Šogad par sevi atkal atgādinājusi atpazīstamākā pasaules virtuālā valūta – bitkoins.
Šī veidojuma cena februāra vidū atzīmējās virs apaļā 10 tūkstošu ASV dolāru līmeņa. Tiesa gan, šīs nedēļas otrajā pusē tā kopš savām nesenajām virsotnēm jau atkal bija sarukusi aptuveni par 700 ASV dolāriem.
Neskatoties uz šādām ievērojamām svārstībām, bitkoina cena gada laikā ir palēkusies gandrīz par 150%. Valdot šādam fonam, šobrīd atkal manāmas runas, ka virtuālās valūtas varētu būt nobriedušas jaunu rekordu sasniegšanai. Tiek minēti salīdzinājumi, ka tā paša bitkoina cena varētu atrasties gluži vai uz "Telsa trajektorijas" ("Tesla" akcijas cena nepilnu astoņu mēnešu laikā pieaugusi par 400%).
Bija burbuļmācība
Vēl 2017. gada beigās bitkoina vienības cena tā tirdzniecības vietnēs internetā gandrīz sasniedza 20 tūkst. ASV dolāru atzīmi. Pēc tam gan tā faktiski veselu galdu gandrīz tikai planēja zemāk līdz 3 tūkstošiem ASV dolāru.
Bitkoina uznācienu un cenas sabrukumu toreiz, šķiet, nenoteica kāds racionāls optimisms, kam sekoja pamatots pesimisms. Drīzāk tas bija neracionālu faktoru kopums, ko noteica masas uzvedība, ciniskas spekulācijas un tas, ka tirgū ieplūda daudz jaunu, neinformētu investoru (iespējams, šis ir viens no galvenajiem burbuli noteicošajiem faktoriem). Protams, ka visvairāk apdedzinājās tieši šie pēdējie investori. Google Trends apkopotā informācija jau 2017. gadā atklāja, ka meklējumu skaits internetā vārdu savienojumam "pirkt bitkoinus" pirmo reizi vēsturē pārsniedza meklējumu skaitu vārdu savienojumam "pirkt zeltu".
Kopumā – tā bija derīga "burbuļmācība".
Cenas renesanse
Savukārt šobrīd bitkoina cenas ziņā, šķiet, atkal vērojama renesanse. Tiek izcelts, ka minētais pieaugums saistīts ar vairākiem faktoriem. Daļēji tiek skaidrots, ka interesi par šādu alternatīvu raisa to pašu centrālo banku zemās likmes un pavērtās likviditātes slūžas. Vēl daļa teic - daži meklē dažādus alternatīvus aktīvus arī uz Ķīnas koronavīrusa bažu fona.
Interesanti, ka nesenajam virtuālās valūtas kāpumam tiek saskatīti arī fundamentāli iemesli. Proti, pie bitkoiniem to entuziasti var tikt ne tikai tos nopērkot, bet arī ar "rakšanu" (mining), kā to apzīmē bitkoina žargonā. Būtībā šīs valūtas emitēšanās pamatā ir anonīmi izstrādāts specifisks algoritms, kas izlemj, kad virtuāli tiks "atraktas" bitkoina monētas.
Tas nozīmē, ka bitkoina "racējs", izmantojot datora jaudu, šķetina matemātiskus uzdevumus, kurus atrisinot tiek emitētas jaunas šīs valūtas vienības. Ar laiku šie uzdevumi kļūst arvien sarežģītāki un laikietilpīgāki (un tiem vajag jaudīgus datorus). Ir arī noteikts galējais bitkoinu skaits, kas būs vispār pieejams (tātad – piedāvājums ir ierobežots). Interesanti, ka bitkoinu rakšana nu kļuvusi par veselu industriju, kur savu palīdzību par maksu – specifisku aprīkojumu un konsultācijas – virtuālās rakšanas iesācējiem gatavas piedāvāt daudzas kompānijas.
Lai nu kā - ik pa laikam jaunu bitkoinu atrakšana tiek sarežģīta uz pusi, un pieejamā informācija liecina, ka tas notiks šā gada maijā. Arī pēc iepriekšējiem šādiem algoritmā iestrādātajiem bitkoina "rakšanas" apgrūtinājumiem bijis vērojams šī veidojuma vērtības pieaugums (piemēram, iepriekšējais 2016. gadā aizsāka jau pieminēto cenas pieaugumu gandrīz līdz 20 tūkst. ASV dolāru).
Vērtība - 20 tūkstoši dolāri vai tomēr nulle?
Par bitkoina lomu joprojām ir pietiekami daudz dažādu spriedumu. Bieži vien bitkoina entuziasti uzmanību vērsuši uz to, ka šis veidojums ir decentralizēts un pārskatījumi ir anonīmi. Principā komerciāla darījuma iespējamībai ir nepieciešams tikai viens – pušu savstarpēja uzticība, bet par maksāšanas līdzekli var kalpot jebkas, kaut vai spīdīgi stikla gabaliņi, ragi, nagi utt.
Protams, jājautā, cik stipra var būt šī uzticība grūtākos brīžos (par bitkoiniem maizi nopirkt var izrādīties neiespējami). Rezultātā bitkoinu dažkārt, šķiet, pērk "dumpinieki" un tādi cilvēki, kuri aizrāvušies ar vīziju, kas paredz mazāku valdības iejaukšanos jebkuros procesos. Kādiem reāliem maksājumiem šis veidojums gan tiek lietots ļoti maz (lai gan sākumā tam tāda doma bija) – drīzāk tas, šķiet, pilda kādu "digitāla, ļoti alternatīva zelta" lomu un pilnā mērā ļauj izpausties spekulantiem.
Katrā ziņā virtuālajām valūtām pēdējos gados izveidojies savs fanu pulciņš, kas norāda, ka tās arvien digitālākā pasaulē ir gluži kā monetārā evolūcija. Šajā paša laikā bitkoinam kļūstot nozīmīgākam, faktiski uzreiz palielinājās valdību centieni šo jomu kontrolēt un uzraudzīt. Vitālajām valūtām par labu nenāca arī dažādi skandāli, kas bija saistīti ar krāpniecību šajā nozarē. Daudzi, protams, teic, ka tikpat labi šī veidojuma vērtība vienā mierā varētu būt arī nulle.
Interesanti, ka šobrīd gaisā patiešām virmo dažas visai nopietnas idejas par nākotnes naudas sistēmu. Centrālās bankas apskata, piemēram, tā saucamo digitālo naudu. Šādas sistēmas attīstīšanu atbalstījusi jaunā ECB vadītāja Kristīne Lagarda. Ļoti lielu interesi par šādu režīmu izrādījusi arī Ķīna.
Pašlaik vēl nav skaidrs, ko tieši nozīmēs šī jaunā kārtība. DB jau ziņojis - daļēji tā droši vien būs līdzīga tam, kā ar blokķēdes tehnoloģiju palīdzību darbojas slavenākā no tā saucamajām kriptovalūtām – bitkoins. Tiesa gan, ja bitkoins pamatā bija dumpiniecistisks veidojums, kas tā lietotājiem gribēja nodrošināt pilnīgu anonimitāti un neatkarību no trešajām pusēm, tad centrālo banku apskatītā virtuālo valūtu ideja šajā ziņā ir pilnīgi pretēja. Tas tādēļ, ka jebkāda veida informācija par digitālo eiro vai šādu dolāru (un citu šādu virtuālo valūtu) pārskaitījumiem un kontu stāvokli uzreiz redzētu šīs valūtas emitētājs. Komercbankas droši vien joprojām menedžētu šādas nauda plūsmu, bet visa veida reģistri jau tāpat automātiski būtu pieejami centrālajām bankām un valdībām.