Zane Pabērza atgriezusies no darba Kataras aviosabiedrībā Qatar Airways, lai turpinātu karjeras izaugsmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic

Piedāvājums doties uz Kataras galvaspilsētu Dohu, lai kļūtu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju, Zanei Pabērzai šķita gana vilinošs. Uz Tuvajiem Austrumiem viņa devusies, lai atgrieztos – ar pāris ceļasomām, apņēmību mācīties un gūt jaunu pieredzi, kas viņai nozīmē daudz vairāk nekā augsta amata pozīcija.

Izmanto iespēju

Pēc 14 airBaltic nostrādātiem gadiem Zane saņēma piedāvājumu strādāt Kataras aviokompānijā Qatar Airways, no kura nespēja atteikties. «Mani uzmeklēja un uzrunāja. Sākotnēji pat neiedomājos kaut ko savā karjerā mainīt, bet kompānijas pārstāvji bija neatlaidīgi. Ziņkāres vadīta, sāku izskatīt šo piedāvājumu, un 2016. gada pavasarī kļuvu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju,» stāsta Z. Pabērza. Dohā viņa attālināti vadīja 200 cilvēku lielu komandu un atbildēja par sadarbību ar 24 lidostām Eiropā. «Ir ļoti grūti salīdzināt darbu Latvijas un Kataras aviokompānijā. Tās ir ļoti dažādas valstis, pavisam citi darba pienākumi, atšķirīga darba vide un kolēģi. Man nebija grūti tikt galā, jo airBaltic ir ielicis ļoti labus pamatus. Jutos droši, stabili, pārliecināta par to, ko daru. Pārliecību man deva Latvijā iegūtās zināšanas un pieredze. Lai arī Kataras aviokompānija lidoja ar atšķirīgām lidmašīnām, procedūras un prasības bija citādas, es ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – apguvu visu nepieciešamo un lieki netraucēju kolēģus, bet darbojos patstāvīgi,» atceras Z. Pabērza. Katarā viņa turpināja pilnveidoties un uzkrāt zināšanas. «Esmu cilvēks, kas strādā pēc principa, ka vajag «sasmērēt rokas», proti, man ir svarīgi visu aptaustīt. Ja es, piemēram, nesaprotu kādu tehnisku lietu, eju un skatos, ja vajag, iekāpju lidmašīnas bagāžniekā,» viņa stāsta.

Pēc 20 Izraēlā nostrādātiem gadiem Anatolijs Plotkins ir atgriezies dzimtenē, lai vadītu vienu no straujāk augošām Accenture Latvia nodaļām

«Izraēlā augstās tehnoloģijas virmo gaisā, paši tās iedzīvotāji smej, ka katrā kārtīgā izraēļu ģimenē ir vismaz viens jaunuzņēmums. Šobrīd Latvijā strauji attīstās informācijas tehnoloģijas (IT), esmu gandarīts, ka varu strādāt globālā IT kompānijā un vadīt starptautisku programmētāju komandu,» saka A. Plotkins. Jau gadu viņš vada Accenture Latvia Java programmēšanas nodaļu. Latvijā viņš atgriezies, jo vēlējies strādāt globāla mēroga uzņēmumā un saņēmis labu darba piedāvājumu no Accenture Latvia.

Savulaik A. Plotkins ar izcilību ir beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (tagad - Transporta un sakaru institūts). «Tolaik šī augstskola bija viena no spēcīgākajām datorzinātņu jomā ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā. Piecus gadus uz lekcijām gāju zilā civilās aviācijas formā, kādā staigāja lidotāji, taču lidot gan neiemācījos. Nevaru lidot kā pilots, bet tikai kā pasažieris,» smej A. Plotkins. Pēc studiju beigšanas viņš desmit gadus nostrādāja tās zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, kur izstrādāja automātisku lidmašīnas dzinēju diagnostikas sistēmu padomju airbusam - IL 86. «Visi IL 86 gaisa kuģi varēja saņemt pacelšanās atļauju tikai tad, kad to dzinēji bija pārbaudīti ar mūsu radīto diagnostikas sistēmu,» atceras A. Plotkins. Kad 90. gadu sākumā augstskolu likvidēja, zinātnieki zaudēja ne tikai darbu, bet arī iespēju Latvijā strādāt savā profesijā. Tā kā Izraēlā dzīvoja daudzi A. Plotkina radinieki un draugi un viņa tēvam piedāvāja profesora vietu Jeruzalemes Universitātē, viņš 1993. gadā aizbrauca uz šo valsti, neko daudz par to nezinādams. «Tolaik pasaulē bija sācies informatīvo tehnoloģiju bums, un Izraēla bija viena no šīs jomas lielvalstīm,» viņš stāsta.

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

«Londonā ir iespēja ne tikai sajust straujo darba tempu, bet arī iepazīties ar daudziem radošiem prātiem, nostiprināt spēcīgu kontaktu loku.»

Tā atzīst Jānis Graubiņš, kurš pirms atgriešanās Latvijā pieredzi guva, strādājot vienā no progresīvākajām digitālajām aģentūrām Londonā Unit9, kur ieņēma biznesa attīstības vadītāja amatu. Patlaban Jānis ir viens no datu drošības uzņēmuma Notakey līdzdibinātājiem un ir atbildīgais par uzņēmuma biznesa attīstību.

Pirms karjeras Londonā, Jānis guva pieredzi Latvijā, gan strādājot algotu darbu, gan mēģinot attīstīt savu biznesu – interneta platformu Mewo.

Taujājot, kādēļ, strādājot tik dinamisku un interesantu darbu, Jānis tomēr nolēma to pamest, viņš atklāj, ka uzturējis kontaktu ar Ernestu Jenavu, kurš te izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku Edurio. Tieši viņš Jāni iepazīstināja ar pārējiem Notakey līdzdibinātājiem, kuri jau bija sākuši darbu pie inovatīva produkta un kuriem bija nepieciešama palīdzība ar produkta pārdošanu ārvalstu klientiem. «Unit9 inovatīvos produktus vairāk uztvēra kā reklāmas kampaņas nevis produktus, kas nestu būtiskus ienākumus uzņēmumam. Tā kā Ernestam ļoti labi izdevās pārliecināt, ka nu jau esošie līdzdibinātāji ir zinošākie programmētāji Latvijā, un šķita, ka esmu uzkrājis pietiekamu pieredzi starptautiskā biznesa attīstībā, nolēmu vēlreiz riskēt un sākt jaunu uzņēmumu. Mūsu izveidotais IT uzņēmums nodarbojas ar lietotāju autentifikāciju un identifikāciju,» stāsta Jānis. Notakey Latvia saņēmis grantu no Eiropas Komisijas programmā Horizon 2020, kā arī piedalījies Šveices akcelerācijas programmā Kickstarter un sācis vienotu pilotprojektu ar UBS, Credit Suisse un Swisscom Šveicē. Veiksmīgais sākums ir kalpojis par pamatu jau tālākai uzņēmuma attīstībai, un šobrīd produktu lieto uzņēmumi IT, medicīnas, telekomunikācijas un finanšu sektoros.

Pēdējā laikā ap Latvijas vārdu virmo pozitīvas vibrācijas, un Zviedrijas uzņēmēji atkal sākuši interesēties par biznesa iespējām Latvijā, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons.

Runājot par apgalvojumiem, ka noteiktas Zviedrijas bankas guvušas sekmes uz Latvijas iedzīvotāju rēķina, vēstnieks stāsta: «Piekrītu, var diskutēt par zviedru banku aizdevumu izsniegšanas politiku no 2004. līdz 2007. gadam, bet uzskatu, ka pēc krīzes tās rīkojās atbildīgi, paziņojot, ka neatstās Latviju, un valdība palīdzēja tām sabalansēt kredītportfeļus, lai novērstu bankrota risku. Tas bija spēcīgs stabilizējošs faktors, jo sevišķi Igaunijā, kur nemaz neradās bažas, ka Igaunijas valsts varētu bankrotēt. Bet Latvijā, kur 50 procenti banku nebija zviedru bankas, situācija nebija tik laba. Parex banka bija otra stiprākā banka Latvijā, un tā tika izveidota kā Latvijas banka. Tās darbība labajos laikos bija sekmīga; bet, kad nāca sliktie gadi, noguldītāji bija panikā un masveidā steidza izņemt naudu. Neviena banka šādā situācijā nevar pastāvēt, un Parex nonāca tuvu bankrotam. Latvijas valdība to nevarēja pieļaut – valsts ekonomikai tas būtu liels trieciens. Tās glābšana, protams, maksāja dārgi, bet bija nepieciešama. Un tieši šā iemesla dēļ Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kurai bija nepieciešams Starptautiskā valūtas fonda aizņēmums.»

Nav tādu indikāciju, ka atbalsta maksājumi varētu strauji samazināties vai izjukt. Tajā pašā laikā šādas domas virmo gaisā

Tā intervijā DB saka Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga. «Ar lepnumu varu teikt, ka lauku fondos nav bijis pārrāvuma. Viss noticis pilnīgi plūstoši, turklāt iepriekšējā perioda naudu esam apguvuši līdz pēdējam eiro,» stāsta A. Vītola-Helviga.

Fragments no intervijas:

Kādi izskatītos Latvijas lauki, ja ES atbalsta nebūtu?

Lauksaimnieciskā darbība nebūtu paplašinājusies, bet paliktu iepriekšējā līmenī vai pat samazinātos. Der atcerēties, ar kādu tehniku lauksaimnieki strādāja ap 2000. gadu, cik daudz spēja apstrādāt viens kombains, un arī to, kāda bija ražība. To var salīdzināt ar šodienu, kad fermās strādā roboti, tiek iegūtas rekordražas. Atbalsts ir veicinājis ne tikai ražošanu, tas ir palīdzējis arī sakārtot lauku vidi un uzlabojis sadzīves apstākļus lauku iedzīvotājiem.

Līdz šim Jānis Kauliņš gan Latvijā, gan ārvalstīs izvēlējies karjeru veidot auditorkompāniju «lielā četrinieka» ietvaros

Pēc studijām ASV un darba pieredzes Luksemburgā viņš ir nobāzējies vienā no biznesa konsultāciju smagsvariem Deloitte Latvia, kur kopš šā gada ieņem Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktora amatu.

«Domāju, ka ilgstošai ārvalstu pieredzei esmu pielicis punktu. Lai gan mums ar sievu piedzīvojuma gars vēl nav zudis, Latvijā mums ļoti patīk. Varētu apsvērt darba piedāvājumu kādā konkrētā valstī un uz ierobežotu laiku. Taču kopumā esam uz palikšanu,» tā par nākotnes iecerēm teic J. Kauliņš.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju tiesā tiks iesniegtas prasības pret konkrētām fiziskām personām, proti, juridisko personu īpašniekiem, tostarp pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Advokāts papildināja, ka šādai civilprasībai nebūs nekāda sakara ar politiku. «Tā kā mēs uzskatām, ka šeit ir notikusi kolektīva bezatbildība un solidāra atbildība ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm, šāda prasība pret fizisko personu Nilu Ušakovu arī tiks iesniegta,» norādīja Gobzems, paskaidrojot, ka Ušakovs personīgi saskaņā ar likumu ir bijis atbildīgs par Rīgas būvvaldes darbu.

Gobzems sacīja, ka gadījumā, ja tiks rasts finansējums, tiks iesniegtas prasības pret citiem atbildētājiem arī Lielbritānijā un ASV. Prasība ASV varētu tikt iesniegta, kad būs zināms, vai spriedumu varēs izpildīt Latvijā.

Šodien no Baltijas jaunuzņēmumu konferences TechChill skatuves tika izziņoti seši Latvijas jaunuzņēmumi, kas ieguvuši Eiropas jaunuzņēmumu balvu Startup Europe Awards 2016.

Uzvarētāji pa grupām:

- radošo industriju sektorā balvu ieguvis Mozello

- finanšu tehnoloģiju sektorā balvu ieguvis Nordigen

- zaļo tehnoloģiju sektorā balvu ieguvis Conelum

- veselības tehnoloģiju sektorā balvu ieguvis Anatomy Next

- ICT sektorā balvu ieguvis Notakey

- viedo pilsētu sektorā balvu ieguvis Rention

Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) izvirzīja speciālbalvu - atzinību par sasniegumiem sabiedriskajā attiecībās un to saņem 4SmartStreets.

SEUA arī izsaka atzinību par jaunuzņēmumu komūnas atainojumu trim tīmekļa medijiem – portālam Labs of Latvia, portālam LSM.lv un tehnoloģiju blogam Kursors.lv, kuri aizvadītā gada laikā pievērsuši sevišķu uzmanību Latvijas jaunuzņēmumu aktivitātēm, nodrošinot Latvijas radošajām idejām auditoriju

Kopumā biznesam 2018. gads, kurā Latvija atzīmēja savu simtgadi, bija gana labs - daudzi lielie uzņēmumi, nozaru līderi jau otro gadu pēc kārtas varēja priecāties par rekordapgrozījumu.

Arī kopumā ekonomikas pieaugums Latvijā šogad bija virs vidējā līmeņa Eiropas Savienībā. Un tas viss drīzāk par spīti, nevis pateicoties politiķu izrīcībām, globālo tirgu pārmaiņām un lielākām vai mazākām krīzes situācijām daudzviet pasaulē. Parasti panākumi, pozitīvs iznākums un gada nogales fakts mēdz ieaijāt patīkamā atslābumā, bet šoreiz situācija liecina, ka tā nebūs pareizā reakcija uz notikumiem, kas virmo ap mums.

Kas attiecas uz Latvijas lokālo politisko vidi - fakts, ka uz gada nogali nav ne rīcībspējīgas valdības, ne aktuālajai situācijai atbilstoša valsts budžeta, toties ir lielizmēra korupcijas skandāli pašvaldību līmenī, runā visai skaidru valodu par to, ka skaidrības un stabilitātes šobrīd nav nekādas. Uz mirkli varbūt mānīgi otrajā plānā ir aizgājuši šī gada Latvijas finanšu sektora satricinājumi, ko ievadīja negatīvi starptautiski vērtējumi un būtiskas izmaiņas Latvijas banku sektorā. Taču ir ļoti iespējams, ka šis temats vēl nebūt nav izsmelts un no atbildīgajām amatpersonām arī politiskajā līmenī ir atkarīgs, cik profesionāli un labvēlīgi Latvijas uzņēmējiem lietas tiks atrisinātas. Arvien lielāku lomu arī Latvijā spēlē darbaspēka trūkums. Ekonomikas motorvalstīs kā ilgtspējīgs problēmas risinājums tiek minēta digitalizācija, robotika un mākslīgais intelekts, kas vienlaikus palīdzēs celt efektivitāti, produktivitāti un radīt pievienotās vērtības ķēdes. Kādu virzienu sev izraudzīsies Latvija?

Šogad par sevi atkal atgādinājusi atpazīstamākā pasaules virtuālā valūta – bitkoins.

Šī veidojuma cena februāra vidū atzīmējās virs apaļā 10 tūkstošu ASV dolāru līmeņa. Tiesa gan, šīs nedēļas otrajā pusē tā kopš savām nesenajām virsotnēm jau atkal bija sarukusi aptuveni par 700 ASV dolāriem.

Neskatoties uz šādām ievērojamām svārstībām, bitkoina cena gada laikā ir palēkusies gandrīz par 150%. Valdot šādam fonam, šobrīd atkal manāmas runas, ka virtuālās valūtas varētu būt nobriedušas jaunu rekordu sasniegšanai. Tiek minēti salīdzinājumi, ka tā paša bitkoina cena varētu atrasties gluži vai uz "Telsa trajektorijas" ("Tesla" akcijas cena nepilnu astoņu mēnešu laikā pieaugusi par 400%).

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Līdz šim pasaulē skandāli par dārgu vecmeistaru gleznu viltojumiem galvenokārt saistījās ar Krievijas tirgu un ar starptautiskajām Sotheby's un Christie's izsolēm, taču tiesībsargājošās iestādes pašlaik pārbauda, vai Latvijā netiek viltoti ekspertu atzinumi, kas apliecina mākslas darbu autentiskumu.

2006.gada rudenī Vācijas pilsonis Aleksandrs Beļilovskis pircējiem no Krievijas piedāvājis iegādāties 19.gadsimta latviešu izcelsmes Krievijas gleznotāja Kārļa Hūna iepriekš nezināmu darbu Čigāniete ar bērnu. Glezna viņam esot piederējusi kopīgi ar Latvijas mākslas zinātnieci, galerijas īpašnieci un Latvijas Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētāju Ivonnu Veiherti.

Darījuma cena bija 520 tūkst. ASV dolāru. Taču izrādās, ka tāda pati glezna ar tādu pašu sižetu un tādiem pašiem gleznas izmēriem vēl 2006. gada pavasarī bija nopērkama Parīzē Massol izsolē – tikai tur kā gleznas autors bija norādīts kāds maz zināms vācu autors, K. Hūna laikabiedrs Karls Ādolfs Gugels, un tā bija nopērkama par nieka 5 tūkst. eiro.

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Vienkārša patiesība: reizēm labāk ir runāt, nevis nerunāt, bet, lai to darītu, ir jāsaprot, kam un ko teikt, kāda ir auditorija, vieta un apkārtējais konteksts.

Pēdējo dienu notikumi liecina, ka daudziem cilvēkiem, kas atbildīgi par valsts turpmāko likteni, ir problēmas ar šīs patiesības izmantošanu – vienkārši sakot, ar komunikāciju, jo ir taču jāsaprot, ko tieši vēlamies panākt ar sacīto, lai nerastos sabiedrības mulsināšana, skandāli un neizpratne par notikušo.

Savā iepriekšējā blogā rakstīju, ka nav īsti skaidrs, uz kurieni un kāpēc mēs – valsts un sabiedrība – ejam, jo it kā cenšamies izstrādāt prioritāros virzienus ekonomikā, bet trūkst pamatojuma, vai tas patiešām būs gana iedarbīgi, lai izvestu Latviju no ekonomiskās krīzes un vai virzieni tiešām ir pareizie.

Taču ir jau vēl otrs posms, kad vajag arī stāstīt sabiedrībai par to, uz kurieni mēs ejam (ja, protams, virziens ir zināms), lai tādējādi gūtu tās atbalstu un ikvienam būtu skaidrs, ka Latvija nav tikai punktiņš kopējā pasaules politiskajā kartē, bet gan tajā dzīvo cilvēki, kas veido vēsturi un domā par nākotni.

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas - «Snoras» un «Ūkio bankas» - zaudējušas licences un bankrotējušas.

«Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,» stāstījis Vasiļausks.

Lūgts komentēt Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera apsūdzības, ka Norvēģijas banka DNB no 2007. līdz 2010.gadam caur kontiem Igaunijā un Lietuvā, tostarp bankā «Ūkio bankas», palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā, Lietuvas Centrālās bankas vadītājs atbildējis, ka «Snoras» un «Ūkio bankas» darbošanās galvenokārt ar nerezidentu noguldījumiem ir vispārzināma, taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies.

Ambiciozais globālais spēlētājs krīzē izgaismo attīstības valstu problēmas

Runājot par šā brīža attīstības valstu problēmām, uzmanība tiek pievērsta Ķīnai un Krievijai. Tiesa gan, liela daļa ekspertu norāda, ka šobrīd vislabāk izaicinājumus attīstības valstu tautsaimniecībām ataino situācija Brazīlijā. Šīs valsts tautsaimniecība gada skatījumā sarūk jau piecus ceturkšņus pēc kārtas, un kritums tikai padziļinās. Tāpat valstī ir noturīgi milzīga inflācija (tuvu 10%), aug bezdarbs (gada laikā tas pieaudzis par 3,3 procentpunktiem) un valsts iedzīvotāji un kompānijas ir iedzīvojušās kredītos. Brazīlijai ir arī ievērojams tekošā konta deficīts, tai nākas sadzīvot ar lielu budžeta deficītu (ja ieskaita valsts parāda apkalpošanu, tas šogad esot 8% līdz 9% apmērā), un no šīs valsts vērojama kapitāla noplūde. Pašlaik tiek lēsts, ka Brazīlijas IKP šogad saruks par 3%, bet bezdarba līmenis nākamgad pārsniegs 10% atzīmi (šobrīd tie ir 7,6%).

Maltas "zelta pasu" programma nākamgad ienesīs valsts budžetā par 40 miljoniem eiro mazāk nekā pērn, taču valdība neplāno no tās atteikties, neskatoties uz Briseles kritiku.

Malta sāka tirgot pases bagātiem ārvalstniekiem 2014.gadā. Veicot investīcijas Maltā par aptuveni 1,2 miljoniem eiro, bagātnieki saņem arī tiesības pārvietoties Eiropas Savienībā un izmantot bloka finanšu sistēmas.

Šī programma izpelnījās pretrunīgus vērtējumus jau no sākta gala, galvenokārt tādēļ, ka Maltas pilsonību šādā ceļā ieguva daudzi Krievijas, Saūda Arābijas un Ķīnas pilsoņi, no kuriem daudzi ir saistīti ar savas valsts valdībām, lielajiem uzņēmumiem vai karaļnamiem.

Bažas pastiprinājuši lielie finanšu skandāli, kuros iesaistīti šādi jaunie Maltas pilsoņi, tai skaitā skandāli par naudas atmazgāšanu, krāpšanos un kontrabandu.

Eiropas Komisija (EK) ir sākusi pret Maltu procedūru par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu pārkāpšanu saistībā ar "zelta pasēm" un nodevusi šo jautājumu izskatīšanai ES Tiesā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Untitled(6).jpg

Viņa norādīja, ka, iespējams, šie publiskie skandāli ļaus RP tikt pamanītai vēlētāju acīs. «Manuprāt, šai partijai pašlaik nav, ko zaudēt. Ja tai izveidosies tēls kā partijai, kurai ir ministri, kas cīnās ar savas nozares sistēmām, un tās pārmaiņām aktīvi pretojas, tad nevaru iedomāties, kas šādas partijas tēlam var būt vēl izdevīgāks. Būtībā publiskā konfrontācija RP diezin vai var kaitēt, jo tās reitingi jau ir tik zemi, ka tai tāpat vairs nav, ko zaudēt, bet vienlaikus šī konfrontācija var vairot daļā sabiedrības cieņu pret šo partiju,» sacīja politoloģe.

Viņa nevar izskaidrot, kādēļ tieši tagad sākušies konflikti, iespējams, ka tur ir liela daļa nejaušības, ir beidzies klusais vasaras periods, kā arī tas, ka šie trīs ministri mēģina veikt nozarē strādājošajiem nepatīkamas reformas - vai nu tās skar pašvaldības, izglītības vai ekonomikas jomā strādājošo iestāžu darbu. Protams, ne visi nozares pārstāvji būs laimīgi par šīm pārmaiņām, sacīja Kažoka. Viņa atzina, ka nav tik kompetenta, lai izvērtētu katru nozari, kurai no strīdus pusēm ir vairāk taisnības.

SIA «Rīgas satiksme» jaunieceltajai padomei prioritāte būs ilgtspējīgu pārvaldības modeļa izveide un caurspīdīguma nodrošināšana, pauda jaunieceltie padomes locekļi.

Autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko atklāja, ka jaunievēlētās padomes primārais uzdevums, protams, būs uzņēmuma pastāvīgās valdes izraudzīšana - konkursa process, prasību noteikšana kandidātiem un citi darbi. Par pārējām īstermiņa prioritātēm padomei būtu jāvienojas kopīgi, tomēr kā viena no tām noteikti būtu uzņēmuma reputācijas atjaunošana.

Jautāts, vai nesenie «Rīgas satiksmes» korupcijas skandāli nerada bažas par vēl kādiem riskiem uzņēmuma darbībā, Pančenko skaidroja, ka visticamāk korupcijas skandāli ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, bet patlaban nevar komentēt, kādas tieši sekas tie ir radījuši, izņemot līdz šim medijos izskanējušo.

Kāpēc vēja enerģijai ir slikta reputācija jeb kam izdevīgs dubultais tarifs?

Ar nožēlu jāatzīst, ka vēja enerģijai Latvijā ir «slikta reputācija». Sabiedrība vienmēr manāmi uzkarst, kad publiskajā telpā tiek piesaukti vēja parki jebkurā kontekstā. Galvenais negatīvisma iemesls sakņojas pieņēmumā, ka vēja enerģijas ražošana esot ievērojami dārgāka par tradicionāliem (fosiliem) enerģijas avotiem un, ka šis «bizness» balstās likumdošanā noteiktajā «obligātajā iepirkumā par paaugstinātu tarifu». Attiecīgi ikviens, kas mēģina ko nebūt uzsākt vēja enerģija sektorā, automātiski tiek pielīdzināts krāpniekam, kura vienīgais mērķis ir nopelnīt dubultā uz vienkāršās tautas rēķina. Lūdzu lasītāju nejaukt Baltic Wind Power Corporation (100MW projekts uz sauszemes) ar Baltic Wind Park (200MW projekts jūrā).

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Šis gads, līdzīgi kā aizgājušais, enerģētikas nozarē nesīs jaunas cenu tendences elektroenerģijas tirgū, galvenokārt pateicoties pagājušā gada nogalē Lietuvā atklātajiem energosistēmas starpsavienojumiem. Tāpat notikumu centrā būs jau vairākkārt atliktais jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju un Latvijas Gāzes sadalīšanu, norāda SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Taču jau šī gada pirmajā pusē Saeimai un vēlāk Ministru kabinetam jāpieņem gala lēmumi par Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas gaitu.

Pagājušā gada decembra vidū tika atklāti Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojums NordBalt un Lietuvas-Polijas starpsavienojums LitPol. Šie infrastruktūras objekti ievērojami palielinās lētākas elektroenerģijas piegādes iespējas Baltijas reģionam. Skandināvijā elektroenerģijas cenas ir līdz pat 40% zemākas nekā Latvijā un Lietuvā. Tāpēc paredzams, ka lielākoties elektroenerģija tiks pārvadīta no Zviedrijas uz Latviju un Lietuvu - lai izlīdzinātu cenu atšķirības tirgus reģionu starpā. Abu starpsavienojumu nodošana ekspluatācijā noslēgs Baltijas integrāciju Skandināvijas elektroenerģijas tirgū.

Pēc analoģijas ar politiķu cītīgi reklamētajiem valsts pārvaldes veco apkalpošanas principu pārmaiņu vējiem, kas pūš ar saukli «konsultē vispirms», arī nodokļu izmaiņas vajadzētu virzīt ar lielāku apdomu, nevis pat netipiskā vienprātībā, lai tikai nekādā ziņā ar kādu asu cinīti nesašūpotu reformas ratus un, pasarg dies, nesatrauktu ratos dusošās sagaidāmās nodokļu reformācijas trauslās miesas. Nav pareizi, ja sasteigtas nodokļu pārbīdes un valsts budžeta gremošanas sistēmas pāraprūpe prevalē pār jautājumiem par sabiedrības eksistences «minimumu», tajā skaitā tādām nepopulārām tēmām kā valsts kaktu tukšošanās no cilvēkiem, kas tiek apzīmēta ar tik nemīlīgu un nepopulāru jēdzienu kā depopulācija.

Atkal un atkal kā bites pie nektāra bagāta zieda politiķi atgriežas pie saldi lipīgā un reizē staignā jautājuma par sociālā nodokļa izmaiņām. Sociālās iemaksas skrūvspīles ir darba gatavībā jau ilgāku laiku. Pagājušā gada nogalē ar šo nodokļu jomas ķirurģisko instrumentu tika pabiedēti mikrouzņēmēji, tad draudi tika atcelti, bet nu tie atkal virmo starta gatavībā, tikai jau plašākā formā. Reformas bīdītāju vidū joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Proti, grābstīšanās zem sociālā nodokļa segas, lai uzlabotu valsts veselības nozares budžetu, vairs nav tikai nedroša, izmisuma vadīta ideja kā karstgalvīgs risinājums krīzei, bet nu jau sāk izklausīties pēc «plāna» daļas. Tomēr no medicīnas viedokļa tas neliekas sevišķi profesionāli, drīzāk piegājiens ir profāns, tāpat kā ar basu kāju taustīt ūdeni – būs peldams, vai tomēr aukstums kodīs kaulos. Pēdējā laikā par normu kļūst paņēmiens piegriezt skābekli vienam, tādējādi sniedzot iespēju uzelpot citam. Tad jau slimnīcās medicīnas personālam vajadzētu vismaz divus roku pārus, lai tie spētu apkalpot visus, kas, tavu brīnumu, ik pa laikam grib piepildīt krūšu dobumu ar plaušu gaistošo barību. Iespēja uzelpot tiktu piedāvāta rindas kārtībā. Nevar jau teikt, ka kāds paliktu bešā.