Lai gan jaunizsniegtie kredīti pieaugušo likmju dēļ kļuvuši dārgāki, tomēr cenu krituma dēļ nekustamā īpašuma tirgū tagad var iegādāties labāku mājokli, raksta laikraksts Dienas bizness.
Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem mēnešiem, kad nekustamā īpašuma tirgū bija sasniegts augstākais cenu punkts, patlaban vidēji cenas kritušās pat par vairāk nekā 30 %. Šo cenu krituma dēļ ir iespējams iegādāties labāku, plašāku mājokli, pat neraugoties uz pieaugošām kredītu likmēm, ar tādiem pašiem mēneša maksājumiem kā pirms gada, liecina Swedbank privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Dzintara Kalniņa aprēķini. Tiesa, tie vienlaikus liecina, ka iespējamā kredīta likmju tālāka kāpuma dēļ (sasniedzot līmeni, kad likmes ir par 30 % lielākas nekā pērnā gada sākumā), īpašuma cenu kritumam piebremzējoties, par līdzīgiem mēneša maksājumiem varēs iegādāties nedaudz mazāk dzīvojamās platības nekā, piem., šogad augustā, bet vienalga tas būs vairāk nekā pērn.
Jau iepriekš ziņots, ka darījumi un arī cenas nekustamā īpašuma tirgū pēdējā laikā ir strauji samazinājušies, bet iedzīvotāji ieņēmuši nogaidošu pozīciju, pieļaujot vēl tālāku cenu samazinājumu. Arī nekustamā īpašuma tirgus kompānijām ir dažādas prognozes. Vieni saka, ka cenas turpinās krist, tiesa, ne tik strauji kā līdz šim, bet citi jau sāk runāt par cenu stabilizāciju. M. Avotiņš arī atzina, ka šobrīd ir daudz vairāk cilvēki, kas nolemj remontēt un uzlabot dzīves apstākļus tajā vietā, kur dzīvo. Viņš arī atzina, ka turpinās gan pirkšanas, gan pārdošanas darījumi nekustamā īpašuma tirgū, bet ir mazāk. «Nav tā, ka apstājies,» uzsver M. Avotiņš. Pēc viņa atzītā, tas, ko redz, ka apjomi jau vairākus mēnešus ir stabili, nedaudz svārstoties, bet izskatās, ka darījumu apjomu līmenis saniedzis to punktu, kad vairs neturpinās strauji krist.
Savukārt uzņēmumiem kredītu likmes atkarīgas no projektiem, un jārēķinās, ka riskantiem projektiem būs ievērojami augstākas banku pievienotās likmes, norādīja M. Avotiņš. «Būtībā ir vienkārši - projektam, kas tiek realizēts, jāizvērtē, pie kāda finansējuma atmaksāsies to realizēt. Banka izvērtē projekta risku, piedāvā naudas cenu un uzņēmums izvērtē, vai par tādu cenu grib realizēt, vienlaikus pelnot. Uzņēmums tad izvērtē, tostarp, vai jāliek vairāk pašu kapitāls,» sprieda M. Avotiņš. Pēc viņa rezumētā, kopumā nav tādas absolūtās likmes, jo likme veidojas no tā, kāds ir projekts, cik liels ir pašu ieguldījums, piem., ja projektu realizē ar 50-60 % pašu ieguldījumu, tad likme ir labāka nekā tad, ja pašu finansējums ir mazāks. M. Avotiņš uzsvēra, ka nav tā, ka ir kāda viena pilnīgi riskanta nozare, drīzāk ir runa par riskantiem vai mazāk riskantiem projektiem. «Tomēr mēs redzam arī, kas ir ilgtermiņa jomas, piem., lauksaimniecība, kokapstrāde, mežizstrāde, transports, tranzīts. Šobrīd visgrūtāk prognozējamās nozares ir saistītas ar tirdzniecību, jo tirdzniecības pieaugums vai kritums būtībā atkarīgs no mums. Tā ir joma, kur uzņēmumam jāspēj paredzēt visādu scenārijus. Risinājums vienkāršs: kā to darīt efektīvāk. Ja atrod jaunus veidus, tie būs uzņēmēji, kas, izejot cauri ekonomiskajam ciklam, iznāks ārā spēcīgāki, labāki,» tā M. Avotiņš.
