Valdības veidošanā valstij stratēģisku mērķu un ideju novirzīšana otrajā plānā gan pašiem politiķiem, gan procesu vērotājiem šķiet pašsaprotama. Mēs kā tādai meksikāņu ziepju operai sekojam līdzi valdības veidošanas procesam, aizrautīgi «analizējot» partiju un politiķu aktierspēli.
Valdības veidošana atgādina seriālu labākajās meksikāņu tradīcijās. Gan pēc sižeta neprognozējamības, gan tēlu daudzveidības, gan virmojošajām kaislībām. Lai gan politiskās partijas procesā, šķiet, ir sasniegušas ekvatoru un iezīmējušās jaunās valdības aprises, taču līdz pilnīgai skaidrībai par konkrētām personām vēl tālu. Taču jau līdz šim valdības veidošanas procesā piedzīvota vesela emociju un notikumu gamma – pēkšņa jaunu tēlu parādīšanās, solījumi, to laušana, atkāpšanās no principiem, uzmešana, apvainošanās, daudz mīklu, nezināmā un neizskaidrojamā.
Kur vēl labāku sižetu stāstam, lai tam ar aizrautību sekotu līdzi ik vakaru televīzijā ar tējas krūzi rokās. Sekotu un pēc kārtējās sērijas pārrunātu redzēto, sekotu un šausminātos par kāda ļaunā dona Pedro izdarībām vai priecātos par labajiem tēliem, nobirdinot kādu asaru. Sekotu un izteiktu minējumus par to, kas varētu notikt nākamajā sērijā.
Ziepju operas parasti beidzas labi. Caur dzīves ērkšķiem izgājusī galvenā varone Marija, Estrelita vai Margarita rod laimību, apprecot izredzēto, kuram gan arī par savu mīļoto daudzu simtu sēriju garumā ir nācies cīnīties.
Nezinu gan, kā beigsies valdības veidošanas seriāls, taču domāju, ka šobrīd ir lieki moralizēt un bojāt nervus par šī seriāla varoņu izdarībām. Medijiem neapšaubāmi ir svarīgi sekot valdības veidošanas procesam, jo tas spilgti izgaismo valstij stratēģisku svarīgu mērķu un ideju novirzīšanos otrajā plānā, priekšplānā nonākot pavisam citiem jautājumiem. Taču šobrīd politiķi runā puspatiesībās, dominē politiskais šahs, risku izvērtēšana, personu savstarpējās attiecības. Tā ir kā spēle, kuras būtiskākā blakne ir tikai un vienīgi viela pārdomām. Politiķi parādās citā gaismā, process ir dinamisks, tāpēc sabiedrība, aizturējusi elpu, ar interesi tam seko.
Lai nu kā būtu, šajā gadījumā tomēr process nav galvenais. Galvenais ir rezultāts. Tāpēc apzināti distancējos no paša procesa kritikas, nogaidot rezultātu. Vēlos redzēt valdības veidošanas seriāla pēdējo sēriju un jaunā Ministru kabineta kopējo foto. Tas būs tas brīdis, kurā pilnā apjomā varēsim sākt prasīt atbildību no politiķiem. Tāpēc šis valdības veidošanas process un mediju uzmanība tam jāuztver gluži kā gripa, kas nule sākusi savu sezonu. Izslimosim, un tad kādu laiku miers.
Diemžēl vai par laimi, pie pašreizējā politisko spēku sadalījuma Latvijā valdību izveidot bez politiskā tirgus nav iespējams. Ja kāds apgalvo pretējo, tad ir atrauts no realitātes vai apzināti nodarbojas ar demagoģiju. Partijas realizē vēlētāju tām deleģēto mandātu atbilstoši realitātei un pēc savas izpratnes, lai kāda arī šī izpratne būtu. Politiskā tirgus neiespējamība Latvijā ir iespējama tikai un vienīgi gadījumā, ja kāds politiskais spēks Saeimas vēlēšanās iegūs absolūtu vairākumu. Pat pastāvot divām partijām, kas veidotu koalīciju, šis politiskais tirgus būs.
Pirmais apvienotās Vācijas kanclers Oto fon Bismarks reiz teicis, ka tautai nav jāzina divas lietas – kā taisa desu un politiku. XXI gadsimta izvēles iespējās pie lielveikala desu plaukta, kā arī pietiekami kolorītajā Latvijas politiskajā spektrā es gan labprātāk zinātu abas – gan kā taisa desu, gan politiku. Tas man dod būtiskāko – iespēju kārtīgi apdomāt savu izvēli.
