Rīgā atvērts jauns augstākās virtuves restorāns Per sé (tulkojumā no latīņu valodas – pats par sevi).

Restorāns atrodas Smilšu ielā, un orientēsies uz Vidusjūras virtuvi, kā arī ēdiena saderību ar vīnu. «Mēs iegādājāmies restorānu Per sé šā gada pavasarī, pēc tam aptuveni divu mēnešu laikā izveidojām ēdienkarti un vīnu karti, kā arī nolīgām personālu. Mēs paši esam no Sanktpēterburgas un mums daudz pieredzes ir darbā ar vīnu – restorānā atrodas aptuveni 400 vīnu, tādēļ savas prasmes un zināšanas centīsimies pielietot arī Rīgā,» intervijā norāda restorāna līdzīpašnieks Romāns Koritko. Viņš dzimis Rīgā, taču pēc tam uz dzīvi pārcēlies uz Sanktpēterburgu, taču, pēc viņa teiktā, jau sen sapņojis par restorānu Vecrīgā.

«Man jau sen patika restorāns Per sé. Es uz to devos ar ģimeni un draugiem, un pēc tam mēs sākām sarunas par tā iegādi,» stāsta Romāns. Uz jautājumu, kādēļ viņš iegādājies jau strādājošu restorānu, nevis atvēris jaunu, viņš atbildēja, ka ir grūti atrast piemērotu vietu, kā arī grūtāk ir tādēļ, ka jāveic remonts un jāiekārto restorāns. Viņš uzsver, ka restorāns Per sé jau strādāja ar panākumiem, un tas tika iekļauts White Guide 10 ieteicamo restorānu topā, tāpat arī Trip Adviser rekomendācijās, taču restorāns ir populārāks tūristu, nevis vietējo iedzīvotāju vidū, un jaunie īpašnieki šo tendenci centīsies mainīt. Viņu mērķis ir izveidot Per sé par gastronomijas gidu, palielināt tā popularitāti vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī radīt konkurenci tādiem restorāniem kā Riviera, Rossini un citiem, taču tajā pašā laikā tas neplāno konkurēt ar restorānu Vincents. «Kaut gan no Vincenta ir aizgājis Mārtiņš Rītiņš, mēs neesam tā konkurenti, kaut gan es Per sé dēvētu par augstās virtuves restorānu,» viņš uzsver.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas «KPV LV» finansēšanu aizdomās turētajam uzņēmējam Viesturam Tamužam izņēmis mobilo telefonu un aizliedzis izbraukt no valsts, aģentūrai LETA pastāstīja advokāts Mārtiņš Kvēps.

Tamuža advokāts Mārtiņš Kvēps aģentūrai LETA apliecināja, ka uzņēmējs tiek turēts aizdomās par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.

Uzņēmējam piemēroti divi drošības līdzekļi - uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts. Tamužam KNAB nav aizliedzis tikties ar abiem pārējiem aizdomās turētajiem - Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu vai vēl kādām citām personām.

Uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas. Tāpat šis drošības līdzeklis paredz, ka personai bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.

Itālijas infrastruktūras grupas «Atlantia», kas pārvalda autostrādi, kuras tilts Dženovā šonedēļ sabruka, akciju tirdzniecība Milānas fondu biržā ceturtdien uz brīdi tika apturēta, taču pēc tirdzniecības atsākšanas to vērtība nokritās par vairāk nekā 24%.

«Atlantia» galvenais aktīvs ir «Autostrade per l'Italia», kas pārvalda autostrādi A10, kur otrdien sabruka tilts, nonāvējot vismaz 39 cilvēkus.

Uzņēmuma akcijas vērtība jau otrdien nokritās par 5,4%, bet trešdien valsts noteiktas brīvdienas dēļ Milānas fondu birža nedarbojās.

«Atlantia» akciju tirdzniecība ceturtdien uz stundu tika apturēta, taču pēc tirdzniecības atsākšanas akcijas cena nokritās par 24,4% - līdz 17,79 eiro, ņemot vērā valdības paziņojumu, ka tā varētu anulēt «Autostrade per l'Italia» darbības licenci A10 autostrādei.

Itālijas premjerministra vietnieks Luidži Di Maio trešdien norādīja, ka šī traģēdija bijusi novēršama un tajā skaidri vainojama «Autostrade per l'Italia», kas nav veikusi atbilstošu tilta uzturēšanu.

#«Tas ir vēl viens solis, lai radītu platformu, kura piedāvā vairāk, nekā tradicionālās bankas.»

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Revolut sācis piedāvāt arī ceļojumu apdrošināšanu

Revolut šodien iepazīstina ar savu ceļojumu apdrošināšanas pakalpojumu Pay-per-Day un tagad mobilajā lietotnē lietotājiem būs iespējams automātiski apdrošināties, izmantojot ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģiju, kura fiksē, ja lietotājs devies uz citu valsti. Izvēloties atbilstošus iestatījumus, apdrošināšana tiks aktivizēta automātiski, ieslēdzot tālruni ārvalstīs. Tāpat apdrošināšanas plānā būs iespēja iekļaut arī citas kopā ceļojošās personas.

«Tas ir vēl viens solis, lai radītu platformu, kura piedāvā vairāk, nekā tradicionālās bankas,» norāda Andris Bičeika (Andrius Bičeika), Revolut Baltijas reģiona vadītājs. Kompānijas sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė) piebilst, ka viedtālruņu un ceļojumu apdrošināšana tieši atspoguļo klientu vajadzības un to, ka kompānija tiecas tiem piedāvāt visu vienā mobilajā lietotnē. Revolut aizsākās kā ceļojuma karte un to joprojām lielākoties izmanto, esot ārzemēs. «Tāpēc mums šķita, ka mēs varētu piedāvāt saviem lietotājiem tajā pašā mobilajā aplikācijā saņemt arī apdrošināšanu, neuztraucoties par apdrošināšanas polises iegādi vai atcelšanu. Abas šīs darbības turpina pozicionēt Revolut kā alternatīvu tradicionālajai banku sistēmai. Mūsu mērķis ir, lai vismaz 50% no mūsu Latvijas lietotājiem izmantotu Pay-Per-Day apdrošināšanu ceļojuma laikā,» viņa norāda.

Vīne tiek uzposta par godu vienam no pasaulē populārākajiem mūzikas konkursiem - 60. Eirovīzijai. Pilsētā redzami tādi jaunievedumi kā geju un lesbiešu tēmai veltīti luksofori, ziņo AFP.

Luksoforos tagad redzamas homoseksuālu pāru zīmes. Ar šo uzlabojumu palīdzību Vīne vēloties demonstrēt savu toleranci.

Tā esot arī daļa no zinātniska eksperimenta, kura mērķis ir uzlabot satiksmes noteikumu ievērošanu. Šādi signāli uzstādīti krustojumos, kuros cilvēki mēdz neievērot sarkanās gaismas luksoforos, un iecerēts pārbaudīt, vai tagad situācija uzlabosies.

Austrija ir viena no 40 valstīm, kas piedalīsies Eirovīzijā.

Saskaņā ar aplēsēm konkursa rīkošanas izmaksas sasniegs no 25-27 miljoniem eiro.

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Krievijas likumdevēji pēc Austriju pārstāvošā transvestīta Končitas Vurstas uzvaras Eirovīzijas dziesmu konkursā ierosinājuši izveidot atsevišķu konkursa versiju.

Kremļa kontrolētais parlaments paudis neapmierinātību ar Eirovīzijas iznākumu un rosinājis Krievijā rīkot dziesmu konkursu, kurā tiktu atbalstītas «ģimeniskās vērtības».

«Šī gada Eirovīzijas konkursa rezultāti izsmēla mūsu pacietību,» aģentūrai Interfax sacīja Komunistu partijas pārstāvis Valērijas Raškins. «Mums jāizstājas no šī konkursa. Mēs nespējam paciest šo nebeidzamo ārprātu.»

Raškins sacīja, ka rosināšot mūzikas konkursa «Eirāzijas balss» izveidi, kurā piedalītos galvenokārt bijušās Padomju Savienības valstis.

Priekšlikumu jau pārvēruši Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko padomdevēji. «Končitas Vurstas uzvara Eirovīzijā simbolizē Eiropas Savienības morālo vērtību sabrukumu. Mums Eiropa nav vajadzīga!» paziņoja valsts Slāvu komiteja.

Paredzēt lietas nav tikai talants; ja ļoti grib, to var iemācīties pat ezis

Vai rīt snigs? Vai naftas cena pieaugs vai kritīs? Kas būs jaunais premjers? Un kas uzvarēs Eirovīzijā? Vai ir jābūt kādam pārcilvēciskam pareģošanas talantam vai to var vienkārši iemācīties, lai uz šiem jautājumiem atbildētu? Amerikāņu psihologs Filips Tetloks (Pensilvānijas universitāte) ir pārliecināts, ka to var iemācīties. Viņš ir veicis interesantus pētījumus par prognozēm/paredzējumiem un šo to zina arī par superprognozētājiem.

«Pirms 30 gadiem aizsāku pētījumu par ekspertu politiskajiem vērtējumiem,» F. Tetloks stāsta online žurnālam Edge. «Tā bija Aukstā kara kulminācija un Rietumos karsti strīdējās par to, kā apieties ar Padomju savienību. Bija liberālais viedoklis un konservatīvais, ikviens no tiem kaut ko paredzēja. Neviens neparedzēja, kur nonāks Padomju savienība ar Gorbačovu priekšgalā, tomēr pēc tam ikvienai pusei bija tam neatvairāms skaidrojums.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Tikai 13% aptaujāto atzīst, ka viņu darbavietā vasaras mēnešos tiek mainīts darba laiks. No tiem 6% atklāj, ka tas tiek darīts, jo vasarā rīta stundas ir produktīvākas. Savukārt 7% kā iemeslu darba laika izmaiņām uzsver vēlmi vairāk izbaudīt silto laiku, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 365 respondenti.

Tomēr lielākā daļa aptaujāto atbildējuši, ka darba laiks vasaras mēnešos netiek mainīts. 44% atklāj, ka neviens šādu priekšlikumu darbavietā nav izteicis, bet 24% atzīst, ka darba specifikas dēļ tas nav iespējams. Tāpat 17% aptaujāto uzskata, ka viņu darba laiks ir gana elastīgs, tādēļ nav nepieciešamas papildus izmaiņas.

«Darba laika izmaiņas vasarā ir ieteicamas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, darba stundas no rīta tiešām ir produktīvākas, to apstiprina arī nesen Vācijā veiktais eksperiments. (1) Tajā noskaidrots, ka cilvēki, kuri no rītiem darbu uzsāk agrāk, spēj strādāt ātrāk un efektīvāk, viņiem ir paaugstinātas koncentrēšanās spējas, tajā pašā laikā ir atbildīgāki, uzticamāki un mazāk aizmāršīgi,» aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. «Otrkārt, ASV veiktais pētījums (2) norāda uz sen zināmu patiesību - agrāka celšanās un iespēja ātrāk izdarīt aktuālos darbus, samazina darbinieku stresa līmeni un līdz ar to paaugstina arī darba spējas.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) noslēgusi vairāk nekā 3,668 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību Ogrē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Atklātā konkursā noskaidrots, ka šie darbi tiks uzticēti a/s Per Aarsleff, kuras piedāvājumam bija viszemākā cena. Kopumā konkursā pieteicās astoņi pretendenti.

Per Aarsleff dibināta 2001. gadā, un nodarbojas ar ūdensapgādes sistēmu būvniecību. Uzņēmums reģistrēts Uriekstes ielā 3, Rīgā.

Iepirkums tiks realizēts projekta «Ogres ūdenssaimniecības attīstības III kārta» ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Pērn AS Talsu mežrūpniecība apgrozījums ir audzis par 35%, salīdzinot ar iepriekšējā gada 12 mēnešiem un sasniedza 2,5 miljonus eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt peļņa palielinājusies 3,9 reizes un sasniedza 0,15 miljonus eiro.

Sabiedrības pamatnodarbošanās ir kokapstrāde: lobīto un virpoto mietiņu ražošana kokapstrādes cehā.

Sabiedrības finansiālo stāvokli pēr, būtiski ietekmēja produkcijas pircēji no Anglijas, un pieprasījums, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājies par 47,2%.

Kokapstrādes cehā 2014. gadā saražoti 15 tūkstoši kubikmetru mietu produkcijas, realizēta šķelda 34,56 tūkstošu kubikmetru apjomā.

Kopējie produkcijas realizācijas ieņēmumi pērn sabiedrībai sasniedza 2,547 miljonus eiro, bet ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas - 18 tūkstošus eiro. .

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi uzņēmumu Intrum Justitia un Lindorff apvienošanos. EK lēmums pieņemts ar nosacījumu par Lindorff biznesu Dānijā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Intrum Justitia biznesa Norvēģijā pārdošanu, informē Lindorff viceprezidente Baltijā Ilva Valeika.

Uzņēmumā norāda, ka apvienotajam uzņēmumam, ņemot vērā tā mērogu un darbības diversifikāciju, būs lieliskas izaugsmes iespējas kredītu menedžmenta pakalpojumu (Credit Management Services) tirgū. Uzņēmuma klienti katrā no darbības valstīm, kā arī starptautiskie klienti iegūs spēcīgu, Eiropas mēroga platformu ar vēl labāku pakalpojumu piedāvājumu un inovatīviem risinājumiem.

«Esmu ļoti apmierināts, ka šo divu spēcīgo uzņēmumu apvienība ir apstiprināta un mēs spēsim noslēgt darījumu kā plānots. Apvienotajam uzņēmumam ir potenciāls sniegt nozīmīgu pievienoto vērtību tā klientiem, akcionāriem un sabiedrībai, ņemot vērā uzņēmuma pozicionējumu, pieredzi un ģeogrāfisko izplatību,» norāda Intrum Justitia valdes priekšsēdētājs Larss Lundkvists (Lars Lundquist).

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tikās ar vairāk nekā 60 uzņēmējiem. Mērķis – dot ieska­tu tajā, ko uzņēmēju un banku savstarpējai sadarbībai nozīmē starptautisko sankciju noteikšana, banku dažā­dās stratēģijas un dažādie biznesa modeļi, kā arī čaulu kompānijas un lielākajā vairākumā to nevēlamā daba.

Pēdējo nedēļu laikā jautājums par kontu aizvēršanu un atvēršanu bankās ir saviļņojis uzņēmējus, bet man jāatzīst, ka lielākajā daļā gadījumu vētrainos apstāk­ļus pastiprina bezatbildīga vispārināšana. Pēc lūguma uzņēmējiem precizēt, kuri ir tie gadījumi, kad konti ir slēgti, uzņēmēji publiskajā telpā pauž salīdzinoši vispā­rīgu informāciju, visvairāk cirkulē retorika: «Runā, ka vairākas bankas slēdzot ciet kontus» vai «Kas notiek – kāpēc bankas normāliem uzņēmējiem never vaļā kon­tus?». Konteksts dažkārt mēdz būs samezglots, vienā traukā tiek salikts viens cēlonis, bet pilnīgi citas sekas.

Tiekoties klātienē ar uzņēmējiem, rodas nenovērtēja­ma iespēja šķetināt maldīgos priekšstatus un atbildēt uz jautājumiem. Līdzīgi kā uzņēmējiem klātienē, arī uzņēmējiem, kas lasa šo DB numuru, vēlos norādīt, ka apgalvojums «bankas atsakās atvērt kontus normāliem uzņēmumiem» vai «normāliem uzņēmumiem tiek vērti ciet konti», maigi sakot, neiztur nekādu kritiku. Manā vadītajā bankā 99% no pagājušajā un arī šinī gadā aiz­vērtajiem kontiem saistīti ar krāpnieciskām PVN shē­mām, līdz ar to arguments par nepamatotu darbības pārtraukšanu īsti nav vietā. Frustrācijas mazināšanai mēģinu skaidrot vairāku neatkarīgu notikumu kopumu, kur katrs no notikumiem pelnījis korektu skaidrojumu.

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

AMADA has released its latest high-power fibre laser cutting machine, the ENSIS-AJ 12 kW, which adds to the currently available 3, 6 and 9 kW versions. The ENSIS fibre lasers are aimed at any manufacturer needing fast piercing and cutting across a wide range of materials. The new 12 kW ENSIS incorporates all the features of the 6 and 9 kW versions, such as AMADA’s original Variable Beam Control and Auto Collimation technologies, as well as the in-house designed and developed fibre laser engine. For the 12 kW version, 3 x 4 kW diode modules (the highest power, single module yet produced by AMADA) are utilised to ensure a very high beam quality is maintained for faster cutting speeds. It also opens new avenues for thicker mild steel processing with nitrogen, up to 15mm. The new ECO WACS system for thick mild steel processing with oxygen further enhances the overall package.

In recent years, higher power fibre lasers have become more popular for sheet metal processing, providing faster cutting speeds and quicker piercing times, and in turn, lower cost-per-part. The new 12 kW AMADA ENSIS-AJ fibre laser has been specifically developed to enhance the already high performances of the existing 3 – 9 kW versions that are currently available. The 3 kW version was already able to process 25mm mild steel. The 12 kW simply takes this to a new level with the addition of the new ECO WACS function. WACS (Water Assisted Cutting System) has been standard on the fully featured ENSIS-AJ fibre lasers since the original launch in 2014 and allows very high quality oxygen processing of thick mild steel. ECO Cut was used for lower thickness oxygen processing (10-15mm), for speed increases and running cost reductions. Now, ECO WACS combines both these features to allow very thick mild steel processing with an extremely high edge quality and improved bevel angle, whilst maintaining fast cutting and piercing capabilities.

Šogad starptautiskajā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursā Jaunais vilnis 2013 paredzēts gandrīz pilnībā atteikties no fonogrammas izmantošanas.

Taujāts, kāpēc tieši šogad notiks šādas izmaiņas, konkursa žūrijas priekšsēdētājs komponists Igors Krutojs preses konferencē sacīja, ka visam ir savs laiks un, šim jautājumam aktualizējoties, tika pieņemts šāds lēmums. Viņš arī stāstīja, ka daudzi Krievijas dziedātāji sākuši vairāk dziedāt dzīvajā, kad sapratuši, ka tas ir neizbēgami, un kad šo tēmu sāka apspriest Krievijas Valsts domē.

Krutojs teica, ka šogad konkursa organizatoriem izveidojās labas attiecības ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem. Vaicāts par konkursa nākotni Jūrmalā, Krutojs atbildēja, ka nav kādas ilgtermiņa vienošanās uz 25 gadiem, tomēr pilsēta ir ieinteresēta konkursā un arī organizatori ir ieinteresēti to rīkot šajā vietā. «Mēs saņēmām citus piedāvājumus, taču es neplānoju neko mainīt,» akcentēja Krutojs.

Latvijā SPA bizness sīvas konkurences apstākļos attīstās jau aptuveni desmit gadu, klāt nākuši jauni saloni, nepārtraukti tiek ieviestas nebijušas procedūras, pakalpojumi kļuvuši pieejamāki reģionos , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SPA jeb Sanus per Aquam latīņu valodā nozīmē veselība caur ūdeni. Šīs jēdziens ir pazīstams no Senās Romas laikiem, kad slimību ārstēšanai izmantoja termālus avotus un vannas. Ilgu laiku jēdziens SPA ietvēra sevī kūrortus ar maksimālām ārstēšanas, profilakses un rehabilitācijas iespējām ar dažādu procedūru palīdzību, kuras ir balstītas uz ūdens ārstēšanas īpašībām - jūras un minerālajiem ūdeņiem, kā arī uz termālajiem avotiem. Taču mūsdienās par SPA sauc arī mazus skaistumkopšanas salonus, kuros ir burbuļvannas vai neliels baseiniņš, kā arī piedāvāta tikai viena vien ūdens procedūra.

Individuāla pieeja

Otrdien, 18.oktobrī publicēts jaunākais White Guide Nordic labāko restorānu saraksts, kurā iekļauti 325 Ziemeļvalstu restorāni. Pirmo reizi tajā novērtēti arī 60 Baltijas valstu restorāni, tostarp 20 Latvijas restorāni, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Šis būs trešais White Guide izdevums, kurā tiek apkopoti labākie Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas restorāni. Šogad pirmo reizi, pateicoties RTAB un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras (LIAA), kā arī kopējai Baltijas valstu tūrisma nozares sadarbībai, pirmo reizi iekļautas arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Tāpat vērtēti arī pāris restorāni Grenlandē, Faro salās un Svalbarā.

No Latvijas ekskluzīvajā izdevumā iekļauti 17 restorāni, kas atrodas Rīgā, un 3 ārpus tās – 36.līnija, Restorāns 3, 3 Pavāru restorāns Tam labam būs augt!, Bibliotēka No1., COD Robata Grill restorāns, Dikļu pils restorāns, Entresol, Equus, Ferma, Kolonāde. Mūsu stāsti.., Koya, Laivas, Locale, Muusu, Per sé, Riviera, Valmiermuižas vēstniecība Rīgā, Valtera restorāns, Vīna studija un Vincents.

Neskaidrība un joprojām augstā akciju cena vilina insaiderus fiksēt peļņu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaules lielākajos akciju tirgos šomēnes vērojama atgūšanās. Tiesa gan, atsevišķas pazīmes liecina, ka izaugsmes ciklis ir vēlīnajā stadijā. Viena no šādām zīmēm, iespējams, ir tā, ka kompāniju iekšējās informācijas turētāji pārdod ASV uzņēmumu akcijas straujākos tempos divu desmitu gadu laikā. Proti, tā saucamie insaideri šogad līdz šā mēneša vidum pārdevuši ASV uzņēmumu akcijas kopumā 19 miljardu ASV dolāru vērtībā, liecina Smart Insider apkopotie dati. Tādējādi šāda pārdošana, ja turpināsies esošajos tempos, šogad varētu sasniegt 26 mil- jardus ASV dolāru, kas būtu visvairāk kopš 2000. gada.

Investori bieži vien pievērš uzmanību tam, kādas darbības ar savu stūrēto kompāniju akcijām veic to vadība un tai pietuvinātās personas. Pieņēmums ir, ka tām par procesiem uzņēmumā ir pa- ti pilnīgākā informācija un tādējādi tās arī vislabāk zina, kāda ir «patiesā» jeb «godīgā» kompānijas akcijas vērtība. Insaideriem parasti mēdz būt ilgtermiņa skatījums uz ieguldījumiem savas kom- pānijas akcijās. No otras puses – pārlieku liela uzma- nības pievēršana šādai pārdošanai bieži vien tiek kritizēta. Tiek skaidrots, ka šāda aktivitāte bieži saistās ar visai per- soniskiem iemesliem. Lai nu kā – iespējams, var mēģināt secināt, ka šobrīd ASV kompāniju valdes locekļi pašreizējo ak- ciju cenu uzskata par pietiekami augstu, lai fiksētu peļņu.

Pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi jau kādu laiku sākuši informēt par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu.

Šonedēļ kārta sniegt šādu informāciju pienāca elektroauto ražotājam Tesla, kas kļuvis par vienu no Rietumvalstu mazo investoru vispopulārākajiem uzņēmumiem saviem ieguldījumiem (arī Latvijas gadījumā). Šīs kompānijas akcijas cena pagājušogad pandēmijas apstākļos septiņkāršojās. Tāpat ar kolorītiem paziņojumiem interneta vidē visai regulāri klajā nāk uzņēmuma vadītājs Īlons Masks. Arī tas palīdz celt kompānijas popularitāti.

Peļņa no citiem laukiem

Lai nu kā – palīdz arī tas, ka Tesla sākusi ziņot par peļņu. Kompānija nupat atklājusi, ka tā tai iepriekšējā ceturksnī sasniegusi 438 miljonus ASV dolārus, kas tai ir jauns rekords. Tikmēr uzņēmuma apgrozījums minētajā periodā bijis 10,4 miljardu ASV dolāru apmērā. Kompānija arī ziņoja par saviem plāniem, kas paredz šogad pasaulē piegādāt uz pusi vairāk spēkratus nekā pagājušajā gadā (tādējādi tie varētu būt aptuveni 800 tūkstoši).

Pirms jūnija sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām politiķi nekautrējas lielīties ar padarītajiem darbiem, un nereti arī greznoties ar svešām spalvām.

Kā pirmās šā gada sākumā televīzijā un radio parādījās apvienības Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai reklāmas, kurā Rīgas mērs Nils Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks uzskaita sasaukuma laikā paveiktos darbus. N. Ušakovs gan norādījis, ka šī nav reklāmas kampaņa, vienkārši iedzīvotājiem tiek stāstīts par izdarīto.

Daudzi no video minētajiem projektiem Rīgā uzsākti pateicoties tieši Eiropas naudas līdzfinansējumam, kas kā zināms ir jāizmanto noteiktā laika periodā, neatkarīgi no pie varas esošā mēra partijas piederības.

Tas attiecas, piemēram, uz skolu un bērnu dārzu siltināšanu. Rīgas domes pārstāvis Viktors Daugamalis norāda, ka pašreizējais aktivitāšu periods ir 2009.gada 3.ceturksnis līdz 2013.gada 4.ceturksnis. Tāpēc šajā laika periodā pašvaldībai bija iespēja realizēt tik daudz projektu saistībā ar izglītības iestāžu renovāciju.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) piešķīrusi 3% no ikgadējās iekasēto atlīdzību kopējās summas jeb aptuveni 19 tūkstošus latu Latvijā radītas mūzikas eksporta veicināšanai.

Tādējādi daļa atlīdzības novirzīta biedrībai Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. LaIPA arī ir viena no šīs biedrības dibinātājām, kā arī vienīgā finansētāja, kas faktiski nodrošina biedrības darbu.

«Dalība dažādos starptautiskos mūzikas festivālos, ko organizē pasaules līmeņa mūzikas industrijas pārstāvji, ir lieliska iespēja Latvijas mūziķiem un grupām prezentēt sevi, dibināt jaunus kontaktus, spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un pārdot savu produktu – mūziku aiz vien lielākos mūzikas tirgos pasaulē,» uzskata biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška.

Latvijas Mūzikas eksporta birojs dibināts 2012. gada nogalē, un savas darbības laikā organizējis vairāku Latvijas grupu dalību industrijas forumos ārvalstīs. Piemēram, pēc foruma «The Great Escape», grupas Prāta Vētra un Instrumenti saņēmušas uzaicinājumu no 10. līdz 12. oktobrim pārstāvēt Latviju festivālā Culture Collide Losandželosā (ASV), kurā grupas piedalīsies