Pēdējā nedēļā uzvirmojušās baumas par it kā Swedbank finanšu problēmām ir pilnīgi nepamatotas, par ko liecina arī visi svarīgākie bankas rādītāji.
Uzvirmojušās baumas par Swedbank it kā finanšu problēmām Swedbank vadītājs Māris Avotiņš pilnībā noliedza, to intervijā Db pamatojot ar plašāku iekšējo informāciju, kādu līdz šim banka nestāstīja, tostarp rādītājiem, kas apliecina bankas stabilitāti. Swedbank Latvijā ir lielākā banka, kurai kopumā ir virs 900 tūkstošiem klientu, tai ir arī lielākais hipotekāro kredītu portfelis, veidojot 28 % tirgus daļu.
Db pagājušajā nedēļā vai katru dienu saņēma ziņas par tirgū cirkulējošām baumām, ka Swedbank ir finansiālas problēmas, un pat ziņas par dienu, kad Swedbank bankrotēs. Vai šīs baumas ir pamatotas un ja ne, vai varētu to pamatot ar skaitļiem. Tātad, vai cilvēki var būt pilnīgi droši par savu naudu un Swedbank kā stabilu un drošu sadarbības partneri?
Es izstāstīšu to, ko mēs pēdējās nedēļas laikā stāstām saviem lielajiem klientiem, ja viņi tādas baumas dzirdējuši.
Tātad lielie klienti tādas baumas ir dzirdējuši?
Jā, ir vairāki, kas nākuši. Tomēr vienlaikus mēs pašreiz arī paši pie viņiem ejam un izstāstām, kāda ir situācija. Pirmais, ar ko sākt, ir tas, kas tad ir bankas stabilitātes svarīgākās lietas. Viens ir pašu kapitāls - cik īpašnieki iemaksājuši un cik banka pati nopelnījusi. Ja ir pietiekams pašu kapitāls, tad jebkādos turbulentos ūdeņos var izstūrēt cauri. Swedbank gadījumā pašu kapitāls ir gandrīz 600 milj. Ls - tas ir tikpat daudz, cik nākamiem diviem konkurentiem kopā. Proti, tie ir 12.66 % (kapitāla pietiekamības rādītājs, ko rēķina pret riska svērtajiem aktīviem), bet pēc starptautiskiem kritērijiem jābūt vismaz 8 %. Tātad mums ir ļoti liela rezerve. Šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2006. g., kad bija 9-10 %. Otrs svarīgs kritērijs bankas darbībai ir bankas likviditāte, vai banka spēj segt klientu īstermiņa prasības. Šis normatīvs banku biznesā ir ne mazāk kā 30 %, bet mums tie ir virs 40 %. Visbūtiskākais ir tas, ka mums likvīdo aktīvu apjoms ir gandrīz tikpat liels, cik ir pieprasījuma depozīti. No šāda viedokļa bankas likviditātes pozīcija ir viena no stiprākajām, kāda jebkad bankai bijusi. Svarīgi ir arī tas, kā Latvijas Swedbank būvē kredītportefli, kas ir pietiekami liels. Proti, lielu daļu no tā esam finansējuši ar aizņēmumiem no mātes bankas, kura tālāk finansējas finanšu tirgos. Mēs vienmēr esam pieturējušies pie principa, ka, ja izsniedzam kredītu uz ilgu termiņu, arī piesaistām finansējumu uz ilgu termiņu. Situācija ir tāda, ka pirmās lielās summas par sindicētiem kredītiem mums jāsāk atmaksāt pēc diviem gadiem. Tas ir arī mirklis, kad liela daļa no mūsu izsniegto kredītu pamatsummām tiek dzēstas. Faktiski 2010. g. septembrī mums jāatmaksā virs 300 milj.Ls, bet līdz tam divu gadu laikā ir nelielas atmaksas. Trešā lieta, kas jebkurai bankai ilgtermiņā ir svarīgi, lai bizness ir pelnošs. Kā mēs to darām - mums ir viens no labākajiem ienākumu rādītājs pret izdevumiem. Mēs maksimāli efektīvi cenšamies uzbūvēt sistēmas, iekšējos procesus, lai izmaksas, kas nepieciešamas viena klienta apkalpošanai, būtu maksimāli mazas.
Šie rādītāji ir šobrīd?
Šie rādītāji ir šā gada pirmajā pusgadā. Bet faktiski šis rādītājs būtiski nemainīsies arī nākamgad, jo viens no mūsu pamata mērķiem: ejot cauri ekonomikas sabremzēšanās etapam, gribam būt tikpat efektīvi, kādi bijām trakās izaugsmes gados.
Tas nozīmē, ka bankas ieņēmumi nepieaugs kā iepriekš, tāpēc jādomā par izmaksām?
Jā, un tas ir jebkuru uzņēmumu pamatu pamats, ka jāmēģina efektivizēt izmaksas.
Swedbank izsniegto kredītu apjoms ir būtiski lielāks nekā noguldījumu apjoms. Kā zināms, arī ASV kredīti bija tie, kā dēļ izraisījās krīze?
Viens no šā brīža stabilitātes iemesliem ir tas, ka mūsu kredīti ir finansēti ar ārējo finansējumu, kas ir ilgtermiņa. Mēs droši jūtamies tādēļ, ka ārējais finansējums jāatmaksā pēc 2 gadiem, to atmaksu ātrāk mums nevar pieprasīt. Ja finansējums būtu īstermiņa, tad likvīdos aktīvus jātur vēl vairāk. Tātad svarīgākais ir skatīties, cik liels ir kapitāls, kas ir kā buferis, kas absorbē neparedzētas lietas, kāda ir peļņa, kas rada drošību ilgtermiņā, un kāda ir likviditāte. Tie ir strīs stūrakmeņi banku biznesā.
Kā jums liekas, kāpēc sākās tādas baumas, vai tas kādam ir izdevīgi?
Baumām viennozīmīgi pamata nav, izejot no tā, ko izstāstīju. Ja paskatāmies globālās turbulences, tad šobrīd par jebko var baumot, piem., vai saule rīt uzlēks vai ne. Svarīgi ir, ka rādām faktus un šodien varbūt izstāstām daudz vairāk par biznesa iekšieni, nekā stāstījām pirms sešiem mēnešiem - bet tas tāpēc, ka jūtamies pārliecināti par savu biznesu. Turklāt ir viegli šaubīties, ja neko nesaprot. Šobrīd arvien vairāk klienti un arī pašas bankas sāk saprast, ka šis ir mirklis, kad veidojas ilgtermiņa attiecības, kad klienti notic bankai, banka notic klientam, un tas saistīts ar kredītu izsniegšanu, ieguldījumiem.
Iepriekš prognozējāt, ka bankā pieaugs slikto kredītu īpatsvars. Vai tas kaut kādā veidā varētu ietekmēt naudas atdošanu mātei nākotnē?
Sliktie kredīti ir daži procenti - pēdējie dati liecina, ka mums ir 0.91 % kavētāju virs 90 dienām, bet vidēji tirgū tie ir 2.6 %. Tātad mums ir gandrīz 2 - 3 reizes zemāks rādītājs. Tātad mūsu klienti maksā daudz labāk nekā vidēji tirgū. Ja šis cipars pieaugs, tad pašos kritiskākajos scenārijos būs 3-4 % un ne vairāk. Tas ir svarīgākais, ja runā par klientiem, kuru bizness iepriekš rēķināts tā, bet tagad sanācis savādāk. Viņi nāk uz banku, jo tāpat ir mūsu labie klienti, kuriem vajag atrast risinājumu, lai izietu no situācijas. Kredītportfeļa kvalitāte ir ļoti svarīga, un mēs pie tā daudz strādājam.
Rēķināties ar 3—4 %?
Noteikti nē. Tas, ko es saku, pat ja slikto kredītu īpatsvars pieaugtu, tas neradītu draudus. Šobrīd cilvēki iedomājušies kaut kādu mistisku scenāriju, ka visi nemaksās, kas ir pilnīgi nepareizi. Mēs šobrīd domājam, kāds varētu būt visviskritiskākais scenārijs, bet tas bankas stabilitāti nemaz neietekmē.
Zviedrijas Swedbank ir problēmas, par ko arī baumo?
Ja paskatāmies pasaulē, kuras ir stabilās, drošās bankas, tad tās ir universālās bankas, kurām ir daudz mazu klientu ar saviem depozītiem, algu kontiem, kartēm. Šīs ir bankas, kuras lielu daļu no depozīta finansējuma piesaista no privātpersonām, maziem uzņēmumiem - tā ir visstabilākā finansējuma bāze. Nākamie, kas ir daudz kustīgāki, ir lielie uzņēmumi, finanšu institūcijas, starptautiskie klienti. Zviedrijas Swedbank biznesa modelī pamatu pamats ir mazi uzņēmumi pa visu Zviedriju, miljoniem privātpersonu - tas faktiski ir stabilitātes pamats. Swedbank liela daļa ir hipotekāro kredītu portfelis. Zviedrija kā atsevišķa valsts ir viena no valstīm, kas daudz vairāk eksportē nekā importē, ienāk ļoti daudz naudas. Šie hipotekārie kredīti Zviedrijā tiek finansēti ar obligāciju aizņēmumiem vietējā tirgū - hipotekāro kredītu portfelis ir 100 % apmērā finansēts ar obligācijām vietējā tirgū, kas līdz šim ir viens no retiem segmentiem pasaulē, kas turpina funkcionēt. Protams, ir pieaugušas cenas, bet nav tādas problēmas kā šobrīd ASV. Otrs, cik jāaizņemas ārējā tirgū, jo caur to tiek finansētas starptautiskās operācijas, t.sk. Baltijā, Ukrainā, Krievijā. Uz kopējā fona tā nav liela nauda, pieņemot, ka Swedbank aktīvi ir 23 reizes lielāki nekā Latvijas IKP. Tad parēķinām, cik procentuāli vajadzīga nauda, lai finansētu. Tā ir salīdzinoši maza daļa kopējā Swedbank biznesā. Ja visu saliek kopā un skatās racionāli, tad šobrīd nav otras vēl drošākas bankas. Vienlaikus tas ir pamats, kāpēc cilvēki vai kāds grib sašūpot situāciju kopumā.
Sašūpot varētu, ja visi ņemtu ārā naudu?
Jā, bet tas nenotiek. Tas arī nevar notikt, jo visi depozīti Zviedrijā privātpersonām līdz noteiktai summai ir valsts garantēti. Cilvēki palasa, interesanti uzzināt, bet tad sparot, ka nav pat par ko runāt. Mūsu zviedru kolēģi saka, ka, neskatoties uz baumām, jaunatvērto kontu skaits pēdējos mēnešos ir pat lielāks, nekā bijis pērn. Tas liecina, ka kopumā cilvēki spēj saprast, tic tam, ko mēs stāstām.
Swedbank ziņoja par zināmiem darījumiem ar bankrotējušo ASV gigantu Lehman Brothers. Ja arī Swedbank pazaudētu visus ieguldījumus tajā, tad Swedbank ..?
...Swedbank stabilitātei tas neko nemainītu. Kopumā izskatās, ka zaudējumus necietīsim, bet, ja būs sliktākais scenārijs, tad tas stabilitāti neietekmēs. Ja skatās uz ekspozīciju, tad tā ir tikai nedaudz lielāka nekā Swedbank pirmā pusgada peļņa. Tātad, pat ja visu zaudē, Swedbank kopumā vienalga šogad strādā ar peļņu.
ASV bankrotēja arī it kā iepriekš pelnošas bankas..
Būtiski, ka līdz šim nav aizvērusies neviena banka, kas ir universāla banka ar daudziem privātpersonu norēķinu kontiem, kaut gan hipotekārā krīze ASV ir 10 reizes smagāka, nekā Eiropā jebkad būs.
Kādas varētu būt galvenās sekas Latvijas banku tirgū gan Latvijas iekšējo ekonomisko procesu, gan krīzes dēļ ASV?
Prognozējam, ka nākamgad kreditēšanas pieaugums būs lēnāks nekā šogad.
Tātad pieaugums būs?
Tas atkarīgs no daudziem faktoriem, bet ja būs, tad viencipara skaitlis procentu izteiksmē.
Tas ir labi?
Te ir svarīgi, kur nauda aizies. Ja aiziet uzņēmumu, jaunu ražotņu efektivizācijai, tad viennozīmīgi ? jā. Ja vienkārši zemes finansēšanā, tad nē. Svarīgākais, ka nauda tiek izmantota, ja pēc tam dod atdevi. ?Lai saglabātu efektivitāti, spēju pelnīt grūtos laikos, mēs, visticamāk, pārskatīsim to, cik darbinieku nepieciešams, lai to veiktu. Izskatās, ka šā gada, nākamā gada sākumā samazināsim darbinieku skaitu par 10 % Latvijā, kas ir nedaudz virs 200 cilvēkiem. Iemesls ļoti vienkāršs ? mēs gribam būt labākais darba devējs tirgus situācijā, kas nav pieaugoša. Servisa kvalitāti nodrošināsim ar mazākiem resuriem, lai darbiniekiem var palielināt algas, motivācijas kompleksu, kas mums ir ļoti labs. Ja mēs paskatāmies uz šo tādā veidā ? tad mēs labāk samazinām darbinieku kapacitāti skaita ziņā, bet palielinām kvalitāti, investējot labākajos darbiniekos. Tas nav populārs lēmums, bet, no otras puses, ir arī ļoti vajadzīgs visām kompānijām, kas darbojas pašreizējos apstākļos. Tas ir vienīgais veids, kā uzlabot efektivitāti, kā atbrīvot resursus tirgū, atgūt uzrāvienu ekonomikas izaugsmē kopumā. Ja tirgū parādīsies vairāk brīvo darba roku, tas tikai atkal stimulēs uzņēmējus domāt par jauniem projektiem. Pērn pat gribot nevarēja atrast kvalificētus, labus darbiniekus. Tie uzņēmumi, kas spēs saprast, ka spēles noteikumi mainās, spēs mērķtiecīgi realizēt projektus, tā būs uzvaras recepte nākamajos gados. ?
