Dziedātājam Justam Sirmajam ar izpildīto dziesmu Heartbeat izdevās iekļūt starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas Zviedrijā norisināsies 14.maijā.

Latvijas pārstāvis šovakar konkursa otrajā pusfinālā izpildīja dziesmu, kuras autore ir dziedātāja Aminata Savadogo, kura pati pagājušajā gadā ar dziesmu Love Injected starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva sesto vietu.

No otrā pusfināla konkursa finālam kvalificējās kopumā desmit valstu izpildītāji. Finālā iekļuva izpildītāji no Austrālijas, Beļģijas, Bulgārijas, Gruzijas, Izraēlas, Lietuvas, Polijas, Serbijas un Ukrainas.

Eirovīzijas finālā no pirmā pusfināla iekļuvuši izpildītāji no Azerbaidžānas, Krievijas, Nīderlandes, Ungārijas, Horvātijas, Austrijas, Armēnijas, Čehijas, Kipras un Maltas.

Pēc Optibet bukmeikeru domām, šogad par uzvarētāja titulu Eirovīzijas dziesmu konkursā reāli cīnīsies divas pārstāves - Krievija ar Sergeja Lazareva izpildīto dziesmu You Are The Only One un Francija ar mūziķa Amira paša sacerēto un izpildīto dziesmu J’ai cherché.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Krievijas likumdevēji pēc Austriju pārstāvošā transvestīta Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ierosinājuši izveidot atsevišķu konkursa versiju.

Kremļa kontrolētais parlaments paudis neapmierinātību ar Eirovīzijas iznākumu un rosinājis Krievijā rīkot dziesmu konkursu, kurā tiktu atbalstītas «ģimeniskās vērtības».

«Šī gada Eirovīzijas konkursa rezultāti izsmēla mūsu pacietību,» aģentūrai Interfax sacīja Komunistu partijas pārstāvis Valērijas Raškins. «Mums jāizstājas no šī konkursa. Mēs nespējam paciest šo nebeidzamo ārprātu.»

Raškins sacīja, ka rosināšot mūzikas konkursa «Eirāzijas balss» izveidi, kurā piedalītos galvenokārt bijušās Padomju Savienības valstis.

Priekšlikumu jau pārvēruši Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko padomdevēji. «Končitas Vurstas uzvara Eirovīzijā simbolizē Eiropas Savienības morālo vērtību sabrukumu. Mums Eiropa nav vajadzīga!» paziņoja valsts Slāvu komiteja.

Neraugoties uz pārliecinošu sniegumu, Latvijas muzikālajai apvienībai Aarzemnieki otrdienas vakarā Kopenhāgenā neizdevās kvalificēties Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam.

Pēdējos gados Latvijas mūziķiem Eirovīzijas fināls gājis secen, un arī grupai Aarzemnieki neizdevās pielikt punktu šai neveiksmju sērijai.

Tomēr publika Kopenhāgenā dziesmai Cake To Bake veltīja skaļas ovācijas, arī sociālajos tīklos ļaudis no Latvijas un citām Eiropas valstīm grupas Aarzemnieki uzstāšanos pārsvarā novērtēja atzinīgi.

No pirmā pusfināla Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam kvalificējās Zviedrijas, Armēnijas, Islandes, Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Ungārijas, Melnkalnes, Sanmarīno un Nīderlandes pārstāvji. Savukārt kopā ar Latvijas grupu Aarzemnieki ārpus fināla palika Igaunijas, Albānijas, Beļģijas, Moldovas un Portugāles mūziķi.

Otrdien, 12. maijā, LTV1 tiešraidē būs skatāms Eiropas vērienīgākā izklaides notikuma – Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa pirmais pusfināls.

Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek jau 53. gadu, jāatgādina, ka tikai kopš 2004. gada ieviests pusfinālu un fināla princips, bet pērn formātam pievienotas vēl jaunas nianses: katrā no diviem pusfināliem var piedalīties līdz 20 dalībvalstīm, bet finālā piedalās no katra pusfināla kvalificējušās 10 valstis plus vēl piecas valstis: Lielais četrinieks (Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija), kā arī valsts, kura organizē konkursu. Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 42 valstis, no kurām 18 piedalīsies pirmajā pusfinālā, bet 19 – otrajā.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Zviedrijas pilsētā Malmē notikušajā starptautiskā Eirozvīzijas dziesmu konkursa otrajā pusfinālā Latvijas pārstāvji – grupa PeR ar dziesmu Here We Go nekvalificējās konkursa finālam.

Ceturtdienas vakarā notikušā pasākuma laikā, konkursa finālā iekļuva Ungārijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Rumānijas, Norvēģijas, Islandes, Armēnijas, Somijas, Maltas un Grieķijas pārstāvji.

No pirmā pusfināla konkursa finālam kvalificējušies Moldovas, Lietuvas, Īrijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Dānijas, Krievijas, Beļģijas, Ukrainas un Nīderlandes mākslinieki.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav tikusi Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā. Kopumā Eirovīzijas konkursa finālā piedalīsies 26 valstis pārstāvošas mūzikas grupas. Finālā piedalās arī tā sauktais «lielais piecinieks» - Francija, Itālija, Vācija, Spānija un Lielbritānija, kuru dalība finālā ir automātiska, jo šīs valstis ir lielākie konkursa finansētāji, kā arī rīkotājvalsts – Zviedrija. Latvija eirovīzijas dziesmu konkursa finālā nav uzstājusies kopš 2009. gada.

Zviedrijas un Somijas valstij piederošais telekomunikāciju gigants TeliaSonera kļuvis par Eirovīzijas dziesmu konkursa galveno partneri.

Kopumā Eirovīzijas dziesmu konkursu ik gadu skatās vairāk nekā 100 miljoni cilvēki 40 dažādās valstīs. Tādējādi šis dziesmu konkurss ir viena no skatītākajām pārraidēm.

«Mēs sadarbojamies ar Eirovīzijas rīkotājiem Zviedrijā vairākus gadus, un tagad tiks sperts solis tālāk,» norāda TeliaSonera Komunikācijas nodaļas vadītāja Cecīlija Edstroma (Cecilia Edstrom).

Zviedrijas pārstāve uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā šogad, tādēļ šogad konkurss norisināsies Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.

37,3% TeliaSonera kapitāldaļu pieder Zviedrijas valstij, bet 13,7% - Somijai, un kompānijas akcijas kotētas NASDAQ OMX Stokholmas un NASDAQ OMX Helsinku biržā. TeliaSonera AB pieder 24,5% pamatkapitāldaļu Latvijas mobilo sakaru uzņēmumā Lavijas Mobilais telefons (LMT). Tāpat uzņēmumam pastarpināti, caur a/s Tilts Communications, pieder arī 49% kompānijas Lattelecom daļu. Tilts Communications pieder TeliaSonera, Sonera Corporation un Sonera Holding.

Vairākas valstis bijušas spiestas izstāties no šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa, jo nevarēja atļauties tajā piedalīties, atsaucoties uz organizatoru sniegto informāciju, vēsta BBC.

No 2010.gada konkursa esot izstājušās: Ungārija, Andora, Čehija un Melnkalne.

«Protams, ekonomiskā krīze mūs ietekmē. Valstu, kas šogad piedalās konkursā, skaits ir mazāks, un tās visas savu dalību ir atsaukušas viena iemesla dēļ - budžeta samazinājums,» sacījis Eirovīzijas pārstāvis Svante Stokselius.

Finansiālie apsvērumi esot arī citādā veidā šogad ietekmējuši dziesmu konkursu.

Saskaņā ar Eirovīzijas ekspertes Kārenas Frickeres stāstīto budžeta ierobežojumi šogad ir rezultējušies pieticīgākā skatuves šovā, piemēram, ir ierobežoti gaismas efekti.

Kā vēstījis Norvēģijas laikraksts Aftenposten, NRK, Norvēģijas galvenā raidorganizācija, varētu atteikties producēt nākamā gada šovu, ja arī šogad uzvarētu Norvēģijas pārstāvis.

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Pērn LTV1 visvairāk skatīta bija Eirovīzija, bet LTV7 – Pasaules meistarsacīkstes futbolā un hokeja komandas Rīgas Dinamo spēles.

Latvijas Televīzijas 1. kanāla (LTV1) 2010. gada raidījumu pirmajā piecniekā ir 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, kuru noskatījušies 283 tūkstoši skatītāju (jeb 49,2% iedzīvotāju, kas šajā brīdī skatījušies televīziju), 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināls (253 tūkst. jeb 38,4%), latviešu mākslas filma «Mazie laupītāji» (190 tūkst. jeb 22%), 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālās atlases fināls (190 tūkst. jeb 26,1%) un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerts «Deja kāpj debesīs» (181 tūkst. jeb 35,7%). No ziņu raidījumiem populārākā bijusi Panorāma sestdienā (164 tūkst. jeb 19,3%). Savukārt no dokumentālo raidījumu cikliem skatītāji visvairāk iecienījuši raidījumus «De facto», «Es – savai zemītei», «100. panta preses klubs», «Kas notiek Latvijā?» un «Province».

Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā Maskavā maijā pārstāvēs Intars Busulis ar dziesmu Sastrēgums.

Eirovīzijas starptautiskajā konkursā, kas no 12. līdz 16. maijam notiks Maskavā, Latvija uzstāsies otrajā pusfinālā - 14. maijā.

Visas 38 dalībvalstis startēs divos pusfinālos. Pirmajā pusfinālā, kas notiks 12. maijā, piedalīsies Bosnija-Hercegovina, Zviedrija, Izraēla, Beļģija, Andora, Čehija, Melnkalne, Šveice, Islande, Gruzija, Bulgārija, Portugāle, Maķedonija, Somija, Baltkrievija, Turcija, Rumānija, Malta un Armēnija.

Savukārt otrajā pusfinālā 14. maijā kopā ar Latviju par iekļūšanu finālā sacentīsies Slovēnija, Dānija, Azerbaidžāna, Nīderlande, Ungārija, Serbija, Norvēģija, Ukraina, Grieķija, Lietuva, Polija, Horvātija, Igaunija, Moldāvija, Kipra, Īrija, Slovākija un Albānija.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.

Kompānijai Mikrofona ieraksti izdevies noslēgt līgumu ar pasaules šī brīža lielāko un ietekmīgāko ierakstu kompāniju Universal Music par dziesmas What For? un tai iespējams sekojošā starptautiskā albuma izplatīšanu pasaulē.

Ar dziesmu What For? Eirovīzijas nacionālās atlases uzvarētāja dziedātāja Aisha startēs Eirovīzijas pusfinālā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Noslēgt līgumu jau pirms Eirovīzijas pusfināla Mikrofona ierakstiem izdevies, pateicoties lielajai starptautiskajai interesi par dziesmu, skaidro kompānijas pārstāvis un dziesmas autors Guntars Račs.

Jau šobrīd dziesma ir pieejama visos populārākajos Mp3 mūzikas portālos Eiropā. Savukārt What For? autori Jānis Lūsēns un G. Račs tiesības pārstāvēt šo dziesmu ir nodevuši pasaules šī brīža veiksmīgākajai mūzikas autoru darbu izdevniecībai EMI Music Publishing, kas sadarbībā ar Universal Music ir uzsākuši dziesmas veicināšanas pasākumus arī citās valstīs.

Eirovīzijas dziesmu konkursa organizatori cenšas noklusēt skandālu, kas saistīts ar Krievijas dalībnieces Anastasijas Prihodjko piedalīšanos.

Ukraina paziņojusi, ka tā nav devusi Krievijas dziesmai Mamo 8 punktus, bet apaļu nulli. Tāpēc, iespējams, rezultātus var nākties pārskatīt, ziņo newsru.com. Ukrainas žūrija neesot piešķīrusi Prihodjko nevienu punktu, un arī skatītāji to neesot novērtējuši. Tomēr beigās izrādījies, ka Ukraina savai tautietei Prihodjko tomēr devusi 8 punktus. Ukrainas Pirmā nacionālā kanāla prezidents Romāns Nedzeļskis nosūtījis vēstuli konkursa rīkotājiem, prasot skaidrot notikušo. «Mēs nekontrolējām SMS balsojumu, taču zinājām profesionālās žūrijas lēmumu. Mēs neesam devuši nekādus punktus Krievijai. Tā ir manipulācija,» sašutumu neslēpa R.Nedzeļskis, kurš arī apvainojies, ka Krievija Ukrainai devusi tikai divus punktus.

Otrdien vakarā tika noskaidroti pirmie desmit Eirovīzijas dziesmu konkursa finālisti. Pretēji daudzu prognozēm un cerībām Latvijas pārstāve Aisha finālā neiekļuva.

Finālā par uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā cīnīsies Bosnijas un Hercogovinas, Moldovas, Krievijas, Grieķijas, Portugāles, Baltkrievijas, Serbijas, Beļģijas, Albānijas un Īslandes pārstāvji. Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos iekļūst arī tā saucamais Eirovīzijas Lielais četrinieks - Lielbritānija, Spānija, Francija un Vācija.

Par vietu finālā pirmajā pusfinālā cīnījās, tomēr tajā neiekļuva dziedātāji no Igaunijas, Slovākijas, Somijas, Polijas, Maltas un Maķedonijas.

Kā liecina mājaslapā eirovizija.lv publicētā informācija, saskaņā ar konkursa organizatoru lēmumu,šogad bija mainīti balsošanas nosacījumi. Skatītāju balsojums sākās jau pirms pirmās dziesmas un noslēdzās 15 minūtes pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Turklāt balsojuma rezultātu veidoja televīzijas skatītāju un žūrijas balsojums. Balsot varēja gan ar telefona zvanu, gan īsziņu starpniecību.

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs licis uzsākt izmeklēšanu par Eirovīzijas dziesmu konkursa balsošanas rezultātiem, kurā viņa valsts Krievijai nepiešķīra nevienu punktu.

Kaukāza valsts varasiestādes uzskata, ka televīzijas skatītāji un žūrija patiesībā Krieviju spēcīgi atbalstījuši, vēsta BBC. Iespējamus balsošanas pārkāpumus esot atklājusi arī Azerbaidžānas valsts televīzija.

Tikmēr Krievija Azerbaidžānai dziesmu konkursā piešķīra maksimālo punktu skaitu. Azerbaidžānu konkursā pārstāvēja dziedātājs Farids Mamdovs, kurš palika otrajā vietā.

Pēc Eirovīzijas dziesmu konkursa Azerbaidžānas prezidents licis organizēt izmeklēšanu un balsu pārskaitīšanu, atklājis valsts vēstnieks Krievijā Polads Bulbuloguls. Viņš arī paskaidroja, ka liela daļa Azerbaidžānas televīzijas skatītāju patiesībā atbalstījuši Krieviju.

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.