Finanšu ministrijas (FM) vadībā izstrādāts Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība papildinājums, informē FM.
Tajā, balstoties uz nozaru ministriju plānoto investīciju ieguldījumu noteiktajos virzienos, atspoguļoti specifiskie atbalsta mērķi jeb konkrēti pasākumi darbības programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai.
«ES fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopumā ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti. Arī jaunā darbības programma Izaugsme un nodarbinātība nosaka 4,4 miljardu eiro fondu finansējuma apmērā stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu. Tādējādi mēs varam nodrošināt, ka ES fondu pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību turpināsies arī turpmākajos gados,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Darbības programmas papildinājums ir detalizēts fondu programmu ieviešanas plāns jeb plānoto investīciju plūsmas attēlojums laika grafikā. Tajā ikviens potenciālais finansējuma saņēmējs var vienkopus apskatīt jaunā plānošanas perioda programmas un jau savlaicīgi izvērtēt un plānot savas iespējas pieteikt projektu kādā no tām. Darbības programmas papildinājumu paredzēts apspriest arī kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ES fondu uzraudzības komitejā šā gada 30.aprīlī.
Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros Latvijai izvirzītas sešas savstarpēji saistītas un integrētas ES fondu ieguldījumu prioritātes – tautsaimniecības ražīguma, inovāciju snieguma, pētniecības un zinātnes kapacitātes celšana, kā arī efektīva un videi draudzīga transporta sistēma, ilgtspējīga resursu izmantošana, augsts nodarbinātības līmenis, kvalitatīva un ar darba tirgu sasaistīta izglītības sistēma un ilgtspējīga teritoriāla attīstība.
Balstoties uz darbības programmā izvirzītajām attīstības prioritātēm un noteikto mērķu sasniegšanu, tās papildinājumā iezīmēti konkrēti pasākumi specifisko atbalsta mērķu īstenošanai. Papildinājumā ietverti arī specifisko atbalsta mērķu ieviešanas nosacījumi, tostarp finansējuma saņēmēji, projektu apjoms, specifisko atbalsta mērķu ieviešanas veidi, atbildīgās un sadarbības iestādes šo specifisko atbalsta mērķu ieviešanai, finansējuma sadalījums pa pasākumiem un atlases kārtām, uzraudzības rādītāji, kā arī atbalsta koordinācija ar citiem finanšu instrumentiem un atbalsta programmām.
Pirmā nauda jaunajā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā tautsaimniecībā ieplūdusi jau 2014.gadā, kad budžeta līdzekļi 13,5 miljonu eiro apmērā novirzīti valsts galveno autoceļu seguma pārbūves nestspējas palielināšanai, nodarbinātības, izglītības vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātības palielināšanai un izglītības ieguvei Jauniešu garantijas ietvaros un veselības jomas veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādei un ieviešanai.
Savukārt 2015. gadā jaunā plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu uzsākšana un īstenošana kļūst arvien intensīvāka. Piemēram, martā plānots uzsākt četru specifisko atbalsta mērķu īstenošanu – plūdu risku mazināšana VARAM (ES fondu finansējums 1,11 miljoni eiro), apmācības bezdarbniekiem (ES fondu finansējums 81 miljons eiro), vispārējās izglītības saturs (ES fondu finansējums 15 miljoni eiro) un “integrēšana darba tirgū” (ES fondu finansējums 24 miljoni eiro).
Līdztekus jāņem vērā, ka priekšnosacījums jaunā perioda atbalsta programmu un investīciju sekmīgam startam ir Eiropas Komisijas noteikto nosacījumu izpilde. Tie ir uzdevumi, kas jāpaveic nozaru ministrijām, piemēram, tirgus nepilnību izvērtējumi finanšu instrumentu gadījumā, Ministru Kabineta noteikumi par specifisko atbalsta mērķu ieviešanu un kritēriji finansējuma saņemšanai.
Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība papildinājums uzskatāms kā dzīvs apkopojums par aktualizētiem ieviešanas plāniem, kā instruments ES fondu ieviešanas uzraudzības procesā un arī kā informācijas avots sabiedrībai. Šo dokumentu ne retāk kā reizi gadā plānots aktualizēt, to apspriežot ar sociālajiem un sadarbības partneriem.