Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.
Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.
Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.
Šos pašus iemeslus iepriekš pa tālruni aģentūrai LETA minēja arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).
Viņš apstiprināja, ka arī Jelgavas pilsētas pašvaldība sestdien no Swedbank pārskaitījusi ievērojamus naudas līdzekļus. Saistībā ar komentāros internetā minētām aizdomām A. Rāviņš noliedza, ka pilsētai ko būtu ieteicis Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS).
Kā ziņots, sestdien Jelgavas novada administrācijai dots rīkojums pārskaitīt vairāk nekā miljonu latu no pašvaldības konta a/s Swedbank uz Valsts kasi (VK), aģentūrai LETA pastāstīja Z. Caune.
Z. Caune stāstīja, ka pats vēl piektdien telefonsarunās ar kolēģiem esot dzirdējis baumas par iespējamām Swedbank problēmām, taču tas neesot bijis viņa lēmuma pamatā. Savu lēmumu Jelgavas novada vadītājs pamato ar nesenu premjera Valda Dombrovska (V) ieteikumu pašvaldībām pārcelt savus līdzekļus no kontiem komercbankās uz VK, jo VK premjera ieskatā esot drošāka vieta šādiem līdzekļiem. To V. Dombrovskis esot ieteicis saistībā ar a/s Latvijas Krājbanka iestrēgušajiem pašvaldību līdzekļiem.
Jelgavas novada pašvaldība noraida «jebkādus apgalvojumus par līdzdalību saceltajā ažiotāžā». «Līdzekļu pārvirzīšana no kredītiestādes uz Valsts Kasi nekādā mēra nav uzskatāma un pielīdzināma nepatiesas informācijas izplatīšanai, bet gan piesardzības mehānismam informācijas vakuuma apstākļos. Tiklīdz saņemti oficiāli notikušā skaidrojumi no atbildīgajām institūcijām, pašvaldība izsvērti atgriež līdzekļus bankā,» teikts Jelgavas novada pašvaldības paziņojumā.
Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka naudas pārkaitīšana uz Valsts Kasi esot bijusi pamatota un veikta novada iedzīvotāju interesēs. «Pirms mēneša notikušajā Latvijas Krājbankas krīzē novada pašvaldība zaudēja 42 tūkstošus latu jeb visus autoceļu fonda līdzekļus. Likums nosaka, ka uz pašvaldību līdzekļiem komercbankās neattiecas noguldījumu garantijas, tādēļ pēc autoceļu fonda līdzekļu zaudējuma, pašvaldība nevēlējās riskēt ar vairāk kā vienu miljonu latu,» medijiem pavēstījui pašvaldība.
Daļu pašvaldības līdzekļu no Swedbank kontiem uz VK un citu banku kontiem pārskaitījušas arī Dobeles novada un Ventspils novada pašvaldības. Savukārt Ventspils pilsētas un Tukuma novada pašvaldības nav veikušas izmaiņas Swedbank kontos.
Jau ziņots, ka svētdien strauji izplatījās baumas par Swedbank bankrotu, kā rezultātā Latvijas reģionos, bet vēlāk arī Rīgā pie bankomātiem pulcējās desmitiem cilvēku. Sākotnēji garākās rindas bija pie Swedbank bankomātiem, bet, kad nauda no tiem bija izņemta, radās jauns baumu vilnis, un cilvēki metās arī pie pārējo banku bankomātiem.
Svētdien no Swedbank izņemti vairāk nekā desmit miljoni latu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.
Lielākā ažiotāža novērota Zemgalē, Jelgavā un Ventspilī.
Zviedrijas banka Swedbank paziņojusi, ka bankas pozīcija ir vairāk nekā stabila, noraidot izplatījušās baumas par Swedbank bankrotu.
«Tās ir pilnīgi neadekvātas baumas, kas izplatījušās sociālajos medijos. Bankas pozīcija ir vairāk nekā stabila,» sacīja Swedbank pārstāvis Tomass Baktemans.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) iesniegusi tiesā a/s Latvijas Krājbanka maksātnespējas pieteikumu. Konstatējot Latvijas Krājbankā 109 miljonu latu iztrūkumu, FKTK nolēma slēgt Latvijas Krājbanku. Aizdomās par šo noziegumu ir apcietināts bankas prezidents Ivars Priedītis, bet vēl trīs bankas valdes locekļi un tās līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs tiek turēti aizdomās.
