Īsi pirms valsts īpašumā tika pārņemta a/s Parex Banka, tās lielākie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis no depozītiem Parex Bankā izņēmuši daļu sev piederošās naudas.

To šodien preses brīfingā paziņoja bijušais premjers Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš), piebilstot, ka šis fakts viņam kļuvis zināms no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegtiem dokumentiem, kuri gan vēl ir konfidenciāli.

Šī informācija toreizējam valdības vadītājam kļuvusi zināma tikai pēc a/s Parex Banka pārņemšanas.

Viņš tomēr apšauba, vai par šo faktu V. Karginu un V. Krasovicki varēs saukt pie kriminālatbildības – a/s Parex Banka pārņemšanas līgums gan paredzot, ka par informācijas slēpšanu abiem kādreizējiem bankas vadītājiem var draudēt kriminālatbildība, taču būtībā viņus pie atbildības varot saukt tikai par nepatiesas informācijas atspoguļošanu bankas bilancē, nevis par depozītu izņemšanu.

Pēdējo divu gadu laikā pirms Parex nonākšanas valsts īpašumā bankas nu jau bijušie saimnieki - Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis - procentos par saviem depozītnoguldījumiem Parex bankā saņēmuši teju astoņus miljonus latu, vēsta Apollo.lv.

Valsts kontroles aprēķini liecina, ka bankas bijušie akcionāri pēc kredītiestādes pāriešanas valsts īpašumā procentu maksājumos saņem vidēji 380 tūkst. latu mēnesī. Tas liecina, ka vismaz ikmēneša ieņēmumu ziņā viņi pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā neko nav zaudējuši, varbūt pat ieguvuši.

Visiem trim noguldītājiem arī bijušas tiesības depozīta summu palielināt un samazināt, kā arī visu summu vai tās daļu konvertēt jebkurā brīvi konvertējamā valūtā. Procenti par depozītu ik mēnesi ieskaitīti trijotnes kontos.

Tā kā V. Kargins un V. Krasovickis nav slēguši nekādus darba līgumus ar pašu īpašumā esošo kredītiestādi, VID nav bijis nekāda pamata uzskatīt viņus par bankas darbiniekiem un iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli par viņu saņemtajiem depozītu procentiem. Pretējā gadījumā valsts par šīm baņķieru saņemtajām summām iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtu ieguvusi gandrīz trīs miljonus latu.

Problēmas Parex bankā radījusi noguldījumu aizplūšana aptuveni 100 miljonu latu apmērā īsā laika posmā. Tā intervijā Dienai norādījis Parex bankas līdzīpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Krasovickis.

Parex bankas līdzīpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Krasovickis"Patiesībā mēs visu laiku jutāmies normāli, visādā gadījumā - ne sliktāk kā konkurenti, un likviditātes rādītāji bija ļoti labi. Mēs visu laiku turējām šo spilvenu virs normatīva," sacīja V. Krasovickis, piebilstot, ka vilnis, kas veidojās starptautiskajos tirgos, bija ļoti stiprs, bet Parex bankai "palīdzējusi klientu uzticība". "Mums pat bija vairāk depozītu, nekā konkNo emParex bankas /emīsā laikā izņemti vairāk nekā 100 miljoni latuurentiem - divi miljardi latu. Protams, gatavojāmies, jau sen neizsniedzām riskantus kredītus, pirkām labus vērtspapīrus, lai būtu spilvens - lai vajadzības gadījumā tos pārdotu," tā V. Krasovskis.

«Punkts, ar ko Parex atšķiras no pārējām lielajām bankām Latvijā – Parex akcionāriem nebija tā saucamās dziļās kabatas,» iemeslu, kāpēc situācija nonāca līdz bankas glābšanai, skaidro FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis.

Eksperts LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis, ka bankas īpašnieki netika ņēmuši vērā, ka gadījumā, ja būs slikti, viņiem nebūs no kurienes gaidīt glābiņu, savukārt ārvalstu banku «meitas» Latvijā jutās droši, jo tās ar dziļajām kabatām, biezajiem makiem balstīja «mātes» bankas.

Kā subjektīvo faktoru J. Placis min noguldītāju paniku, sākot raut ārā naudu no bankas. «Ja mēs atceramies to laiku – oktobri, novembri, ļoti nervozi noguldītāji bija daudzās bankās. Statistika rāda, ka no daudzām bankām nauda toreiz plūda ārā,» atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors.

Parex bankas akcijas tās līdzšinējie īpašnieki pēc gada cer atpirkt par to pašu naudu - diviem latiem. Tā intervijā Dienai sacīja Parex bankas līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Viktors Krasovickis.

"Tas atbilst Eiropas regulai. Nav tā, ka šis plāns dzima Godmaņa galvā, tas ir tas, kas ir rakstīts Eiropas Savienības dokumentos," intervijā norādījis V. Krasovickis, paskaidrojot, ka bankai, protams, būs jāizpilda savas saistības pret valsti.

Jautāts par kādiem procentiem varētu būt runa attiecībā uz valsts ieguldītajiem līdzekļiem Parex bankā, V. Krasovickis atbild: " Tie būs tirgus procenti. Par galvojumu tos noteiks Valsts kase, tie būs tirgus procenti. Viņi mums, tas ir bankai, dod naudu tādiem pašiem noteikumiem, par ko viņi to saņem un vēl kaut ko nopelnīs. Un, protams, mums būs jāsedz visi valsts izdevumi. Bet patlaban tas nodokļu maksātājiem maksā divus latus."

Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

AS Parex banka īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis pēc viņu īpašumā esošo bankas akciju nonākšanas valsts īpašumā vairs tās nevarēs atpirkt, apstiprināja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Diāna Bērziņa. Viņa skaidroja, ka bankas akciju pārņemšanas līguma grozījumos abiem akcionāriem šādas tiesības nav vairs paredzētas.

Kā ziņots, Finansu un kapitāla tirgus komisija noteikusi Parex bankai darbības ierobežojumus.

Turpmāk bankai ir atļauts veikt debeta operācijas (tajā skaitā, ar internetbanku, bankas automātiem un skaidrā naudā) bankas klientiem fiziskām personām ne vairāk kā 35 000 latu apjomā kalendārajā mēnesī. Bankai ir noteikts aizliegums veikt debeta operācijas (tajā skaitā, ar internetbanku, bankas automātiem un skaidrā naudā) klientiem juridiskām personām, ja šīs operācijas nav paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai. Savukārt minētajām operācijām saimnieciskās darbības veikšanai juridiskām personām ir noteikti šādi ierobežojumi – 35 000 latu (ar darbinieku skaitu līdz 10) un 350 000 latu (ar darbinieku skaitu no 11 – 250) kalendārajā mēnesī, Db.lv informēja Parex banka Korporatīvo komunikāciju speciālists Viktors Zaķis.

Parex bankas pēkšņo vēršanos tiesā tieši pašlaik varam izskaidrot tikai un vienīgi ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu, biznesa portālam Nozare.lv norādīja bankas bijušie vairākuma akcionāri un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Parex bankas, viņuprāt, nepamatotās prasības sagatavošanai, visticamāk, esot iztērēts apmēram pusmiljons latu. «Tā ir nauda, kas ir ieguldīta tukšā konfrontācijā, nevis ienākumu veicināšanā. Ja paskaitītu tos finanšu resursus, kas tiek izsaimniekoti dažādiem konsultantiem, pētījumiem, advokātiem, auditiem u.c., kam nav nekādas saistības ar biznesu, uzreiz varētu secināt, ka šādi saimniekot var tikai valsts uzņēmums, nevis privāts investors, kuram ir biznesa mērķi,» ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību savu vērtējumu sniedza Kargins un Krasovickis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas mainīt procentu likmju izmaksu gan Valērija Kargina, gan Viktora Krasovicka noguldījumiem valstij piederošajā Parex bankā, kas esot dažāda veida, liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Pašlaik likmju izmaksas abiem bijušajiem Parex bankas lielākajiem akcionāriem uz īsu brīdi esot apturēta un FKTK jālemj par to, vai atstāt spēkā vai mainīt iepriekš pieņemto lēmumu attiecībā uz likmēm – par likmju samazinājumu vai neizmaksāšanu vispār.

Ja FKTK atstās lēmumu nemainītu, kad V. Kargins, visticamāk tiesāsies. Tas tāpēc, ka V. Kargins un V. Krasovickis šobrīd ir uzskatāmi par parastiem noguldītājiem, kuru intereses tiek aizskartas no FKTK vienpusējā kārtā.

Db.lv jau ziņoja, ka pērn Parex banka nonāca nopietnās finanšu grūtībās, kā rezultātā banku pārņēma valsts.

Racionāli lietojot bankas kapitālu un kredītu portfeli, pašreizējos apstākļos Parex banka var arī pelnīt. Tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda viens no bankas bijušajiem īpašniekiem Valērijs Kargins.

Otrs lielākais bankas bijušais īpašnieks Viktors Krasovickis intervijā arī atzina, ka ir bijuši „neveikli izteikumi”, kad arī no valdības puses runāja par iespējamo Parex bankrotu. Viņš gan atzina, ka jutis valdības vēlmi palīdzēt.

“Redziet, mūsu lūgums valdībai bija palīdzības lūgums. Mēs nebijām domājuši nedz par akciju atdošanu, nedz nacionalizāciju. Spriedām, ka mums izpalīdzēs, un pēc tam aizņēmumu, uz kājām atkal nostājušies, valstij atdosim. Tā nauda, ko mums piedāvāja, bija kredīts ar gandrīz 25 procentiem gadā,” intervijā avīzei stāstīja V. Kargins.

"Tagad manai meitiņai ir divreiz vairāk tēta, bet trīsreiz mazāk naudas," komentējot pēdējo mēnešu notikumu ietekmi uz privāto dzīvi, sacīja V. Kargins.

Saskaņā ar noslēgto Parex bankas pārņemšanas līgumu, valsts pret bankas akcionāriem var vērsties tikai trīs gadu garumā, lai gan civillikums šādos gadījumos paredz 10 gadu termiņu. Tas izriet no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Saskaņā ar portāla nra.lv publicēto Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, parakstītais līgums nosaka, ka «akcionāri ir solidāri atbildīgi un viņiem ir pienākums atlīdzināt Pircējam (valstij) un Parex bankai jebkurus, tai skaitā, visus tiešos un netiešos zaudējumus, kas tiem radušies, ja akcionāri (Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis – aut.) neizpilda vai nepienācīgi pilda jebkurus viņiem Ieguldījumu līgumā noteiktos pienākumus, vai nav patiesi vai precīzi jebkuri no Ieguldījumu līgumā noteiktajiem apliecinājumiem vai garantijām. [...] Termiņš jebkuru zaudējumu atlīdzības prasības celšanai ir trīs kalendārie gadi.»

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

Saeimas budžeta komisija noraidīja Jaunā laika deputāta Ainara Latkovska priekšlikumu par to, ka normas, kas aizliedz maksāt procentus par pakārtotām saistībām stājas spēkā ar atpakaļejošu spēku un attiecas uz Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, bet galīgais lēmums jāpieņem ceturtdien Saeimas plenārsēdē.

Jau ziņots, ka patlaban vienīgā banka, kas kopš pagājušā gada nogales saņem apjomīgu atbalstu, ir valsts rokās nonākusī Parex banka.

Kā iepriekš brīdināja bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, pieņemot Kredītiestāžu likuma un pārejas noteikumu grozījumus, kā arī tos attiecinot uz AS Parex banka, Latvijas valsts būtu vienpusēji atkāpusies no pērn 10.novembrī parakstītā bankas pārņemšanas līguma. Tas ļautu Karginam un Krasovickim atgūt pirms gada valstij pārdotās akcijas.

Ja arī Saeimas vairākums neatbalstīs A. Latkovska priekšlikumu, kas dotu iespēju Parex Bankai pārtraukt procentu izmaksu V. Karginam un V. Krasovickim, jaunās Kredītiestāžu normas, kas aizliedz valsts atbalstu saņēmušām bankām pildīt pakārtotās saistības, varēs attiecināt tikai uz tādām bankām, kas valsts atbalstu saņems pēc attiecīgo normu spēkā stāšanās.

Izsolē pārdos arī Parex bankas bijušo akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka Parex bankā izmantotās mēbeles.

Parex bankas pārstāve Maija Celmiņa atzina, ka bijušo akcionāru mēbeles atrodas Smilšu ielas ēkā, kur joprojām strādā Klientu apkalpošanas centrs, taču administratīvās telpas jau ir atbrīvotas. «Plānots, ka šīs mēbeles izsolē tiks piedāvātas līdz gada beigām,» viņa pavēstīja.

Viktors Krasovickis, Valērijs Kargins (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Eva Šavdine, Db)Db.lv jau vēstīja, ka kopš 11. novembra izsoļu portālā www.izsoles.lv uzsāktas Parex bankas mēbeļu un biroja aprīkojuma izsoles. Tiek izsolītas tās mēbeles un biroja aprīkojums, kas pēc bankas darbības optimizēšanas un struktūrvienību pārcelšanas uz jauno biroja ēku Republikas laukumā 2a vairs nav nepieciešams turpmākai darbībai.

Ja Parex banka ir tik neizdevīga valstij, tās dibinātāji atkal varētu pārņemt bankas vadību un īsā laikā padarīt to rentablu, intervijā radio Baltkom 93.9 paziņoja viens no bijušajiem bankas īpašniekiem Viktors Krasovickis.

Viņaprāt, pārņemot banku, tuvāko divu gadu laikā būtu iespējams valstij arī atdot visus ieguldītos līdzekļus ar procentiem. V.Krasovickis uzsvēra, ka bankas dibinātāji uzreiz pēc sarunu sākšanas ar valdību vērsušies ar lūgumu Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijā ar lūgumu uzlikt bankai ierobežojumus, tomēr šādi ierobežojumi bankai uzlikti tikai pēc pusotra mēneša. «Visi tie paziņojumi, ka banku slēgs, ka to novedīs līdz bankrotam – to visu taču valdība paziņoja, un, protams, depozīti tūlīt sāka aizplūst,» izteicās V.Krasovickis.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas radio izteicās, ka visur pasaulē, glābjot bankas, neglābj to akcionārus, bet Latvijā nezināmu iemeslu dēļ tas ticis darīts.

Latvijas valdībai atsakoties pārņemt 51?% Parex bankas akciju, tiktu atrasts cits veids, kā atrisināt šīs kompānijas finansiālās problēmas.

Tā intervijā Db apgalvo Parex bankas dibinātājs un ilggadējais valdes priekšsēdētājs Valērijs Kargins. Viņš arī uzsver, ka viņam un Viktoram Krasovickim attiecībā uz 51% akciju ir pirmpirkuma tiesības.

Kāds jūsu skatījumā ir iemesls tam, kāpēc bija nepieciešams valdības lēmums par 51% Parex bankas akciju nodošanu Latvijas Hipotēku un zemes bankas rīcībā?

Es esmu Parex vadītājs kopš 1987. gada, tātad - vairāk par 20 gadiem. Kad es gāju prom no komjaunatnes, lai kļūtu par Parex prezidentu, mani kritizēja un teica, ka nedrīkst nodarboties ar biznesu, ka tas viss būšot ļoti slikti. Kad veidoju valūtas maiņas punktus, man teica, ka tas esot briesmīgs solis, kas novedīšot pie neprognozējamiem rezultātiem. To pašu apgalvoja, kad Parex pārveidojām par banku, kad nopirkām Promstrojbank utt. Man visu dzīvi ir teikuši, ka es kaut ko daru nepareizi. Laika gaitā cilvēki tomēr pierāda savu lēmumu pareizību ar saviem darbiem. Bankas akcionāri līdz šim nav kļūdījušies būtisku lēmumu pieņemšanā. Uzskatu, ka lēmums par sadarbību ar valsti ir pareizs. Mēs dzīvojam ļoti mazā valstī, sestdien premjers Ivars Godmanis paziņoja, ka Parex veido būtisku daļu no valsts IKP, kas ir nozīmīgi.

Sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu Latvijai jāpanāk ap 7 % budžeta deficīts, un tam ir argumenti, uzskata ekspremjers Ivars Godmanis.

Finanšu ministrs Einārs Repše devies uz Vašingtonu, lai sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienotos par iespējamo budžeta deficīta apjomu Latvijā. I. Godmanis iesaka sarunās kā argumentu izmantot situāciju citās Eiropas valstīs. Saskaņā ar The Economist publicētajiem aktuālajiem datiem Eiropas Savienības valstīs pie līdzīga IKP krituma kā Latvijā budžeta deficīta apjoms ir lielāks, norādīja Ivars Godmanis LNT raidījumā 900 sekundes. Tam, viņaprāt, jābūt argumentam sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu.

"Cik mums reāli jāsamazina, salīdzinot ar 2008. gadu? Tie ir 15 % no visiem izdevumiem, turklāt daļa jau samazināta 2008. gada decembrī. Tagad vēl jāsamazina par 8 %," norādīja I. Godmanis.

Pirmdien, 10.novembrī, finanšu ministrs Atis Slakteris, valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka prezidents Inesis Feiferis un a/s Parex banka līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis parakstīja līgumu par Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu, ar kuru 51% bankas akciju par 2 latiem pāries Hipotēku bankas īpašumā.

Parakstītā līguma rezultātā Parex banka kļūs par Hipotēku bankas meitas sabiedrību. Atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem ar balsstiesībām, jeb 33.83% no bankas kapitāla tiks ieķīlātas par labu Hipotēku bankai, līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota Hipotēku bankai. 15% akciju no Parex bankas kapitāla paliek mazākuma akcionāru īpašumā. Darījums paredz Parex bankas akcionāru akciju pirkumu ar atpakaļ pirkuma iespēju ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc darījuma noslēgšanas.

Lai nodrošinātu savu saistību izpildi, akcionāri ir apņēmušies ieķīlāt atlikušās viņiem piederošās Parex bankas akcijas un savus privātīpašumus, kā arī kā finanšu nodrošinājumu katrs saglabāt savus noguldījumus bankā vismaz 14 miljonu latu apmērā. Saskaņā ar līguma noteikumiem akcionāriem būs pienākums kompensēt valstij visus bankas zaudējumus, kuri nav pienācīgā kārtā atspoguļoti bankas pārskatos, ja tādi tiek konstatēti uz darījuma pabeigšanas dienu.

Ja Parex bankas bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ierastos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, vēloties iegūt būtisku līdzdalību bankā, viņi nesaņemtu komisijas atļauju reputācijas dēļ.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) beidzot atzinusi, ka pirms Parex bankas pārņemšanas tās bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis «cēluši naudu ārā» no bankas. Tā diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā? norādīja FKTK padomes loceklis Jānis Placis, piebilstot, ka par veco akcionāru rīcību pirms bankas pārņemšanas arī ir nosūtīti materiāli kompetentām iestādēm.

Arī Privatizācijas aģentūras pārstāvis Juris Jēkabsons, kas gatavs tuvākajā laikā kļūt par Parex padomes locekli, piekrita, ka «tas ir viss vecais mantojums, kas tiek vilkts līdzi, ar ko tagad valsts cīnās». «Šo divu kungu vadībā banka ir novesta tik tālu, cik ir novesta,» teica viņš.

Pērn gada nogalē vēl pirms Parex bankas pārņemšanas pie tolaik vēl premjera Ivara Godmaņa vērsies Valērijs Kargins, kā nosacījumu bankas pārņemšanai izvirzot procentu likmju paaugstināšanu par Karginu un Krasovicku ģimeņu noguldītajiem aptuveni 36 miljoniem latu, raksta Neatkarīgā.

Šādu informāciju atklājis pats I. Godmanis, kurš toreizējo V. Kargina prasību esot noraidījis.

Atbildot uz jautājumiem, kāpēc, būdams valdības vadītājs, viņš pieļāvis situāciju, ka valsts, aizņemoties, lai glābtu Parex banku, vienlaikus saglabāja tās bijušajiem īpašniekiem iespēju ik mēnesi procentu maksājumos pelnīt aptuveni 200 000 latu, ekspremjers aizbildinājās ar juridiskiem šķēršļiem.

Likuma priekšā V. Kargins un V. Krasovickis esot tādi paši noguldītāji kā citi, kuriem pienākas procentu maksājumi, kas turklāt nepārsniedzot tirgū esošās likmes.

Ja valsts nebūtu pārņēmusi Parex banku, pēc dažiem mēnešiem tā būtu bijusi pagalam, uzskata žurnālists Lato Lapsa.

Bankas īpašnieki vai viņiem pietuvinātas personas 2008.gada beigās no tās esot izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu. Žurnālists secinājis, ka bankas bijušie līdzīpašnieki VLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsalērijs Kargins un Viktors Krasovickis izglābušies nevis korupcijas Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsvai zemisku motīvu, bet gan amatpersonu stulbuma dēļ, raksta Diena.Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbums

Ministru prezidents Ivars Godmanis piesardzīgi izsakās par kopējo naudas apjomu, ko valstij varētu nākties ieguldīt Parex bankas darbības nodrošināšanā, raksta Diena. Db.lv jau vēstīja, ka 11. novembrī Valsts kase noguldīja Parex bankā 200 miljonus latu. Depozīta termiņš ir viens gads ar likmi 20.27%.

"Tas vai būs nepieciešams aizdot vai guldīt, šis jautājums būs atkarīgs no tā, kā risināsies tālāk maksājumu plūsma, tāpēc neuzņemos pateikt, cik un kā. Mūsu numur viens ir panākt, lai finanšu plūsmas neapstājas," intervijā telekanālam LNT uzsvēra I. Godmanis.

I. Godmanis arī uzsvēra, ka Parex injicētie 200 miljoni ir ņemti no Valsts kases nevis no valsts budžeta. "Es negribētu šeit vairāk finanšu tehnikā ieiet, tas nav tik vienkārši. Tad mums būtu jāsasauc seminārs, jāņem baņķieris," sacījis premjers.

Premjera nosauktie četri punkti, kas būtu veicami turpmāk:

"Kādreiz man šķita, ka vajadzētu iet politikā, un es to izmēģināju. Tagad vairs man tādu ilūziju nav – politikā es nepiedalīšos," intervijā Latvijas Avīzei norāda Parex bankas prezidents Valērijs Kargins.

"Es gribu noraidīt visas baumas arī par jebkāda veida finansiālu līdzdalību politiskajām partijām un jaunveidojamām politiskajām organizācijām,” uzsver V. Kargins.

V. Kargins ir pārliecināts, ka politika kā biznesa laiks ir pagājis. “Interesanti, ka pēdējos desmit gados vadošo uzņēmēju sejas par divām trešdaļām mainījušās, bet politikā gan ir daudz nemainīgu seju. Es nekādi nevaru saprast, kā var izveidot jaunu partiju vienīgi no veciem politiķiem?” izbrīnīts ir V.Kargins.

Mani «vienkārši absolūti kaitina» runas par lata devalvāciju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijušais ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis minēja vairākus argumentus pret lata iespējamo devalvāciju.

«Es nerunāšu par to, par ko visi ir runājuši, ka lata devalvācija sadārdzinās energoresursus, visas izejvielas, ka lata devalvācija katastrofālā stāvoklī noliks tos, kas ir ņēmuši eiro kredītus. Tas viss jau ir runāts, bet ir vēl argumenti. Viens no argumentiem ir tas, ka mēs - trīs Baltijas valstis - turam kursu, mēs visas gribam ieiet eiro. Un, ieejot eiro, mēs būsim mierā. Tie investori, kas liks naudu, nomierināsies, nebūs lata likmei atšķirības divas reizes kā tagad ir ar eiro,» stāstīja bijušais premjers.Godmanis nosauc argumentus pret lata devalvāciju