Veselības ministrijas aicinājums pārtikas ražotājus samazināt sāli 12 produktu grupās atsevišķiem ražotājiem liekas neizpildāms uzdevums.
Uzņēmēji uzsver, ka jaunā iecere var izmainīt pārtikas produktu garšas īpatnības un novest pie tā, ka pircēji tos vairs nepirks. Veselības ministrijas (VM) nosūtītā vēstule pārtikas ražotāju asociācijām liecina, ka EK izveidojusi Augsta līmeņa darba grupu uztura un fizisko aktivitāšu jautājumos, kuras viens no uzdevumiem ir panākt sāls satura samazināšanu gatavajos pārtikas produktos, kas ir lielākais sāls patēriņa avots uzturā.
Katru gadu pa 4%
Nevar akli vadīties
Pirmajā Veselības ministrijā notikušajā darba grupas sanāksmē par sāls satura samazināšanu pārtikas produktiem diskusijas galvenokārt notika par sāls satura samazināšanu maizes izstrādājumiem, savukārt nākamajās darba grupās tiks runāts par citām potenciālajām produktu kategorijām, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektore Laura Krastiņa. «Nevar akli vadīties pēc EK ieteikumiem, bet ir jāveic plašs izvērtēšanas darbs, lai saprastu, ko darīt tālāk. Jāvērtē katrs produkts, piemēram, mūsu rupjmaizi nevar salīdzināt ar kādu citu, lai nav tā, ka, samazinot sāls daudzumu, pircēji vairs nepērk produktu,» tā LPUF izpilddirektore. Visi diskusijas dalībnieki secinājuši, ka šai ziņā Latvija ir labās pozīcijās, salīdzinot ar citām ES valstīm. Pirmās diskusijas laikā visi dalībnieki atbalstījuši iniciatīvu par informatīvo pasākumu veikšanu. Db aptaujātie uzņēmēji norāda, ka patlaban produkcija nav pārsālīta un būtu ļoti stingri jāizvērtē, vai maz šāds pasākums būtu jāievieš un kurās produktu grupās, jo pretējā gadījumā produkti var kļūt bezgaršīgi un tos neviens nepirks. Arī Latvijas lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente Daiga Kunkulberga teic, ka, piemēram, Latvijas maizes ražotāji jau sāls daudzumu ir samazinājuši un vairāk to nedrīkst darīt, jo pretējā gadījumā maize būtu bezgaršīga un ķipīga. «Esam līmenī. Ja Eiropā uz 100 kg miltu sāls daudzums ir 2 %, tad Latvijā - 1,5 %. Cik zinu, tad Vācijas maizes cepēji neko negrasās mainīt,» viņa piebilda.
Neesot obligāti
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Ilze Straume mierina, ka iecerētais pasākums nav obligāta EK prasība, bet rekomendācija un patlaban likumdošanas izmaiņas nav plānotas. Tomēr EK izstrādājusi Regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem projektu un, ja šī Regula tiks pieņemta, ražotājiem pārtikas produktu marķējumā būs jānorāda sāls saturs produktā. Šobrīd patērētājiem, kas vēlas samazināt sāls saturu uzturā, nav iespējas kontrolēt ar pārtiku uzņemtā sāls daudzumu, jo tikai atsevišķi ražotāji produktu marķējumā norāda sāls saturu. Šobrīd neesot zināms, kad Regula tiks pieņemta. Skaidrojot EK motivāciju, I. Straume norāda, ka, samazinot ikdienas sāls patēriņu par 3 g, Eiropas reģionā gadā mirstība no insulta samazinātos par 40 000, bet no išēmiskās sirds slimības - par 45 000, attiecīgi Eiropas Savienībā gadā mirstība no insulta samazinātos par 27 000, bet no išēmiskās sirds slimības - par 31 000. Tas nozīmē kopā par 58 000 nāves gadījumu mazāk katru gadu. «Pārāk daudz sāls uzturā bojā sirds-asinsvadu sistēmu, izraisot paaugstinātu asinsspiedienu, aterosklerozi, infarktu un citas slimības. Kā zināms, tieši sirds-asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā,» piebilda I. Straume.