Vērtīgākos un vieglāk pārdodamos aktīvus Reverta patlaban jau ir realizējusi, par tiem nauda ir saņemta un samaksāta valsts budžetā, tādēļ šobrīd notiek cīņa par katru centu
Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.
Kā Revertai veicies līdz šim?
Vispirms jāatgādina, ka Reverta nav radījusi to problemātisko aktīvu kopumu, pie kura pašlaik notiek darbs. Šos aktīvus Reverta pārņēma tādā stāvoklī un sastāvā, kādus tos savulaik radīja bijušie Parex bankas akcionāri, tāpat Reverta pati nerada zaudējumus – tie radušies vēsturiski un tos ir radījuši bijušie akcionāri. Revertas uzdevums ir veikt darbības, lai šos zaudējumus pēc iespējas mazinātu.
Līdz 2014. gada beigām valsts no Revertas ir atguvusi 549 miljonus eiro, ko veido gan sindicētā kredīta atmaksa, ko galvojusi valsts, gan veiktie maksājumi par valsts obligācijām. Savukārt šogad ir samaksāti vēl 10 miljoni eiro. Papildus tam Revertas darbības rezultātā gandrīz piecu gadu laikā nodokļu un nodevu maksājumos valsts ir saņēmusi 15 miljonus eiro, un šī nauda ir nonākusi pa tiešo valsts budžetā. Savas darbības gaitā 2011. gadā Reverta atmaksāja ierobežotos noguldījumus 25 miljonu eiro apmērā, kā arī līdz pagājušā gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā izmaiņas Valsts atbalsta kontroles likumā, Reverta veica maksājumus par subordinētajām saistībām 17,2 miljonus eiro. Visi šie līdzekļi Revertai, loģiski, bija kaut kur jāiegūst, un tie tika akumulēti, veicot kompānijas tiešo darbību – izstrādājot problemātiskos aktīvus.
Kas ietilpst pašreizējā portfelī?
Pērnā gada beigās Revertas aktīvi bija 220 miljonu eiro apmērā, bet koncerna – 230. Lielāko daļu no tā jeb aptuveni 170 miljonus eiro veido kredītportfelis, 46 miljoni eiro gada beigās bija nekustamie īpašumi, savukārt pārējo summu veido citi aktīvi.
Vai ir vēl atlikuši kādi lieli realizējami objekti, kurus pārdodot varētu iegūt lielākas summas?
Revertai vairāk nav palicis neviens tik liels objekts kā pērn pārdotais Skonto stadions. Šobrīd trīs lielākie objekti, kas vēl ir Revertas rīcībā, ir ēka Kalpaka bulvārī, kuras pārdošanas cena ir 3,5 miljoni eiro, zeme pie Ķeizarmeža, kuras pārdošanas cena ir 4,75 miljoni eiro, un zeme Republikas laukumā, kuras cena ir 3,5 miljoni eiro. Vērtīgākie un vieglāk realizējamie aktīvi jau ir izstrādāti, nauda ir saņemta un samaksāta valsts budžetā, un šobrīd notiek cīņa par katru centu.
Kā sadalās portfelis pēc aizņēmējiem? Cik lielu daļu veido vietējie un cik – Krievijas aizdevumi?
Nebūtu korekti saukt visus parādniekus vārdos, kaut arī dažkārt mēs to vēlētos darīt. 80% no portfeļa patlaban veido Baltijas valstu aizdevumi, bet 20% ir NVS valstis, pamatā Krievija un Ukraina. Portfelī ir visdažādākie objekti. Šobrīd no spilgtākajiem un aktuālākajiem objektiem varu minēt ķieģelu rūpnīcu Krievijā, Tulas apgabalā, kas ir kā ķīlas objekts. Tāpat ir divas lidmašīnas un dzīvojamo ēku komplekss Maskavā.
Latvijā pamatā 95% no visiem kredītiem ir izsniegti nekustamā īpašuma iegādei un attīstībai. Bet, ja paskatās vēsturē, esam sekmīgi realizējuši prasījuma tiesības uz diviem lieliem tirdzniecības kompleksiem Maskavā, mums ir bijusi cīņa par naudas līdzekļu atgūšanu gāzes pārstrādes rūpnīcā Krievijas ziemeļos ierobežotas pieejas teritorijā un esam veiksmīgi realizējuši tirdzniecības kuģu floti, kurā ietilpa 6 kuģi, tāpat arī esam realizējuši atsevišķas lidmašīnas. Mūsu darbība notiek ne tikai Latvijas likumdošanas ietvaros, bet arī Krievijas likumdošanas un tiesu sistēmas ietvaros, tāpat ir jārunā par dažādām citām interesantām jurisdikcijām, piemēram, Māršalu salas, Britu Virdžīnu salas un citas. 2011. gadā veiksmīgi realizējām līzinga kompānijas Ukrainā, Krievijā un Azerbaidžānā.
Kas ir radījis lielākos zaudējumus un aktīvu vērtības samazināšanos?
Bankas sadalīšanas brīdī 2010. gadā aktīvu portfelis, kas tika atstāts Revertā, bija vairāk nekā viens miljards eiro. Tagad ir palikuši 220 miljoni eiro, un atgūti ir 614,5 miljoni eiro, kas ir ievērojama summa. Daļu aktīvu samazinājumu veidoja arī zaudējumi, kas radušies pārvērtēšanas rezultātā, kad ir izrādījies, ka vairāku iemeslu dēļ aktīvi bankas sadalīšanas brīdī bijuši sliktākā kvalitātē. Tāpat arī dažādi ārēji faktori ir pasliktinājuši šo aktīvu kvalitāti – nestabilā situācija Krievijā un Ukrainā, nestabilā ekonomiskā situācija Eiropā, tāpat arī tiesāšanās specifika atstājusi iespaidu uz aktīvu vērtību – jo ilgāks ir šis process, jo vairāk krītas aktīvu vērtība.
Visu interviju Cīņa par katru centu lasiet otrdienas, 9. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!