Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 14.novembrim atlika lietas izskatīšanu AS Reverta prasībā pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki saistībā ar aptuveni 3,7 miljonu latu parāda piedziņu par bankai neatmaksātajiem kredītiem, jo atbildētāji piedāvā vest mierizlīguma sarunas.

Tiesas sēdes sākumā Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns iesniedza prasības grozījumus, kas samazināja piedziņas summu. Tiesa prasības grozījumus pieņēma. Savukārt atbildētāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe tiesai lūdza apturēt tiesvedību šajā lietā, kamēr spēkā nebūs stājies spriedums Reverta pamatprasībā par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu.

Grūbe arī papildināja, ka atbildētajiem nav iespējams veikt maksājumus par kredītiem, jo abu baņķieru naudas līdzekļi un manta kopš 2010.gada esot apķīlāti. Nodrošinājums sniedzoties gandrīz līdz 40 miljoniem latu.

Bitāns izteicās, kā šāds lūgums ir nepamatots un ir noraidāms, ko ņēma vērā arī tiesa, lūgumu noraidot. Pēc tam atbildētāju pārstāvji lūdza dot iespēju veikt sarunas par mierizlīgumu šajā lietā, ar ko gan vēl nebija iepazinusies Reverta. Prasītājas pārstāvjiem sazinoties ar klientu, tiesai tika paskaidrots, ka Reverta vēlas zināt «konkrētu ciparu» mierizlīgumam.

Rīgas apgabaltiesa šodien apmierināja AS Reverta prasību pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, no abiem piedzenot vairākus miljonus eiro par bankai neatmaksātajiem kredītiem.

No Kargina tika piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Savukārt no Krasovicka par labu Reverta tika piedzīta pamata parāda summa teju 600 000 eiro apmērā.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, kopējā piedzītā summa no Kargina ir 2 466 479 eiro, savukārt no Krasovicka - 709 447 eiro.

Kargina un Krasovicka pretprasība tika noraidīta. Atbildētāju pārstāvis Uģis Grūbe norādīja, ka ir jāiepazīstas ar motivētu spriedumu, un tad tiks lemts par pārsūdzību. Revertas pārstāvis uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.

Parex bankas pēkšņo vēršanos tiesā tieši pašlaik varam izskaidrot tikai un vienīgi ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu, biznesa portālam Nozare.lv norādīja bankas bijušie vairākuma akcionāri un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Parex bankas, viņuprāt, nepamatotās prasības sagatavošanai, visticamāk, esot iztērēts apmēram pusmiljons latu. «Tā ir nauda, kas ir ieguldīta tukšā konfrontācijā, nevis ienākumu veicināšanā. Ja paskaitītu tos finanšu resursus, kas tiek izsaimniekoti dažādiem konsultantiem, pētījumiem, advokātiem, auditiem u.c., kam nav nekādas saistības ar biznesu, uzreiz varētu secināt, ka šādi saimniekot var tikai valsts uzņēmums, nevis privāts investors, kuram ir biznesa mērķi,» ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību savu vērtējumu sniedza Kargins un Krasovickis.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Parex banka un Privatizācijas aģentūra ir vērsušās tiesā pret bijušajiem Parex bankas akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt Privatizācijas aģentūrai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 milj. Ls apmērā un piedzīt par labu Parex bankai kompensāciju vairāk nekā 82,7 milj. Ls un līgumsodu 4,5 milj. Ls apmērā.

Kopējā prasības summa sasniedz gandrīz simts miljonus latu – 99,5 milj. Ls, norādīts Parex bankas un Privatizācijas aģentūras paziņojumā. Izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma izpildi, kas bija pamats bankas pārņemšanai, konstatēts, ka vairāki V.Kargina un V.Krasovicka, sniegtie apliecinājumi un garantijas nav bijušas precīzas un patiesas.

Celtās prasības ietvaros abas prasītājas vēršas pret V.Karginu un V.Krasovicki arī par kompensācijas un ar to saistītā līgumsoda piedziņu saistībā ar noslēgtajā Ieguldījuma līgumā paredzēto V.Kargina un V.Krasovicka atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šī līguma slēgšanas brīdī. Banka konstatējusi, ka faktiskie zaudējumi, kas bija jāatzīst bankas bilancē uz 2008.gada 31.oktobri, bija vismaz par 82 milj. Ls lielāki.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Bijušais AS Parex banka akcionārs Viktors Krasovickis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis AS "Reverta" maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, maksātnespējas procesa lietu 26.novembrī plkst.14 vērtēs tiesnesis Didzis Melbārdis.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka Reverta līdz šim ir pildījusi un pilda visas savas līgumiskās un likumiskās saistības, tādēļ šāda pieteikuma iesniegšana ir absurda un nepamatota, un Revertas valde jau pašreiz veic visas nepieciešamās darbības, lai to pierādītu. Jāuzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 214.pantu par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu draud kriminālatbildība, rezumēja Ozoliņa.

Šodien AS Parex banka ir vērsusies tiesā pret bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus, informēja Parex bankas Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča.

«Izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka ir konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus,» stāsta Zinkeviča. Viņa norāda, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma no Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedzīt vairāk nekā 3,5 miljonus latu, tādējādi daļēji apmierinot AS Revertas, kādreizējās Parex bankas, prasību.

Kā aģentūru LETA informēja Revertas pārstāvis tiesā zvērināts advokāts Agris Bitāns, pārējā daļā prasība tika noraidīta. Kopējā prasījuma summa bija 62 miljoni latu.

Jautāts, vai spriedums tiks pārsūdzēts, Bitāns apstiprināja, ka tas tiks darīts, sagaidot pilnu tiesas spriedumu, kas varētu būs pieejams 4.janvārī, jo viņam nav skaidrs, kāpēc netika piedzīta visa prasījuma summa.

Šī ir viena no lietām, kas apgabaltiesā 11.jūnijā tika atdalīta no Revertas prasības pret Karginu un Krasovicki. Kā ziņots, no pamata procesa - par 62 miljonu latu piedziņu - toreiz atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta - par parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.

Rīgas apgabaltiesa otrdien apmierināja bijušo Parex bankas akcionāru un valdes locekļu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu blakus sūdzības iesniegšanai Privatizācijas aģentūras (PA) un problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) prasībā par kopumā 99,5 miljonu latu (141,567 miljonu eiro) piedziņu no Kargina un Krasovicka, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas pārstāve Inta Šaboha.

Viņa informēja, ka tiesa arī pieņēma izskatīšanai iesniegto blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 22.decembra lēmumu par tiesvedības apturēšanu PA un Reverta prasībā pret Karginu un Krasovicki. Minētās blakus sūdzības izskatīšanas datums vēl nav zināms.

PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka aģentūra prasa Karginam un Krasovickim atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu (17,1 miljona eiro) apmērā un piedzīt par labu Reverta kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu (117,672 miljonu eiro) un līgumsodu 4,5 miljonu latu (6,4 miljonu eiro) apmērā.

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasība pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai.

Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu "Reap", un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro.

Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Rīgas apgabaltiesa pēc AS Parex banka prasības ierosinājusi civillietu par zaudējumu piedziņu no bijušajiem bankas īpašniekiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka.

Prasības summu Rīgas apgabaltiesa nekonkretizē un sīkāku informāciju par tiesnesi, kas lietu izskatīs, pagaidām nesniedz.

Jau vēstīts, ka Parex banka vērsās tiesā pret bankas bijušajiem īpašniekiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus, iepriekš informēja Parex bankas Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča.

«Izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka ir konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus,» informēja Zinkeviča. Viņa norādīja, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Saskaņā ar tiesību normām par sociālajām garantijām AS Reverta ir pienākums bijušajiem Parex bankas īpašniekiem maksāt 200 latus mēnesī kā minimālo algu par to, ka viņu aktīvi ir iesaldēti, norāda Revertas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

«Tā nav liela maksa, bet daudziem Latvijas iedzīvotājiem tie izrādītos vērā ņemami ikmēneša ienākumi. Nav arī īpaši godīgi, ka cilvēki, kas dzīvo zināmā komfortā, saskaņā ar likumu no mums saņem 200 latus,» intervijā žurnālam Kapitāls saka Gviljams. Viņa ieskatā, šī likuma norma ir «diezgan neparasta».

Revertas valdes priekšsēdētājs skaidro, ka līdzīgas normas iestrādātas arī citu valstu likumdošanā. Bankrota gadījumā bijušajiem īpašniekiem no kaut kā jādzīvo. Taču šajā gadījumā tas nav bankrots. Līdzekļi ir iesaldēti, lai novērstu to izmantošanu, un saskaņā ar Latvijas likumiem cilvēkam ir jāizmaksā minimālā alga.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pilnībā apmierināja bijušās AS Parex banka (tagad AS Reverta) prasību pret bijušo bankas akcionāru Viktoru Krasovicki un viņa dēlu Georgiju Krasovicki, atzīstot noslēgto dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu.

Kā aģentūru informē AT preses sekretāre Baiba Kataja, tiesa atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2011.gada 19.maijā starp V.Krasovicki kā dāvinātāju un G.Krasovicki kā apdāvināto slēgto dāvinājuma līgumu ar uzlikumu.

AT noteica no V.Krasovicka Reverta labā piedzīt tiesas izdevumus 4800,66 eiro apmērā. Tāda pati summa piedzenama no G.Krasovicka.

Pilns spriedums būs pieejams 8.aprīlī, un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē 2012.gada aprīlī prasību apmierināja, tomēr šis spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca AT.

Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi bijušo a/s Parex banka akcionāru pieteikumu, kurā bija lūgts mainīt iepriekš piemēroto prasības nodrošinājumu, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Ilvars Tomsons.

Pilnais tiesas lēmums būs pieejams 28.decembrī, kad to 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš nolēma nodrošināt Parex bankas prasību pret Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, apķīlājot viņu īpašumus. Savukārt 26. novembrī tiesā bija plānots skatīt atbildētāju lūgumu, mainīt nodrošinājumu vismaz attiecībā uz naudu, kas abiem pienākas no Parex bankas un kas nepieciešama viņu abu noslēgto kredītlīgumu apkalpošanai. Parex banka šā gada oktobrī lauzusi depozītu un kredīta līgumus par 27 milj. ASV dolāru un 20 milj. eiro ar bijušajiem īpašniekiem, lēmumu pamatojot ar to, ka viņi nav veikuši procentu maksājumus.

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

Atklātībā nonākot ziņām par prokuratūras, iespējams, gatavotām apsūdzībām bijušajiem Parex bankas saimniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, Karginu ģimene atbrīvojusies no pāris dārgiem tās īpašumā oficiāli vēl bijušiem nekustamajiem īpašumiem, vēsta portāls Pietiek.com.

Jau ziņots, ka šovasar prokuratūra cer pabeigt izmeklēšanu kriminālprocesā par Parex bankas subordinētā kapitāla izcelsmi un Kargina un Krasovicka darbībām.

Šī kriminālprocesa pamatā ir banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegums, kurā bija norādīts uz aizdomīgiem darījumiem, kurus saistībā ar Parex kapitālu īstenojuši abi bijušie valsts glābtās bankas īpašnieki vai viņu radinieki. Pagaidām Karginam un Krasovickim procesā piemērots liecinieku statuss, atgādina Pietiek.com.

Tikmēr Karginu ģimene sākusi atbrīvoties no tās pārstāvjiem Latvijā oficiāli piederošajiem īpašumiem. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, šā gada 10. februārī nepazīstamā SIA Bulduru 17 no tikpat mazpazīstamās SIA Pluralis par 1,7 miljoniem latu iegādājusies 3 847 kvadrātmetru lielu zemesgabalu ar vairākām ēkām Jūrmalā, Bulduru prospektā 17. Savukārt 3 895 kvadrātmetru lielu zemesgabalu turpat blakus, Bulduru prospektā 19, SIA ar šādu pašu nosaukumu – Bulduru 19 – no SIA Adlera šajā pašā datumā iegādājusies par nedaudz lielāku summu – 1,94 miljoniem latu.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien par labu AS Reverta no Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka lēma solidāri piedzīt 4 284 792 eiro.

Tāpat tiesa lēma par labu Revertai no bijušajiem bankas akcionāriem piedzīt tiesāšanās izdevumus - 230 550 eiro apmērā.

Tomēr prasību AT apmierināja daļēji un noraidīja to daļā par 81 180 583 eiro piedziņu.

Pilnu nolēmumu tiesa sagatavos 27.oktobrī, un to varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā.

Kargina un Krasovicka pārstāvis Uģis Grūbe žurnālistiem pēc sprieduma pauda, ka, pēc atbildētāju domām, prasība bija pilnīgi noraidāma.

Advokāts skaidroja, ka lietā ir jāspriež pēc pierādījumiem un Revertas apgalvojumi par nepamatotajiem līgumiem nav objektīvi. Savukārt par sprieduma pārsūdzēšanu atbildētāji lems pēc iepazīšanās ar sprieduma motīvu daļu.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».