Jaunākais izdevums

Parex banka Latvijas tirgū sāk piedāvāt principiāli jaunu produktu – Maxi algas karti jebkuriem naudas ieskaitījumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir alga, pabalsti vai pensija.

Ja klients izmanto Parex bankas Maxi kontu savu uzkrājumu veidošanai un Maxi algas karti saviem ienākumiem, viņš saņem īpašu bonusu – cash back vai, citiem vārdiem sakot, patērēto līdzekļu atmaksu. Par katru klienta veikto pirkumu, kas izdarīts ar Maxi algas karti, Parex banka ieskaita klienta Maxi kontā līdzekļus uzkrājumu veikšanai 0.5% apjomā no kopējās pirkuma summas, Db.lv informē Viktors Zaķis, Parex bankas Korporatīvo komunikāciju speciālists.

Maxi algas karte darbojas MasterCard sistēmā, tas ir, tai piemīt viss šī zīmola pievienotās vērtības spektrs. Bez jau pieminētā cash back, Maxi algas kartei ir arī virkne citu bonusu – tie ir bezmaksas SMS ziņojumi par naudas līdzekļu ieskaitījumiem uz klienta personīgo kontu, iespēja bez maksas izņemt savus naudas līdzekļus bankas automātu tīklā Naudas punkts 24, kurā ietilpst Parex banka, GE MoneyBank un Latvijas Krājbanka, kā arī iespēja reizi mēnesī bez maksas izņemt savus naudas līdzekļus no jebkura cita Latvijas komercbankas bankas automāta.

„Pēdējos divus gadus Parex banka veltījusi daudz resursu tādu produktu ieviešanā, kas atver jaunas iespējas ikvienam iedzīvotājam arvien efektīvāk pārvaldīt savu naudu. Piedāvājot Maxi kontu, radās iespēja veikt norēķinus un brīvi piekļūt uzkrātajai naudai, kas stimulēja papildus interesi uzkrāt līdzekļus tieši tad, kad situācija ekonomikā to prasīja. Tagad ir izveidots produkts, kas papildina šo svarīgo procesu un stimulē klientus papildināt savus uzkrājumus nopelnot naudu par veiktajiem ikdienas tēriņiem. Šādā veidā ir atrasts ideāls kompromiss, jo tas ir izdevīgi gan bankai, gan klientam – tas nodrošina ilgtermiņa ieinteresētību abās pusēs,” saka Parex bankas viceprezidents klientu apkalpošanas jautājumos Guntis Beļavskis.

Parex banka, kurai patlaban ir ar 125 tūkstoši American Express (AE) kredītkaršu lietotāji, 2009. gada laikā tos plāno palielināt līdz 160 tūkstošiem, jeb par aptuveni 30%, paziņoja Parex bankas Maksājumu karšu daļas vadītājs Andris Riekstiņš. Viņš tāpat atklāja, ka Parex bankai kopumā izdoto kredītkaršu skaits patlaban ir 199 573 kartes, kuru kopējais izsniegtais kredītu apjoms ir 90 miljoni latu. Pēc bankas aplēsēm, tā šogad jūnija beigās kredītkaršu tirgū ieņēma 22.8%, bet nākamgad tā plāno savu tirgus daļu audzēt par 10 %, proti, gandrīs līdz 34%. Lai gan tas, pēc M. Riekstiņa atzītā varētu būt sarežģīts uzdevums, tomēr Parex banka mēģinās izstrādāt labākus piedāvājumus nekā citas bankas.

Parex bankas izdoto AE karšu vidū lielāko daļu veido AE Blue kartes (77%), 22% ir AE Gold, bet 1% ir AE Platinium kartes, proti, šo ekskluzīvo karšu lietotāju skaits ir nedaudz vairāk kā tūkstotis. Pēc Parex bankas viceprezidenta vietnieces Inetas Dones teiktā, pamatā par Platinium karšu lietotāju kļūst pēc bankas uzaicinājumi tādi cilvēki, kuriem gadā aktīvu vērtība ir aptuveni 1 miljons eiro (kuriem šos aktīvus neveido kredīti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā mēneša laikā par 2.6 miljoniem latu Parex bankā palielinājies to noguldījumu apjoms, kas tiek uzkrāts Maxi kontā.

Parex bankā informēja, ka kopš šā gada sākuma ir atvērti gandrīz 5000 Maxi konti, no kuriem 15 % - jauniem klientiem, kā arī palielinājies kopējais naudas līdzekļu apjoms, kas tiek uzkrāts Maxi kontos gan latos, gan eiro.

Tas liecina par situācijas stabilizēšanos bankā, secina Parex bankā.

Maxi konta ienesīgumu ir 8 % gadā latos un 5 % gadā eiro, nav noteikta minimālā noguldījuma summa un termiņš. Izmantojot Maxi kontam piesaistīto karti, klients jebkurā brīdī var piekļūt uzkrātajai naudai.

Maxi konts tiek izmantots uzkrājumu veidošanai, bet Maxi algas karte – ienākumiem un ikdienas norēķiniem. Izmantojot abas maksājumu kartes, klientam ir iespēja palielināt savu uzkrājumu Maxi kontā par 0.5 % no pirkumu summas, ja pirkumi tiek apmaksāti ar Maxi algas karti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex banka palielina termiņnoguldījumu tirgus daļu

,01.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā Parex bankas termiņnoguldījumu tirgus daļa ir palielinājusies no 17.9% (31.12.2007.) līdz 18.8% (30.06.2008.).

Bankas tirgus pozīciju nostiprināšana lielā mērā notikusi uz privātpersonu noguldījumu skaita un summas palielināšanās rēķina. Privātpersonu termiņnoguldījumu īpatsvars kopējā Parex bankas piesaistīto noguldījumu portfelī veido 38.7%. Kopumā termiņnoguldījumu apjoms latos pusgada laikā pieaudzis par 14%, savukārt piesaistīto noguldījumu apjoms eiro pieaudzis par 25%.

„Mēs veiksmīgi sasniedzam mums izvirzītos budžeta mērķus pateicoties tam, ka pastāvīgi strādājam perspektīvu inovatīvu produktu ieviešanas virzienā. Par tādu, neapšaubāmi, var uzskatīt Maxi kontu – uzkrājumu produktu, kuram nav analoga Latvijas noguldījumu tirgū. Arī šajā gadā Maxi konts ir kļuvis par populārāko uzkrājumu produktu Latvijas iedzīvotāju vidū. Klienti ir novērtējuši Maxi konta augsto ienesīgumu, neierobežotās iespējas papildināt kontu jebkurā laikā un brīva iespēja piekļūt savai naudai visu diennakti. Novērtējuši pieprasījumu pēc šāda produkta ne tikai latos, bet arī eiro, no šī gada banka piedāvā Maxi kontu arī Eiropas valūtā,” saka Parex bankas viceprezidents klientu apkalpošanas jautājumos Guntis Beļavskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nav gatavi tāpat atdot akcijas

Ieva Mārtiņa, Db,19.12.2008

No kreisās: Danske Capital vecākais analītiķis Anti Partanens, Danske Capital direktors Kustā Aima un Firebird management LLC partneris Aians Hags

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Feiferis: Parex bankai vajadzēs vēl vismaz 200 miljonus

Andrejs Vaivars, Db,13.11.2008

Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs un Parex bankas prezidents Inesis Feiferis

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mūrnieci aicina novērst policistu iejaukšanos taksometru cīņās

Žanete Hāka,27.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru firmas Maxi Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs nosūtījis vēstuli iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei, norādot, ka pēdējā pusgada laikā pasažieru pārvadājumu tirgus dalībnieki cenšas konkurences cīņas jautājumus risināt ar policijas palīdzību.

Šonedēļ jau trešo reizi tika aizturēti divi Maxi Taxi mikroautobusi, savukārt pēc tam, kad G. Aksjonovs piesteidzies notikuma vietā, lai sniegtu paskaidrojumus, tie no viņa netika pieņemti, savukārt viņš nogādāts policijas iecirknī par it kā pārāk uzstājīgu savu tiesību paušanu.

Nepilna gada laikā Maxi Taxi autobusi jau vairākas reizes ir aizturēti un tikai pēcāk, ar tiesas spriedumu ir atgriezti atpakaļ.

Strīds radies dēļ tā, ka pēc vairāku ieinteresēto klientu pasūtījuma, Maxi Taxi bieži veic neregulāru pasažieru grupu pārvadāšanu Olaines virzienā. Šajā maršrutā regulāros pārvadājumus šobrīd veic Rīgas Taksometru parks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kargins un Krasovickis: prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas

BNS,02.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex kreditē bankrotējošu uzņēmumu

Lāsma Vaivare, Db,09.01.2009

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai.

Foto: Ritvars Skuja, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa noraidījusi Parex bankas blakussūdzību par tiesas lēmumu nodrošināt septiņu miljonu latu iemaksu bijušo akcionāru iespējamiem zaudējumiem.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tādējādi Parex bankai būs jāiemaksā septiņi miljoni latu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus, ziņo BNS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašnieku mainījušas 22 iepriekš a/s Parex banka piederošas galvenokārt luksusa klases automašīnas, kas nonākušas vairāku ārzonu kompāniju un Valērija Kargina dēla firmas rokās.Valstij gar degunu aiziet 22 auto Visu pārreģistrēto mašīnu turētājs joprojām ir Parex banka, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācija. Visas mašīnas pārreģistrētas šogad.

Db neizdevās saņemt Parex bankas atbildes par iemesliem auto pārreģistrācijai. Tā kā valstij, kļūstot par bankas kontrolpaketes turētāju, īpašumā nonāktu arī bankai piederošās mašīnas, nevar izslēgt, ka šis bijis mēģinājums pasargāt dārgos spēkratus. Apkopojot dažādu lietotu auto pārdošanas interneta portālu informāciju, var secināt, ka to spēkratu vērtība, kuras nesen mainījušas īpašnieku, mērāma 0.5 - 0.6 milj. Ls.

Db jau ziņoja (11.11.2008.), ka, visticamāk, neskartas paliks arī abu līdzšinējo bankas lielāko īpašnieku un vadītāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka dārgās villas Jūrmalā, jo juridiski tās pieder citiem. Abiem baņķieriem ar saviem īpašumiem ir jāgarantē valsts sniegtais atbalsts Parex bankas glābšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ināra Tiltiņa: Latvijas debetkaršu tirgus sasniedzis Eiropas līmeni

Ieva Mārtiņa, 67084426,08.10.2008

Karšu viltošana ir pārrobežu bizness: vienā valstī izdomā, kā var krāpties, citas valsts pilsoņus iesaista pašas krāpšanas realizācijā, trešā ir valsts, kur tiek realizēts noziedzīgais nodarījums. Ļoti bieži krāpnieki nav vietējie, varbūt dažos gadījumos realizē vienu ķēdes posmu, stāsta Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...

Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sindikāts nav ieinteresēts Parex bankas nogremdēšanā, jo pretējā gadījuma tas neatgūtu savu naudu.

Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Kāpēc piekritāt kļūt par Parex bankas vadītāju? Kādi bija jūsu nosacījumi tam, lai jūs izšķirtos par šādu soli?

Izvērtējot situāciju, kā arī ņemot vērā to pieredzi, kas man ir bijusi banku jomā, darbā, piesaistot investīcijas, es sapratu — jo ātrāk notiks vadības maiņa bankā, jo lielākas ir cerības pagriezt situāciju uz labo pusi. Es piekritu šim piedāvājumam "saliekot kopā" esošo situāciju ar savu pieredzi. Nolēmu mēģināt.

Sanāk, ka darījāt to izaicinājuma pēc?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par Parex bankas atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 investori

NOZARE.LV,23.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā par AS Parex banka atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 institucionālie investori, stāstīja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tomēr viņa atzina, ka, ņemot vērā šā brīža tirgus situāciju, piedāvāto cenu līmenis būtiski atpaliek no attiecīgo aktīvu potenciālās tirgus vērtības un tādējādi neatbilst bankas interesēm.

Pēc viņas sacītā, Parex bankas vadība un eksperti regulāri veic potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu, tostarp tiekoties ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda, ka patlaban pasaulē par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem ir vērojama liela interese, tomēr investori pārsvarā skatās uz viegli realizējamiem aktīviem, kuru vērtības pieaugums nākotnē ļautu būtiski palielināt ieguldītās naudas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada 9 mēnešos Parex grupas peļņa bija 13.2 miljonu latu. Šī gada trešā ceturkšņa finanšu dati liecina, ka 2008. gada 30. septembrī Grupas aktīvi veidoja 3.35 miljardi latu, izsniegto kredītu apjoms - 2.21 miljardi latu, piesaistīto noguldījumu apjoms - 2.20 miljardi latu, kapitāls un rezerves - 216.3 miljoni latu apmērā, liecina infomācija biržā.

Parex grupai ir pārstāvniecības, filiāles un meitas uzņēmumi 15 pasaules valstīs, ieskaitot bankas filiāles un klientu apkalpošanas centrus Igaunijā, Vācijā un Zviedrijā. Parex banka ar tas centrālo pārvaldi un trīs galvenajiem Rīgas filiālēm ir Parex grupas pamatuzņēmums. Parex grupai pieder arī vairāki meitas uzņēmumi, kas darbojas dažādos finanšu tirgus sektoros, tai skaitā, meitas bankas AP Anlage und Privatbank AG Šveicē un Parex bankas Lietuvā, ieguldījumu pārvaldes kompānijas Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Latvijas pensiju fonds Parex atklātais pensiju fonds, līzinga un/vai faktoringa kompānijas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un dzīvības apdrošināšanas kompānija Parex Dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts īpašumā esošo Parex Bankas akciju skaits pieaugs līdz 84.83 %, gada laikā valsts cer tās pārdot stratēģiskajam investoram.

Pēc valdības sēdes, kurā tika pieņemts attiecīgs lēmums, premjers Ivars Godmanis skaidroja, ka a/s Parex Banka lielākajam akcionāram - valstij piederošajai Latvijas Hipotēku un zemes bankai jau nākamnedēļ jālemj par vadošā konsultanta piesaisti stratēģiskā investora meklēšanai, savukārt Finanšu ministrijai jāorganizē sarunas ar Parex bankai izsniegto sindicēto kredītu devējiem par to refinansēšanu. Premjers ir pārliecināts, ka Parex bankai varētu izdoties atrast stratēģisko investoru: «Pusgadu atpakaļ šo banku vēlējās nopirkt par lielu summu. Pašlaik Parex kredītportfeli ir grūti novērtēt. Mūsu mērķis ir atrast investoru, kas neilgā laikā vēlreiz nenoved banku līdz tai situācijai, kādā tā ir pašlaik.» Ņemot vērā to, ka AS Parex banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis ir iesniedzis atlūgumu, Parex bankā pēc iespējas ātrāk tiks ievēlēta jauna vadība, Db pastāstīja Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Diāna Bērziņa. Viņa paskaidroja, ka šobrīd Parex bankā svarīgākie lēmumi tiek pieņemti un darījumi notiek Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzraudzībā. Premjers un finanšu ministrs gan pagaidām neatklāj, vai valdībai jau padomā konkrētas kandidatūras, kas varētu ieņemt Parex bankas prezidenta amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Katrs piektais iedzīvotājs pēdējo gadu laikā nozaudējis maksājumu karti

Žanete Hāka,30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētkos – arī Ziemassvētku un jaunā gada sagaidīšanas laikā - bankas biežāk saņem zvanus no klientiem par pazaudētām un atrastām maksājumu kartēm.

Kā liecina bankas Citadele pētījums, vairākums Latvijas iedzīvotāju ir labi informēti par pareizu rīcību gadījumā, ja ir atraduši citas personas nozaudētu maksājumu karti, un iedzīvotājiem ir skaidrs rīcības plāns gadījumiem, kad nozaudēta sava maksājumu karte, informē bankas pārstāvji.

Kā rāda SKDS veiktā aptauja, tad lielākā daļa jeb 90% respondentu atrasto maksājumu karti nekavējoties aiznestu uz tuvāko bankas, kas to izdevusi, filiāli vai zvanītu uz bankas informatīvo tālruni. 15% respondentu atrastās kartes īpašnieku vispirms censtos sameklēt sociālajos tīklos.

«Priecē fakts, ka mūsu sabiedrība ir kļuvusi patiesi apzinīga un izglītota ar karšu nozaudēšanu un atrašanu saistītos jautājumos. Arī mūsu pieredze liecina, ka arvien mazāk ir tādu gadījumu, kad cilvēki apjukumā nezina, kā rīkoties,» saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Parex bankas valdes loceklis: neviena banka nav gatava atdot īpašumus par šodienas cenām

NOZARE.LV,27.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada augustā sadalītā AS Parex banka, kurā palikuši tikai problemātiskie aktīvie, līdz šim no parādniekiem pārņēmusi 800 nekustamos īpašumus, pastāstīja Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

Viņš pieļāva, ka gada laikā šo skaitli varētu arī dubultot, bet tas būs atkarīgs no tā, cik aktīvi izsolēs piedalīsies trešās puses.

Pēc viņa sacītā, no šā gada marta izsolēs vērojama pieaugoša trešo pušu interese. Lielākā interese esot «premium» segmentā, kur nerezidenti interesējas par īpašumiem nolūkā saņemt uzturēšanās atļauju. Izsolēs interese esot par īpašumiem Mežaparkā, Jūrmalā, Vecrīgā un klusajā centrā.

Citos tirgus segmentos situācija Parex bankas skatījumā raksturojama kā trausla stabilitāte. Lielākoties tirgū aktivitāti veidojot komercbanku vai to meitasuzņēmumu noslēgtie darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru