Ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas daļas zinātnieku paustā varētu būt vēl grūtāka, tāpēc nepieciešami nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa risinājumi Covid-19 ierobežošanai, otrdien Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā sprieda par vīrusa ietekmi uz kultūras nozari, norādīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Dumpis uzsvēra, ka valstī noteiktie ierobežojumi, salīdzinot ar citām valstīm, nav lieli. Tie ir palīdzējuši noturēt epidēmiju ļoti zemā līmenī un, salīdzinot ar citām valstīm, arī mirstība ir salīdzinoši ļoti neliela. Tādā veidā ir izdevies pasargāt veselības aprūpes sistēmu un arī sabiedrību.
"Protams, ierobežojumi ir atstājuši iespaidu uz daudzām jomām. Ļoti daudz cietušas no Covid-19 krīzes ir gan kultūra, gan sporta un tūrisma joma. Diemžēl pateikt, ka šis viss tūlīt beigsies, es nevaru, jo ik dienu jaunu gadījumu skaits ir apmēram tāds pats jau divas nedēļas," sacīja Dumpis.
Viņaprāt, nedaudz samazinot ierobežojumus, var izraisīt to, ka epidēmija atkal var pastiprināties. Viņš arī akcentēja zinātnisko pusi ierobežojumu ieviešanai, uzsverot, ka to pamatā ir distancēšanās starp cilvēkiem un cilvēku savstarpējo kontaktu samazināšana.
Dumpis skaidroja, ja cilvēki pienāk viens otram tuvāk par metru, tad palielinās risks inficēt vienam otru. Ja runa ir par ģimeni vai diviem, trīs cilvēkiem, viņu gadījumā var atrast kontaktus, ar kuriem cilvēki ir bijuši saskarē, izolēt, ārstēt un kontrolēt. Bet, ja tie ir vairāki simti vai vairāki tūkstoši cilvēku, tad situācija var kļūt dramatiska burtiski dažu nedēļu laikā. Viņš uzsvēra - jo vairāk cilvēki tiekas, sevišķi, ja neievēro divu metru distanci, jo lielāks ir risks, ka epidēmija kļūs nekontrolēta.
"Ja cilvēki uzturas kopā ilgāk par 15 minūtēm, tas arī ir risks. Lielākā daļa kultūras pasākumu ir ilgāk par 15 minūtēm un cilvēki statiski atrodas kopā. Tas atkal palielina risku vīrusa pārnešanai vienam no otra. Ņemot vērā šos riskus, pagaidām nevarētu runāt par lielu cilvēku grupu apvienošanos vienā telpā, piemēram, teātru zālēs," sacīja Dumpis.
Infektologs norādīja, ka pasaules zinātniskā pieredze liecina, ka cilvēkiem vajag strādāt, bet jāstrādā ir mazās grupās, kas savā starpā praktiski nesastopas. Grupas nedrīkstētu būt lielākas par desmit cilvēkiem un tās nedrīkstētu kontaktēties ar citām komandām.
"Ja viena no komandām saslimst, tā tiek izolēta, līdz ar to necieš visa iestāde, vai cilvēki citās grupās. Jāsaprot, ka tas nav tik vienkārši, ka sasēdināsim cilvēkus [zālē] ik pēc diviem metriem. Slimnīcā es atbildu par darbu, kas tur notiek. Mēs mēģinām mainīt savu uzvedības kultūru, un es redzu, cik tas grūti notiek pat slimnīcās," sacīja Dumpis.
No 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī kultūras un izklaides pasākumi, kā arī klātienē nestrādā daudzas bibliotēkas un muzeji.
Lai lemtu par kādu ierobežojumu mainīšanu, tiks piedāvāts četru nedēļu posmos mērīt vairākus Covid-19 saslimstības kritērijus, intervijā Latvijas Radio pirmdien sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Pēc ministres teiktā, no līdzšinējiem datiem ir redzams, ka situācijas dinamiku var novērot četrās nedēļās. Tādēļ tiks piedāvāts "izmērāmo kritēriju režģis" un tieši tas būs rādītājs, kad un kādi ierobežojumi var tikt mainīti. Šie kritēriji būs - inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku skaits, smago gadījumu skaits un arī tas, vai veidojas kompakti uzliesmojumi iestādēs vai apdzīvotās vietās.
Kopumā ministre domā, ka visi ierobežojumi 12.maijā, kas ir ārkārtējas situācijas termiņa beigas, nebeigsies.