Otrdienas rīts rīdziniekiem sākās visnotaļ daudzsološi – lai gan pa nakti sniega sega uz ielām bija izveidojusies tik biezā slānī, ka problemātiski bija gan braukt ar automašīnu, gan arī iet ar kājām, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nāca klajā ar paziņojumu, ka tik draņķīgi tīrīt ielas jau nu nevarēs, un izsauca «uz tepiķa» atbildīgo institūciju vadītājus.
Bija jau arī par ko – ne vienam vien bija izdevies novērot, kā pa Rīgas ielām, kaisot sāli, vizinās automšīnas ar paceltām šķūrlāpstām. Vienkārši sakot, tā vietā, lai ielas notīrītu un sniegu aizvestu, ar sāls palīdzību tas tika padarīts par netīru putru, kam vajadzētu izkust un aiztecēt. Redzot Ušakova kareivīgo nostāju, radās pat cerība, ka minētajai bezjēdzībai beidzot tiks pielikts trekns punkts. Bet nekā! Jau tās pašas dienas beigās Rīgas domes oficiālā politika bija – sāls kaisīšana ir normāla prakse, kas tiek īstenota, lai nebūtu jātērē nauda sniega izvešanai... Veikli gan tā dēvēto atbildīgo institūciju darbinieki dienas gaitā bija izskalojuši smadzenes Ušakovam!
Principā jau ir jāpiekrīt – šķīdinot sniegu ar sāli, var cerēt, ka kaut kad perspektīvā tā daudzums uz ielām mazināsies. Ievērojot šādu loģiku, varētu pat teikt, ka ar sniegu pilsētas ielās vispār nav jēgas kaut ko darīt, jo ir taču skaidrs, ka reiz pienāks pavasaris un baltā sniega sega nokusīs. Tomēr šādai sāls mīlēšanas taktikai ir daži nepatīkami blakusefekti.
Pirmkārt, ar sāli «advencēts» sniegs ļoti ātri bojā kājāmgājēju apavus. Ja jau Ušakovs, gaidīdams nākamās pašvaldību vēlēšanas, izdomāja, ka jāpaspodrina savs tēls, pukojoties par netīrajām Rīgas ielām, varēja padomāt arī par to, cik lielus izdevumus sāls kaisīšanas metode rada vēlētājiem.
Otrkārt, sasālītais sniegs bojā automašīnas, radot papildu izdevumus to īpašniekiem.
Treškārt, sniega notīrīšana mazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu, bet tā pārvēršana sālītā putrā – nekādi. Tātad var teikt, ka, šādi «tīrot» ielas, nauda tiek iztērēta, bet labuma nav nekāda.
Protams, pāri visam ir līdz mielēm labi zināmais pantiņš – naudas ir tik, cik ir, un esošā finansējuma ietvaros arī jāstrādā! Tā tas nenoliedzami ir. Tomēr jau neskaitāmus gadus (neatkarīgi no tā, kurš politiķis sēž Rīgas mēra krēslā) ir novērojama viena un tā pati situācija: braucot ar automašīnu uz galvaspilsētu no Ogres, Valmieras, Jūrmalas vai kādas citas pilsētas puses, ceļi vairāk vai mazāk kārtīgi ir notīrīti, ir redzama tehnikas un strādnieku rosība, bet, kolīdz tiek šķērsota Rīgas robeža, situācija kļūst radikāli sniegaināka. Un šeit ir divi iespējamie varianti.
Viens no tiem – Rīga atrodas citā klimatiskajā zonā nekā pārējā Latvija, un tur snieg vairāk. Otrs – pārējās pašvaldības ar sniega tīrīšanai atvēlētajiem līdzekļiem rīkojas daudz saimnieciskāk. Jā, Rīgā ir vairāk, ko tīrīt, nekā, piemēram, Jelgavā, Limbažos vai Ogrē, bet arī tehnikas un finansējuma apjoms galvaspilsētai ir nesalīdzināmi lielāks.