Aizvien vairāk uzņēmumu telpas savai darbībai izvēlas nevis iegādāties savā īpašumā, bet nomāt, jo tādējādi iespējams uzņēmuma resursus koncentrēt attīstībai, strādāt profesionāli apsaimniekotās un mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, kā arī daudz elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, piemēram, ja nepieciešams paplašināties, raksta laikraksts Dienas Bizness.
Līdz ar to novērojams, ka aizvien vairāk uzņēmumu telpas nomā un patlaban tirgū trūkst kvalitatīvas telpas nomai. Nākotnē pieprasījums varētu saglabāties augsts, un cenas – sekot šīm tendencēm, dodoties augšup.
«Jāatzīmē, ka pēdējo 15 gadu laikā industriālo platību noma bijusi gana pieprasīta visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» raksturo Colliers International partneris Ēriks Bergmans. Pēc viņa teiktā, šādu telpu pieprasījums pieauga uzreiz pēc krīzes (2008.-2009. gadā), jo vairāki uzņēmumi saprata, ka noma var sniegt zināmu elastību attiecībā uz telpām - gadījumā, ja aktivitāte samazinās vai palielinās, uzņēmumam ir lielāka elastība nodrošināt sev attiecīga izmēra platības (pārbraucot citur vai paplašinoties esošo telpu, industriālā parka ietvaros). Savukārt, ja telpas ir īpašumā, uzņēmuma izvēles iespējas ir ierobežotas, un, ja telpas vairs neatbilst prasībām, tad tā vietā, lai attīstītu savu darbību, uzņēmuma vadībai jāmeklē gan citas telpas, gan pircēju esošajam objektam, vai nomnieku, papildus rūpējoties par ikdienas apsaimniekošanas darbiem un ilgtermiņa ieguldījumiem īpašumu atjaunošanā, skaidro Ē. Bergmans.
Arī «SG Capital Partners» speciālistu novērojumi liecina, ka pieprasījums pēc nomas telpām saglabājas stabils. Kā stāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs, augstāka interese ir par lielāka izmēra telpām, uzņēmumiem, kas aug un meklē iespējas apvienoties vienā ēkā vai vienā stāvā. Šādas tirgus tendences, pēc ekspertu teiktā, veicina pozitīva ekonomiskā izaugsme, efektivitāte un vēlme nodrošināt labākus darba apstākļus saviem darbiniekiem, un, ņemot vērā situāciju darba tirgū, tieši pēdējais faktors kļūst arvien noteicošāks telpu izvēlē. «Uzņēmumi ir gatavi vairāk maksāt par telpām, kas atrodas ērtākā vietā tā darbiniekiem (ļauj potenciāli vieglāk piesaistīt jaunus) un kas nodrošina tiem labākus apstākļus, sevišķi svarīgi tas ir IT nozarē,» piebilst H. Švarcs. Pēc viņa teiktā, Baltijā tendences ir līdzīgas – visās valstīs birojs, tā ērtības un atrašanās vieta kļūst par svarīgu faktoru darbinieku piesaistē un noturēšanā. «2019. gada sākumā situācija ir pielīdzināma 2018. gada 3. ceturksnim, proti, nomas maksas intervāls nav mainījies, joprojām ir liels pieprasījums pēc mūsdienīgām ražošanas telpām ar atbilstošu piebraukšanu, teritoriju, taču tādas telpas šobrīd faktiski nav pieejamas, situāciju raksturo, LATIO komercobjektu darījumu vadītājs Artis Ramutis. Pēc viņa teiktā, tirgū šobrīd ir pieejamas lielās noliktavu telpu platības virs 1000 m2 gan A klasei, gan vēsturiskajos padomu ēku kompleksos. Attiecīgi – cenas Rīgā ir no apmēram 2-3 eiro/m2 vecajos dzelzsbetona projektos, jaunajos un renovētajos kompleksos 3,5 – 4,5 eiro/m2. Savukārt joprojām deficīts ir mazās telpas (300 – 1000 m2) gan noliktavām, gan dažāda veida ražošanai. «Atrast kaut ko mūsdienīgu un ātrā laikā ir problemātiski, un, ja vēl nepieciešama ērti piebraucama platība ar 300 – 500/1000 m2 nelielu showroom, noliktavas, vieglās ražošanas platībām un tehniskajām telpām, tad vispār piedāvājumā šādu telpu gandrīz nav. Nomas maksa šādām telpām vidēji ir 6 – 10 EUR/ m2,» stāsta eksperts.
Vērojams, ka telpas nomai lielākoties pieprasa loģistikas, IT un līdzīgās nozarēs strādājošie uzņēmumi, taču vērojama aktivitāte arī no ražošanas uzņēmumu puses. Tiesa gan, pēdējiem nomāt telpas nereti šķēršļus rada to darbības specifiskās prasības, līdz ar to nākas ēku būvēt pašiem vai kopā ar īpašuma attīstīju, no kura plānots telpas nomāt. Pēc Colliers International eksperta teiktā, industriālo telpu nomas tirgū aktīvākie nomnieki ir uzņēmumi, kuri apkalpo vietējo tirgu, ņemot vērā pēdējo gadu ekonomikas pieaugumu valstī, palielinās iedzīvotāju pirktspēja un iepriekš minēto uzņēmumu apgrozījums attiecīgi arī apjomi. Lielākoties loģistikas segmentā pieprasījums nomāt telpas ir balstīts uz vietējo uzņēmumu paplašināšanos. Līdz ar to aktīvākie nomātāji ir uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar loģistikas pakalpojumu sniegšanu, preču distribūciju vai pārdošanu, skaidro Ē. Bergmans.
Centrāleiropā pēdējos gados ļoti liels uzsvars ir likts uz E-komercijas ietekmi loģistikas segmentā, tai skaitā nekustamajā īpašumā, viņš piebilst, uzsverot, ka šīs nozares spēlētājiem attīstoties, tie ir kļuvuši par vieniem no lielākajiem loģistikas telpu lietotājiem. Baltijas valstīs gan šī tendence nav manāma, lai gan ir redzams straujš apjomu kāpums tā saucamās pēdējās jūdzes piegādes (last mile delivery) sektorā strādājošajiem uzņēmumiem – sīkpaku pārvadātājiem. Vērojams, ka saglabājas augsta aktivitāte no IT jomas uzņēmumiem, pēc šādām telpām ir augsta interese arī no pakalpojumu centriem, pamanījis H. Švarcs.
Vairāki Draugiem Group uzņēmumi izdarījuši izvēli par labu telpu īrei gan IT pakalpojumu sniegšanai, gan ražošanai, stāsta Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks. Uzņēmuma centrālais birojs atrodas Ojāra Vācieša ielā 6B un šīs telpas ir grupas īpašums, savukārt uzņēmumi Desktime.com, PerkamKopa.lv, GifCard.lv un Cēsu birojs šobrīd strādā īrētās telpās. Tāpat Mapon filiāle Barselonā un Printful ražotnes ASV un Meksikā telpas īrē. Tāpat maijā tiks pabeigta ražošanas telpu un biroju kompleksa Lidostas Parks būvniecība, kurā vairāk nekā 4000 m2 platībā atradīsies arī Printful Eiropas ražotne 80 darba vietām, šobrīd šī ražotne atrodas padomju laikā celtā ēku kompleksā Starta ielā. J. Palkavnieks uzsver, ka īrētu telpu priekšrocība ir elastīgums - iespēja ātri paplašināt vai pat pārvietot ražošanu ļoti īsā laikā. «Strauji augot biznesam, līdzekļus labāk ieguldīt attīstībā, nevis nekustamā īpašuma iegādē. Draugiem Group uzņēmumu ārkārtīgi straujie izaugsmes tempi neļauj precīzi prognozēt ražošanas un biroja telpu nepieciešamību nākotnē,» viņš stāsta. Skaidrojot lēmumu pārcelt Printful ražotni uz jaunām telpām, viņš uzsver, ka, strauji paplašinoties e-komercijas izplatībai Eiropā, kompānijai bija nepieciešamība pēc plašākām telpām, un tās jau uz pārcelšanās brīdī maijā būs divreiz lielākas ar iespēju aug vēl.
Visu rakstu lasiet 12. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
