Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.
Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.
Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.
4,2 miljardu darījums pārtop 120 miljardu vērtību
Svaigākais Tesla vērtības lēciens nācis komplektā kompānijas darījumam ar spēkratu iznomātāju Hertz Global Holdings, kas ziņojis, ka no Tesla iegādāsies 100 tūkst. tās ražotās automašīnas par kopumā 4,2 miljardiem ASV dolāriem. Tas oktobra pēdējās nedēļas sākumā Tesla akcijas cenai lika palēkties par 12%. Jeb citiem vārdiem sakot – “vien” 4,2 miljardu dolāru darījums Tesla tirgus vērtībai lika pieaugt gandrīz par 120 miljardiem ASV dolāriem. Nebūt nav slikti, lai gan, protams, zināmi jautājumi varētu rasties par to, cik šāds kāpums patiešām ir adekvāts. Pats Hertz šādu pirkumu izdara ar tā jaunās vadības svētību pēc tam, kad uzņēmums vēl tikai pagājušogad iesniedza bankrota pieteikumu uz tā lielo saistību un spēkratu rezervācijas kraha pandēmijas pirmajā vilnī fona.
Savukārt Tesla vērtība nu ir lielāka nekā nākamajiem deviņiem lielākajiem pasaules autoražotājiem kopā. Pasaulē otrs vērtīgākais autoražotājs ir Toyota Motors, kura kapitalizācija (uzņēmuma akcijas cena reizināta ar tā akciju skaitu) ir 240 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt, piemēram, Volkswagen tā ir 130 miljardi ASV dolāri, liecina Finance.yahoo.com apkopotā informācija.
Tādējādi var secināt, ka Tesla vērtība tikai vienas dienas laikā spējusi pieaugt gandrīz tikpat daudz, cik ir visa Eiropas autoražošanas flagmaņa Volkswagen vērtība kopā.
Tesla pagājušajā gadā saviem klientiem piegādāja aptuveni 500 tūkstošus spēkratus, kur šogad tie varētu būt jau 900 tūkstoši. Tā būtu ļoti laba izaugsme. Tomēr, piemēram, Toyota Motors pirms pandēmijas saražoja deviņus miljonus spēkratus un Volkswagen – 11 miljonus.
Kopumā cerības nu ir, ka šāds Hertz Global Holdings nozīmēs, ka Tesla produkcijai būs vēl lielākas iespējas kļūt par pamatmasas automašīnu vadītāju intereses objektu.
Nupat Tesla arī publicēja savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu atskaiti. Kompānija ziņoja, ka tās trešā ceturkšņa peļņa sasniegusi 1,6 miljardus ASV dolārus, kas bija ievērojami vairāk nekā pirms gada šajā periodā nopelnītie 330 miljoni ASV dolāri. Kompānijas apgrozījums savukārt ceturksnī pieaudzis līdz 13,8 miljardiem ASV dolāriem.
Attiecībā uz Tesla novērtējumu investori ļoti daudz cerības joprojām liek uz šī kompānijas strauju izaugsmi nākotnē. Kopumā arī jāsecina, ka uzņēmumam līdz šim tomēr ir izdevies apklusināt tās skeptiķu armiju saucienus pēc kādas gravitācijas.
Kompānijas vadība norādījusi, ka, piemēram, 2030. gadā tā varētu gadā ražot jau 20 miljonus spēkratus. Tātad – aptuveni divreiz vairāk nekā šobrīd saražo šā brīža tirgus līderi pēc pārdoto vienību apjoma - Volkswagen un Toyota, kuri (un vēl citi) arī nebūt nestāv uz vietas un negaida savas beigas. Šādi plāni paredz, ka Tesla savus ražošanas apmērus katru gadu iespēj kāpināt par 50%. Piemēram, investīciju banka Morgan Stanley paredz, ka Tesla 2030. gada saražos 8 miljonus auto, kas arī nebūt nebūtu slikti. Tā arī Tesla akcijas mērķa cenu noteikusi pie 1200 ASV dolāriem.
Programmatūras abonēšanas maksa
Minētais elektroauto ražotājs gan savu nākotni nesaista vien ar vairāk vai mazāk tradicionālu spēkratu pārdošanu. Būtībā ir daudz runas par to, ka nākotnē Tesla ieņēmumus var veidot ne tikai pašu spēkratu pārdošana, bet tās mākslīgā intelekta pakalpojuma programmatūras pārdošana. Tas liek domāt, ka šis autoražotājs var daļēji pāriet uz citu ieņēmumu un peļņas modeli, kur, piemēram, par šādiem programmatūras pakalpojumiem tiek iekasēta ikmēneša abonēšanas maksa. Faktiski ir vērojama tendence auto padarīt par ko līdzīgu datoram vai viedtālrunim.
Jau tagad auto tiek iebūvētas arvien modernākas komunikāciju tehnoloģijas, ko lielā daļā gadījumu pieprasa paši patērētāji. Piemēram, tiek spriests, ka automašīnas, kuras vadīs mākslīgais intelekts, nākotnē varētu kļūt pat par veseliem ofisiem, kur “savienots” mākslīgais intelekts tiks izmantots, lai sagatavotu dažādas prezentācijas, organizētu virtuālas tikšanās un citā veidā palīdzētu slēgt darījumus. Galu galā tad, lai pārvietotos no “A uz B”, vairs nebūs aktīvi jāpievērš uzmanība satiksmei. Nav pat izslēgts, ka galu galā tradicionālie autoražotāji varētu kļūt par nosacīti vienkāršiem “dzelžu” piegādātājiem kompānijām, kas šādus auto tad papildina ar savu programmatūru (gluži kā datorus). Attiecīgi cīņa ir par šo ļoti perspektīvo biznesa lauciņu.
Attiecībā uz Tesla Volstrītā joprojām tiek lauzti šķēpi. Ļoti daudzi ir gatavi pilnībā ticēt šīs kompānijas stāstam un kompānijas akcijas uzpirkt ļoti dārgi. Savukārt citi to sauc par neprātu. Piemēram, Financial Times izceļ finanšu uzņēmuma Bernstein analītiķus, kas pauž viedokli, ka Tesla akcijas vērtībai pēc 12 mēnešiem vajadzētu atrasties tuvāk 300 ASV dolāriem – tātad par 70% zemāk.
Elektroauto un arvien viedāko auto uznācienam var būt dažādas blaknes. Tradicionālās mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem var lietot vēl ilgi pēc tam, kad tās ražotājs/pārdevējs oficiāli beidzis tās apsekošanu. Šādus auto var vienā mierā pirkt un pārdot un tiem jābūt vien pietiekami labā tehniskā stāvoklī, lai tas varētu piedalīties satiksmē. Šādu spēkratu iespējams daudzmaz labā stāvoklī uzturēt pašam, ja ir attiecīgās zināšanas un prasmes, vai labošanas nolūkos aizvest uz kādu vietējo servisu. Tiesa gan, kādiem arvien augstāko tehnoloģiju pārvietošanās konceptiem, visticamāk, jau būs nepieciešama regulāra pašu ražotāju vai to oficiālās programmatūras ražotāju veikta apsekošana, kur tikai tie var būt spējīgi atjaunināt un labā kārtība uzturēt to elektroniskās mākslīgā intelekta sistēmas un tā attiecīgo drošību. Tā var būt nepieciešamība arī, piemēram, šādu spēkratu apdrošinātājiem.
Arī, piemēram, The Economist izceļ, ka šādu spēkratu apkalpošana un remontēšana pieprasīs jaunas prasmes un zināšanas, kas daudzviet pie šādām straujām pārmaiņām var izrādīties ļoti liels deficīts. No otras puses – tā var būt iespēja tiem elektroauto tehniķiem, kas laicīgi spēs ielēkt šādā pārmaiņu virzienā un izmanot tās savā labā.
Mīmu lords – bagātākais pasaulēLīdz Tesla uznācienu strauji par planētas pašu bagātāko cilvēku kļuvis arī tās vadītājs Īlons Masks. Viņa personību mūsdienu interneta kultūrā nebūt vairs nevar neņemt vērā. Pandēmijas laikā izskatās, ka jebko, kam Masks pieskārās, skar satricinošas pārmaiņas pārmaiņas. Piemēram, no Maska labvēlības vai pat jokiem izteikti atkarīgs izskatās viss tā saucamo virtuālo valūtu tirgus.
Rezultātā Maska kungs mūsdienās uz internetu bāzētājā pasaulē dažkārt tiek saukts par ļoti ietekmīgu trolli. Drīzāk gan patiesībai tuvāki izskatās teksti, kur Masks tiek salīdzināts ar interneta “mīmu lordu” vai pat “mīmu karali”. Nelielam skaidrojumam – interneta mīms ietver darbības, tēlus, jēdzienus, populāras frāzes vai citus elementus, kas no personas uz personu ar kūlas ugunsgrēka cienīgu ātrumu izplatās tiešsaistē.
Ī Masks pats šo visu raksturojis tā: “Tas, kas kontrolē mīmus, kontrolē visumu.” Šobrīd izskatās, ka šī kontroles svira patiešām atrodas pie Maska, kas spēj vismaz daļēji noteikt daļas interneta pūļa darbības.Vismaz oktobra beigās tika rēķināts, ka Maska kopējā bagātība tuvojas 300 miljardu ASV dolāru atzīmei. Otrajā vietā šajā sarakstā atradās Amazon.com dibinātājs Džefs Bezoss ar teju 200 miljardiem ASV dolāriem.