Citas ziņas

Jūlijā uzņēmumi atbrīvojuši telpas finansiālu vai kādu citu stratēģisku mērķu dēļ

,05.08.2008

Jaunākais izdevums

Jūlija beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 279 EUR/m2 (jūnijā 1 314 EUR/m2). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 2.7 %. Salīdzinot ar šā gada janvāri, kad vidējā cena bija sasniegusi 1 459 EUR/kv.m, cenu kritums mikrorajonos ir 12.3%.

Jūlijā dārgākie dzīvokļi ir Teikā - 1 451 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 339 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 170 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežas no 1 196 – 1 318 EUR/kv.m. Vēl joprojām ir pastiprināta interese pēc 1 un 2 istabu dzīvokļiem. Lielāku uzmanību potenciālais pircējs pievērš dzīvokļu platībai, kvalitātei un vietai. Ja dzīvokļu pircēji Vecrīgā un Rīgas centrā agrāk galvenokārt bija Lielbritānijas, Īrijas vai Skandināvu valstu pilsoņi, tad tagad tie pārsvarā ir no Krievijas, Kazahstānas vai Uzbekistānas. Salīdzinot cenas mēneša beigās un mēneša sākumā, var secināt, ka cenas nav mainījušas, bet tomēr pārdevēji atsevišķos gadījumos ir gatavi uz cenu samazinājumu 5 – 10 %robežās. Salīdzinot ar šā gada janvāri, dzīvokļu cenas attiecīgajā sektorā ir samazinājušās par 7 – 12 %. Salīdzinot ar gada sākumu privātapbūves zemes gabaliem cenas ir samazinājušās no 5 – 20 % robežās.

Vislielākais cenu samazinājums fiksēts mazdārziņu teritorijās – šeit pēdējā pusgada laikā cenas pazeminājušās pat līdz 30 – 40 %. Savukārt tipveida individuālajām dzīvojamām ēkām (150 – 180 kv.m, zeme 1500 kv.m) cenu kritums ir robežās no 10 – 15 %.

Pašlaik biroju telpu tirgus sektorā novērojama tendence, ka nomnieki arvien lielāku vērību pievērš cenas/sniegto pakalpojumu/komforta attiecībai. 2008. gada pirmā pusgada laikā būtiskas nomas maksu svārstības nav vērojamas. Šajā periodā nomas maksas būtiski nav mainījušās arī noliktavā un ražošanas telpām. Nomas cenas ir ievērojami samazinājušās (pat līdz 30%) tirdzniecības platību sektorā Rīgas centrā (Kr. Barona un Tērbatas ielas līdz Stabu ielai), salīdzinot ar šā gada janvāri. Vecrīgā un tirdzniecības centros šāda tendence

nav novērota. Jūlijā neremontētu sērijveida dzīvokļu cenas samazinājās par 2.7% un sasniedza 1 279 EUR/kv.m (jūnijā 1 314 EUR/kv.m). Salīdzinot ar šā gada janvāri, kad vidējā cena bija sasniegusi 1459 EUR/kv.m, cenu kritums mikrorajonos ir 12.3%. Jūlijā sērijveida dzīvokļu tirdzniecībā pastiprināti iezīmējās tendence, ka tirgū vairāk tiek pieprasīti 1 un 2 – istabu dzīvokļi.

To nosaka vairāki apstākļi:

a) potenciālo pircēju ierobežotā maksātspēja,

b) iegādājoties dzīvokli tiek ņemts vērā, ka rudenī pieaugs komunālie maksājumi par dzīvokli,

c) 3 un vairāk istabu dzīvokļu īpašniekicenšas tos pārdot, lai iegādātos mazākas platības dzīvokļus vai arī ir nolēmuši

pārcelties uz privātmāju. To piedāvājums ir ievērojami mazāks nekā lielas platības

dzīvokļiem.

Lielāku uzmanību potenciālais pircējs pievērš dzīvokļu platībai, kvalitātei un vietai. Kā līdz šim vairāk ir pieprasīti dzīvokļi ar remontu, bet par saprātīgu cenu. Par mazsvarīgāku faktoru ir kļuvusi ēkas sērija. 1 un 2 - istabu dzīvokļu cena jūlija mēnesī bija 1 304 EUR/kv.m., bet, atskatoties uz gada sākumu, šī cena bija 1 536 EUR/kv.m, kas bija par 15.1 % augstāka. Cenas straujāk samazinās trīsistabu un vairāk istabu dzīvokļiem. To piedāvājums ir ievērojami lielāks kā 1 un 2 – istabu dzīvokļiem, kas būtiski ietekmē to likviditāti un cenu. Jūlijā vidējā neremontētu dzīvokļu cena bija 1 253 EUR/kv.m. Atsevišķiem lielas platības dzīvokļiem cena var tikt samazināta pat līdz ~1 000 EUR/kv.m, taču tas nepalielina pircēju interesi. Šī situācija vēlreiz norāda, ka pircēji dzīvokļu izvēlē nebalstās, kā pirms gada, tikai pēc diviem faktoriem: ēkas sērijas un mikrorajona, bet arī pēc citiem cenu ietekmējošiem lielumiem. Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi ir Teikā - 1 451 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 339 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 170 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežās no 1 196 – 1 318 EUR/kv.m.

Vislielāko interesi potenciālajiem pircējiem izraisīja dzīvokļi Klusajā Centrā renovētajās mājās un jaunajos projektos, ka arī salīdzinoši lēti dzīvokļi Centra perifērijā: nelielās platības ap 40 – 50 kv.m cenu diapazonā no 50 000 līdz 100 000 EUR. Runājot par jaunām tendencēm, jāatzīmē pircēju nerezidentu sastāva maiņa. Ja agrāk galvenokārt bija Lielbritānijas, Īrijas vai Skandināvu valstu pilsoņi, tad tagad tie pārsvarā ir no Krievijas, Kazahstānas vai Uzbekistānas. Salīdzinot cenas mēneša beigās un mēneša sākumā, var secināt, ka cenas nav mainījušas, bet tomēr pārdevēji atsevišķos gadījumos ir gatavi uz cenu samazinājumu 5 – 10 % robežās. Salīdzinot ar šā gada janvāri, dzīvokļu cenas attiecīgajā sektorā ir samazinājušās par 7 – 12 %. Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem, jūlijā reģistrēts par 10 % vairāk zemes pārdošanas darījumu kā iepriekšējos 4 – 5 mēnešos, kad darījumu skaits praktiski nemainījās. Līdz ar to var secināt, ka vasaras sākumā tirgus aktivitāte šajā segmentā ir nedaudz pieaugusi.

Visaktīvākie rajoni, tāpat kā iepriekš, ir Ķekava, Mārupe, Babīte, Ropaži un Olaines pagasts. Salīdzinot ar gada sākumu, privātapbūves zemes gabaliem cenas ir samazinājušās no 5 – 20 % robežās. Mazākais cenu kritums ir apbūves gabaliem apdzīvotu rajonu centros vai

to tuvumā, ar ierobežotu gruntsgabalu piedāvājumu, bet lielākais ir izteikts nepopulārākajos rajonos, ārpus apdzīvotu vietu centriem, kur ir slikti attīstīta infrastruktūra un inženierkomunikāciju nodrošinājums. Vislielākais cenu samazinājums fiksēts mazdārziņu teritorijās – šeit pēdējā pusgada laikā cenas pazeminājušās pat līdz 30 – 40 %.

Privātmāju tirgū lielākā interese ir pēc nelielām ēkām ar platību 100 – 130 kv.m, ar veiktu pilnu iekšējo apdari, cenu kategorijā 140 000 - 180 000 EUR. Cenu amplitūdu būtībā nosaka zemes iegādes izmaksas konkrētajā vietā, nevis celtniecības izmaksas. Salīdzinot ar šā gada janvāri tipveida individuālajām dzīvojamām ēkām (150 – 180 kv.m, zeme 1500 kv.m) cenu kritums ir robežās no 10 – 15 %.

Privātmāju (150 – 180 kv.m, zeme 1500 kv.m) cenas Rīgas apkārtnē saglabājas robežās no 255 000 – 285 000 EUR. Par ēku ar pabeigtiem iekšdarbiem un labiekārtotu teritoriju ap māju prasa 1 100 – 1 600 EUR/kv.m. 2008. gada jūlijā biroju telpu sektorā vērojama nemainīga aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū. Tas parāda kādreizējā komercplatību tirdzniecības aktivitātes sezonālā rakstura beigs. Palielinās pieprasījums pēc biroju telpām nomas sektorā, kuru platība ir 250 – 900 kv.m. Galvenokārt šādu aktivitāti uztur starptautiskas kompānijas. 2008. gada pirmā pusgada laikā būtiskas nomas maksu svārstības nav vērojamas.

Šā gada pirmajā pusē, kad pirkšanas/pārdošanas tirgus biroju segmentā bija mazaktīvs, liela daļa attīstītāju bija spiesti mainīt savu koncepciju no pārdošanas uz pārdošanas/iznomāšanas stratēģiju, savukārt jūlija mēnesī bija vērojama pieaugoša interese par biroju iegādi īpašumā. Šādas izmaiņas varētu būt skaidrojams ar uzņēmēju ilgtermiņa interesēm. Pieaugot nomas maksām uz inflācijas rēķina un finansiāliem aprēķiniem, dažkārt iegādāties vai uzbūvēt īpašumu pašu vajadzībām ir izdevīgāk nekā nomāt. Bez tam, uzņēmumam ir palielināts pašu kapitāls un tas var veiksmīgāk prognozēt un regulēt savus nākotnes izdevumus un uzņēmējdarbības vīziju. Tomēr

jāuzsver, ka jautājums, kādu stratēģiju izvēlēties, atkarīgs vienīgi no konkrētā uzņēmuma darbības sfēras, specifikas un nākotnes mērķiem Latvijā.

Pašreizējā ekonomiskā situācija, inflācijas un dažādu pakalpojumu tarifu kāpumi, katram uzņēmumam liek domāt kā samazināt izmaksas tā, lai neciestu sniegtā pakalpojuma vai produkta kvalitātes rādītāji. Komercplatību tirgus ir izdevīgākā pozīcijā, salīdzinot ar

valsts inflācijas apkarošanas politikas īstenošanas rezultātā skarto dzīvojamo platību sektoru. Komercplatību tirgū būtisks cenu samazinājumu netiek prognozēts, tomēr cena var samazināties objektiem, kur par prioritāti nav izvirzītas nomnieku un investoru

ilgtermiņa intereses.

„Pašlaik biroju telpu tirgus sektorā novērojama tendence, ka nomnieki arvien lielāku vērību pievērš cenas/sniegto pakalpojumu/komforta attiecībai. Pieaugot kvalitatīvam piedāvājumam, ir vērojama uzņēmumu tendence mainīt savu atrašanās vietu, vienlaicīgi uzlabojot gan kvalitātes standartus, gan iegūstot izmaksu samazinājumu. Biroju telpas, kas apmierinātu klientu prasības pēc kvalitātes un vienlaicīgi būtu arī izdevīga nomas noteikumu pakete, potenciālajam nomniekam kļūst par aktualitāti arī tāda iemesla dēļ,

ka aizvien vairāk ārzemju kompāniju meklē sev piemērotas telpas. Tās ir pieradušas pie augstiem kvalitātes un paredzamiem, sabalansētiem nomas maksas nosacījumiem”: tā komercnodaļas vadītājs Artūrs Bogdanovs.

Nomas maksas nav būtiski mainījušās un tās B klases biroju telpām ir 12 – 18 EUR/m2 mēnesī, A klases birojiem 18 – 23 EUR/kv.m mēnesī. Ēkas apsaimniekošanas izdevumi ir robežās no 0.87 EUR līdz 4 EUR par vienu kv.m. Līdzīgi kā biroju telpu sektorā, jūlijā aktivitāte tirdzniecības platību segmentā nav mazinājusies. Ir vērojama tendence, ka vairāki uzņēmumi atbrīvo telpas finansiālu vai kādu citu stratēģisku mērķu dēļ, bet vieta nepaliek neaizpildīta, jo ir daudz citu uzņēmumu, kuri ir gatavi ieņemt atbrīvotās platības

un biznesa koncepcija ļauj tiem veiksmīgi iekarot tirgus pozīcijas. Nemainīgi liels pieprasījums ir pēc komercplatībām tirdzniecības centros. Bez tam, salīdzinot ar šā gada janvāri, telpu nomas maksu lielumi nav būtiski mainījušies. Aizvien lielāku popularitāti un atsaucību no klientu puses iegūst nelielie veiksmīgie tirdzniecības centri Rīgas mikrorajonos. Šādu tirdzniecības platību popularitāti veicina

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piedāvājums plašs «uz papīra»

Ingrīda Drazdovska,21.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu potenciālie finansējuma saņēmēji var sākt plānot projektu pieteikšanu

Žanete Hāka,12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) vadībā izstrādāts Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība papildinājums, informē FM.

Tajā, balstoties uz nozaru ministriju plānoto investīciju ieguldījumu noteiktajos virzienos, atspoguļoti specifiskie atbalsta mērķi jeb konkrēti pasākumi darbības programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai.

«ES fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopumā ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti. Arī jaunā darbības programma Izaugsme un nodarbinātība nosaka 4,4 miljardu eiro fondu finansējuma apmērā stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu. Tādējādi mēs varam nodrošināt, ka ES fondu pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību turpināsies arī turpmākajos gados,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirāti, kuri bija nolaupījuši Ukrainas kuģi, uz kura atradās krava ar ieročiem, saņēmuši izpirkuma naudu un pametuši tā klāju, raksta BBC.

Somālijas pirāti bija pieprasījuši izpirkuma maksu 20 miljonu ASV dolāru apjomā. Skaidri nav zināms, cik liela summa beigās samaksāta pirātiem, taču ITAR-Tass raksta, ka izpirkuma summa bijuai 3.2 miljoni ASV dolāru.

Par šī kuģa kravu ir dažāda informācija. Kenijas valdība norāda, ka tanki, raķešu metēji un citi ieroči bijuši domāti viņiem, taču tāpat tiek pieļauts, ka ieroči domāti Dienvidsudānai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

No šodienas četras valstis, arī Latvija, var elastīgāk un efektīvāk izmantot gaisa telpu

Lelde Petrāne,12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien vēl topošajā dzīvojamo telpu īres regulējumā atbalstīja pārejas periodu līdz 2026.gada beigām par labu īrniekiem, ja mainīsies dzīvojamās telpas īpašnieks.

Komisija trešdien turpināja skatīt likumprojektam "Dzīvojamo telpu īres likums" uz galīgo lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Par vairākiem rosinājumiem vēl paredzēts turpināt diskusijas.

Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026.gada 31.decembrim - līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk uzņēmumu telpas savai darbībai izvēlas nevis iegādāties savā īpašumā, bet nomāt, jo tādējādi iespējams uzņēmuma resursus koncentrēt attīstībai, strādāt profesionāli apsaimniekotās un mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, kā arī daudz elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, piemēram, ja nepieciešams paplašināties, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar to novērojams, ka aizvien vairāk uzņēmumu telpas nomā un patlaban tirgū trūkst kvalitatīvas telpas nomai. Nākotnē pieprasījums varētu saglabāties augsts, un cenas – sekot šīm tendencēm, dodoties augšup.

«Jāatzīmē, ka pēdējo 15 gadu laikā industriālo platību noma bijusi gana pieprasīta visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» raksturo Colliers International partneris Ēriks Bergmans. Pēc viņa teiktā, šādu telpu pieprasījums pieauga uzreiz pēc krīzes (2008.-2009. gadā), jo vairāki uzņēmumi saprata, ka noma var sniegt zināmu elastību attiecībā uz telpām - gadījumā, ja aktivitāte samazinās vai palielinās, uzņēmumam ir lielāka elastība nodrošināt sev attiecīga izmēra platības (pārbraucot citur vai paplašinoties esošo telpu, industriālā parka ietvaros). Savukārt, ja telpas ir īpašumā, uzņēmuma izvēles iespējas ir ierobežotas, un, ja telpas vairs neatbilst prasībām, tad tā vietā, lai attīstītu savu darbību, uzņēmuma vadībai jāmeklē gan citas telpas, gan pircēju esošajam objektam, vai nomnieku, papildus rūpējoties par ikdienas apsaimniekošanas darbiem un ilgtermiņa ieguldījumiem īpašumu atjaunošanā, skaidro Ē. Bergmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju

LETA,14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Katram desmitajam uzņēmumam vēl nav definēti biznesa mērķi šim gadam

Žanete Hāka,10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot jaunu gadu, uzņēmēji definē sasniedzamos mērķus savā uzņēmumā, iezīmējot arī konkrētu plānu to sasniegšanai. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, lielākajai daļai jeb 58% uzņēmumu ir izvirzīti mērķi 2017.gadam.

Savukārt ceturtā daļa (26%) uzņēmēju vēl tikai definē šogad sasniedzamos rezultātus. Taču zīmīgākais – katram desmitajam uzņēmumam nav definēti biznesa mērķi šim gadam.

Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka, nosakot uzņēmuma kopējos darbības mērķus, visbiežāk iesaista arī savus darbiniekus (60%). Taču pretēja aina paveras, ja raugās uz jaundibināto uzņēmumu stratēģiju – no tiem lielākā daļa jeb 65% darbiniekus mērķu noteikšanā neiesaista. Tāpat jaundibināto uzņēmumu vidū reti kuram darbiniekam (vien 18%) ir noteikti individuāli sasniedzamie mērķi. Lai gan to iespējams saistīt ar mazo darbinieku skaitu, taču arī mazajiem uzņēmumiem ir būtiski iesaistīt visus komandas dalībniekus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu ieguldījumu uzņēmuma mērķu definēšanā un sasniegšanā. Darbinieku individuālo mērķu noteikšanā ne mazāk kūtri ir arī jau strādājošie uzņēmumi - iezīmējas ievērojami liels skaits jeb 62% uzņēmumi, kuri nav definējuši individuāli sasniedzamos mērķus, kas vērtējams kritiski, un pastāv risks, ka tieši šis faktors ietekmēs kopējo uzņēmuma rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs,19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents,19.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par mērķiem un mērķtiecību.

Pēdējā gada- pusotra laikā uzņēmumos ir notikušas būtiskas izmaiņas. Ir nomainījušies vadītāji dažādos vadības līmeņos, mainīti vadītāju darba pienākumi, funkcijas, samazināts darbinieku skaits, paplašināti vai mainīti darbinieku amata pienākumi, mainīts atalgojums un materiālās stimulēšanas sistēmas utt. Tāpat notikušas korekcijas uzņēmuma darbības virzienos, mārketingā, mainījies klientu loks un klientu prasības. Faktiski tikai salīdzinoši nesen ir beigušās būtiskākās no šīm izmaiņām daudzos uzņēmumos, tāpat arī valsts iestādēs. Neviens nevar garantēt, ka ekonomiskā situācija, politiskie lēmumi nodokļu un citās tautsaimniecības jomās neliks izdarīt vēl kādas būtiskas izmaiņas uzņēmējiem savā darbībā. Situācija ir mainījusies, taču darbs jāveic. Uzņēmums jāattīsta arī šajos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs,18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Otra Workland Telegraph kopstrādes centra izveidē investēts miljons eiro

Monta Glumane,07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank grupa reorganizē vadības sastāvu; amatu atstāj Baltijas segmenta vadītāja

LETA,09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas "Swedbank" grupa reorganizējusi vadības struktūru, kā arī atbrīvojusi no amatiem galveno risku pārvaldnieci un Baltijas segmenta vadītāju.

Grupas vadības amatpersonu skaits reorganizācijā samazināts no 17 līdz 14, paziņojusi banka.

Amatus atstās "Swedbank" grupas galvenā risku pārvaldniece Helo Meigasa, kura bija vienīgā Igaunijas pārstāve grupas vadībā, un "Swedbank" darbības Baltijas valstīs vadītāja Šarlote Elsnica. No pirmdienas galvenā risku pārvaldnieka pienākumu izpildītāja ir Gunilla Domeija-Hallrosa, bet "Swedbank" darbības vadītāja Baltijas valstīs pienākumu izpildītājs ir Jons Lidefelts.

"Swedbank" grupa ir sākusi meklēt kandidātus šiem amatiem. Nākamā gada pirmajā ceturksnī darbu "Swedbank" atstās arī grupas Kreditēšanas un maksājumu nodaļas vadītājs Leifs Karlsons, jo tiks veidota vienota bankas produktu nodaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā attālinātais darbs ir kļuvis par lielas sabiedrības ikdienu, neatgriezeniski mainot mūsu izpratni par laiku plānošanu un nepieciešamību izmantot biroja telpas darba uzdevumu veikšanai. Tāpēc, lai gūtu iespēju strādāt ārpus mājām, nebraucot uz biroja telpām pilsētās, iedzīvotāji arvien vairāk sāk izmantot vietējās koprades telpas, nošķirot privāto un darba dzīvi.

Kas ir koprades telpa?

Koprades jeb kopstrādes telpas apvieno vietējos iedzīvotājus – uzņēmējus, profesionāļus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, individuālos komersantus, algotus darbiniekus, radošo industriju pārstāvjus, studentus un jauniešus -, kuriem ir nepieciešama vieta, lai strādātu, organizētu pasākumus/nodarbības, dalītos savās idejās un veicinātu savstarpējo sadarbību!

Telpas ir aprīkotas ar birojam nepieciešamajām lietām (internets, printeris, kafijas automāts, autostāvvieta, mantu uzglabāšanas plauktiem u.c.), taču, apvienojot dažādas vietējo iedzīvotāju grupas, telpā galvenokārt notiek savstarpējā dalīšanās ar zināšanām jeb koprade, dodot iespēju ikvienam veidot personīgos kontaktus

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Politiķu aktierspēle jeb Gripas laika ziepju opera

Gatis Madžiņš, DB galvenais redaktors, Twitter: @Madzins,16.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanā valstij stratēģisku mērķu un ideju novirzīšana otrajā plānā gan pašiem politiķiem, gan procesu vērotājiem šķiet pašsaprotama. Mēs kā tādai meksikāņu ziepju operai sekojam līdzi valdības veidošanas procesam, aizrautīgi «analizējot» partiju un politiķu aktierspēli.

Valdības veidošana atgādina seriālu labākajās meksikāņu tradīcijās. Gan pēc sižeta neprognozējamības, gan tēlu daudzveidības, gan virmojošajām kaislībām. Lai gan politiskās partijas procesā, šķiet, ir sasniegušas ekvatoru un iezīmējušās jaunās valdības aprises, taču līdz pilnīgai skaidrībai par konkrētām personām vēl tālu. Taču jau līdz šim valdības veidošanas procesā piedzīvota vesela emociju un notikumu gamma – pēkšņa jaunu tēlu parādīšanās, solījumi, to laušana, atkāpšanās no principiem, uzmešana, apvainošanās, daudz mīklu, nezināmā un neizskaidrojamā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi diviem valsts uzņēmumiem - AS "Latvijas valsts meži" (LVM) un AS "Latvenergo" - kopīgi strādāt pie vēja parku izveides, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam, kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.

"Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus," uzsver Vitenbergs, piebilstot, ka atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana ir viens no centrālajiem pīlāriem klimatneitralitātes sasniegšanā.

Kā pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM), šis ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru