Latvijas valdībai atsakoties pārņemt 51?% Parex bankas akciju, tiktu atrasts cits veids, kā atrisināt šīs kompānijas finansiālās problēmas.
Tā intervijā Db apgalvo Parex bankas dibinātājs un ilggadējais valdes priekšsēdētājs Valērijs Kargins. Viņš arī uzsver, ka viņam un Viktoram Krasovickim attiecībā uz 51% akciju ir pirmpirkuma tiesības.
Kāds jūsu skatījumā ir iemesls tam, kāpēc bija nepieciešams valdības lēmums par 51% Parex bankas akciju nodošanu Latvijas Hipotēku un zemes bankas rīcībā?
Es esmu Parex vadītājs kopš 1987. gada, tātad - vairāk par 20 gadiem. Kad es gāju prom no komjaunatnes, lai kļūtu par Parex prezidentu, mani kritizēja un teica, ka nedrīkst nodarboties ar biznesu, ka tas viss būšot ļoti slikti. Kad veidoju valūtas maiņas punktus, man teica, ka tas esot briesmīgs solis, kas novedīšot pie neprognozējamiem rezultātiem. To pašu apgalvoja, kad Parex pārveidojām par banku, kad nopirkām Promstrojbank utt. Man visu dzīvi ir teikuši, ka es kaut ko daru nepareizi. Laika gaitā cilvēki tomēr pierāda savu lēmumu pareizību ar saviem darbiem. Bankas akcionāri līdz šim nav kļūdījušies būtisku lēmumu pieņemšanā. Uzskatu, ka lēmums par sadarbību ar valsti ir pareizs. Mēs dzīvojam ļoti mazā valstī, sestdien premjers Ivars Godmanis paziņoja, ka Parex veido būtisku daļu no valsts IKP, kas ir nozīmīgi.
Un tomēr - kāds ir iemesls tam, ka šāds solis bija nepieciešams?
Pasaulē ir finanšu krīze. Latvija nav miera osta, un krīze ir skārusi arī mūs. Ir apstājusies starpbanku kreditēšana. Praktiski visu Eiropas valstu valdības ir paziņojušas par atbalstu savām bankām. To saprata citu valstu valdības, tostarp Zviedrija, kas paziņoja par palīdzības sniegšanu savām bankām, kā arī ASV, Francija u.c. valstis, sperot līdzīgus soļus. Šajā situācijā mēs sākām izskatīties nekonkurētspējīgi, kas īpaši izpaudās pēdējo divu nedēļu laikā. Tāpēc mēs valdību aicinājām mums palīdzēt. Šā aicinājuma rezultātā mūsu valdība izvēlējās savu palīdzības struktūru, par ko sabiedrība tika informēta piektdienas vakarā.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Jāņa Brazovska personā kā galveno iemeslu esošajai situācijai min apstākli, ka pēdējo dienu laikā no Parex bankas noguldītāji izņēmuši ļoti lielas naudas summas. Cik lielā mērā varat tam piekrist?
Negribu tagad saukt konkrētus skaitļus, bet tie nav izšķiroši.
Šī summa tiek minēta vairāk nekā 100 milj. Ls apmērā…
Mūsu aktīvos ir vairāk nekā 5 miljardi eiro, tāpēc jūsu nosaukto skaitli nevar uzskatīt par pārāk lielu summu. Nedomāju gan, ka naudas izņemšana būtu bijis galvenais iemesls tam, kāpēc notika šis darījums. Tā nav! Zviedrijas valdība sāka palīdzēt savām bankām - tā gan ir taisnība. Un tieši tajā brīdī sākās depozītu aizplūšana no mums.
Bet kāpēc tas notika tieši ar Parex banku, nevis kādu citu Latvijas banku, kam nav mātes uzņēmumi Zviedrijā?
Vairākas bankas paziņojušas, ka palīdzību valstij neprasīs. To vadība neuzskata, ka tā vajadzētu darīt. Tā ir viņu izvēle. Mūsu izvēle bija lūgt valstij palīdzību.
Pirms salīdzinoši neilga laika bija mēģinājumi pārdot Parex banku, taču šī iecere tā arī netika realizēta. Kāpēc?
Par to, kas toreiz notika, es labāk kādreiz uzrakstīšu savos memuāros - domāju, ka man būs laiks to izdarīt. Patlaban es nevēlos par to runāt. Mēs nevienojāmies.
Šobrīd jūsu un Viktora Krasovicka īpašumi ir ieķīlāti. Kāpēc nemēģinājāt risināt bankas finansiālās problēmas, tos jau ātrāk ieķīlājot, vai arī pārdodot?
Pēdējo 5 gadu laikā mēs esam ieguldījuši bankā 150 milj. Ls. Turklāt mums nav tādu summu, kas varētu būtiski ietekmēt šo procesu. Līgums ar valdību paredz arī manu un Viktora personīgo līdzdalību, arī ieķīlājot savus personīgos īpašumus. Tā ir mūsu pilsoniskā pozīcija, kas apliecina mūsu pārliecību par veiksmīgu tālāko bankas darbību.
Ja sestdien valdība nebūtu pieņēmusi attiecīgo lēmumu, kas notiktu tālāk ar banku?
Mēs būtu meklējuši citus instrumentus. Varētu piesaistīt naudu no starptautiskajiem investoriem - šādi līdzekļi ir ļoti dārgi un uz ļoti neizdevīgiem noteikumiem. Mums būtu jāstrādā patstāvīgi, bet tas nebūtu ar tādu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, kas šobrīd ir nepieciešams mūsu valstij visvairāk.
Tūlīt pēc minētā lēmuma pieņemšanas gan tika paziņots, ka gadījumā, ja apvienošanās solis netiktu sperts, banku glābt neizdotos…
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) izpratni mēs esam nacionālas nozīmes finanšu institūcija. EK viennozīmīgi nepieļauj scenārijus, kuri var destabilizēt valsts finanšu sistēmu. Mūsu vadības un akcionāru rīcības pamatā bija vēlme rīkoties savlaicīgi un piesardzīgi, lai nodrošinātu klientu komfortu. Tas jo sevišķi ir svarīgi Zviedrijas masīvās palīdzības savām bankām kontekstā.
Par jums piederošajām bankas akcijām tiek samaksāts 1 Ls. Vai pieļaujat iespēju, ka atpirksiet savus nu jau kādreizējos īpašumus bankā?
Jā! Tas tā ir plānots, un es ticu, ka tas tā arī notiks. Valsts savas akcijas iegādājās salīdzinoši lēti, un es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka pēc kāda laika valdība gūs peļņu no mūsu kopīgās sadarbības.
Cik ilgā laikā, jūsuprāt, tas izdosies?
Vajag kopā ar valsti atrast attīstības sinerģiju. Mēs esam konkurējuši ar Hipotēku un zemes banku - mums ir daudz filiāļu vienās un tajās pašās pilsētās. Strādājot kopā, viss attīstīsies labāk.
FKTK ir uzsvērusi, ka valdībai ir tiesības jebkurā brīdī 51% Parex bankas akciju pārdot, piesaistīt tām investoru. Cik reāla ir iespēja, ka šīs akcijas nopērk kāds cits investors, pirms to spējat izdarīt jūs ar V. Krasovicki?
Nevaru atklāt visus akciju pārņemšanas nosacījumus - tie ir slepeni. Eiropas principi paredz valsts palīdzības sniegšanu uz komerciāliem principiem, kuri ietver sevī arī pirmpirkuma tiesību saglabāšanu esošajiem akcionāriem, kā tas ir arī šajā gadījumā.
Visa notikušā rezultātā jūs esat zaudējis amatu bankā. Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Kādu lomu valdība noteiks, tāda tā arī būs saskaņā ar manu kvalifikāciju. Es piedalīšos bankas darbā - arī tas ir atrunāts akciju pārņemšanas līgumā. Domāju, ka izmantota tiks ne tikai mana, bet arī citu valdes locekļu pieredze. Man nav pat 50 gadu - es jūtos pilns spēka un enerģijas, lai turpinātu strādāt.
Kādu jūs kopumā redzat situāciju šobrīd banku sektorā Latvijā?
Viss ir vienkārši. Zviedri aizstāv zviedrus, krievi - krievus, vācieši - vāciešus, somi - somus? Jautājums ir - ko aizstāv latvieši? Viss ir atkarīgs no tā, cik lielas ir katras valsts iespējas aizsargāt savu kompāniju intereses. Banku sektora darbība šodien ir atkarīga no attiecīgo valstu valdību realizētās politikas.