Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Šodien, 24.augustā Parex banka atver savu otro filiāli Zviedrijā, un jau ceturto pēc kopskaita vecās Rietumeiropas valstīs. Pirmo ārvalstu filiāli Parex banka atvēra 2005.gada oktobrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, bet otro - 2006.gada maijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Jaunā Parex bankas filiāle atrodas Zviedrijas trešās lielākās pilsētas - Malmes pašā centrā. Atgādinām, ka Latvijas Parex banka ir pirmā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu kredītiestāde, kas sākusi darbību kādā no Rietumeiropas finanšu tirgiem, atverot filiāli.

Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: "Mūsu darbības rādītāji Zviedrijā liecina, ka šīs valsts iedzīvotājiem ir milzīga interese par Parex bankas piedāvātajiem pakalpojumiem, jo īpaši noguldījumiem. Mēs esam piedalījušies izstādēs dažādās Zviedrijas pilsētās, un tieši Malmes iedzīvotāji ir izrādījušies vieni no aktīvākajiem Parex bankas pakalpojumu lietotājiem ārpus Stokholmas. Turklāt Malme atrodas ļoti tuvu Kopenhāgenai, kas var kalpot par labu placdarmu Dānijas klientu piesaistīšanā un mūsu turpmākajām aktivitātēm veco Rietumvalstu virzienā."

Līdz šī gada augusta sākumam Zviedrijā Parex banka noguldījumos bija piesaistījusi 30 miljonu eiro, kas ir 4.5 reizes vairāk nekā gada sākumā. Patlaban banka Stokholmas filiālē apkalpo 2 200 klientus. Plānots, ka līdz gada beigām, ņemot vērā Malmes filiāles darbības uzsākšanu, Parex banka dubultos piesaistīto noguldījumu apjomu un arī klientu skaitu.

7.augustā Parex banka atver savu otro filiāli Vācijā, un pēc kopskaita trešo kādā no vecās Rietumeiropas valstīm. Pirmo ārvalstu filiāli Parex banka atvēra 2005.gada oktobrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, bet otro - 2006.gada maijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Jaunā Parex bankas filiāle atradīsies vienā no lielākajām Eiropas ostas pilsētām - Hamburgā. Latvijas Parex banka ir pirmā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu kredītiestāde, kas sākusi darbību kādā no Rietumeiropas finanšu tirgiem, atverot filiāli.

Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: "Ar jaunās filiāles atvēršanu Vācijas pilsētā Hamburgā mēs turpinām bankas izaugsmi veco rietumvalstu virzienā. Tā izrādījusies veiksmīga, jo šī reģiona iedzīvotājiem ir ievērojama interese par Parex bankas piedāvātajiem pakalpojumiem. Hamburgu mēs esam izvēlējušies kā Vācijas lielāko Hanzas savienības pilsētu, kuru ar Rīgu saista senas draudzības un tirdzniecības saites. Papildus termiņdepozītu piedāvājumam privātpersonām Hamburgā mēs ceram uzsākt arī uzņēmumu apkalpošanu, jo Hamburga ir slavena ar savu biznesa ķērienu un ziemeļnieciskajām tradīcijām. Parex bankai jau tagad Hamburgā ir vairāki klienti, jo mēs esam vienīgā banka Baltijas reģionā, kas, piemēram, aktīvi piedāvā kuģu finansēšanas pakalpojumus."

Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz izveidot 96 vietējās pašvaldības – novadus un 9 republikas pilsētas.

"Novadu izveide ilgtermiņa veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Koncentrējot finanšu resursus un piesaistot kvalificētus speciālistus, novadu pašvaldības varēs risināt visai teritorijai aktuālus jautājumus, sakārtojot infrastruktūru un līdz ar to sekmējot cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanos," atzīst ministrs A.Štokenbergs.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka reforma ļaus ietekmēt līdzekļus: Reforma ļaus taupīt.

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums paredz izveidot šādas vietējās pašvaldības:

Šodien, 12. jūnijā Parex banka atver savu klientu apkalpošanas centru Bavārijas lielākajā pilsētā – Minhenē.

Pirmo ārvalstu filiāli Parex banka atvēra 2005. gada oktobrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, savukārt klientu apkalpošanas centrs Hamburgā savu darbību uzsāka 2007. gada 7. augustā. Tādējādi tas jau ir trešais Parex bankas klientu apkalpošanas centrs Vācijā, un piektais kādā no vecās Rietumeiropas valstīm, jo Parex bankai ir arī filiāle Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā un klientu apkalpošanas centrs Malmē, Db.lv informē bankas Korporatīvo komunikāciju speciālists Viktors Zaķis.

Latvijas Parex banka ir pirmā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu kredītiestāde, kas sākusi darbību kādā no Rietumeiropas finanšu tirgiem, atverot filiāli.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Šodien, 24.augustā, Parex banka atver savu otro filiāli Zviedrijā. Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins, komentējot filiāles atklāšanu, sacīja: "Mūsu darbības rādītāji Zviedrijā liecina, ka šīs valsts iedzīvotājiem ir milzīga interese par Parex bankas piedāvātajiem pakalpojumiem."

Pirmo ārvalstu filiāli Parex banka atvēra 2005.gada oktobrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, bet otro - 2006.gada maijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Jaunā Parex bankas filiāle atrodas Zviedrijas trešās lielākās pilsētas - Malmes pašā centrā, liecina kredītiestādes sniegtā informācija.

Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: "Mūsu darbības rādītāji Zviedrijā liecina, ka šīs valsts iedzīvotājiem ir milzīga interese par Parex bankas piedāvātajiem pakalpojumiem, jo īpaši noguldījumiem. Mēs esam piedalījušies izstādēs dažādās Zviedrijas pilsētās, un tieši Malmes iedzīvotāji ir izrādījušies vieni no aktīvākajiem Parex bankas pakalpojumu lietotājiem ārpus Stokholmas. Turklāt Malme atrodas ļoti tuvu Kopenhāgenai, kas var kalpot par labu placdarmu Dānijas klientu piesaistīšanā un mūsu turpmākajām aktivitātēm veco Rietumvalstu virzienā."

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

Sākoties jaunajam mācību gadam, Parex banka ievieš īpaši jauniešu auditorijai izveidotu produktu līniju ar zīmolu Parex Play, tādējādi radot interaktīvu vidi www.parexplay.lv ar šai auditorijai pievilcīgu finanšu pakalpojumu piedāvājumu. Ieviešot Parex Play banka pamatojas uz popularitāti, ko bankas produkti ir ieguvuši jauniešu vidū pēdējā gada laikā.

Parex Play apvieno tādus produktus kā ISIC maksājumu karti, studentu un studējošā kredītu, MasterCard un American Express BLUE kredītkarti, pensiju sistēmas 2.līmeņa ieguldījumu plānus un naudas uzkrāšanu Maxi kontā. "Atšķirībā no citām bankām mūsu jauniešu produktu līnija orientēta uz cilvēkiem vecumā līdz 35 gadiem, tādēļ esam pievienojuši produktu klāstam arī naudas uzkrāšanas produktus. Mēs vēlamies aicināt jauniešus plānot savas finanses un domāt par saviem uzkrājumiem jau šodien," par Parex Play produktiem stāsta Parex bankas viceprezidents Guntis Beļavskis.

Līdz ar jaunā zīmola Parex Play izveidi, Parex banka plāno aktīvāk pievērsties jauniešu auditorijas uzrunāšanai, tādējādi palielinot savu tirgus daļu jauniešu produktu segmentā. Tā, piemēram, studentu kredīta iegūšanu nereti sarežģī galvotāju nepieciešamība. Parex banka ir atvieglojusi šo procedūru strādājošajiem studentiem, kuru ienākumi pārsniedz 200 latus mēnesī - šiem studentiem galvotājs nav nepieciešams. Studiju kredīta summa, ko piedāvā Parex banka, sasniedz 10 000 latu visam studiju periodam. Paralēli tam studenti var saņemt arī studējošā kredītu 150 latu apmērā mēnesī.

Db.lv rīcībā nonākusi sarakste un audio ieraksti, kas rāda bijušā Parex bankas darbinieka Džona Kristmasa (John Christmas) nesekmīgos mēģinājumus vairāku gadu laikā pierādīt Parex bankā it kā notikušas nelikumības. Jāpiezīmē, ka viņa sūdzības FKTK un VID ir pārbaudījis un nav konstatējis pārkāpumus. Savukārt Kristmasa kungs jūtas apdraudēts, pametis Latviju un turpina mēģināt pierādīt savu taisnību ārvalstu institūcijās.

Kā norāda Džons Kristmass, viņš ir sācis strādāt Parex bankā 2002. gada maijā. 2004. gada vasarā viņa rīcībā esot nonākusi informācija par krāpnieciskiem darījumiem, par ko viņš slepeni esot informējis vairākas finanšu iestādes uzraugošas institūcijas. Savukārt 2004. gada oktobrī viņš esot atlaists no darba, kā iemeslu minot sliktas latviešu valodas zināšanas.

Džons Kristmass Db.lv arī piegādāja audio ierakstus, kuros, iespējams, norisinās viņa saruna ar bijušo Parex Asset Management vadītāju Guntaru Vītolu, kuru laikā tiek mēģināts panākt izlīgumu. Db.lv mēģināja sazināties ar Guntaru Vītolu, lai iegūtu papildus informāciju, tomēr visi mēģinājumi bija neveiksmīgi.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

Citāts no Valērija Kargina runas pēc akcionāru pilnsapulces: "Daži vārdi par 2008.gada budžetu. Gads mums nebūs no vieglajiem. Latvijā mēs turpināsim strādāt kadru deficīta un pieaugošas konkurences apstākļos. Vidējais bruto algu un prēmiju līmenis bankā 2007.gada laikā ir audzis par 28%."

Parex bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja Valērija Kargina runa preses konferencē pēc akcionāru pilnsapulces:

"Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Mūsu peļņa 2007. - atskaites gadā, ja neskaita ēku pārdošanas 2006.gadā, ir pieaugusi par 38%. Mēs esam nopelnījuši 57 miljonus eiro.

Mūsu aktīvi ir auguši par 35%, sasniedzot 4,5 miljardus eiro. Aktīvu pieauguma vidējais temps ar 30% gadā turpinās jau sešus gadus.

Ja turpinām runāt par galvenajiem skaitļiem, jāmin, ka 2007.gadā mēs esam samaksājuši nodokļos 34 miljonus eiro. Mēs esam svarīgs ienākumu avots valstij.

Bankas pašu kapitāls un rezerves gada laikā palielinājies par 13% un ir 309 miljoni eiro.

Sindikāts nav ieinteresēts Parex bankas nogremdēšanā, jo pretējā gadījuma tas neatgūtu savu naudu.

Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Kāpēc piekritāt kļūt par Parex bankas vadītāju? Kādi bija jūsu nosacījumi tam, lai jūs izšķirtos par šādu soli?

Izvērtējot situāciju, kā arī ņemot vērā to pieredzi, kas man ir bijusi banku jomā, darbā, piesaistot investīcijas, es sapratu — jo ātrāk notiks vadības maiņa bankā, jo lielākas ir cerības pagriezt situāciju uz labo pusi. Es piekritu šim piedāvājumam "saliekot kopā" esošo situāciju ar savu pieredzi. Nolēmu mēģināt.

Sanāk, ka darījāt to izaicinājuma pēc?

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Īpašnieku mainījušas 22 iepriekš a/s Parex banka piederošas galvenokārt luksusa klases automašīnas, kas nonākušas vairāku ārzonu kompāniju un Valērija Kargina dēla firmas rokās.Valstij gar degunu aiziet 22 auto Visu pārreģistrēto mašīnu turētājs joprojām ir Parex banka, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācija. Visas mašīnas pārreģistrētas šogad.

Db neizdevās saņemt Parex bankas atbildes par iemesliem auto pārreģistrācijai. Tā kā valstij, kļūstot par bankas kontrolpaketes turētāju, īpašumā nonāktu arī bankai piederošās mašīnas, nevar izslēgt, ka šis bijis mēģinājums pasargāt dārgos spēkratus. Apkopojot dažādu lietotu auto pārdošanas interneta portālu informāciju, var secināt, ka to spēkratu vērtība, kuras nesen mainījušas īpašnieku, mērāma 0.5 - 0.6 milj. Ls.

Db jau ziņoja (11.11.2008.), ka, visticamāk, neskartas paliks arī abu līdzšinējo bankas lielāko īpašnieku un vadītāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka dārgās villas Jūrmalā, jo juridiski tās pieder citiem. Abiem baņķieriem ar saviem īpašumiem ir jāgarantē valsts sniegtais atbalsts Parex bankas glābšanā.

Parex banka Latvijas tirgū sāk piedāvāt principiāli jaunu produktu – Maxi algas karti jebkuriem naudas ieskaitījumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir alga, pabalsti vai pensija.

Ja klients izmanto Parex bankas Maxi kontu savu uzkrājumu veidošanai un Maxi algas karti saviem ienākumiem, viņš saņem īpašu bonusu – cash back vai, citiem vārdiem sakot, patērēto līdzekļu atmaksu. Par katru klienta veikto pirkumu, kas izdarīts ar Maxi algas karti, Parex banka ieskaita klienta Maxi kontā līdzekļus uzkrājumu veikšanai 0.5% apjomā no kopējās pirkuma summas, Db.lv informē Viktors Zaķis, Parex bankas Korporatīvo komunikāciju speciālists.

Maxi algas karte darbojas MasterCard sistēmā, tas ir, tai piemīt viss šī zīmola pievienotās vērtības spektrs. Bez jau pieminētā cash back, Maxi algas kartei ir arī virkne citu bonusu – tie ir bezmaksas SMS ziņojumi par naudas līdzekļu ieskaitījumiem uz klienta personīgo kontu, iespēja bez maksas izņemt savus naudas līdzekļus bankas automātu tīklā Naudas punkts 24, kurā ietilpst Parex banka, GE MoneyBank un Latvijas Krājbanka, kā arī iespēja reizi mēnesī bez maksas izņemt savus naudas līdzekļus no jebkura cita Latvijas komercbankas bankas automāta.