Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.
Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.
«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.
Dānijas arhitektūras biroja Gehl Architects partnere un izpilddirektore Henriete Vamberga (Hanriette Vamberg) pastāstīja, ka viņa jau vairāku gadu garumā seko līdzi Rīgas attīstībai un, viņasprāt, tieši autotransporta satiksmes samazināšana spētu Rīgu padarīt par modernāku un sabiedrībai draudzīgāku Eiropas galvaspilsētu, vienlaicīgi palīdzot saglabāt tās vēsturisko mantojumu.
Nekustamo īpašumu uzņēmuma Colliers International vecākais ekonomists Olivers Kolodseike (Oliver Kolodseike) izteica viedokli, ka investīciju un iedzīvotāju piesaistes kontekstā lielākais izaicinājums Baltijas valstu pilsētām ir kvalificēta darbaspēka noturēšana. Tieši nozares talantu lielais potenciāls ir tas, kas spēj celt Latvijas un kaimiņvalstu pozīcijas uz citu Eiropas valstu fona laikā, kad globālā konkurence tikai pieaug.
Nepi Rockcastle investīciju vadītājs Gijs Klomps (Gijs Klomp) uzsvēra, ka no mikroekonomikas viedokļa Baltijas valstis ir ļoti līdzīgas un tās vieno izglītots darbaspēks, aizvien progresējoša ekonomiskā situācija un spēcīgas galvaspilsētas, taču šī reģiona vājais punkts ir negatīvi demogrāfiskie rādītāji. Savukārt tirdzniecības platību vadības kompānijas Metro ECECenter management pārstāvis Zulfukars Tosuns (Zulfukar Tosun) forumu noslēdza ar atziņu, ka mazumtirdzniecības nākotne ir iepirkšanās centri, kas piedāvā ko vairāk par iepirkšanos. Tai ir jābūt vietai, kur cilvēki vēlētos pavadīt savu brīvo laiku, jo tikai iepirkties šobrīd var arī tiešsaistē. Šī iemesla dēļ visā pasaulē pamazām tiek nojauktas arī robežas starp budžeta un luksus iepirkšanos un kā tiešsaistes, tā arī klātienes iepirkšanās kļūst aizvien personalizētāka, interaktīvāka un visaptverošāka, piedāvājot vairākus preču un pakalpojumu ieguves kanālus.
BREL forumarunātāju vidū bija pārstāvēta arī virkne citu nekustamā īpašuma nozares ekspertu no visām trim Baltijas valstīm, kā arī no Ukrainas, Somijas un Nīderlandes, tostarp nekustamo īpašumu firmas Technopolis izpilddirektors Kīts Silverangs (Keith Silverang), Preses Nams valdes priekšsēdētājs Aivaras Abromavičius, uzņēmuma Schneider Electric izpilddirektore Baltijā Sovi Rajamaki (Sohvi Rajamäki),celtniecības uzņēmuma Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš, inženierzinātņu doktors un arhitekts Oskars Redbergs, Colliers International Advisors partnere Andžela Koļesņikova, SIRIN Development izpilddirektors Laurynas Kuzavas, SG Capital dibinātājs Harijs Švarcs un investīciju kompānijas Colonna izpilddirektors Roberto de Silvestri, kā arī Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs, kuri pievienojās jomas līderiem šogad aktualizētās diskusijas veidošanā.