogad piedalās konkursā, skaits ir mazāks, un tās visas savu dalību ir atsaukušas viena iemesla dēļ - budžeta samazinājums,» sacījis Eirovīzijas pārstāvis Svante Stokselius.

Finansiālie apsvērumi esot arī citādā veidā šogad ietekmējuši dziesmu konkursu.

Saskaņā ar Eirovīzijas ekspertes Kārenas Frickeres stāstīto budžeta ierobežojumi šogad ir rezultējušies pieticīgākā skatuves šovā, piemēram, ir ierobežoti gaismas efekti.

Kā vēstījis Norvēģijas laikraksts Aftenposten, NRK, Norvēģijas galvenā raidorganizācija, varētu atteikties producēt nākamā gada šovu, ja arī šogad uzvarētu Norvēģijas pārstāvis.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 finālam izvirzīti 11 objekti, paziņojusi konkursa žūrija.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika pieteikti kopumā 45 darbi, no tiem 27 tika vērtēti padziļināti.

Šogad konkursā ar rūpīgu un mazas komandas darbu īpaši izcēlušies nelielie darbi, savukārt lielie objekti, žūrijas vērtējumā, izskatījušies sliktāk. Iespējams, to varot skaidrot ar nesakārtotām finansējuma lietām, projektu vadības problēmām u.c, teica atlases žūrijas pārstāve Ilze Mekša.

«Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019» pieteiktos darbus vērtēja arhitekti Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus un dizainers Artūrs Analts.

Finālam izvirzītos objektus skatiet galerijā!

Nacionālajam arhitektūras konkursam Latvijas arhitektūras gada balva šogad pieteikti 45 darbi, informē konkursa rīkotāji.

Žūrija tuvākajās nedēļās atsevišķus objektus aplūkos klātienē, vērtējot tādus aspektus kā koncepcija, projekta vienotība, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Gada balvas nominanti tiks paziņoti 10.aprīlī. Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs dažādi ārvalstu speciālisti, kā arī fināla žūrijas dalībnieki. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 17. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Balvai pieteiktos objektus un procesus skatiet galerijā!

Žūrijā darbosies Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Liene Mackus, Viktors Valgums un Artūrs Analts.

Arī šogad balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kas atstājuši iespaidu gan uz arhitektūras nozari, gan sabiedrības emocijām.

Firmas noslēpums

Nolikums

1. Sacensību mērķis

Ir iedrošināt jaunos uzņēmējus uzsākt savu biznesa ideju realizēšanu un atainojot sacensības norisi televīzijā, izglītot sabiedrību par uzņēmējdarbības pamatiem un veicināt sabiedrības izpratni par uzņēmējdarbību kā ekonomiskās attīstības pamatnosacījumu.

2. Mērķauditorija

2.1. Tiešie ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kuri vēlas izveidot savu uzņēmumu, kura pamatā ir jaunu tehnoloģiju attīstība un inovācija.

2.2. Netiešie ieguvēji ir sabiedrība kopumā, uzņēmēji, investori, riska kapitāla fondu pārvaldes uzņēmumi un pašvaldības.

3. Sacensību organizators, rīkotājpartneris un partneri

Zviedrijas un Somijas valstij piederošais telekomunikāciju gigants TeliaSonera kļuvis par Eirovīzijas dziesmu konkursa galveno partneri.

Kopumā Eirovīzijas dziesmu konkursu ik gadu skatās vairāk nekā 100 miljoni cilvēki 40 dažādās valstīs. Tādējādi šis dziesmu konkurss ir viena no skatītākajām pārraidēm.

«Mēs sadarbojamies ar Eirovīzijas rīkotājiem Zviedrijā vairākus gadus, un tagad tiks sperts solis tālāk,» norāda TeliaSonera Komunikācijas nodaļas vadītāja Cecīlija Edstroma (Cecilia Edstrom).

Zviedrijas pārstāve uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā šogad, tādēļ šogad konkurss norisināsies Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.

37,3% TeliaSonera kapitāldaļu pieder Zviedrijas valstij, bet 13,7% - Somijai, un kompānijas akcijas kotētas NASDAQ OMX Stokholmas un NASDAQ OMX Helsinku biržā. TeliaSonera AB pieder 24,5% pamatkapitāldaļu Latvijas mobilo sakaru uzņēmumā Lavijas Mobilais telefons (LMT). Tāpat uzņēmumam pastarpināti, caur a/s Tilts Communications, pieder arī 49% kompānijas Lattelecom daļu. Tilts Communications pieder TeliaSonera, Sonera Corporation un Sonera Holding.

Kādreiz slavenā Admirāļu kluba kabarē vietā durvis vērusi jauna radošu pasākumu norises vieta ar gana ambiciozu pozicionējumu — gandrīz teātris Artelis. Tā idejas autors, producentu grupas Virus Art režisors un producents Viktors Runtulis uzsver kultūras nozīmi valsts attīstībā, norādot — jo vairāk tiek «nogriezts» kultūrai, jo vieglāk ir pakļaut tautu.

Pašreizējās krīzes laikā gluži vai normāla ir parādība, ka tiek slēgta viena izklaides vieta pēc otras, bet jūs esat atvēris jaunu. Uz kā ir balstīts šis biznesa projekts?

Šis projekts ir tapis, lai radītu, nevis lai izdzīvotu. Domājot tikai par to, kā izdzīvot, var nonākt līdz zagšanai, kas šobrīd arī notiek. Bet, ja kaut kas tiek radīts, un tas ir no sirds... Domāju, ka noteikti būs cilvēki, kam tas patiks un kas uz šejieni nāks. Pirms trīs gadiem, kad radījām kabarē un citus pasākumus uz dažādām citām skatuvēm, sākām jau domāt, ka paralēli tam lielajam pasākumam vajag arī kādu mazu vietiņu dažādiem eksperimentiem, lai tiem pašiem māksliniekiem būtu citādāka vide, kur sevi pilnveidot. Šeit, sēžot kādā no pirmajām piecām rindām, var redzēt katru grimasi vai sviedru lāsīti cilvēkam, kas ir uz skatuves.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Jaunuzņēmumu konkursa „Seedstars” reģionālajā finālā Kazahstānā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums „Jeff App” nopelna iespēju piedalīties finālā, kas notiks nākamgad Šveicē

Uzņēmums sacentās ar citu valstu uzvarētājiem no Čehijas, Šveices, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Mongolijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Serbijas. Iespējamā uzvara konkursa finālā Šveicē ir vilinoša – uzvarētājs iegūs 500 tūkstošus dolāru. Konkursa kārtā Latvijā „Jeff App” ieguva pirmo vietu, bet otro un trešo – „SizzApp” un „DronePlan”.

„Jeff App” dibinātājs Toms Niparts stāsta, ka „Seedstars” ir starptautisks, pasaulē lielākais jaunuzņēmumu konkurss ar fokusu uz attīstības tirgiem. Konkurss noris trijos līmeņos, ietverot vairāk nekā 80 valstu finālus, piecus reģionālos finālus un pasaules finālu Šveicē. Kopumā šogad konkurss saņēmis teju 8000 pieteikumu no jaunuzņēmumiem.

Jaunuzņēmums BirgerMind iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP250 uzņēmumu skaitā, pārstāvot Latviju starp 85 citām valstīm tālākā cīņā par dalību Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālajā finālā.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp prestižākajiem dalībniekiem.

BirgerMind ir veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas izstrādājis smadzeņu viļņu mērīšanas ierīci un programmatūru, kas smadzeņu aktivitāti spēj pārvērst tekstā, tādējādi dodot iespēju paralizētiem cilvēkiem sazināties.

Juris Kļonovs, BirgerMind dibinātājs norāda: “Dalība Pasaules Uzņēmējdarbības kausā devusi mums iespēju ne tikai iepazīties ar jaunuzņēmumiem no visām pasaules valstīm un apmainīties ar pieredzi, bet arī ar lepnumu pārstāvēt savu uzņēmumu, nesot Latvijas vārdu pasaulē. Kopā ar komandu ceram, ka iekļūsim Globālajā finālā, lai pastāstītu kā mūsu tehnoloģijas, kas radītas tepat Latvijā, sniedz iespēju pacientiem ar amiotrofisko laterālo sklerozi (ALS) un motoro neironu slimību (MND) atgūt spēju neatkarīgi sazināties. Kad tiek radīts kaut kas citu labā, esmu pārliecināts, ka visa pasaule sadodas rokās, lai to atbalstītu. Patiešām, Pasaules Uzņēmējdarbības kauss ir lieliska iespēja skaļi izteikt savas domas. Tas savukārt rada nenovērtējamu ietekmi globālā mērogā”.

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").