Tēriņi, lai sagatavotos un noorganizētu Eirovīzijas dziesmu konkursu Krievijā, Maskavā 2009. gadā, varētu sasniegt 1 miljardu rubļu (ap 20 milj. Ls).

Par to paziņojis Krievijas vicepremjers Aleksandrs Žukovs, kurš ir organizatoriskās komitejas vadītājs, ziņo newsru.

Pēc vicepremjera teiktā, šāda summa jau esot rezervēta valsts budžetā. Papildu finansējumu vēl nodrošināšot arī Maskavas pilsēta. Eirovīzijas konkurss norisināsies nākamgad no 9. līdz 16. maijam Maskavā, sporta kompleksā Olimpijskij. Kompekss spēj uzņemt 25 000 apmeklētājus. Uz Eirovīzijas atspoguļošanu tiek gaidīti vairāk nekā 2 000 žurnālisti. Žukovs apgalvojis, ka konkurss būšot «interesants un skaists», tiesa, neatklājot sīkāku informāciju par to, kas gaidāms.

Kompānija Narvesen un a/s Latvijas Krājbanka atsaukušās Latvijas Televīzijas (LTV) aicinājumam sniegt atbalstu Latvijas dalībai Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, Db pavēstīja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Šogad Eirovīzija taps tikai no draugu un labvēļu naudas, neskarot LTV budžetu," skaidro LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Iepriekš, līdz ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr ar Narvesen un Latvijas Krājbankas atbalstu, Latvijas Televīzija (LTV) šogad tomēr piedalīsies Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā. Savukārt atbalstu Eirovīzijas nacionālās atlases finālam, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, sniegs Ventspils attīstības aģentūra un Ventspils pilsētas dome.

Otrdien, 12. maijā, LTV1 tiešraidē būs skatāms Eiropas vērienīgākā izklaides notikuma – Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa pirmais pusfināls.

Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek jau 53. gadu, jāatgādina, ka tikai kopš 2004. gada ieviests pusfinālu un fināla princips, bet pērn formātam pievienotas vēl jaunas nianses: katrā no diviem pusfināliem var piedalīties līdz 20 dalībvalstīm, bet finālā piedalās no katra pusfināla kvalificējušās 10 valstis plus vēl piecas valstis: Lielais četrinieks (Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija), kā arī valsts, kura organizē konkursu. Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 42 valstis, no kurām 18 piedalīsies pirmajā pusfinālā, bet 19 – otrajā.

Arī šogad dziesmu konkursā Eirovīzija Latviju pārstāvošajiem mūziķiem Musiqq nav izdevies iekļūt finālā, tādējādi Latvija jau trešo gadu nav tikusi tālāk par konkursa pusfinālu.

Eirovīzijas finālā pērn neiekļuva arī Aisha, savukārt 2009. gadā nepaveicās Intaram Busulim.

Pēc 10. un 12. maijā notikušajiem pusfināla koncertiem ir zināms, ka Eirovīzijas finālā piedalīsies mākslinieki no Igaunijas, Rumānijas, Moldovas, Īrijas, Bosnijas un Hercegovinas, Dānijas, Austrijas, Ukrainas, Slovēnijas, Zviedrijas, Serbijas, Lietuvas, Grieķijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Šveices, Ungārijas, Somijas, Krievijas un Īslandes.

Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos finālā automātiski startēs Vācija, Francija, Lielbritānija, Spānija, un pēc ilgāka pārtraukuma Eirovīzijā arī Itālija.

Maskavas Eirovīzijas sarīkošana izmaksās vairāk, nekā jebkurš no iepriekšējiem konkursiem citās valstīs, turklāt izdevumi neatmaksāsies, raksta Vedomostji.

Eirovīzija 2009 budžetu veido pieci finansējuma avoti - federālais budžets, Maskavas budžets, Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU), Pirmā kanāla un sponsoru naudas.

Krievijas valdība piešķīrusi miljardu rubļu, EBU - sešus miljonus dolāru, bet Maskava - 200 miljonus rubļu.

Eirovīzijai ir seši oficiālie sponsori: Raiffeisenbank, Schwarzkopf un Rostelekom kā starptautiskie konkursa partneri, savukārt Pepsi, Mary Kay un Gold Mine Beer – nacionālie partneri.

Pirmā kanāla izdevumi un sponsoru līgumu summas netiek publiskotas, tomēr ir zināms, ka, neskaitot telekompānijas izdevumus, konkursa budžets būs aptuveni 42 miljoni ASV dolāru. Pērn Eirovīzija izmaksāja 24 miljonus dolāru (32 miljonu dolāru pēc 2009. gada maija kursa).

Atbilstoša infrastruktūra – jauna koncertzāle un viesnīcas – konkursu Jaunais vilnis varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus.

Desmit gadu laikā konkurss Jaunais vilnis ir iekarojis televīzijas skatītājus bijušās PSRS telpā, un tas vairāk orientējas uz krievu valodu saprotošu publiku, taču mūsdienīga koncerzāle un viesnīcas ļautu šo jauno izpildītāju konkursu orientēt arī uz Rietumeiropas skatītājiem, skaidroja konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists un šovbiznesa pārzinātājs Igors Krutojs.

Viņš norāda, ka, jau šobrīd tiekot domāts par pasākumiem, kā piesaistīt Rietumeiropas auditoriju, un ka viens no risinājumiem esot konkursa norises valodas maiņa no krievu uz angļu vai arī aizkadra stāstījums angļu valodā. Līdz ar to pakāpeniski saruktu Krievijas šobiznesa zvaigžņu īpatsvars, kuras aizstātu Rietumeiropas zvaigznes. To, ka to iespējams izdarīt rāda arī Stīva Vondera uzstāšānās, kas, pēc I. Krutoja sacītā izmaksājusi aptuveni 0,8 mljonus. I. Krutojs nenoliedza, ka šobrīd ir interese palielināt to valstu skaitu, uz kurām tiek translēts konkurss Jaunais vilnis, piemēram, uz Norvēģiju, no kurienes varot sagaidīt arī tūristus.

Krievijas Federālais pretmonopola dienests (FAS) pierādījumu trūkuma dēļ slēdzis lietu, kurā par slepenu cenu veidošanas politiku dziesmu konkursa Eirovīzija laikā tika turētas aizdomās Maskavas lielākās viesnīcas, ziņo Lenta.ru.

FAS savas pretenzijas izvirzīja šī gada aprīļa beigās, kas ir aptuveni divas nedēļas pirms Eirovīzijas sākuma. Tad aizdomas krita uz viesnīcām Budapešt, Pjotr I, Prezident-Hotel un kompāniju Mospromstroi Hotel Management.

Viesnīcu vadītāji teju uzreiz noliedza visas iespējamās apsūdzības, skaidrojot, ka viesnīcu numuriņu cenas vienmēr tiek mainītas, mainoties sezonai.

Eirovīzija šogad notika Maskavā no 10. līdz 16. maijam. Šis notikums Maskavā piesaistīja daudz tūristu no Eiropas valstīm, līdz ar ko krasi palielinājās numuriņu cenas viesnīcās.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Vīne tiek uzposta par godu vienam no pasaulē populārākajiem mūzikas konkursiem - 60. Eirovīzijai. Pilsētā redzami tādi jaunievedumi kā geju un lesbiešu tēmai veltīti luksofori, ziņo AFP.

Luksoforos tagad redzamas homoseksuālu pāru zīmes. Ar šo uzlabojumu palīdzību Vīne vēloties demonstrēt savu toleranci.

Tā esot arī daļa no zinātniska eksperimenta, kura mērķis ir uzlabot satiksmes noteikumu ievērošanu. Šādi signāli uzstādīti krustojumos, kuros cilvēki mēdz neievērot sarkanās gaismas luksoforos, un iecerēts pārbaudīt, vai tagad situācija uzlabosies.

Austrija ir viena no 40 valstīm, kas piedalīsies Eirovīzijā.

Saskaņā ar aplēsēm konkursa rīkošanas izmaksas sasniegs no 25-27 miljoniem eiro.

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Latvijas delegācija piedalīsies 7. starptautiskās Eiropas rūpniecības stratēģiju samitā 7th Annual European Manufacturing Strategies Summit 2011, kas no 17. līdz 19. oktobrim notiks Vācijas pilsētā Diseldorfā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Latvija samitā piedalīsies ar savu nacionālo stendu, vadīs darba grupu, kā arī piedalīsies citu institūciju vadītajās darba grupās, pārstāvot Latviju kā perspektīvu un investoriem draudzīgu valsti.

Latvijas nacionālajā stendā piedalīsies uzņēmumi SIA Molport un SIA Baltic Scientific Instruments, kuri kopā ar LIAA prezentēs Latviju kā pozitīvu piemēru zinātnes un pētniecības potenciāla izmantošanai un pārtapšanai konkurētspējīgos produktos. Paralēli izstādei notiks arī LIAA vadītā darba grupa par zinātnes un pētniecības atklāšanu un izmantošanu biznesā.

Samita organizatori šogad izvirzījuši par mērķi apspriest aktuālo ekonomikas tendenču ietekmi uz Eiropas rūpniecības sektora virzību, videi draudzīgu risinājumu izmantošanu ražošanā bez peļņas samazinājuma riska, kā arī apspriest citus jautājumus, kas veicinātu uzņēmuma darbības efektivitāti.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Eirovīzijas dziesmu konkursa organizatori cenšas noklusēt skandālu, kas saistīts ar Krievijas dalībnieces Anastasijas Prihodjko piedalīšanos.

Ukraina paziņojusi, ka tā nav devusi Krievijas dziesmai Mamo 8 punktus, bet apaļu nulli. Tāpēc, iespējams, rezultātus var nākties pārskatīt, ziņo newsru.com. Ukrainas žūrija neesot piešķīrusi Prihodjko nevienu punktu, un arī skatītāji to neesot novērtējuši. Tomēr beigās izrādījies, ka Ukraina savai tautietei Prihodjko tomēr devusi 8 punktus. Ukrainas Pirmā nacionālā kanāla prezidents Romāns Nedzeļskis nosūtījis vēstuli konkursa rīkotājiem, prasot skaidrot notikušo. «Mēs nekontrolējām SMS balsojumu, taču zinājām profesionālās žūrijas lēmumu. Mēs neesam devuši nekādus punktus Krievijai. Tā ir manipulācija,» sašutumu neslēpa R.Nedzeļskis, kurš arī apvainojies, ka Krievija Ukrainai devusi tikai divus punktus.

Pagaidām LTV nav bažu, ka Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā Oslo varētu nepiedalīties, Neatkarīgajai paziņojis LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Apmēram 120 tūkst. Ls – tāda ir summa, kas nepieciešama, lai Latvija nākamgad Oslo varētu piedalīties 55. Eirovīzijā.

«LTV apstiprina, ka ar Ventspils domi un Ventspils attīstības aģentūru ir noslēgts sadarbības līgums uz pieciem gadiem, kas nozīmē, ka līdzekļi Eirovīzijai būs. Taču mums ir jāstrādā arī pie papildu sponsoru piesaistes, jo ar šiem resursiem pilnībā nepietiks,» norāda E. Kots.

Atšķirībā no šogad Maskavā notikušās Eirovīzijas, kad Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) LTV samazināja maksājumu apjomu, 2010. gada Eirovīzijai EBU atlaides nav piešķīrusi.

Kā pastāstīja LTV ģenerāldirektors, noslēgtais sadarbības līgums ar Ventspili paredz Šlāgeraptaujas turpināšanu un, iespējams, drīzumā LTV skatītājiem būs iespēja redzēt kādu jaunu raidījumu.

Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmajā pusfinālā noskaidroti desmit dalībnieki, kas uzstāsies finālā 16. maija vakarā.

Kopā ar finālā automātiski iekļautajām Lielā četrinieka valstīm Franciju, Spāniju, Lielbritāniju un Vāciju, kā arī pagājušā gada uzvarētāju Krieviju finālā redzēsim Malēnu Ernmani (Zviedrija), Ingu un Anušu (Armēnija), Hadisi (Turcija), Noa & Miru (Izraēla), Johannu (Islande), Elenu (Rumānija), grupu Waldo's People (Somija), grupu Flor-de-lis (Portugāle), Chiaru (Malta) un grupu Regina (Bosnija-Hercegovina).

Latvijas pārstāvis Intars Busulis ar Kārļa Lāča dziesmu Probka startēs otrajā pusfinālā, kas notiks ceturtdien, 14. maijā, atgādināja Latvijas TV sabiedrisko attiecību speciāliste Ieviņa Ancena. Kopā ar Latviju ceturtdienas vakarā uzstāsies Horvātija, Īrija, Serbija, Polija, Norvēģija, Kipra, Slovākija, Dānija, Slovēnija, Ungārija, Azerbaidžāna, Grieķija, Lietuva, Moldova, Albānija, Ukraina, Igaunija un Nīderlande.

2008. gadā par skatītāko raidījumu kļuvis LTV1 pārraidītais 53. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, ko vērojuši vidēji 16.6% jeb 364 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Arī 2007. gadā starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls bija gada skatītākais raidījums.

Liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati, ka otrajā vietā pērn skatītāko pārraižu topā ierindojies Latvijas 90. jubilejai veltītais gaismas priekšnesums, ko vērojuši vidēji 16.2% jeb 356 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Gadumijas raidījumu Laimīgu Jauno gadu! 31. decembra vakarā vērojuši 13.7% jeb 301 000 skatītāju, kas vecāki par četriem gadiem. Tāpat skatītāji novērtējuši Valsts prezidenta Valda Zatlera Jaungada apsveikumu, kuru skatījušies 31.2 jeb 289 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Bet 53. starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālā atlases finālu skatījušies 12.6% jeb 277 800 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Paredzēt lietas nav tikai talants; ja ļoti grib, to var iemācīties pat ezis

Vai rīt snigs? Vai naftas cena pieaugs vai kritīs? Kas būs jaunais premjers? Un kas uzvarēs Eirovīzijā? Vai ir jābūt kādam pārcilvēciskam pareģošanas talantam vai to var vienkārši iemācīties, lai uz šiem jautājumiem atbildētu? Amerikāņu psihologs Filips Tetloks (Pensilvānijas universitāte) ir pārliecināts, ka to var iemācīties. Viņš ir veicis interesantus pētījumus par prognozēm/paredzējumiem un šo to zina arī par superprognozētājiem.

«Pirms 30 gadiem aizsāku pētījumu par ekspertu politiskajiem vērtējumiem,» F. Tetloks stāsta online žurnālam Edge. «Tā bija Aukstā kara kulminācija un Rietumos karsti strīdējās par to, kā apieties ar Padomju savienību. Bija liberālais viedoklis un konservatīvais, ikviens no tiem kaut ko paredzēja. Neviens neparedzēja, kur nonāks Padomju savienība ar Gorbačovu priekšgalā, tomēr pēc tam ikvienai pusei bija tam neatvairāms skaidrojums.»

Otrdien vakarā tika noskaidroti pirmie desmit Eirovīzijas dziesmu konkursa finālisti. Pretēji daudzu prognozēm un cerībām Latvijas pārstāve Aisha finālā neiekļuva.

Finālā par uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā cīnīsies Bosnijas un Hercogovinas, Moldovas, Krievijas, Grieķijas, Portugāles, Baltkrievijas, Serbijas, Beļģijas, Albānijas un Īslandes pārstāvji. Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos iekļūst arī tā saucamais Eirovīzijas Lielais četrinieks - Lielbritānija, Spānija, Francija un Vācija.

Par vietu finālā pirmajā pusfinālā cīnījās, tomēr tajā neiekļuva dziedātāji no Igaunijas, Slovākijas, Somijas, Polijas, Maltas un Maķedonijas.

Kā liecina mājaslapā eirovizija.lv publicētā informācija, saskaņā ar konkursa organizatoru lēmumu,šogad bija mainīti balsošanas nosacījumi. Skatītāju balsojums sākās jau pirms pirmās dziesmas un noslēdzās 15 minūtes pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Turklāt balsojuma rezultātu veidoja televīzijas skatītāju un žūrijas balsojums. Balsot varēja gan ar telefona zvanu, gan īsziņu starpniecību.

Aprīlis un maijs zīmola Kiin komandai būs ļoti darbīgs laiks, jo jāpagūst piedalīties trīs izstādēs, turklāt divas no tām Eiropā un viena Āzijā. Izstāžu laikā galvenais akcents tiks likts uz Latvijas biškopju zeltu – bioloģisko medu, kā arī inovatīviem medus un bišu maizes produktiem, kādi pasaulē līdz šim neesot radīti.

Pirmā izstāde būs no 14.-16.aprīlim Polijas galvaspilsētā Varšavā World Food 2015, kur Kiin piedalīsies individuāli ar savu stendu. Šī izstāde tiek organizēta tikai otro gadu, tomēr tā ir specifiski orientēta uz starptautisko zīmolu piedāvājumu Polijas distributoriem un mazumtirdzniecības ķēdēm. Kiin mērķis ir izstādes laikā satikt delikatešu veikalu pārstāvjus un bioloģiskā medus distributorus, kurus interesētu Polijas tirgū ieviest augstas kvalitātes medus produktus.

Otra izstāde, kurā piedalīsies zīmols Kiin ar savu stendu, ir Šveicē, Ženēvā no 5.-7.maijam Vita Food 2015, kuras ietvaros tiek rīkota Finished Products 2015 ekspozīcija, kas orinetēta uz uztura bagātinātājiem un farmācijas produktiem. Šajā izstādē zīmols Kiin prezentēs oriģinālproduktu Nature Dots, kas radīts no bioloģiskās bišu maizes. Tāpat izstādes laikā Kiin prezentēs Superfood kategorijas medus – medu ar Zaļās tējas ekstraktu, medu ar Kanēļa ekstraktu, medu ar C vitamīnu, medu ar D vitamīnu un citus.

"Man jau rodas priekšstats, ka tad, ja mums kaut kas labs izveidojies, arvien atrodas kāds, kurš šo produktu grib pārpirkt, – un ļoti bieži tas izdodas," intervijā laikrakstam Latvijas Avīze stāsta Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.

Runājot par seriālu Neprāta cena, E. Kots stāsta: "Protams, ne no laba prāta mēs no seriāla šķīrāmies. Plānojot 2009. gadu, bija jāmeklē veidi, kā samazināt tēriņus par 2,4 miljoniem, turklāt mainījās PVN proporcija. Mums bija jāsagatavo izmaiņas TV budžetā divās dienās. Tā kā sabiedriskās televīzijas trīs pamatuzdevumi jānotur obligāti, varējām ķerties klāt tikai izklaidei. Apturot seriāla īstenošanu, ieguvām pusmiljonu. Pēc samazinājuma, kas bija viesuļvētrai līdzvērtīgs šoks, pirmo nedēļu mēģinājām saprast, kas īsti noticis un ko var risināt. Pirmais, ko atrisinājām, bija dalība Eirovīzijā, jo tur ir saistības pret EBU – atradām līdzfinansētāju. Paralēli notika vienošanās ar Neprāta cenas atbalsta fondu, kurš bija gatavs vākt ziedojumus. Tam piekritu, jo man pašam kā televīzijas vadītājam būtu nepieņemami vākt ziedojumus kādam atsevišķam projektam.

Pērn LTV1 visvairāk skatīta bija Eirovīzija, bet LTV7 – Pasaules meistarsacīkstes futbolā un hokeja komandas Rīgas Dinamo spēles.

Latvijas Televīzijas 1. kanāla (LTV1) 2010. gada raidījumu pirmajā piecniekā ir 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, kuru noskatījušies 283 tūkstoši skatītāju (jeb 49,2% iedzīvotāju, kas šajā brīdī skatījušies televīziju), 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfināls (253 tūkst. jeb 38,4%), latviešu mākslas filma «Mazie laupītāji» (190 tūkst. jeb 22%), 55. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālās atlases fināls (190 tūkst. jeb 26,1%) un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerts «Deja kāpj debesīs» (181 tūkst. jeb 35,7%). No ziņu raidījumiem populārākā bijusi Panorāma sestdienā (164 tūkst. jeb 19,3%). Savukārt no dokumentālo raidījumu cikliem skatītāji visvairāk iecienījuši raidījumus «De facto», «Es – savai zemītei», «100. panta preses klubs», «Kas notiek Latvijā?» un «Province».

Biedrība Rīgas šprotes un tās biedri - 8 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi no 14. līdz 17. septembrim, Maskavā piedalīsies 19. starptautiskajā pārtikas produktu un dzērienu izstādē World Food Moscow 2010, kas notiks izstāžu kompleksā EXPOCENTR.

Izstādē tiks pārstāvētas Krievijas un pasaules nozīmīgākas pārtikas jomas un izstāde ir nozīmīgākais ikgadējais pasākums pārtikas sfērā Krievijā, kurā šogad piedalīsies 1200 vadošie ražotāji un piegādātāji no 55 valstīm. Izstādē piedalīsies SIA Unda, SIA Rānda, SIA Līcis – 93, SIA Sabiedrība IMS, a/s Brīvais vilnis, SIA Gamma – A, SIA Karavela, AS Ventspils zivju konservu kombināts.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis informē, ka uzņēmumi izstādē piedalīsies ar vairāk nekā 100 produkcijas veidiem, t.sk. Rīgas šprotes. Šprotes, Cara šprotes, konservēti laši, mencu aknas, pastētes un konservi no Baltijas jūras un okeāna zivīm. Pirmo reizi tiks parādīti arī zivju kulinārijas izstrādājumi, kā arī šprotu konservi stikla burciņās.

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.