Racionāli lietojot bankas kapitālu un kredītu portfeli, pašreizējos apstākļos Parex banka var arī pelnīt. Tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda viens no bankas bijušajiem īpašniekiem Valērijs Kargins.

Otrs lielākais bankas bijušais īpašnieks Viktors Krasovickis intervijā arī atzina, ka ir bijuši „neveikli izteikumi”, kad arī no valdības puses runāja par iespējamo Parex bankrotu. Viņš gan atzina, ka jutis valdības vēlmi palīdzēt.

“Redziet, mūsu lūgums valdībai bija palīdzības lūgums. Mēs nebijām domājuši nedz par akciju atdošanu, nedz nacionalizāciju. Spriedām, ka mums izpalīdzēs, un pēc tam aizņēmumu, uz kājām atkal nostājušies, valstij atdosim. Tā nauda, ko mums piedāvāja, bija kredīts ar gandrīz 25 procentiem gadā,” intervijā avīzei stāstīja V. Kargins.

"Tagad manai meitiņai ir divreiz vairāk tēta, bet trīsreiz mazāk naudas," komentējot pēdējo mēnešu notikumu ietekmi uz privāto dzīvi, sacīja V. Kargins.

Latvijas valdībai atsakoties pārņemt 51?% Parex bankas akciju, tiktu atrasts cits veids, kā atrisināt šīs kompānijas finansiālās problēmas.

Tā intervijā Db apgalvo Parex bankas dibinātājs un ilggadējais valdes priekšsēdētājs Valērijs Kargins. Viņš arī uzsver, ka viņam un Viktoram Krasovickim attiecībā uz 51% akciju ir pirmpirkuma tiesības.

Kāds jūsu skatījumā ir iemesls tam, kāpēc bija nepieciešams valdības lēmums par 51% Parex bankas akciju nodošanu Latvijas Hipotēku un zemes bankas rīcībā?

Es esmu Parex vadītājs kopš 1987. gada, tātad - vairāk par 20 gadiem. Kad es gāju prom no komjaunatnes, lai kļūtu par Parex prezidentu, mani kritizēja un teica, ka nedrīkst nodarboties ar biznesu, ka tas viss būšot ļoti slikti. Kad veidoju valūtas maiņas punktus, man teica, ka tas esot briesmīgs solis, kas novedīšot pie neprognozējamiem rezultātiem. To pašu apgalvoja, kad Parex pārveidojām par banku, kad nopirkām Promstrojbank utt. Man visu dzīvi ir teikuši, ka es kaut ko daru nepareizi. Laika gaitā cilvēki tomēr pierāda savu lēmumu pareizību ar saviem darbiem. Bankas akcionāri līdz šim nav kļūdījušies būtisku lēmumu pieņemšanā. Uzskatu, ka lēmums par sadarbību ar valsti ir pareizs. Mēs dzīvojam ļoti mazā valstī, sestdien premjers Ivars Godmanis paziņoja, ka Parex veido būtisku daļu no valsts IKP, kas ir nozīmīgi.

Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

Pēdējo divu gadu laikā pirms Parex nonākšanas valsts īpašumā bankas nu jau bijušie saimnieki - Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis - procentos par saviem depozītnoguldījumiem Parex bankā saņēmuši teju astoņus miljonus latu, vēsta Apollo.lv.

Valsts kontroles aprēķini liecina, ka bankas bijušie akcionāri pēc kredītiestādes pāriešanas valsts īpašumā procentu maksājumos saņem vidēji 380 tūkst. latu mēnesī. Tas liecina, ka vismaz ikmēneša ieņēmumu ziņā viņi pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā neko nav zaudējuši, varbūt pat ieguvuši.

Visiem trim noguldītājiem arī bijušas tiesības depozīta summu palielināt un samazināt, kā arī visu summu vai tās daļu konvertēt jebkurā brīvi konvertējamā valūtā. Procenti par depozītu ik mēnesi ieskaitīti trijotnes kontos.

Tā kā V. Kargins un V. Krasovickis nav slēguši nekādus darba līgumus ar pašu īpašumā esošo kredītiestādi, VID nav bijis nekāda pamata uzskatīt viņus par bankas darbiniekiem un iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli par viņu saņemtajiem depozītu procentiem. Pretējā gadījumā valsts par šīm baņķieru saņemtajām summām iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtu ieguvusi gandrīz trīs miljonus latu.

Pēdējā nedēļā uzvirmojušās baumas par it kā Swedbank finanšu problēmām ir pilnīgi nepamatotas, par ko liecina arī visi svarīgākie bankas rādītāji.

Uzvirmojušās baumas par Swedbank it kā finanšu problēmām Swedbank vadītājs Māris Avotiņš pilnībā noliedza, to intervijā Db pamatojot ar plašāku iekšējo informāciju, kādu līdz šim banka nestāstīja, tostarp rādītājiem, kas apliecina bankas stabilitāti. Swedbank Latvijā ir lielākā banka, kurai kopumā ir virs 900 tūkstošiem klientu, tai ir arī lielākais hipotekāro kredītu portfelis, veidojot 28 % tirgus daļu.

Db pagājušajā nedēļā vai katru dienu saņēma ziņas par tirgū cirkulējošām baumām, ka Swedbank ir finansiālas problēmas, un pat ziņas par dienu, kad Swedbank bankrotēs. Vai šīs baumas ir pamatotas un ja ne, vai varētu to pamatot ar skaitļiem. Tātad, vai cilvēki var būt pilnīgi droši par savu naudu un Swedbank kā stabilu un drošu sadarbības partneri?

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

«Punkts, ar ko Parex atšķiras no pārējām lielajām bankām Latvijā – Parex akcionāriem nebija tā saucamās dziļās kabatas,» iemeslu, kāpēc situācija nonāca līdz bankas glābšanai, skaidro FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis.

Eksperts LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis, ka bankas īpašnieki netika ņēmuši vērā, ka gadījumā, ja būs slikti, viņiem nebūs no kurienes gaidīt glābiņu, savukārt ārvalstu banku «meitas» Latvijā jutās droši, jo tās ar dziļajām kabatām, biezajiem makiem balstīja «mātes» bankas.

Kā subjektīvo faktoru J. Placis min noguldītāju paniku, sākot raut ārā naudu no bankas. «Ja mēs atceramies to laiku – oktobri, novembri, ļoti nervozi noguldītāji bija daudzās bankās. Statistika rāda, ka no daudzām bankām nauda toreiz plūda ārā,» atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors.

Bijušais Parex bankas līdzīpašnieks un prezidents Valērijs Kargins, iespējams, gatavojas sūdzēt tiesā Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), tā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Raidījums Panorāma, atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, ziņo, ka V. Karginam ar FKTK esot privāta rakstura domstarpības, kas saistītas ar viņa dēla Rema Kargina depozītnoguldījumu Parex bankā. Kad valsts pārņēma banku, tās bijušo īpašnieku ģimenes locekļu noguldījumi tika paturēti kā ķīla un noguldījumu īpašnieki saņēma tikai procentus. FKTK atzīst, ka pretenziju vēstule esot saņemta.

Karginu ģimenei kopumā bankā glabājas 63 miljoni latu.

Db.lv jau ziņoja, ka pērn Parex banka nonāca nopietnās finanšu grūtībās, kā rezultātā banku pārņēma valsts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas mainīt procentu likmju izmaksu gan Valērija Kargina, gan Viktora Krasovicka noguldījumiem valstij piederošajā Parex bankā, kas esot dažāda veida, liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Pašlaik likmju izmaksas abiem bijušajiem Parex bankas lielākajiem akcionāriem uz īsu brīdi esot apturēta un FKTK jālemj par to, vai atstāt spēkā vai mainīt iepriekš pieņemto lēmumu attiecībā uz likmēm – par likmju samazinājumu vai neizmaksāšanu vispār.

Ja FKTK atstās lēmumu nemainītu, kad V. Kargins, visticamāk tiesāsies. Tas tāpēc, ka V. Kargins un V. Krasovickis šobrīd ir uzskatāmi par parastiem noguldītājiem, kuru intereses tiek aizskartas no FKTK vienpusējā kārtā.

Db.lv jau ziņoja, ka pērn Parex banka nonāca nopietnās finanšu grūtībās, kā rezultātā banku pārņēma valsts.

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

AS Parex banka īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis pēc viņu īpašumā esošo bankas akciju nonākšanas valsts īpašumā vairs tās nevarēs atpirkt, apstiprināja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Diāna Bērziņa. Viņa skaidroja, ka bankas akciju pārņemšanas līguma grozījumos abiem akcionāriem šādas tiesības nav vairs paredzētas.

Kā ziņots, Finansu un kapitāla tirgus komisija noteikusi Parex bankai darbības ierobežojumus.

Turpmāk bankai ir atļauts veikt debeta operācijas (tajā skaitā, ar internetbanku, bankas automātiem un skaidrā naudā) bankas klientiem fiziskām personām ne vairāk kā 35 000 latu apjomā kalendārajā mēnesī. Bankai ir noteikts aizliegums veikt debeta operācijas (tajā skaitā, ar internetbanku, bankas automātiem un skaidrā naudā) klientiem juridiskām personām, ja šīs operācijas nav paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai. Savukārt minētajām operācijām saimnieciskās darbības veikšanai juridiskām personām ir noteikti šādi ierobežojumi – 35 000 latu (ar darbinieku skaitu līdz 10) un 350 000 latu (ar darbinieku skaitu no 11 – 250) kalendārajā mēnesī, Db.lv informēja Parex banka Korporatīvo komunikāciju speciālists Viktors Zaķis.

Pērn gada nogalē vēl pirms Parex bankas pārņemšanas pie tolaik vēl premjera Ivara Godmaņa vērsies Valērijs Kargins, kā nosacījumu bankas pārņemšanai izvirzot procentu likmju paaugstināšanu par Karginu un Krasovicku ģimeņu noguldītajiem aptuveni 36 miljoniem latu, raksta Neatkarīgā.

Šādu informāciju atklājis pats I. Godmanis, kurš toreizējo V. Kargina prasību esot noraidījis.

Atbildot uz jautājumiem, kāpēc, būdams valdības vadītājs, viņš pieļāvis situāciju, ka valsts, aizņemoties, lai glābtu Parex banku, vienlaikus saglabāja tās bijušajiem īpašniekiem iespēju ik mēnesi procentu maksājumos pelnīt aptuveni 200 000 latu, ekspremjers aizbildinājās ar juridiskiem šķēršļiem.

Likuma priekšā V. Kargins un V. Krasovickis esot tādi paši noguldītāji kā citi, kuriem pienākas procentu maksājumi, kas turklāt nepārsniedzot tirgū esošās likmes.

Īsi pirms valsts īpašumā tika pārņemta a/s Parex Banka, tās lielākie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis no depozītiem Parex Bankā izņēmuši daļu sev piederošās naudas.

To šodien preses brīfingā paziņoja bijušais premjers Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš), piebilstot, ka šis fakts viņam kļuvis zināms no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegtiem dokumentiem, kuri gan vēl ir konfidenciāli.

Šī informācija toreizējam valdības vadītājam kļuvusi zināma tikai pēc a/s Parex Banka pārņemšanas.

Viņš tomēr apšauba, vai par šo faktu V. Karginu un V. Krasovicki varēs saukt pie kriminālatbildības – a/s Parex Banka pārņemšanas līgums gan paredzot, ka par informācijas slēpšanu abiem kādreizējiem bankas vadītājiem var draudēt kriminālatbildība, taču būtībā viņus pie atbildības varot saukt tikai par nepatiesas informācijas atspoguļošanu bankas bilancē, nevis par depozītu izņemšanu.

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

Parex bankas prezidenta padomnieka amatā, iespējams, varētu atgriezties bijušais bankas īpašnieks un prezidents Valērijs Kargins, jo bankai jārisina jautājums par nerezidentu naudas aizplūšanu no nacionalizētās bankas.

Par to šodien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēsta laikraksts Telegraf. Bankas pārstāvji gan izskanējušo informāciju nosauc par nepatiesu.

Kā ziņo Telegraf, iespējams, ka Kargins tiks iesaistīts bankas vadībā un ieņems bankas prezidenta īpašo uzdevumu padomnieka amatu. Viņa īpašais uzdevums būtu mēģināt apturēt bijušo PSRS valstu iedzīvotāju bankā izvietoto depozītu aizplūšanu.

Nav noslēpums, ka banka strādājusi ar lielu nerezidentu skaitu. Saskaņā ar auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers datiem 2007.gada beigās no Eiropas Savienības piesaistīto depozītu apmērs bankā bija 25%, taču 16% izsniegto bankas kredītu bija izsniegti klientiem no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā. Absolūtos skaitļos tas ir 650 miljoni eiro(ieguldījumi) un 400 miljoni eiro (kredīti).

Pirmdien, 10.novembrī, finanšu ministrs Atis Slakteris, valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka prezidents Inesis Feiferis un a/s Parex banka līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis parakstīja līgumu par Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu, ar kuru 51% bankas akciju par 2 latiem pāries Hipotēku bankas īpašumā.

Parakstītā līguma rezultātā Parex banka kļūs par Hipotēku bankas meitas sabiedrību. Atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem ar balsstiesībām, jeb 33.83% no bankas kapitāla tiks ieķīlātas par labu Hipotēku bankai, līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota Hipotēku bankai. 15% akciju no Parex bankas kapitāla paliek mazākuma akcionāru īpašumā. Darījums paredz Parex bankas akcionāru akciju pirkumu ar atpakaļ pirkuma iespēju ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc darījuma noslēgšanas.

Lai nodrošinātu savu saistību izpildi, akcionāri ir apņēmušies ieķīlāt atlikušās viņiem piederošās Parex bankas akcijas un savus privātīpašumus, kā arī kā finanšu nodrošinājumu katrs saglabāt savus noguldījumus bankā vismaz 14 miljonu latu apmērā. Saskaņā ar līguma noteikumiem akcionāriem būs pienākums kompensēt valstij visus bankas zaudējumus, kuri nav pienācīgā kārtā atspoguļoti bankas pārskatos, ja tādi tiek konstatēti uz darījuma pabeigšanas dienu.

«Esmu aktīvs cilvēks, dzīvē esmu izdarījis ļoti daudz. Rēķinos ar to, ka varēšu radīt darba vietas un virzīties uz priekšu,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena stāstījis bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins.Uz jautājumiem: «Uz ielas cilvēki jums kaut ko saka? Lamā? Atbalsta?» V. Kargins atbildējis: «Saka. Brīdī, kad aizgāju, bankai bija 564 000 klientu. Pamatā cilvēki mani atbalsta. Ar sapratni izturas pret to, kas ar mani notika.»Runājot par Latvijas nākotni, viņš stāstījis: «Viss būs atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kurš būs pie varas. Ir tāds jēdziens: tautasdziesma. Lai gan tauta dziesmu sacerēt nevar, to var kāds konkrēts cilvēks. Tāpat ir biznesā - tauta neizdomās kādu biznesa ideju, vienmēr būs viens, divi maksimums, trīs cilvēki, kuriem tā ideja būs. Mums jāizvēlas, kuriem cilvēkiem Latvijā noticēt. Un pozitīvu attīstību nesaistu ar tiem, kuri piedalījušies ārdošos procesos.Latvijas galvenā problēma ir tā, ka nav naudas, cilvēkiem nav, kur ņemt naudu. Bet ASV naudu «met no helikopteriem», nauda pa pasauli pārvietojas pēc savienoto trauku principa, un kādreiz tā atnāks arī līdz Latvijai. Vispirms piepildīsies citi tirgi, tagad nauda jau aizgājusi līdz Zviedrijai, Vācijai, ar naudu piepildīsies šie tirgi, un tikai tad arī mums parādīsies benzīns, kurš kustinās ekonomiku.»

«Esmu aktīvs cilvēks, dzīvē esmu izdarījis ļoti daudz. Rēķinos ar to, ka varēšu radīt darba vietas un virzīties uz priekšu,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena stāstījis bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins.

Uz jautājumiem: «Uz ielas cilvēki jums kaut ko saka? Lamā? Atbalsta?» V. Kargins atbildējis: «Saka. Brīdī, kad aizgāju, bankai bija 564 000 klientu. Pamatā cilvēki mani atbalsta. Ar sapratni izturas pret to, kas ar mani notika.»

Runājot par Latvijas nākotni, viņš stāstījis: «Viss būs atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kurš būs pie varas. Ir tāds jēdziens: tautasdziesma. Lai gan tauta dziesmu sacerēt nevar, to var kāds konkrēts cilvēks. Tāpat ir biznesā - tauta neizdomās kādu biznesa ideju, vienmēr būs viens, divi, maksimums, trīs cilvēki, kuriem tā ideja būs. Mums jāizvēlas, kuriem cilvēkiem Latvijā noticēt. Un pozitīvu attīstību nesaistu ar tiem, kuri piedalījušies ārdošos procesos.

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

Saskaņā ar noslēgto Parex bankas pārņemšanas līgumu, valsts pret bankas akcionāriem var vērsties tikai trīs gadu garumā, lai gan civillikums šādos gadījumos paredz 10 gadu termiņu. Tas izriet no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Saskaņā ar portāla nra.lv publicēto Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, parakstītais līgums nosaka, ka «akcionāri ir solidāri atbildīgi un viņiem ir pienākums atlīdzināt Pircējam (valstij) un Parex bankai jebkurus, tai skaitā, visus tiešos un netiešos zaudējumus, kas tiem radušies, ja akcionāri (Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis – aut.) neizpilda vai nepienācīgi pilda jebkurus viņiem Ieguldījumu līgumā noteiktos pienākumus, vai nav patiesi vai precīzi jebkuri no Ieguldījumu līgumā noteiktajiem apliecinājumiem vai garantijām. [...] Termiņš jebkuru zaudējumu atlīdzības prasības celšanai ir trīs kalendārie gadi.»

Parex bankas pēkšņo vēršanos tiesā tieši pašlaik varam izskaidrot tikai un vienīgi ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu, biznesa portālam Nozare.lv norādīja bankas bijušie vairākuma akcionāri un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Parex bankas, viņuprāt, nepamatotās prasības sagatavošanai, visticamāk, esot iztērēts apmēram pusmiljons latu. «Tā ir nauda, kas ir ieguldīta tukšā konfrontācijā, nevis ienākumu veicināšanā. Ja paskaitītu tos finanšu resursus, kas tiek izsaimniekoti dažādiem konsultantiem, pētījumiem, advokātiem, auditiem u.c., kam nav nekādas saistības ar biznesu, uzreiz varētu secināt, ka šādi saimniekot var tikai valsts uzņēmums, nevis privāts investors, kuram ir biznesa mērķi,» ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību savu vērtējumu sniedza Kargins un Krasovickis.

Bijušā AS Parex banka līdzīpašnieka, baņķiera Valērija Kargina dēls Rems Kargins un vēl viens bijušais Parex bankas vadošs darbinieks aprīlī ziedojuši kopumā 19 000 latu Sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa, kurā apvienojušās vairākas apvienību Saskaņas centrs veidojošās partijas.

Tieši Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija aprīlī parlamentā virzīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuri, ekspertu vērtējumā bija izdevīgi Parex bankas bijušajiem īpašniekiem. Pirms nedēļas SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs nenoliedza, ka bijušie akcionāri būtu pauduši savas idejas apvienības deputātiem, bet grozījumi izstrādāti un to autors ir frakcija, nevis kāds ārpus parlamenta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze liecina, ka R. Kargins Saskaņai ziedojis 9000 latu 27. aprīlī. Vēl 10 000 latu Saskaņai 26. aprīlī ziedojis Andris Riekstiņš, kurš iepriekš bija Parex bankas Maksājumu karšu daļas vadītājs, bet kopš februāra iecelts par ātro kredītu izsniegšanas firmas AS MiniCredit padomes locekli. MiniCredit valdē darbojas otrs V. Kargina dēls – Maksims Kargins.

"Valsts no savas puses izpildījusi visus līgumā noteiktos uzdevumus, savukārt bankas īpašnieki gan nē," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, uzsvēra ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis norādīja, ka viņš neredz loģiku, kāpēc sindicēto kredītu devēji varētu nepiekrist valdības priekšlikumam pilnībā pārņemt banku, tomēr, ja tā notiks, tad piepildītos negatīvākais scenārijs - bankas slēgšana. Tas nozīmētu, ka stāsies spēkā valdības sniegtās garantijas par līdz 50 000 eiro noguldījumu atgriešanu katram noguldītājam.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norādīja: "Pēc tam, kad valdība apņēmās pārņemt 51% no Parex bankas akcijām, līdzšinējie bankas akcionāri neizdarīja visu iespējamo, lai novērstu finanšu resursu aizplūšanu gan no rezidentu, gan nerezidentu kontiem. Rezultātā bankas likviditātes līmenis turpināja samazināties, apdraudot klientu un noguldītāju uzticību, tādēļ šajā situācijā bija nepieciešama strauja un kardināla rīcība."

Ja valsts nebūtu pārņēmusi Parex banku, pēc dažiem mēnešiem tā būtu bijusi pagalam, uzskata žurnālists Lato Lapsa.

Bankas īpašnieki vai viņiem pietuvinātas personas 2008.gada beigās no tās esot izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu. Žurnālists secinājis, ka bankas bijušie līdzīpašnieki VLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsalērijs Kargins un Viktors Krasovickis izglābušies nevis korupcijas Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsvai zemisku motīvu, bet gan amatpersonu stulbuma dēļ, raksta Diena.Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbums

Līdzšinējais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Valērijs Kargins tiks aizstāts ar valsts izvirzītu personu.

Db.lv jau ziņoja, ka sestdien, (8. novembrī), valdība ārkārtas Ministru kabineta sēdē lēma pārņemt kontroli pār a/s Parex banka ar a/s Hipotēku un zemes banka starpniecību.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: „Pieņemot šādu lēmumu, valdība ir rīkojusies nodokļu maksātāju un komercbanku klientu interesēs – gan noguldītāju, gan kredītņēmēju. Šis atbildīgais solis ir signāls, kas norāda uz valdības rīcībspēju un izlēmību. Banku sektors valstij ir īpaši svarīgs, jo tas veido valsts ekonomikas asinsriti.”

Saeimas budžeta komisija noraidīja Jaunā laika deputāta Ainara Latkovska priekšlikumu par to, ka normas, kas aizliedz maksāt procentus par pakārtotām saistībām stājas spēkā ar atpakaļejošu spēku un attiecas uz Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, bet galīgais lēmums jāpieņem ceturtdien Saeimas plenārsēdē.

Jau ziņots, ka patlaban vienīgā banka, kas kopš pagājušā gada nogales saņem apjomīgu atbalstu, ir valsts rokās nonākusī Parex banka.

Kā iepriekš brīdināja bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, pieņemot Kredītiestāžu likuma un pārejas noteikumu grozījumus, kā arī tos attiecinot uz AS Parex banka, Latvijas valsts būtu vienpusēji atkāpusies no pērn 10.novembrī parakstītā bankas pārņemšanas līguma. Tas ļautu Karginam un Krasovickim atgūt pirms gada valstij pārdotās akcijas.

Ja arī Saeimas vairākums neatbalstīs A. Latkovska priekšlikumu, kas dotu iespēju Parex Bankai pārtraukt procentu izmaksu V. Karginam un V. Krasovickim, jaunās Kredītiestāžu normas, kas aizliedz valsts atbalstu saņēmušām bankām pildīt pakārtotās saistības, varēs attiecināt tikai uz tādām bankām, kas valsts atbalstu saņems pēc attiecīgo normu spēkā stāšanās.