Prestižā Vimbldonas tenisa čempionāta uzvarētājai Garvinjei Mugursai no Spānijas panākums šajā turnīrā neizmainīšot viņas dzīvi, norādīja spēlētāja.

«Esmu tā pati meitene, kas agrāk,» 23 gadus vecā spāniete sacīja aģentūrai DPA pēc tam, kad sestdien finālā bija uzvarējusi pieredzējušo amerikānieti Venusu Viljamsu. «Nevēlos neko savā dzīvē mainīt. Esmu laimīga ar to, kas man ir.»

«Negribu, lai tas viss mani tracinātu. Speciāli nepieprasīšu no sevis kaut ko vairāk, jo tad es varētu piedzīvot tikai vilšanos,» pauda Mugurusa. «Nekad nav iespējams vienmēr no sevis vēlēties stabili lielisku sniegumu».

Lūgta izskaidrot savus panākumus, Mugurusa minēja savu raksturu. «Jau bērnībā es biju mazs velniņš. Es ar brāļiem un māsām nedrīkstēju mētāt kaučuka bumbiņas. Tā vietā es trīs gadu vecumā ar viņiem sāku spēlēt tenisu. Tas arī izskaidro manu sportisko garu.»

Paredzēt lietas nav tikai talants; ja ļoti grib, to var iemācīties pat ezis

Vai rīt snigs? Vai naftas cena pieaugs vai kritīs? Kas būs jaunais premjers? Un kas uzvarēs Eirovīzijā? Vai ir jābūt kādam pārcilvēciskam pareģošanas talantam vai to var vienkārši iemācīties, lai uz šiem jautājumiem atbildētu? Amerikāņu psihologs Filips Tetloks (Pensilvānijas universitāte) ir pārliecināts, ka to var iemācīties. Viņš ir veicis interesantus pētījumus par prognozēm/paredzējumiem un šo to zina arī par superprognozētājiem.

«Pirms 30 gadiem aizsāku pētījumu par ekspertu politiskajiem vērtējumiem,» F. Tetloks stāsta online žurnālam Edge. «Tā bija Aukstā kara kulminācija un Rietumos karsti strīdējās par to, kā apieties ar Padomju savienību. Bija liberālais viedoklis un konservatīvais, ikviens no tiem kaut ko paredzēja. Neviens neparedzēja, kur nonāks Padomju savienība ar Gorbačovu priekšgalā, tomēr pēc tam ikvienai pusei bija tam neatvairāms skaidrojums.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Vīne tiek uzposta par godu vienam no pasaulē populārākajiem mūzikas konkursiem - 60. Eirovīzijai. Pilsētā redzami tādi jaunievedumi kā geju un lesbiešu tēmai veltīti luksofori, ziņo AFP.

Luksoforos tagad redzamas homoseksuālu pāru zīmes. Ar šo uzlabojumu palīdzību Vīne vēloties demonstrēt savu toleranci.

Tā esot arī daļa no zinātniska eksperimenta, kura mērķis ir uzlabot satiksmes noteikumu ievērošanu. Šādi signāli uzstādīti krustojumos, kuros cilvēki mēdz neievērot sarkanās gaismas luksoforos, un iecerēts pārbaudīt, vai tagad situācija uzlabosies.

Austrija ir viena no 40 valstīm, kas piedalīsies Eirovīzijā.

Saskaņā ar aplēsēm konkursa rīkošanas izmaksas sasniegs no 25-27 miljoniem eiro.