Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2006.gadā liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 2451 cilvēku, kas ir lielākais rādītājs kopš 2002.gada. 2006.gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki, Db.lv informēja Sociālās statistikas departamenta Iedzīvotāju statistikas daļas pārstāve Dzidra Rumpīte.
2006.gadā migrācijas saldo ar mīnus zīmi bija 2,2 reizes lielāks nekā 2004.gadā un 4,3 reizes lielāks nekā 2005.gadā. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji, pārceļoties uz dzīvi citās valstīs, 2006.gadā lielākā skaitā gadījumu nekā iepriekšējos gados informējuši par to dzīvesvietas deklarēšanas iestādes.
Migrācijas statistikas dati liecina, ka 2006.gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 52,9%, bet emigrācijas - 38,7%.
Imigrācija un emigrācija pa valstīm 2006.gadā
(Valstis sakārtotas pēc migrācijas apgrozījuma, t.i., imigrācija + emigrācija)
Imigrācija | Emigrācija | Migrācijas saldo, cilvēki | |
Cilvēku skaits | Cilvēku skaits | ||
Visas ārvalstis | 2801 | 5252 | -2451 |
tajā skaitā: | |||
Krievija | 753 | 1652 | -899 |
Vācija | 248 | 487 | -239 |
Lielbritānija | 245 | 381 | -136 |
Baltkrievija | 86 | 417 | -331 |
Lietuva | 297 | 193 | 104 |
Ukraina | 110 | 339 | -229 |
ASV | 75 | 289 | -214 |
Īrija | 122 | 189 | -67 |
Igaunija | 96 | 101 | -5 |
Francija | 46 | 142 | -96 |
Zviedrija | 67 | 94 | -27 |
Itālija | 50 | 104 | -54 |
Citas valstis | 606 | 864 | -258 |
Analizējot starpvalstu migrācijas datus, redzams, ka imigrācijā bija vīriešu (54,6%), bet emigrācijā - sieviešu (53,5%) pārsvars.
Starpvalstu migrācijas rezultātā Latvija 2006.gadā ieguva 805 jauniešus vecumā līdz 19 gadiem, bet zaudēja 2207 darbspējas vecuma un 365 pensijas vecuma iedzīvotājus. Jauna iezīme starpvalstu migrācijā ir mazgadīgu bērnu imigrācija. 2006.gadā imigrantu vidū bija 615 bērni līdz 5 gadu vecumam (22% no visiem imigrantiem). Tas liecina, ka daudzos gadījumos ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem piedzimušie bērni tiek nodoti Latvijā palikušo ģimenes locekļu vai citu radinieku aprūpē.
2006.gadā iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā latviešu skaits valstī samazinājās par 695 cilvēkiem, krievu - par 1282, ukraiņu - par 287, baltkrievu - par 198 cilvēkiem. Turpretī lietuviešu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 79, igauņu - par 45, vāciešu - par 115, zviedru - par 31, dāņu par - 37.
No visiem starpvalstu imigrantiem Latvijas pilsonība bija 17,6%, citu ES valstu pilsonība - 37,8%, Krievijas pilsonība - 28,7%. Savukārt emigrantu vidū Latvijas pilsonība bija 36,6%, citu ES valstu pilsonība - 8,8%, Krievijas pilsonība - 14,7%. Latvijas nepilsoņu īpatsvars imigrantu vidū bija 0,1%, bet emigrantu vidū - 26,2%.
Analizējot 2006. gada datus par starpvalstu migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan arī emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 51,2% un 43,3%. Precēto personu skaits imigrantu vidū veidoja 33,5%, bet emigrantu vidū - 43,3%.
Migrācijas teritoriālais skatījums liecina, ka Rīgai ir ievērojami intensīvāki migrācijas sakari ar ārvalstīm nekā pārējām pilsētām un rajoniem. Rīgas īpatsvars Latvijas valsts iedzīvotāju kopskaitā ir nepilni 32%, turpretī no starpvalstu imigrācijas 2006. gadā Rīgu par savu dzīvesvietu izvēlējās 55,8% imigrantu. Arī vairāk nekā puse (51,4%) no starpvalstu emigrantu kopskaita 2006. gadā bija rīdzinieki.
Analizējot valsts iekšējo iedzīvotāju migrāciju Latvijā, redzams, ka 2006. gadā pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainījuši 52482 cilvēki. Visai izteikta ir tendence pārcelties dzīvot valsts galvaspilsētā Rīgā vai citos valsts centrālajos reģionos. Tā, piemēram, 2006. gadā uz dzīvi Rīgā no Zemgales pārcēlās 1741 cilvēks, no Latgales - 1609 cilvēki, no Vidzemes - 1404, no Kurzemes - 1304 cilvēki.
Kopējais iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2006. gadā bija tikai Jelgavā (163), Jūrmalā (117 cilvēki), kā arī Rīgas (4213), Ogres (598), Jelgavas (87) un Ventspils (3) rajonā.