Augstākā tiesa (AT) ir apmierināja bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina lūgumu par atsevišķu AS Reverta nekustamo īpašumu un arī kapitāldaļu apķīlāšanu.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, ar lēmumu tika apmierināts Kargina pieteikums par prasības nodrošināšanu civillietā.

Tiesa nolēma ierakstīt par labu Karginam ķīlas tiesības uz dažiem Reverta piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī ierakstīt Kargina labā aizlieguma atzīmi Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā uz konkrētām Reverta piederošajām kapitāla daļām. Tiesa arī noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 5 miljonu eiro apmēram.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Reverta, iepazīstoties ar tiesas lēmumu par prasības nodrošinājumu, Reverta esot guvusi pārliecību par tā nepamatotību, tāpēc AT spriedumu Kargina prasības lietā Reverta ir pārsūdzējusi un ir ierosināta kasācijas tiesvedība. "Būtiski, ka tiesa atzinuma sniegšanai ir pieaicinājusi Eiropas Komisiju, norāda Reverta.

Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais «Parex banka» restrukturizācijas plāns paredz, ka akciju sabiedrības «Reverta» darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās.

Lai nodrošinātu «Reverta» uzsākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi, VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) ir nodibinājusi meitas sabiedrību SIA «REAP» (REAP). Šādu risinājumu iepriekš atbalstīja Ministru kabinets (MK). Pēc tiesvedību procesu pabeigšanas jaunizveidotā kapitālsabiedrība darbību izbeigs, informē PA.

Atbilstoši restrukturizācijas plānam š.g. 29. maijā «Reverta» kārtējā akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par «Reverta» likvidācijas uzsākšanu 2017. gada 1. jūlijā. Izvērtējot likvidācijas gaitu, «Reverta» iepriekš ir norādījusi, ka noteiktajā termiņā nav iespējams pabeigt tiesvedību procesus, kā arī atsevišķu aktīvu izstrādi, kuru pārdošanu ierobežo tiesvedību procesi Latvijā un ārpus Latvijas. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, «Reverta» pilnīga likvidācija notiks pēc vairāku administratīvu jautājumu atrisināšanas, savukārt uzņēmuma faktiskā darbība noslēgsies plānotajā termiņā – 2017. gada beigās.

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja ziņojumu par AS Reverta pārdošanas stratēģijas turpmāko īstenošanu, informē VAS Privatizācijas aģentūra (PA).

Izvērtējot PA piesaistītā konsultanta KPMG Baltics SIA (KPMG) rīcības scenāriju analīzi, MK atbalstīja Reverta apakšportfeļu pārdošanas uzsākšanu, turpinot aktīvu izstrādi. Ziņojumā uzsvērts, ka restrukturizācijas plāna noslēguma posmā individuāla portfeļa pozīciju izstrāde kļūs mazāk efektīva. Līdz ar to konsultanta ieteikums bija, pakāpeniski sašaurinot Reverta darbību, atlikušo aktīvu pārdošanu veikt apakšportfeļos.

Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais Parex bankas restrukturizācijas plāns paredz, ka Revertas darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās. Līdz noteiktā termiņa beigām Revertai jāpabeidz portfeļa izstrāde un jāveic uzņēmuma likvidācija. Tāpēc nepieciešama stratēģija, kas ļauj atgūt maksimālu līdzekļu apjomu no atlikušā portfeļa izstrādes ar iespējami zemākām izmaksām.

AS Reverta februārī ir veikusi kārtējo procentu maksājumu Valsts kasei 3,7 miljonu eiro apmērā, informē Reverta.

Kopš 2010. gada 1. augusta Valsts kasei ir atmaksāts 430,1 miljons eiro, bet kopumā valsts no Reverta dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi 690,3 miljonus eiro, tostarp 16 miljonus eiro nodokļu maksājumu veidā.

Atgūto līdzekļu daudzums 2016. gada beigās sasniedza 740,3 miljonus eiro jeb 66 % no visiem Revertā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, tā pārsniedzot Reverta vadības sākotnējās aplēses.

Šobrīd Reverta kredītportfelī ir atlikuši tikai objekti ar sarežģītu un laikietilpīgu izstrādes gaitu. Pārējos aktīvus Reverta savā darbības laikā jau ir izstrādājusi, realizējusi un atgūto naudu atmaksājusi valstij. Ņemot vērā Reverta noteikto ierobežoto darbības laiku, šobrīd atlikušajiem aktīviem tiek meklēts investors, lai līdz 2017. gada beigām Reverta varētu beigt saimniecisko darbību.

Kopējais likvidējamās AS «Reverta» atgūto līdzekļu daudzums uzņēmuma darbības laikā ir sasniedzis 765 miljonus eiro jeb 70% no tajā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, aģentūru LETA informēja Privatizācijas aģentūrā (PA).

«Šis rādītājs būtiski pārsniedz »Reverta« vadības sākotnējās aplēses un vidējos rādītājus nozarē,» piebilda aģentūrā.

«Reverta» šā gada septembrī ir veikusi maksājumu Valsts kasei piecu miljonu eiro apmērā.

Līdz ar to kopš 2010.gada Valsts kasei ir samaksāti 451,2 miljoni eiro, gan pamatsummas atmaksai, gan procentu maksājumiem. Kopumā valsts no «Reverta» dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi vairāk nekā 705 miljonus eiro.

«Reverta» likvidators Kristaps Timpars skaidroja, ka darbs norit pēc plāna - tiek veikti maksājumi Valsts kasei, pabeigti visu vietējo uzņēmumu likvidācijas process, norisinās darbs pie ārvalstu meitas uzņēmumu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī aktīvi turpinās visai sarežģītais un apjomīgais «Reverta» likvidācijas process.

Akciju sabiedrības Reverta 2017. gada pirmo sešu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas Reverta ir atguvusi 14,2 miljonus eiro, veikusi 7,3 miljonu eiro lielu procentu maksājumu Valsts kasei un izveidojusi naudas līdzekļu uzkrājumu nākamajam maksājumam. Savukārt Kopš 2010. gada 1. augusta līdz šī gada 30. jūnijam Reverta atgūto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 754,5 miljonus eiro. Valsts no Reverta dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi 698 miljonus eiro, no tiem 434 miljoni eiro ir samaksāti Valsts kasei, liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Tādējādi Reverta ir atguvusi vairāk nekā 67 procentus no uzņēmumā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, kas būtiski pārsniedz sākotnējās aplēses un nozares vidējos rādītājus.

Kompānijā norāda, ka 2017. gada pirmajos sešos mēnešos Reverta turpināja darbu pie problemātisko aktīvu izstrādes un naudas atgūšanas, vienlaicīgi uzsākot arī kredītu portfeļu pārdošanu un uzņēmuma sagatavošanu plānotajai likvidācijai.

Šī gada pirmajā pusgadā labi rezultāti gūti arī no nekustamo īpašumu realizācijas - kopējā pārdošanas summa veidoja 4,8 miljonus eiro. Portfeļa apjoms samazinājās līdz 37 objektiem, un to pārdošanu plānots veikt līdz uzņēmuma darbības beigšanai.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa ceturtdien atzina par nepamatotu un noraidīja kādreizējā Parex bankas līdzīpašnieka Viktora Krasovicka iesniegto problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas pieteikumu, pavēstīja tiesā.

Tādējādi tiesa izbeigusi Reverta maksātnespējas procesa lietu.

Vienlaikus tiesa nolēma, ka Krasovickim būs jāatlīdzina Reverta tiesāšanās izdevumi kopumā 4907 eiro apmērā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Pilns spriedums gaidāms 22. decembrī.

Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa atzīmēja, ka tiesas lēmums ir loģisks, jo kompānija vienmēr ir pildījusi un turpina pildīt visas līgumiskās un likumiskās saistības.

Vienlaikus Ozoliņa pavēstīja, ka Reverta par nepamatotu maksātnespējas procesa pieteikšanu plāno vērsties tiesībsargājošās iestādēs kriminālprocesa sākšanai.

AS Reverta ir izdevies pārvarēt nelabvēlīgo ārējo apstākļu radītos šķēršļus un 2015. gadu beigt ar labiem darbības rādītājiem, informē AS Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa.

Valsts kasei ir atmaksāti 53 miljoni eiro, no tiem 30,7 miljoni eiro ir novirzīti pamatsummas atmaksai, bet 22,3 miljoni eiro - procentu maksājumos par valsts savulaik veikto ieguldījumu Parex bankas glābšanā. 2015. gadā no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atgūti 61,3 miljoni eiro.

Saskaņā ar Restrukturizācijas plānu, kas paredz Revertas darbības pilnīgu izbeigšanu līdz 2017. gada beigām, uzņēmums pārskata periodā turpināja darbu pie problemātisko aktīvu portfeļa izstrādes. Tā rezultātā 2015. gada beigās AS Reverta kopējie aktīvi veidoja 144,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 220,3 miljoniem eiro 2014. gada 31. decembrī.

AS Reverta par 13,8 miljoniem eiro pārdevusi savā valdījumā esošo Skonto kompleksu futbola kluba Skonto prezidenta amatu šonedēļ pametušā Vladimira Koļesiņičenko firmai SSA.

Kā informēja Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, interesi par Skonto kompleksu iegādi izrādīja vairāki investori. Pēc rūpīgas izvērtēšanas par izdevīgāko atzīts SIA SSA piedāvājums. Šā gada 15.jūlijā darījums, tostarp naudas pārskaitījums, tika pilnībā pabeigts. Atgūtie naudas līdzekļi jau tuvākajā laikā tiks atmaksāti Valsts kasei.

Ozoliņa atgādina, ka savulaik AS Parex banka izsniegtā kredīta mērķis bija Skonto stadiona iegāde un attīstība. Ilgstošu kredītsaistību nepildīšanas dēļ 2011.gadā objektu pārņēma lielākais nodrošinātais kreditors – AS Reverta.

Akciju sabiedrība Reverta apstiprinājusi konsultanta SIA KPMG Baltics ieteikto kredītportfeļa pircēju un ar potenciālā investora piedāvājumu ir vērsusies valdībā. Līgums ar izvēlēto investoru par Reverta kredītportfeļa pārdošanu varētu tikt parakstīts jau tuvāko dienu laikā, informē Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa.

Ņemot vērā, ka investors ir starptautiska, respektabla komercsabiedrība, kas strādā brīvā tirgus un konkurences apstākļos, labas prakses principi un abu pušu vienošanās investora vārdu paredz atklāt nekavējoties pēc līguma parakstīšanas.

Reverta valde un padome lēmumu par potenciālā investora izvēli ir pieņēmusi, balstoties uz tādiem kritērijiem kā nozares standartiem un pasaules praksei atbilstoši organizētu caurspīdīgu pārdošanas procesu, saņemto labāko saistošo piedāvājumu finansiālo, darījuma struktūras un līgumu juridisko risku izvērtējumu, kā arī potenciālā investora nevainojamu reputāciju un uzticamību.

Kā jau ziņots iepriekš, 2016.gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu uzsākt Reverta kredītportfeļa pārdošanas procesu. Īstenojot šo lēmumu, Reverta noslēdza līgumu ar konkursa uzvarētāju SIA KPMG Baltics par kredītportfeļa pārdošanas procesa organizēšanu. 2016.gadā no uzrunātajiem 64 potenciālajiem investoriem konfidencialitātes līgumus parakstīja 15 interesenti, un jau 2016. gada novembrī tiem tika piešķirta pieeja datu telpai. Pēc iepazīšanās ar sagatavoto informāciju, septiņi potenciālie investori izteica nesaistošos piedāvājumus. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas četru labāko piedāvājumu izteicēji tika uzaicināti piedalīties padziļinātajā "Reverta" kredītportfeļa izpētē, lai pēc tam iesniegtu saistošos piedāvājumus.

No kopējā valsts atbalsta bijušajai «Parex bankai» 1,7 miljardu eiro apmērā patlaban nav atgūti 678 miljoni eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

Papildināts viss teksts

Vēl neatgūtais valsts atbalsts ietver 293,64 miljonu eiro ieguldījumu «Reverta» pamatkapitālā, kas nebūs atgūstams, kā arī 384,6 miljonu eiro ieguldījumu obligācijās.

PA vadītājs prognozēja, ka no šīs summas vēl izdosies atgūt vien pārdesmit miljonus eiro. Tiesa, Loginovs atzina, ka krietni lielāku apjomu vēl var atgūt patlaban tiesvedībā esošajos procesos, taču atgūstamās summas apmēru prognozēt vēl nevarot.

Loginovs arī norādīja, ka jau glābjot «Parex banku» 2009.gadā bija paredzēts, ka visi ieguldītie līdzekļi netiks atgūti, jo tolaik svarīgi bija izglābt Latvijas finanšu sistēmu.

Daļa no 2009.gadā sniegtā valsts atbalsta 2010.gadā pārgāja uz banku «Citadele», procentos un citos maksājumos «Reverta» valstij uz šo brīdi jau ir samaksājusi

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasība pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai.

Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu "Reap", un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro.

Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

AS Reverta neauditētie 2016. gada finanšu rezultāti liecina, ka 2016. gadā atgūto līdzekļu daudzums sasniedzis 74,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 61,3 miljoniem eiro analogā 2015. gada periodā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šāda rezultāta pamatā ir vairāku liela mēroga projektu realizācija Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, kuru izstrāde prasīja daudzu gadu darba.

Lielākie 2016. gadā realizētie projekti: Lietuvas kredītu projekts (10,6 milj. eiro), Meridiāns – vērtīgs zemes gabals Tallinā (9 milj. eiro), airBaltic centrālās biroja ēkas rekonstrukcijas, iznomāšanas un pārdošanas darījums (6,19 milj.eiro), un komercplatības Maskavā Frunzenskaja Naberežnaja (2,3 milj. eiro).

Valsts kasei pārskata periodā ir atmaksāti 60 miljoni eiro, no kuriem 40 miljoni eiro tika novirzīti pamatsummas atmaksai, bet 20 miljoni eiro procentu maksājumiem par valsts savulaik veikto ieguldījumu Parex bankā.

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Nasdaq Riga pieņēmusi lēmumu izslēgt AS Reverta obligācijas no Baltijas Parāda vērtspapīru saraksta, par pēdējo obligāciju tirdzniecības dienu nosakot 2017. gada 24. oktobri, liecina paziņojums biržā.

Reverta 19. oktobrī vērsās biržā ar lūgumu izslēgt AS Parex banka emitētās obligācijas no regulētā tirgus.

Lūgums pamatots ar šā gada 1. jūlijā uzsākto Reverta likvidācijas procesu un Latvijas Republikas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta «Atbalsta atmaksa pirms pakārtoto saistību izpildes» noteikumiem.

«Likums nepārprotami nosaka, ka no obligācijām izrietošās »Reverta« saistības ir pakārtotās saistības, kas atmaksājamas tikai pēc pilnīgas valsts izsniegtā atbalsta atmaksas,» norāda «Reverta» likvidatore Ruta Amtmane.

Jau ziņots, ka 2017. gada 29. maijā «Reverta» akcionāru sapulce pieņēma lēmumu par «Reverta» likvidācijas uzsākšanu. Līdztekus likvidācijas procesam un darbam ar kredītportfeļa nodošanu investoram «Gelvora», «Reverta» turpina veikt procentu maksājumus Valsts kasei. Šā gada laikā Valsts kasei ir samaksāti 11 miljoni eiro, bet kopš 2010. gada 1. augusta valsts dažādu maksājuma veidā ir saņēmusi vairāk nekā 700 miljonus eiro.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

AS Reverta šā gada deviņos mēnešos no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atguvusi 54,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 34,6 miljoniem eiro analogā laika periodā pērn.

Valsts kasei Reverta ir atmaksājusi 42,7 miljonus eiro jeb divas reizes vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā.

Atgūto līdzekļu pieaugums ir izskaidrojams ar vairāku lielu un sarežģītu darījumu pabeigšanu Latvijā un ārpus tās robežām. Lai šos projektus īstenotu, esam cīnījušies jau kopš 2010. gada, satopoties gan ar klientu pretdarbību, gan Latvijas tiesu sistēmas gausumu un nepilnībām. Līdz ar to varu teikt, ka sasniegtais ir ilgstoša un neatlaidīga darba rezultāts, uzsver Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

No 2010. gada 1. augusta līdz 2016. gada 30. septembrim Reverta problemātisko aktīvu restrukturizācijas, vērtspapīru realizācijas un nekustamo īpašumu pārdošanas rezultātā ir atguvusi 720,4 miljonus eiro. No tiem 409,3 miljoni eiro ir novirzīti tiešajiem maksājumiem Valsts kasei. Papildus ir veikta arī ierobežoto noguldījumu, procentu par subordinēto kapitālu un citu apjomīgu maksājumu izpilde. Kopumā Latvijas valsts no Reverta dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi 653,3 miljonus eiro.

Likvidējamā akciju sabiedrība «Reverta» 2017. gada novembrī ir veikusi procentu maksājumus Valsts kasei septiņu miljonu eiro apmērā. Šā gada laikā Valsts kase no «Reverta» procentu maksājumos ir saņēmusi jau 18 miljonus eiro, informē kompānijas pārstāvji.

«Reverta» likvidatore Ruta Amtmane norāda: «Šobrīd mūsu darbs rit atbilstoši plānam - veicam paredzētos maksājumus Valsts kasei, tikko pilnībā pabeidzām kredītportfeļa pēdējās un apjomīgākās daļas nodošana investoram Gelvora, kā arī aktīvi turpinām visai sarežģīto un apjomīgo Reverta likvidācijas procesu.»

Vēl vienu, pēdējo, procentu maksājumu Valsts kasei «Reverta» plāno veikt šā gada decembra beigās.

Kopš 2010. gada 1. augusta «Reverta» no problemātiskajiem aktīviem ir atguvusi vairāk nekā 763 miljonus eiro, kas veido 70 procentus no visiem «Reverta» atstātajiem problemātiskajiem aktīviem. Šis rādītājs būtiski pārsniedz «Reverta» vadības sākotnējās aplēses un vidējos rādītājus nozarē.

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas «Reverta» līdz gada beigām pārņems Privatizācijas aģentūras (PA) jaunizveidota meitassabiedrība, šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja PA vadītājs Vladimirs Loginovs.

Viņš sacīja, ka PA plāno dibināt jaunu meitassabiedrību, kas pārņems «Reverta» aktīvus un turpinās ar tiem strādāt, lai pēc tam varētu likvidēt «Revertu».

«Ir tiesvedības pret »Revertu«, kas neļauj to likvidēt, savukārt ir lietas, kurās »Reverta« ir prasītāja un attiecīgi PA meitassabiedrība pārņems šīs lietas,» skaidroja Loginovs.

Pēc viņa teiktā, «Reverta» būtu jālikvidē līdz šī gada beigām, bet, ņemot vērā tiesvedības, ir maz ticams, ka iestāde tiks likvidēta. «Katrā ziņā »Revertas« darbība būs pabeigta līdz gada beigām, bet dažu tiesvedību dēļ sabiedrības likvidācija ieilgs,» sacīja Loginovs.

PA meitassabiedrību plānots izveidot līdz šā gada beigām un par šo lēmumu jau informēta arī Eiropas Komisija. Pēc Loginova teiktā, PA meitassabiedrība un «Reverta» kādu brīdi darbosies paralēli.

Ministru kabinets (MK) otrdien iepazinās ar AS Reverta 2015. gada darbības rezultātiem un prognozēm par darbības plāna izpildi līdz 2017. gada beigām, informē MK.

Valdība pieņēma zināšanai prognozētos darbības rezultātus.

Ziņojumā valdībai uzsvērts, ka 2014. gadā Reverta pirmstermiņa veica lielākus pamatsummas maksājumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem un ātrāk par plānoto tika dzēsti emitētie vērtspapīri 10,6 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to faktiskais emitēto vērtspapīru pamatsummas atlikums 2014. gada beigās bija 455,4 miljoni eiro.

Attiecībā uz 2015. gada darbību ziņojumā uzsvērts, ka uz darbības rezultātu aizvien spēcīgāku ietekmi atstāj ģeopolitiskās situācijas ietekme, kā rezultātā ir krasi samazinājies no NVS valstu portfeļa atgūto līdzekļu apjoms. Kopš 2010. gada, kad Reverta uzsāka ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu, šis ir bijis smagākais un sarežģītākais periods gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā. Krievijas ekonomikas recesija un rubļa devalvācija apgrūtināja Krievijas un citu NVS valstu klientu kredītu atmaksas iespējas. Krievijas un Rietumu investoru intereses apsīkums par Latvijas nekustamo īpašumu tirgu ir negatīvi ietekmējis darījumus ar lielajiem investīciju objektiem. Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju Reverta no problemātiskajiem kredītiem 2015. gada deviņos mēnešos ir atguvusi 34,6 miljonus eiro.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa trešdien tiesneša slimības dēļ atlika skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

Vērtīgākos un vieglāk pārdodamos aktīvus Reverta patlaban jau ir realizējusi, par tiem nauda ir saņemta un samaksāta valsts budžetā, tādēļ šobrīd notiek cīņa par katru centu

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Kā Revertai veicies līdz šim?

Vispirms jāatgādina, ka Reverta nav radījusi to problemātisko aktīvu kopumu, pie kura pašlaik notiek darbs. Šos aktīvus Reverta pārņēma tādā stāvoklī un sastāvā, kādus tos savulaik radīja bijušie Parex bankas akcionāri, tāpat Reverta pati nerada zaudējumus – tie radušies vēsturiski un tos ir radījuši bijušie akcionāri. Revertas uzdevums ir veikt darbības, lai šos zaudējumus pēc iespējas mazinātu.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 9.decembrī plāno atsākt skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, liecina informācija Latvijas tiesu mājaslapā.

Iepriekšējā tiesas sēde, 26.novembrī, tiesneša slimības dēļ atlikta.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe iepriekš norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.