Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Lai gan tehnoloģijas, tostarp robotika un mākslīgais intelekts nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, jāņem vērā, ka roboti nekad pilnībā neaizstās cilvēkus. Bailes no tā ir radušās zinātniskās fantastikas darbu iespaidā.

Roboti un mākslīgā intelekta risinājumi patiesībā var būtiski atvieglot mūsu ikdienu un darbu, ļaujot cilvēkiem strādāt labākos apstākļos, augstāk kvalificētu darbu, saņemot atbilstošu atalgojumu. Maldīgi baidīties arī no karjeras tehnoloģiju jomā – matemātika, programmēšana un fizika patiesībā ir ļoti aizraujošas disciplīnas, kas sniedz iespēju sniegt ieguldījumu sabiedrības attīstībā.

Automatizācija – sadarbība ar robotu

Zināšanas un praktiskās iemaņas STEM jomās (zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā) paver ļoti plašas karjeras iespējas – patiesībā teju ikvienā industrijā nepieciešami šādi profesionāļi: no ražošanas līdz veselības aprūpei, no loģistikas līdz izklaides industrijai. Tehnoloģiju attīstība skar dažādus dzīves aspektus un mēs varam izvēlēties – apgūt, kā to pielietot savā labā, vai raudzīties uz attīstību no malas?

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Par IT infrastruktūras uzņēmuma Atea Global Services jauno izpilddirektoru iecelts līdzšinējais Atea Managed Services (AMS) Rīgas nodaļas vadītājs Roberts Eberliņš.

Pārmaiņas vadības komandā notikušas pēc iepriekšējās izpilddirektores Alises Vilkas lēmuma doties jaunos izaicinājumos. R. Eberliņš arī turpmāk pildīs savus pienākumus kā Atea Managed Services Rīgas nodaļas vadītājs un IT Servisu direktors Skandināvijā.

Starp turpmākajām uzņēmuma prioritātēm viņš min Rīgas biroja izaugsmes veicināšanu, turpinot attīstīt Atea Global Services nodrošināto pakalpojumu klāstu un pilnveidojot vietējo kompetenču centru.

“Šogad svinam pilngadību kopš Atea Grupa dibināja Atea Global Services un atvēra biroju Rīgā. Visu šo gadu laikā esam aktīvi strādājuši pie mūsu misijas īstenošanas – būvēt spēcīgāku Latviju ar IT kompetencēm. Lai arī 18 gadi vietējā tirgū ir nozīmīgs sasniegums, kuru laikā esam izaudzējuši spēcīgu, gandrīz 550 cilvēku lielu komandu, mūsu ambīcijas ir turpināt paplašināt mūsu kompetences. Vēlamies nodrošināt vēl izaicinošākas un daudzveidīgākas profesionālās attīstības iespējas IT nozarē, tādejādi ceļot Latvijas konkurētspēju pasaulē,” par tuvākajiem plāniem stāsta Atea Global Services izpilddirektors Roberts Eberliņš.

Šī gada 25. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Durbes ielā 4, Rīgā) no plkst. 10.00 līdz 16.00 notiks lielākais IT karjeras pasākums Latvijā - WORK[IT], vienuviet pulcējot nozīmīgākos IT nozares darba devējus un vairāk nekā 1000 darba meklētājus. Pasākumu jau otro gadu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School, lai palīdzētu risināt darbinieku meklēšanas problēmas IT sfērā. Organizatori uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās prasības un ieteikumus publiskiem pasākumiem, pasākums notiks klātienē. Līdz 15. septembrim ikvienam IT nozares uzņēmumam ir iespēja pieteikt dalību pasākumā ar darba vides ekspozīciju, semināra vadīšanu vai dalību diskusiju panelī.

“Šo pasākumu organizējam, jo mēs vēlamies palīdzēt uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Tajā pašā laikā pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties - palīdziet efektīvi mainīt karjeras virzienu. Pasākumā ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt sev interesējošus jautājumus, kā arī piedalīties praktiskās darbnīcās un semināros. Pasākuma un arī mūsu skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli savā karjerā,” uzsver Anna Aile, karjeras maiņas skolas pieaugušajiem Riga Coding School vadītāja.

Mākslīgais intelekts vienmēr pieļauj noteiktu kļūdas procentu, intervijā atzina informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu izstrādātāja "ZZ Dats" direktors Edžus Žeiris.

Viņš sacīja, ka tāds rīks kā "ChatGPT" ļoti labi saprot dabīgās valodas semantiku un domu. Piemēram, interneta meklētājprogrammas meklē atbilstību pēc atslēgvārdiem, bet šeit jau ir redzams, ka tiek uztverta jautājuma doma un jēga.

Arī programmēšanā nāk iekšā mākslīgais intelekts un ir rīki, kurus programmētāji jau lieto ikdienā, min Žeiris.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir jānomierina tie, kuri baidās, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēku - tas tomēr ir asistents. "Jā, vieglākos uzdevumus tas var atrisināt diezgan vienkārši, bet sarežģītākos uzdevumos tas pilda asistenta funkciju, un šādā nozīmē tas ir jāizmanto, un mēs to arī izmantojam arvien plašāk," sacīja Žeiris.

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Foto: Freepik.com / Drazen Zigic

Autoparks ir nozīmīga sastāvdaļa daudziem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai automašīnas vienmēr būtu labā tehniskajā stāvoklī. Uzticams riepu serviss var sniegt neaizstājamus pakalpojumus, kas palīdzēs uzturēt tava uzņēmuma autoparku kustībā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Ja arī tavam uzņēmumam šī ir aktuāla tēma, esi nonācis pareizajā vietā – lasi un noskaidro, kādas priekšrocības tev var piedāvāt šāda sadarbība, un kuru riepu servisu šim mērķim izvēlēties!

Riepu garāžas piedāvājumā – plašs pakalpojumu klāsts ikviena autoparka vajadzībām

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Šajā rudenī darbību sāks Latvijā pirmā virtuālās realitātes (VR) spēļu dizaina skola “Dateks Gaming School” (DGS).

Tajā jaunieši, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, varēs apgūt virtuālās realitātes spēļu dizaina prasmes. Skolu izveidojis un aprīkojis Latvijā lielākais datoru komplektēšanas un sastāvdaļu tirdzniecības uzņēmums “Dateks Grupa”, piesaistot virtuālās realitātes jomā atzītus speciālistus.

Jaunā ārpusskolas interešu izglītības programma “Dateks Gaming School” pirmo audzēkņu apmācības uzsāks jau šī gada septembrī, un mācību kurss plānots deviņu mēnešu garumā. Šajā laikā jaunieši, izmantojot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, apgūs 3D dizainu un animāciju, lai, kopīgi sadarbojoties un strādājot, mācību noslēgumā izveidotu katrs savu datorspēli.

“Interešu izglītība ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā palīdzēt bērniem un jauniešiem virzīt savu zinātkāri un entuziasmu uz jēgpilnu personības attīstību. Turklāt virtuālās realitātes žanram šobrīd ir milzīgs izaugsmes potenciāls, jauniešiem Latvijā līdz šim nav bijušas pieejamas iespējas padziļināti apgūt zināšanas par dizaina, objektu interakciju un animācijas veidošanu virtuālajā vidē,” savu motivāciju izveidot skolu skaidro DGS izveidotājs un “Dateks grupas” valdes loceklis Imants Mūrnieks, uzsverot, ka skola palīdzēs jauniešiem pārorientēties no satura patērētājiem uz tā radītājiem, sniedzot viņiem gandarījumu no jaunrades procesa.

SIA “Eiroplasts”, kas nodarbojas ar ventilācijas sistēmu ražošanu, vienojies ar Swedbank par investīcijām jaunās ražošanas iekārtās.

Vairāk nekā 400 000 eiro lielais finansējums tiks ieguldīts iekārtās, kas ne tikai palielinās uzņēmuma ražošanas jaudas, bet arī dos ieguldījumu uzņēmuma ilgtspējas principu veicināšanā.

Jaunās metāla izciršanas un liekšanas preses ar uzkraušanas robotu uzlabos SIA “Eiroplasts” ražošanas efektivitāti, kā arī samazinās uzņēmuma ietekmi uz vidi. Jaunās iekārtas darbojas ar mazāku elektroenerģijas patēriņu, precīzāka programmēšana un iekārtu vadība ļauj samazināt ražošanas pārpalikumu veidošanos, kā arī iekārtu uzturēšanā samazinās izlietotās eļļas atkritumu veidošanās.

Kā stāsta SIA “Eiroplasts” valdes priekšsēdētājs Rodions Kravčenko: “Kopumā 2021.gadā ražotnē esam investējuši vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Mūsu ieguldījumu mērķis ir bijis veikt būtiskus uzlabojumus ražošanas ēkās un iekārtās, lai paplašinātu ražošanas jaudas, automatizētu ražošanas procesus, paaugstinātu energoefektivitāti un nodrošinātu labākus darba apstākļus mūsu darbiniekiem. Plānotais investīciju apjoms šim gadam pārsniedz 4 miljonus eiro, kas veicinās tālāko uzņēmuma izaugsmi - palīdzēs apmierināt augošās patērētāju prasības un realizēt savus plānus ilgtspējas attīstības virzienā.”

Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Foto: Freepik.com / stefamerpik

Karstās vasaras dienās kondicionieris automašīnā kļūst par neaizstājamu palīgu. Taču, lai tas darbotos efektīvi, regulāri jāveic tā diagnostika un nepieciešamības gadījumā jāuzpilda dzesēšanas gāze vai jāveic kondicionēšanas sistēmas remonts. Šajā rakstā apskatīsim, cik bieži jāveic kondicionieru uzpilde, kā veidojas šī pakalpojuma cena, un kādi faktori to ietekmē!

Kāpēc pirms kondicionieru uzpildes ir nepieciešama diagnostika?

Kvalitatīvs serviss pirms kondicioniera uzpildes vienmēr veiks diagnostiku. Tas ir būtiski vairāku iemeslu dēļ:

Minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos, kā arī veicinās algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozēja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzskata, ka, lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši lēns - tikai 6,3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī.

Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, norāda ekonomists. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada trešajā ceturksnī, un visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Prezidents izsludina likuma grozījumus par minimālās algas paaugstināšanu 

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no...

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada trešajā ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Migunovs uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Migunovs atgādina, ka Saeima nolēma palielināt minimālo algu 2023.gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām.

Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr Migunos skaidro, ka tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi - pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,6% šī gada pirmajā pusē.

Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām, skaidro Strautiņš. Ja veselības aprūpē algu kāpums īslaicīgi bija mērāms pat desmitos procentu, tagad tas samazinājies līdz 1,2%. Algu dinamiku nepārprotami ietekmē arī krīze būvniecībā, kur atalgojums gada laikā ir audzis tikai par 0,5%. Pavājš algu kāpums bija arī profesionālo pakalpojumu nozarē, kur tas iepriekš auga ļoti strauji un ir sasniedzis visnotaļ cienījamu līmeni, vidēji 1784 eiro. Straujākais algu kāpums reģistrēts trīs tehniskās nozarēs - ieguves rūpniecībā (par 13,5%), komunālajos pakalpojumos (par 11,7%) un transportā (par 10,6%).

Vidējā neto alga ir pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, norāda Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka neto algas pirktspēja ir samazinājusies par 12,9%, kas ir pat sliktāk nekā globālās finanšu krīzes jeb dižķibeles laikā 2008. un 2009.gadā. Tad reālās algas kritums 2009.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 10,8%.

Taču Strautiņš uzsver, ka ir milzu atšķirība - tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Strautiņa ieskatā pēc šī krituma pirktspējas atjaunošanās notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums.

Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, to veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā, uzskata ekonomists.

"Latvijas un Baltijas inflācijā šobrīd ir liela neizskaidrojamā komponente - cenu kāpums, ko neizskaidro enerģijas, izejvielu un darbaspēka izmaksu daļa. Acīmredzot, lielo cenu jucekli daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, lai palielinātu maržas. Citiem vārdiem, uzņēmumiem ir izdevies pārdalīt kopējo ienākumu plūsmu par labu sev, pēc šīs daļas pakāpeniskas zaudēšanas iepriekšējos desmit gados," pauž Strautiņš.

Kopējais algu fonds saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem trešajā ceturksnī auga par 9%, kamēr nominālais IKP trešajā ceturksnī palielinājās par 15%. Savukārt IKP ienākumu komponente, kas ietver uzņēmumu peļņu (bruto ienesa un bruto jauktais ienākums) auga par 23,4%. Taču šī tendence nav ilgtspējīga, uzsver Strautiņš. Viņš uzskata, ka labā peļņa mudinās uzņēmumus pieņemt darbiniekus, tas saasinās konkurenci darba tirgū un stimulēs reālo algu kāpumu. Ar laiku pircēji atkal sāks kritiskāk vērtēt piedāvājumus, savukārt algota darba veicēji izmantos iespējas prasīt lielākas algas.

Strautiņš atgādina, ka 2019.gadā jeb pēdējā pirmspandēmijas gadā darba samaksa veidoja 49% no IKP. Pandēmijas sākumā šis koeficients vēl pieauga, bet šī gada pirmajā pusē algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma vairs atbilda tikai 46,6% no IKP.

Algota darba veicēju daļa kopējos ienākumos drīz atkal augs un var pārsniegt iepriekšējo maksimumu, prognozē ekonomists. Viņaprāt, to veicinās gan demogrāfiskā situācija, gad ekonomikas struktūras maiņa, jo palielinās to nozaru daļa, kas nav kapitālintensīvas, kur izmaksu struktūrā dominē cilvēku laiks.

Laikā no 2012.gada līdz šī gada otrajam ceturksnim kopējais aizņemto darbavietu skaits auga par 53 000. Lielākie pieaugumi starp bija programmēšanā - par 11 770, medicīnā - par 10 373, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas - par 9860, informācijas pakalpojumos - par 6255. Savukārt starp nozarēm ar lielākajiem samazinājumiem dominē kapitālintensīvas jomas, piemēram, apstrādes rūpniecības un transporta apakšnozares. Šobrīd algu daļa IKP ir tuva ES vidējam rādītājam, kas pirmajā pusgadā bija 47,2%. Tādā izteikti uz pakalpojumiem orientētā ekonomikā kā Latvijā šī attiecība var būt augstāka, uzskata Strautiņš.

Latvijas darba tirgū nākas dzirdēt par darbinieku diskrimināciju atalgojuma ziņā vecuma dēļ, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

"Dati liecina, ka atalgojumā tiešām ir diskriminācija. Jaunajai paaudzei maksā augstākas algas nekā pirmspensijas vecuma paaudzei," sacīja Praņēviča.

Viņa gan norādīja, ka iemesls, kādēļ ir redzamas atšķirības atalgojumā atkarībā no vecuma, nav tādēļ, ka vecākiem cilvēkiem speciāli maksātu zemākas algas, bet gan tādēļ, ka viņiem ir mazāk iespēju darba tirgū, tostarp ir grūtāk atrast jaunu darbu.

"Diskriminācija izpaužas tā, ka darba devējs pasaka: "mēs gribam jaunāku darbinieku", "viņš neiederēsies mūsu uzņēmuma kultūrā". Te nu uz āru nāk ļoti daudz aizspriedumu. Turklāt nav jāgaida pat pirmspensijas vecums, jau sasniedzot 40 gadus, iespējas darba tirgū kļūst daudz ierobežotākas. Te gan es uzreiz uzsvēršu, ka tas attiecas uz speciālistu, nevis vadītāju līmeni," norādīja Praņēviča.

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Noslēdzoties atlases procesam, mācības uzsāks pirmie simts IT un start-up izglītības programmas “StartSchool” dalībnieki.

Interese par iespēju attīstīt tehnoloģiju un biznesa prasmes bija augsta - uz vienu vietu programmā pretendēja aptuveni septiņi dalībnieki, tādejādi apliecinot, ka šādas programmas ir pieprasītas un nepieciešamas. Jau augustā, atlasi izturējušie pretendenti, uzsāks intensīvu 12 mēnešu mācību programmu, iegūstot praksē balstītas zināšanas un kompetences. Liela daļa no dalībniekiem pēc programmas absolvēšanas vēlas dibināt savu jaunuzņēmumu (30%), mainīt karjeru (28%), kā arī sekmēt personīgo izaugsmi (12%).Līdzvērtīgu interesi par mācībām izrādījuši kā vīrieši tā sievietes - 48% no pretendentiem bija vīrieši un 52% - sievietes.

Apmācības ir piemērotas ne tikai jauniešiem, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet arī cilvēkiem, kuri jau aktīvi veido savu karjeru un ir ekonomiski aktīvajā vecumā. Vidējais dalībnieku vecums ir 31,7 gadi un vairāk nekā 70% dalībnieku ir ar vismaz 3 gadu darba pieredzi kādā jomā. Kopumā pieteikušies dalībnieki no 15 valstīm, no kuriem vairums ir no Latvijas, kā arī dalībnieki no Igaunijas, Ukrainas, Tunisijas un Indijas.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

2023. gadā gūt papildus peļņu ir vieglāk kā jebkad, pateicoties internetam. Ik dienas internetā tiek pārdoti produkti, sniegti pakalpojumi un veikti darījumi. Arī jūs varat gūt papildus ienākumus, ja esiet gatavs ieguldīt nedaudz laiku un, iespējams, apgūt jaunas prasmes.

Aplūkosim 5 reālus veidus, kā jūs varat sākt pelnīt naudu internetā 2023. gadā.

Pārdodiet fotogrāfijas un/vai video tiešsaistes fotobankās

Ja jums padodas fotogrāfēšana vai video filmēšana, tad jūs varat izmantot šo savu talantu, lai gūtu pasīvos ienākumus. Savus materiālus jūs varat pārdot fotobankās, piemēram, Shutterstock, Getty Images vai VideoHive. Šīs fotobankas piedāvā gūt 15-45% peļņu no katra materiāla, kas tiks pārdots. Labākais ir tas, ka katru materiālu ir iespējams pārdot kaut simts reizes un komisijas maksa tiks iegūta katru reizi.

Izveidojiet savu tiešās piegādes veikalu

Foto: Freepik.com / senivpetro

Ziema ir tepat aiz stūra, un tas nozīmē, ka pienācis laiks parūpēties par sava uzņēmuma autoparka gatavību mainīgajiem laikapstākļiem. Riepu garāža, viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, jau vairākus gadus atgādina, ka laicīga sagatavošanās ir atslēga uz drošu un komfortablu braukšanu visos gadalaikos. Lasi un uzzini, kā tavam uzņēmumam var palīdzēt profesionāls riepu serviss!

Kāpēc ir svarīgi sagatavot uzņēmuma autoparku ziemai?

Laikapstākļi ziemā uz ceļiem rada īpašas prasības automašīnai un tās riepām. Lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, ir būtiski aprīkot automašīnu ar piemērotām ziemas riepām, kas nodrošina optimālu veiktspēju pat vissziemīgākajos laikapstākļos. Taču drošas ziemas riepas ir tikai viens no aspektiem, par ko jāparūpējas pirms ziemas iestāšanās. Ne mazāk svarīga ir, piemēram, savirzes regulēšana un nesezonas riepu uzglabāšana. Tas ir būtiski vairāku iemeslu dēļ:

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad runa ir par drošību uz ceļa, nav iespējams pieļaut kompromisus. Kādam var šķist, ka riepu izvēle ir tikai neliela nianse, taču tā nav – riepas ietekmē gan drošību, gan braukšanas komfortu. Tāpēc viens no uzdevumiem gan autovadītājiem, gan uzņēmumiem ir aprīkot savu automašīnu ar kvalitatīvām riepām un izvēlēties uzticamu pakalpojumu sniedzēju, kas to paveiks profesionāli. Lasi un uzzini, kāpēc riepas, diskus un ar šīm komponentēm saistītus pakalpojumus meklēt Riepu garāžā!

Kas ir Riepu garāža?

Uzņēmums Riepu garāža ir viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kas piedāvā ne tikai jaunas vasaras riepas, ziemas riepas, vissezonas riepas un diskus, bet arī augstākā līmeņa servisu un konsultācijas. Zīmols darbojas tirgū jau vairāk nekā 10 gadus un šajā laikā ir izveidojis uzticamu un stabilu pozīciju riepu tirdzniecības un montāžas nozarē. Tam ir 5 filiāles Rīgā, nodrošinot 20 riepu montāžas vietas, kā arī interneta veikals ar plasāko piedāvājumu uz bezmaksas riepu piegādi pa visu Latviju.

Zemākās mēneša darba algas likme asociētajam profesoram šogad bija 1404 eiro mēnesī, docentam 1124 eiro mēnesī, bet, piemēram, vidējais Rīgas 3. arodskolas 2018. gada absolvents bez zinātņu doktora grāda 2021. gadā saņēma 1057 eiro mēnesī.

Fragments no raksta

Vērtējot vidējo algu Latvijas profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši profesionālās izglītības absolventu monitoringa rezultātiem ir jāsecina, ka no 2018. gada absolventiem 2021. gadā vislielākā vidējā mēnešalga bija profesionālās vidusskolas Victoria absolventiem – 1359 eiro mēnesī. 2022./2023.m.g. profesionālajā vidusskolā Victoria bija 388 audzēkņi, kas bija 1,4% no visiem profesionālās izglītības iestādēs studējošajiem. Profesionālā vidusskola Victoria ir Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas (RISEBA) dibināta izglītības iestāde, kura kopš 2006.gada īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu un kas sevi reklamē kā “vienīgo privātās profesionālās vidējās izglītības iestādi”. Victoria absolventi var iegūt profesiju daudzās nozarēs, kā, piemēram, audiovizuālās komunikācijas dizainera asistents, grafikas dizainera asistents, interjera dizainera asistents, loģistikas darbinieks, viesmīlības pakalpojumu speciālists, mazumtirdzniecības komercdarbinieks, rūpniecības komercdarbinieks, reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks, programmēšanas tehniķis.