Kopumā biznesam 2018. gads, kurā Latvija atzīmēja savu simtgadi, bija gana labs - daudzi lielie uzņēmumi, nozaru līderi jau otro gadu pēc kārtas varēja priecāties par rekordapgrozījumu.
Arī kopumā ekonomikas pieaugums Latvijā šogad bija virs vidējā līmeņa Eiropas Savienībā. Un tas viss drīzāk par spīti, nevis pateicoties politiķu izrīcībām, globālo tirgu pārmaiņām un lielākām vai mazākām krīzes situācijām daudzviet pasaulē. Parasti panākumi, pozitīvs iznākums un gada nogales fakts mēdz ieaijāt patīkamā atslābumā, bet šoreiz situācija liecina, ka tā nebūs pareizā reakcija uz notikumiem, kas virmo ap mums.
Kas attiecas uz Latvijas lokālo politisko vidi - fakts, ka uz gada nogali nav ne rīcībspējīgas valdības, ne aktuālajai situācijai atbilstoša valsts budžeta, toties ir lielizmēra korupcijas skandāli pašvaldību līmenī, runā visai skaidru valodu par to, ka skaidrības un stabilitātes šobrīd nav nekādas. Uz mirkli varbūt mānīgi otrajā plānā ir aizgājuši šī gada Latvijas finanšu sektora satricinājumi, ko ievadīja negatīvi starptautiski vērtējumi un būtiskas izmaiņas Latvijas banku sektorā. Taču ir ļoti iespējams, ka šis temats vēl nebūt nav izsmelts un no atbildīgajām amatpersonām arī politiskajā līmenī ir atkarīgs, cik profesionāli un labvēlīgi Latvijas uzņēmējiem lietas tiks atrisinātas. Arvien lielāku lomu arī Latvijā spēlē darbaspēka trūkums. Ekonomikas motorvalstīs kā ilgtspējīgs problēmas risinājums tiek minēta digitalizācija, robotika un mākslīgais intelekts, kas vienlaikus palīdzēs celt efektivitāti, produktivitāti un radīt pievienotās vērtības ķēdes. Kādu virzienu sev izraudzīsies Latvija?
Skatīties maksimāli plaši un nenovērtēt par zemu dažādas dīgstošas tendences, manuprāt, ir viena no vissvarīgākajām spējām, jo skatīties arī nākamgad būs uz ko. Viss ir saistīts, un tas, kas notiek Latvijā, ir sava veida atbalss tam, kas notiek pasaulē, bet pasaulē šobrīd ir ļoti daudz neskaidrību. Piemēram, neviens šajā gadu mijas brīdī vēl nevar skaidri pateikt, kādas konsekvences būs Brexit, un lai kā tas arī nenoritētu, ir skaidrs, ka Eiropa pēc tā būs vājaka nekā līdz šim. Pāri valstīm veļas nacionālisma, sociālu un fiskālu problēmu viļņi, izraisot vairāk vai mazāk revolucionāras sekas. Nākamgad ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pēc kurām jānosprauž virziens, kādā Eiropa turpmāk ies. Nav skaidrs arī, kā beigsies tirdzniecības konflikti pasaulē un vai nākamais gads tomēr neatnesīs tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu. Prezidenta Trampa spiediens uz pasaules tirdzniecību sakarā ar sankcijām pret Irānu un Krieviju turpina pieaugt.
2019. gads pasaulē pagaidām neiezīmējas ar jaunu krīzi, bet mudina būt modriem, dinamiski reaģējot uz pārmaiņām. Lai mums visiem izdodas šo tempu noturēt un iziet no katras situācijas spēcīgākiem - gataviem jaunām virsotnēm!