Citāts no Valērija Kargina runas pēc akcionāru pilnsapulces: "Daži vārdi par 2008.gada budžetu. Gads mums nebūs no vieglajiem. Latvijā mēs turpināsim strādāt kadru deficīta un pieaugošas konkurences apstākļos. Vidējais bruto algu un prēmiju līmenis bankā 2007.gada laikā ir audzis par 28%."
Parex bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja Valērija Kargina runa preses konferencē pēc akcionāru pilnsapulces:
"Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Mūsu peļņa 2007. - atskaites gadā, ja neskaita ēku pārdošanas 2006.gadā, ir pieaugusi par 38%. Mēs esam nopelnījuši 57 miljonus eiro.
Mūsu aktīvi ir auguši par 35%, sasniedzot 4,5 miljardus eiro. Aktīvu pieauguma vidējais temps ar 30% gadā turpinās jau sešus gadus.
Ja turpinām runāt par galvenajiem skaitļiem, jāmin, ka 2007.gadā mēs esam samaksājuši nodokļos 34 miljonus eiro. Mēs esam svarīgs ienākumu avots valstij.
Bankas pašu kapitāls un rezerves gada laikā palielinājies par 13% un ir 309 miljoni eiro.
Bankas ienākumi pagājušajā gadā sadalījušies šādā veidā.
Kredīti. Galveno daļu no saviem ienākumiem – 52% no visa kopējā apjoma jeb 179 miljonus eiro – banka ir guvusi no kredītiem. Portfelis gada laikā ir palielinājies par 32% un sasniedzis 2,5 miljardus eiro. Vidējais mūsu kredītu portfeļa, kas izsniegts Latvijā, ienesīgums ir 7,5%.
Aizņēmumi, kas izsniegti Latvijas uzņēmumiem, 2007.gada beigās bija 1 miljards 663 miljoni eiro. Tie bija izsniegti šādām nozarēm: 29% - nekustamā īpašuma attīstība, 15% - transports un sakaru pakalpojumi, 10% - tirdzniecība.
Kredītu apjoms, kuru banka izsniegusi privātpersonām un uzņēmumiem no NVS valstīm, 2007.gadā ir praktiski divkāršojies un pārsniedzis 163 miljonus eiro. Ne mazāk dinamiski ir attīstījušās arī mūsu meitas līzinga kompānijas, kas aktīvi darbojas Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā un tagad arī Gruzijā. To kopējais līzinga portfelis 2007.gada beigās pārsniedza 153 miljonus eiro.
Ņemot vērā mūsu vēsturisko specializāciju, mēs pastāvīgi kāpinām kredītu portfeli transportā un enerģētikā. Kredītu apjoms, kas izsniegts šīm kompānijām, ir palielinājies no 340 miljoniem eiro 2006.gadā līdz 360 miljoniem eiro 2007.gadā. Šeit ir neierobežotas iespējas palielināt portfeli. Pēc nekustamā īpašuma tirgus apstāšanās uzņēmēji, paldies Dievam, aktīvi meklē naudas līdzekļu ieguldīšanas iespējas, bet Baltijas valstu ostas un valdības plāni enerģētikas jomā aizvien palielina mūsu darba apjomu.
Kredītu daļa, kas izsniegta privātpersonām, bankas kopējā portfelī veidoja 33%. Aizņēmumu apjoms, kuru banka ir izsniegusi mājsaimniecībām, gada laikā ir palielinājies par 37%, sasniedzot 826 miljonus eiro. 103 miljonus eiro no šīs summas veidojuši aizņēmumi, kas izsniegti ar kredītkartēm. Mēs pārliecinoši tuvojamies pašu izvirzītajam mērķim – kļūt par Latvijas kredītkaršu tirgus līderi.
14% jeb 48 miljonus eiro no kopējiem ienākumiem devušas komisijas maksas, kas iekasētas no klientu apkalpošanas.
Depozītu noguldījumu apjoms pieaudzis par vienu trešdaļu, sasniedzot 2,7 miljardus eiro. Piesaistīto privātpersonu noguldījumi ir sasnieguši 820 miljonus eiro, jeb gada laikā pieauguši par 36%. Klienti Latvijā un ārpus tās robežām pazīst mūs pirmām kārtām kā banku, kas ir ērta uzkrājumiem.
Pagājušajā gadā mēs veiksmīgi attīstījāmies Eiropas tirgos. Pie jau esošajām filiālēm Berlīnē un Stokholmā pievienojās Hamburga un Malme. Vācijā mēs esam veikuši sagatavošanas darbus maksājumu karšu emitēšanai, bet Zviedrijā jau esam uzsākuši to izdošanu. Mūsu izaugsmei Vācijā palīdzēja fakts, ka mēs esam uzņemti Vācijas noguldījumu garantiju fondā ar apjomu 1,5 miljoni eiro uz vienu noguldītāju. Tādējādi burtiski šī gada divu mēnešu laikā piesaistīto noguldījumu apjoms Vācijā pieaudzis līdz 115 miljoniem eiro. Savukārt Zviedrijā uz 31.decembri tas bija 40 miljoni eiro.
Mūsu darbības rādītāji Vācijas un Zviedrijas filiālēs, jo īpaši šī gada pirmajā ceturksnī, liecina, ka bankai ir neierobežotas iespējas attīstīt savus biznesu arī Vecajā Eiropā. Šajā gadā mūsu filiāles plāno piedāvāt klientiem kreditēšanas produktus. Tālāk mēs neizslēdzam iespēju iegādāties banku biznesu Vācijā.
2007.gadā labus rezultātus devuši menedžmenta pūliņi attīstīt attiecības ar austrumu kaimiņiem. Mēs centāmies nepazaudēt vēsturiskās saites ar uzņēmēju vidi Krievijā, Ukrainā, Azerbaidžānā un citās bijušās PSRS valstīs. Tur ir lauks lielai peļņai nākotnē. Jāatzīmē, ka 2007.gada laikā kopējais piesaistīto noguldījumu apjoms austrumu tirgos ir palielinājies vairāk nekā par 220 miljoniem eiro, vai turpat par 20%.
Kopumā Parex banka patlaban apkalpo 465 tūkstošus klientu. Pēdējā gada laikā klientu skaits palielinājies par 65 tūkstošiem. 190 tūkstoši privātpersonu un organizāciju savos ikdienas norēķinos lieto mūsu Interneta banku, kuras kopējais lietotāju skaits audzis par 41 tūkstoti.
Mēs turpinām diversificēt mūsu resursu bāzi. Sindicēto aizņēmumu un vērtspapīru daļa bankas resursu bāzē pirms gada bija 24%, bet tagad – 26%. Atskaites periodā bija piesaistīti trīs sindicētie kredīti. Nevaru necitēt vienu no sindikāta dalībniekiem, HSBC Bankas pārstāvi Džonu Starlingu: "Darījums tika noslēgts saspīlētos tirgus apstākļos. Tā veiksmes atslēga ir tiešs apliecinājums tirgus dalībnieku uzticībai Parex bankas vadībai un veiksmīgai tās darbībai finanšu tirgos."
Darbība vērtspapīru tirgū, valūtas tirgū, kā arī resursu un aktīvu pārvaldīšana mums ir devusi 33% no kopējiem ienākumiem jeb 113 miljonus eiro. Bankas vērtspapīru un akciju portfelis ir pieaudzis vairāk nekā par 8% un veido 790 miljonus eiro.
Mūsu meitas kompānija Parex Asset Management vēl aizvien ir lielākā un visdinamiskāk augošā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Baltijā. Pagājušā gada jūnijā tā tika iekļauta Eiropas vadošo pārvaldītāju TOP 400. Kopējie komisiju ienākumi kompānijai Parex Asset Management gada laikā ir palielinājušies un sasnieguši 5,6 miljonus eiro, bet aktīvi pārvaldīšanā bija 0,7 miljardi eiro. Neraugoties uz konkurences saasināšanos, Parex Asset Management fondiem pieder 50% Latvijas tirgus daļas.
Vairāki Parex fondi pagājušajā gadā ir uzrādījuši labus rezultātus – Krievijas akciju fonds ir nopelnījis 36,9%. Tas ir vispelnošākais fonds kopš tā dibināšanas brīža. Bet par visienesīgāko fondu 2007.gadā ir kļuvis Ukrainas sabalansētais fonds, kura peļņa gada laikā ir 75,5%.
Parex pensiju plāni Latvijā turpina būt vieni no ienesīgākajiem ilgtermiņa perspektīvā – kopš darbības sākuma Parex Aktīvais plāns saviem klientiem ir devis 6,7% gadā un vēl aizvien ir otrs pelnošākais 2.līmeņa pensiju plāns.
2007.gadā mēs tirgū pieteicām jaunu kompāniju – Parex Dzīvība, kas sākusi piedāvāt dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Jau pusgada laikā pēc darbības sākuma kompānijas tirgus daļa sasniedza 5%. Tuvāko divu gadu laikā kompānija spēs iekarot 15% Latvijas tirgus, kā arī sākt savu darbību kaimiņos – Lietuvā.
Veiksmīgi turpina strādāt mūsu meitas banka Šveicē. Tas nav pārāk liels, bet mums ienesīgs bizness. Pagājušā gada peļņa bija 2,4 miljoni Šveices franku.
Tas arī viss par to, kā mēs pelnām. Tomēr līdztekus bizness struktūrām, mēs esam attīstījuši arī atbalstošās struktūrvienības.
Pagājušā gada pavasaris kļuva par sākumu sarežģītai ekonomiskai situācijai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Šajos apstākļos Parex bankas valde pieņēma lēmumu investēt ievērojamus līdzekļus riska pārvaldīšanas politikas uzlabošanā. Patlaban bankā ir izveidota neatkarīga, centralizēta risku pārvaldes direkcija, kurā strādā 30 augstas raudzes profesionāļi.
Banka pievērš pastiprinātu uzmanību likviditātes risku vadībai. Īpaši konservatīvu pieeju likviditātes jautājumiem banka pievērš kopš 2007.gada vasaras. Kredītrisku pārvaldīšanas sfērā ir panākta virkne uzlabojumu. Lai uzlabotu privātpersonām izsniegto kredītu risku pārvaldīšanu, banka ir optimizējusi skoringa sistēmu un kredītu politikas noteikumu automātisku pielietošanu.
Mūsu banka tradicionāli tiek atzīta par tirgus līderi anti money-loundering jomā. Parex tika iekļauts to nedaudzo Eiropas banku skaitā, kas tika izvēlētas dalībai tikties ar FATF prezidentu, lai apspriestu FATF 40 + 9 rekomendāciju ieviešanas procesu.
Noteikti jāatzīmē mūsu IT vadības speciālistu darbs. Mēs pastāvīgi investējam bankas informācijas sistēmu drošības nodrošināšanā. Augstais aizsardzības līmenis un labā speciālistu sagatavotība ļāva mums veiksmīgi pārdzīvot mēģinājumus iegūt no klientiem informāciju par pieslēgumu kodiem. Necieta neviens mūsu klients, neskatoties pat uz to, ka vairāki klienti sāka komunikāciju ar krāpniekiem un nodeva viņiem savus datus par Interneta bankas lietošanu.
Noslēgumā daži vārdi par 2008.gada budžetu. Gads mums nebūs no vieglajiem. Latvijā mēs turpināsim strādāt kadru deficīta un pieaugošas konkurences apstākļos. Vidējais bruto algu un prēmiju līmenis bankā 2007.gada laikā ir audzis par 28%. Turklāt mēs nemitīgi strādājam, lai veicinātu savu darbinieku motivāciju un paaugstinātu viņu personīgo ieinteresētību darba rezultātos.
Budžeta plāni nākošajam gadam ir šādi:
Kredītu portfelis palielināsies par 32%.
Depozītu noguldījumi bankā pieaugs par 25%.
Bankas aktīviem 2008.gada beigās jāsasniedz 5,2 miljardu eiro atzīmi, kas ir par 16% vairāk nekā gada sākumā.
Mūsu peļņa būs 48 miljoni eiro.
Šeit piedalās visa bankas vadība. Es vēlos jūs ar visiem iepazīstināt un palūgšu jums uzdot viņiem jautājumus preses konferences laikā vai pēc tās.
Mārtiņš Jaunarājs – atbild par kapitāla tirgus un investīciju jautājumiem.
Līga Puriņa – riska menedžmenta vadītāja.
Jānis Skrastiņš – Juridiskās direkcijas vadītājs.
Arnis Lagzdiņš – head of compliance.
Aleksandrs Kvasovs – vecākais viceprezidents klientu apkalpošanas jautājumos.
Guntis Beļavskis – klientu apkalpošana.
Vladimirs Ivanovs – NVS valstu tirgi.
Normunds Vigulis – bankas kases turētājs.
Ēriks Brīvmanis – finanšu direktors un IT vadītājs.
Vladislavs Skrebelis – transporta un enerģētikas sektora vadītājs bankā.
Paldies jums par uzmanību!"