Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

Pēdējo divu gadu laikā pirms Parex nonākšanas valsts īpašumā bankas nu jau bijušie saimnieki - Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis - procentos par saviem depozītnoguldījumiem Parex bankā saņēmuši teju astoņus miljonus latu, vēsta Apollo.lv.

Valsts kontroles aprēķini liecina, ka bankas bijušie akcionāri pēc kredītiestādes pāriešanas valsts īpašumā procentu maksājumos saņem vidēji 380 tūkst. latu mēnesī. Tas liecina, ka vismaz ikmēneša ieņēmumu ziņā viņi pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā neko nav zaudējuši, varbūt pat ieguvuši.

Visiem trim noguldītājiem arī bijušas tiesības depozīta summu palielināt un samazināt, kā arī visu summu vai tās daļu konvertēt jebkurā brīvi konvertējamā valūtā. Procenti par depozītu ik mēnesi ieskaitīti trijotnes kontos.

Tā kā V. Kargins un V. Krasovickis nav slēguši nekādus darba līgumus ar pašu īpašumā esošo kredītiestādi, VID nav bijis nekāda pamata uzskatīt viņus par bankas darbiniekiem un iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli par viņu saņemtajiem depozītu procentiem. Pretējā gadījumā valsts par šīm baņķieru saņemtajām summām iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtu ieguvusi gandrīz trīs miljonus latu.

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

«Punkts, ar ko Parex atšķiras no pārējām lielajām bankām Latvijā – Parex akcionāriem nebija tā saucamās dziļās kabatas,» iemeslu, kāpēc situācija nonāca līdz bankas glābšanai, skaidro FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis.

Eksperts LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis, ka bankas īpašnieki netika ņēmuši vērā, ka gadījumā, ja būs slikti, viņiem nebūs no kurienes gaidīt glābiņu, savukārt ārvalstu banku «meitas» Latvijā jutās droši, jo tās ar dziļajām kabatām, biezajiem makiem balstīja «mātes» bankas.

Kā subjektīvo faktoru J. Placis min noguldītāju paniku, sākot raut ārā naudu no bankas. «Ja mēs atceramies to laiku – oktobri, novembri, ļoti nervozi noguldītāji bija daudzās bankās. Statistika rāda, ka no daudzām bankām nauda toreiz plūda ārā,» atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors.

Parex bankas pēkšņo vēršanos tiesā tieši pašlaik varam izskaidrot tikai un vienīgi ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu, biznesa portālam Nozare.lv norādīja bankas bijušie vairākuma akcionāri un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Parex bankas, viņuprāt, nepamatotās prasības sagatavošanai, visticamāk, esot iztērēts apmēram pusmiljons latu. «Tā ir nauda, kas ir ieguldīta tukšā konfrontācijā, nevis ienākumu veicināšanā. Ja paskaitītu tos finanšu resursus, kas tiek izsaimniekoti dažādiem konsultantiem, pētījumiem, advokātiem, auditiem u.c., kam nav nekādas saistības ar biznesu, uzreiz varētu secināt, ka šādi saimniekot var tikai valsts uzņēmums, nevis privāts investors, kuram ir biznesa mērķi,» ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību savu vērtējumu sniedza Kargins un Krasovickis.

Ja valsts nebūtu pārņēmusi Parex banku, pēc dažiem mēnešiem tā būtu bijusi pagalam, uzskata žurnālists Lato Lapsa.

Bankas īpašnieki vai viņiem pietuvinātas personas 2008.gada beigās no tās esot izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu. Žurnālists secinājis, ka bankas bijušie līdzīpašnieki VLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsalērijs Kargins un Viktors Krasovickis izglābušies nevis korupcijas Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsvai zemisku motīvu, bet gan amatpersonu stulbuma dēļ, raksta Diena.Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbums

Bijušā AS Parex banka līdzīpašnieka, baņķiera Valērija Kargina dēls Rems Kargins un vēl viens bijušais Parex bankas vadošs darbinieks aprīlī ziedojuši kopumā 19 000 latu Sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa, kurā apvienojušās vairākas apvienību Saskaņas centrs veidojošās partijas.

Tieši Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija aprīlī parlamentā virzīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuri, ekspertu vērtējumā bija izdevīgi Parex bankas bijušajiem īpašniekiem. Pirms nedēļas SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs nenoliedza, ka bijušie akcionāri būtu pauduši savas idejas apvienības deputātiem, bet grozījumi izstrādāti un to autors ir frakcija, nevis kāds ārpus parlamenta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze liecina, ka R. Kargins Saskaņai ziedojis 9000 latu 27. aprīlī. Vēl 10 000 latu Saskaņai 26. aprīlī ziedojis Andris Riekstiņš, kurš iepriekš bija Parex bankas Maksājumu karšu daļas vadītājs, bet kopš februāra iecelts par ātro kredītu izsniegšanas firmas AS MiniCredit padomes locekli. MiniCredit valdē darbojas otrs V. Kargina dēls – Maksims Kargins.

Izsolē pārdos arī Parex bankas bijušo akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka Parex bankā izmantotās mēbeles.

Parex bankas pārstāve Maija Celmiņa atzina, ka bijušo akcionāru mēbeles atrodas Smilšu ielas ēkā, kur joprojām strādā Klientu apkalpošanas centrs, taču administratīvās telpas jau ir atbrīvotas. «Plānots, ka šīs mēbeles izsolē tiks piedāvātas līdz gada beigām,» viņa pavēstīja.

Viktors Krasovickis, Valērijs Kargins (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Eva Šavdine, Db)Db.lv jau vēstīja, ka kopš 11. novembra izsoļu portālā www.izsoles.lv uzsāktas Parex bankas mēbeļu un biroja aprīkojuma izsoles. Tiek izsolītas tās mēbeles un biroja aprīkojums, kas pēc bankas darbības optimizēšanas un struktūrvienību pārcelšanas uz jauno biroja ēku Republikas laukumā 2a vairs nav nepieciešams turpmākai darbībai.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Saeimas budžeta komisija noraidīja Jaunā laika deputāta Ainara Latkovska priekšlikumu par to, ka normas, kas aizliedz maksāt procentus par pakārtotām saistībām stājas spēkā ar atpakaļejošu spēku un attiecas uz Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, bet galīgais lēmums jāpieņem ceturtdien Saeimas plenārsēdē.

Jau ziņots, ka patlaban vienīgā banka, kas kopš pagājušā gada nogales saņem apjomīgu atbalstu, ir valsts rokās nonākusī Parex banka.

Kā iepriekš brīdināja bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, pieņemot Kredītiestāžu likuma un pārejas noteikumu grozījumus, kā arī tos attiecinot uz AS Parex banka, Latvijas valsts būtu vienpusēji atkāpusies no pērn 10.novembrī parakstītā bankas pārņemšanas līguma. Tas ļautu Karginam un Krasovickim atgūt pirms gada valstij pārdotās akcijas.

Ja arī Saeimas vairākums neatbalstīs A. Latkovska priekšlikumu, kas dotu iespēju Parex Bankai pārtraukt procentu izmaksu V. Karginam un V. Krasovickim, jaunās Kredītiestāžu normas, kas aizliedz valsts atbalstu saņēmušām bankām pildīt pakārtotās saistības, varēs attiecināt tikai uz tādām bankām, kas valsts atbalstu saņems pēc attiecīgo normu spēkā stāšanās.

Šodien AS Parex banka ir vērsusies tiesā pret bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus, informēja Parex bankas Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča.

«Izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka ir konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus,» stāsta Zinkeviča. Viņa norāda, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

Kādreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uzskata, ka valsts savulaik viņiem ar draudiem un viltu likusi atteikties no atlikušajām bankas kapitāldaļām un pamest amatus tās vadībā, liecina aģentūras LETA iegūtā informācija no prasības pieteikuma materiāliem.

Kā ziņots, savu prasību bijušie bankas īpašnieki vēsuši pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā, Parex banku, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka), kā arī Privatizācijas aģentūru (PA). Tajā lūgts atzīt par izbeigtiem 2008.gada slēgto ieguldījuma līgumu, ar kuru valsts no viņiem par diviem latiem pārņēma 51% bankas akciju, un tā grozījumus, ar kuriem valsts īpašumā nonāca atlikušās bankas akcijas un kas izslēdza Karginu un Krasovicki no valdes, kā arī paredzēja līdzšinējās padomes pārvēlēšanu ārkārtas akcionāru pilnsapulcē. Tāpat lūgts atzīt par izbeigtiem un spēkā neesošiem vairākus ķīlas līgumus.

Tā intervijā DB apgalvo bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins, kurš ir gatavs doties uz tiesu, lai nezaudētu ieguldīto subordinēto kapitālu 52 milj. Ls apmērā.

V. Kargins intervijā pauž uzskatu, ka kredītiestādes novešana līdz maksātnespējai vai bankrotam, ja tā iemesls ir apzināta rīcība vai nolaidība ir kriminālsodāms nodarījums. «Ja kļūtu skaidrs, ka kāds vēlas panākt Parex bankrotu, runa būtu par likuma pārkāpšanu. Te ir atbilde uz jautājumu, kāpēc Nomura izstrādātais plāns ir izrādījies tik slepens – tajā tiek paredzēts Parex bankas bankrots. Un neviens nevēlas par to atbildēt,» tā viņš.

V. Kargins norāda, ka «līdz ar plāna akceptēšanu par Parex sadalīšanu divās kredītiestādēs, mūsu ar valdību parakstītais līgums faktiski tiek lauzts. Šobrīd mēs par šo tēmu esam uzsākuši pārrunu procesu ar pašreizējo Parex bankas vadību, un, ja mums neizdosies vienoties, esam gatavi iet uz tiesu».

Krāslavas rajona tiesā sākts Parex bankas akcionāra Valērija Kargina vecākā brāļa Georgija Kargina kā fiziskās personas maksātnespējas process.

Publiskie reģistri gan rāda, ka pirms tam Kargins vecākais sekmīgi atbrīvojies no pilnīgi visiem viņam oficiāli piederējušajiem īpašumiem, tā ka administratoram nebūs grūti pusgada laikā pārdot visu Georgija Kargina mantu, vēsta pietiek.com.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Karginam vecākajam pašlaik nepieder neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, kaut viņš joprojām ir a/s Parex (nejaukt ar Parex banku) īpašumā esošās SIA TSI Serviss valdes priekšsēdētājs: nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmums pagājušo gadu beidzis ar 126 tūkstošu latu apgrozījumu un 3034 latu zaudējumiem.

Ja Parex bankas bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ierastos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, vēloties iegūt būtisku līdzdalību bankā, viņi nesaņemtu komisijas atļauju reputācijas dēļ.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) beidzot atzinusi, ka pirms Parex bankas pārņemšanas tās bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis «cēluši naudu ārā» no bankas. Tā diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā? norādīja FKTK padomes loceklis Jānis Placis, piebilstot, ka par veco akcionāru rīcību pirms bankas pārņemšanas arī ir nosūtīti materiāli kompetentām iestādēm.

Arī Privatizācijas aģentūras pārstāvis Juris Jēkabsons, kas gatavs tuvākajā laikā kļūt par Parex padomes locekli, piekrita, ka «tas ir viss vecais mantojums, kas tiek vilkts līdzi, ar ko tagad valsts cīnās». «Šo divu kungu vadībā banka ir novesta tik tālu, cik ir novesta,» teica viņš.

«Gribu uzrakstīt vēl divas grāmatas. Pirmo – par savu bērnību, tas ir, par laiku līdz tam, kad mēs atvērām pirmo valūtas maiņas punktu un sākām nodarboties ar šo biznesu. Un otra grāmata būtu par laiku pēc visa, kas notika ar Parex. Kādam tas būs interesanti, kādam varbūt ne, bet es pēc visa notikušā esmu sācis dzīvi absolūti no jauna,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis bijušais baņķieris, Parex bankas dibinātājs un ilggadējs vadītājs Valērijs Kargins.

«Ne pārāk daudzi var lepoties ar to, ka būtu atsākuši no nulles pilnīgi citu dzīvi. Nav ne naudas, ne draugu, ne kādreizējo sakaru… Tātad šī grāmata būs par manu trešo dzīvi. Pēcbankas laikā esmu daudz ticies ar cilvēkiem, ar kuriem kopā būts bērnībā, ar kuriem sākts bizness un tamlīdzīgi. Un esmu sapratis, ka sākt visu no jauna nebūt ne visiem izdodas. Tas sanāk tikai dažiem,» viņš skaidrojis.

Uz jautājumu, vai šī jaunā dzīve jau sākusies vai vēl tikai tiek plānota, V. Kargins atbildējis: «Tā ir sākusies. Kad pametu banku, aizsmēķēju savā kabinetā pēdējo cigareti, nodzēsu to pelnu­traukā un pateicu sev: tagad es vairs nesmēķēju, nedzeru, nodarbojos ar sportu. Es mainu visu. Ja es agrāk dzīvoju tāpēc, lai vadītu 4000 cilvēku lielu kolektīvu, pēc aiziešanas no bankas tas pilnībā mainījās.»

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Galvenie ieguldītāji Parex bankā - bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis nav oficiāli saņēmuši priekšlikumu iegādāties Parex bankas obligācijas, raksta Telegraf.

«Mēs nesaprotam tā būtību, kā arī iestādes statusu, kas to piedāvā,» norādījis V.Kargins, atzīmējot, ka viņš ir parasts Parex bankas klients un viņu ar banku saista līgums.

Bijušo bankas īpašnieku ieguldījumi (ar to ģimenēm) Parex bankā ir aptuveni 18 miljoni latu, un 15 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, (29.01.2010), ka Parex bankas ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemts lēmums veikt bankas parāda vērtspapīru emisiju.

Maksimālā emitēto vērtspapīru nominālu kopsumma ir 175 miljoni eiro un kupona likme ir 5 %. Plānotais emisijas datums ir 15. februāris un dzēšanas termiņš būs divi gadi, bankai nosakot pirmstermiņa dzēšanas tiesības. Obligācijas plānots emitēt vairākos laidienos.

Rīgas apgabaltiesa pēc AS Parex banka prasības ierosinājusi civillietu par zaudējumu piedziņu no bijušajiem bankas īpašniekiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka.

Prasības summu Rīgas apgabaltiesa nekonkretizē un sīkāku informāciju par tiesnesi, kas lietu izskatīs, pagaidām nesniedz.

Jau vēstīts, ka Parex banka vērsās tiesā pret bankas bijušajiem īpašniekiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus, iepriekš informēja Parex bankas Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča.

«Izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka ir konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus,» informēja Zinkeviča. Viņa norādīja, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Apvienība Saskaņas centrs (SC), kas Saeimā virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēmusi ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums skaidro, ka dažas dienas pēc tam, kad SC sagatavotie grozījumi likumā nonāca Saeimā, 26.aprīlī 10 000 latu SC ziedoja bijušais Parex augsta līmeņa darbinieks Andris Riekstiņš, kurš tagad ir bijušā bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla vadītā uzņēmuma MiniCredit padomes loceklis. Dienu vēlāk 9000 latu šai pašai partijai ziedoja Kargina dēls Rems. Vēl pēc trim dienām - 30.aprīlī - 9000 latu SC pārskaitījusi arī Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova.

Apvienība no ziedotājiem neesot atkarīga, stāsta SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš apgalvo, ka likuma grozījumi tapuši, lai neļautu valdībai izsaimniekot Parex banku.