Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotāji, arvien vairāk izjūtot darbaspēka deficītu, gatavi to piesaistīt no trešajām valstīm. Par to liecina darba devēju sniegtā informācija Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA). Tiesa, daļa uzņēmēju cer potenciālos dabiniekus atrast tepat Latvijā.
Nav variantu
Viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem SIA Gamma-A šomēnes plāno piesaistīt 123 darbiniekus - zivju sagatavotājus, atslēdzniekus. Uzņēmums gatavs kārtot darba atļaujas darbinieku piesaistīšanai no trešajām valstīm. Gamma-A tehniskais direktors Knuts Bude sacīja, ka "nav variantu, jo darbaspēka resursu nav". Īpaši situācija nokaitēta Rīgā, kur uzņēmumam ir sava ražotne. Patlaban kompānija ved strādājošos no Salacgrīvas, kur darbu uz laiku pārtraukusi a/s Brīvais vilnis, tāpat no Jēkabpils. K. Bude pauž, ka pēdējais laiks atvērt darba tirgu viesstrādnieku ievešanai. Maizes cepšanas uzņēmuma a/s Lāči saimnieks Normunds Skauģis norāda: ja tas netiks izdarīts, tad lielas briesmas draudēs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arī AS Aldaris Personāla vadības departamenta vadītāja Laila Anna Kaca norāda, ka Latvijā šobrīd trūkst gan zemas kvalifikācijas strādnieku, gan arī dažādu līmeņu tehnisko specialitāšu darbinieku. "Valdība ar formālajiem bezdarba procentiem" sevi māna: tie, kas skaitās bezdarbnieki, vai nu strādā "pelēkajā ekonomikā", nav ieinteresēti zaudēt bezdarbnieka statusu, veicot sezonas darbus, par kuriem oficiāli maksā nodokļus, vai arī diemžēl nav spējīgi veikt darbu, kas rada pievienoto vērtību. Esam to pārbaudījuši praktiski - Vidzemes un Latgales pagastos, kuros skaitās salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, reālus darbiniekus neatrast - visi strādātgribētāji jau sen ir emigrējuši uz Īriju," tā L. A. Kaca. Aldaris piedāvājot konkurētspējīgas algas, dienesta viesnīcu, citus bonusus, bet Latvijas darba tirgū vienkārši neesot rezervju. Tas izkropļojot darba tirgu, algas nekontrolēti aug, samazinās disciplīna un atbildība, pieaug personāla mainība. "Algu pieaugums bez proporcionālas ražošanas efektivitātes palielināšanās lej ūdeni uz inflācijas dzirnavām. Sen un visiem zināms ekonomikas likums vēsta, ka inflācija un bezdarbs ir savstarpēji atkarīgi apgrieztā proporcijā. Tieši tādēļ - jo ātrāk tiks atvērts darba tirgus viesstrādniekiem, jo labāk Latvijas ekonomikai," tā L.A. Kaca. Aldaris NVA pieteicis, ka no trešajām valstīm grib piesasitīt 15 automatizētās montāžas līnijas operatorus.
Meklēs tepat
Par vēlmi pieņemt darbā papildu strādājošos NVA informējuši arī citi pārtikas ražotāji, tostarp ēdienu un ēdiena piedevu ražotājs SIA Spilva, pārtikas ražotājs Kok&Co, SIA Kolanda un citi, kas cer darbiniekus sameklēt tepat Latvijā, tomēr tas esot problemātiski. Kā norāda z/s Lazdukalns īpašnieks Andris Apsītis, viņa saimniecībā zemeņu novākšanai vajadzīgi ap 50 strādājošo, taču cilvēki nelabprāt piesakoties uz sezonas darbiem. Viens no risinājumiem ir skolnieku piesaistīšana. Viņš atzīmē, ka ar steigu jāatver darba tirgus viesstrādnieku ievešanai, jo patlaban izveidojusies situācija, ka bezdarbniekiem pabalsti tiek maksāti no nodokļu maksātju naudas, taču daļa bezdarbnieku nemaz īpaši neraujas strādāt. Līdzīgu viedokli pauda arī Spilvas mārketinga un attīstības direktore Dana Erciņa, sakot, ka, tuvojoties saspringtajai gurķu un citu dārzeņu konservēšanas sezonai, diemžēl nākas saskarties ar Latvijas darbspējīgo cilvēku fenomenu - sūdzēšanos, ka nevar atrast darbu, bet tajā pašā laikā slinkošanu un nevēlēšanos strādāt, kad darbs tiek piedāvāts. Tieši tāpēc vasaras mēnešos Spilva vārda tiešajā nozīmē pārvēršas par ģimenes uzņēmumu, jo sezonālie vasaras strādnieki lielākoties ir pašu Spilvas darbinieku ģimenes locekļi un paziņas. D. Erciņa norāda, ka darbaspēka trūkuma dēļ apsver iespēju nodarbināt viesstrādniekus, turklāt ne tikai vasaras mēnešos, bet visa gada garumā. Bet, lai to izdarītu, jārēķinās ar prāvām naudas summām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu viesstrādnieku dzīvesvietu un citus apstākļus. "Mēs nemitīgi sekojam līdzi izmaiņām likumdošanā par viesstrādnieku noalgošanu un tiklīdz viņu nodarbināšanai būs nepieciešami mazāki līdzekļi, to arī darīsim," teica D. Erciņa.
NVA Starptautiskā departamenta projektu vadītāja Ilze Haberlinga Db norādīja, ka šā gada pirmajos trijos mēnešos jau apstiprināti 523 darba izsaukumi un tas ir tikpat kā 2005. gadā kopumā. Turklāt vērojama tendence šim skaitlim pieaugt. Neoficiāla informācija no NVA liecina, ka pērn pavisam izsniegtas 4572 darba atļaujas viesstrādniekiem, tajā skaitā 2658 izsniegtas laulātajiem.
Sezona prasa papildspēkus
Būvniecības nozares uzņēmumi maijā vēlējās palielināt savu strādājošo skaitu kopumā par gandrīz 1000 cilvēkiem.
Tā rāda Nodarbinātības valsts aģentūras dati par darbinieku skaita plānoto pieaugumu maijā un par darba atļauju kārtošanu darbinieku piesaistīšanai no trešajm valstīm.
Septiņas būvniecības kompānijas līdz ar paplašināšanos un jauniem pasūtījumiem vēlējās palielināt darbinieku skaitu kopā par 782 cilvēkiem.
Visu gadu trūkst
Problēma ar darba roku trūkumu vēl nav atrisināta, Db pastāstīja viena uzņēmuma pārstāve, kas vēlējās palikt anonīma. Lai gan kompānija vēlējās pieņemt darbā 100 darbiniekus, interesējušies par šo piedāvājumu tikai 10 cilvēku.
Darbinieku trūkst visu gadu, bet problēma saasinās līdz ar būvniecības sezonu. Tāpat kompānija varētu izpildīt vairāk pasūtījumu, kā arī esošos pasūtījumus paveikt laikā, taču līdz ar cilvēku trūkumu darbi iekavējoties.
Pieteikušās 5 firmas
Piecas būvniecības kompānijas pieteikušās arī uz darba atļauju kārtošanu darbinieku piesaistīšanai no trešajām valstīm. Diemžēl daļai šo kompāniju telefonu numuri nav reģistrēti nevienā no uzziņu datubāzēm. Savukārt būvkompānijas Danors pārstāve apstiprināja, ka uzņēmums vēlas ievest darbiniekus no trešajām valstīm, taču no sīkākiem komentāriem atteicās.
"Šo problēmu ar cilvēku trūkumu atrisinājām," Db stāstīja SIA Projektu realizācijas biroja personāla daļas vadītāja Asnāte Turčinska.
Viņa skaidroja, ka sākotnēji uzņēmums tik tiešām vēlējies nokārtot darba atļaujas, lai varētu ievest darbiniekus no trešajām valstīm, taču šobrīd no šīs domas ir atteicies.
Kā ķert vēju
Tā kā ar darbinieku ievešanu pats uzņēmums nav nodarbojies, bet vēlējies izmantot speciālu šim nolūkam veidotu kompāniju piedāvājumus, izrādījies, ka izmaksas ir ļoti lielas, taču par darbinieku kvalitāti neviens nevarot garantēt.
"Tas ir kā iet ķert vēju," tā A. Turčinska, piebilstot, ka no citām kompānijām esot dzirdēts, ka cilvēki atbrauc no trešajām valstīm, bet viņiem nemaz neesot nepieciešamā kvalitāte, tāpat šiem cilvēkiem esot problēmas ar alkohola lietošanu, un gadoties, ka dažkārt noalgotie cilvēki pazūdot.
Nesteidz atvieglot birokrātiskās procedūras darba atļauju izsniegšanā
Db jau vēstījis (piem., 19.01.2007.), ka jau pērn valdība apstiprināja Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu par iespējām atvieglot birokrātiskās procedūras, kas saistītas ar darba atļauju izsniegšanu tā dēvēto trešo valstu pilsoņiem.
Gan minētajā informatīvajā ziņojumā, gan Iekšlietu ministrijā tapušajā koncepcijā par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā, ierosināts normatīvajos aktos noteikt, ka darba devēji visas ar darbaspēka ievešanu saistītās formalitātes varētu nokārtot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), neapstiprinot darba izsaukumu Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā tas jādara pašlaik.
Iekšlietu ministrija arī ierosināja piešķirt valdībai tiesības lemt par nacionālas nozīmes un liela apjoma investīciju/infrastruktūras projektu īstenošanai nepieciešamā darbaspēka piesaistīšanu no trešajām valstīm saskaņā ar vienkāršotu uzņemšanas procedūru.
Tiesa, normatīvo aktu grozījumi, kas paredzētu šādu procedūru vienkāršošanu, valsts institūcijām jāsagatavo līdz šī gada rudenim.
Db (10.04.2007.) jau vēstījis, ka darbaspēka krīzes ietekmē pieaug to gadījumu skaits, kad uzņmēji šo problēmu grib risināt, ievedot darbiniekus no trešajām valstīm.
2005. gadā aģentūrā tika apstiprināti 505 darba izsaukumi, bet pērn - jau 1058 darba izsaukumi. ·ī gada pirmajos divos mēnešos trešo valstu pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaits pieaudzis par 54 % salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu pērn.
