Grozījumi tā sauktajos «Skolas bulciņu likumos» praksē tiek ieviesti godprātīgi. Ēdnīcu pavāres rūpīgi no ēdienkartēm izslēdz tomātu pastu un majonēzi, bet skolu kafejnīcās bulkas no plauktiem pazudušas. Bērni likumu apiet katrs pa savam, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vecāku nopirktas bulkas skolēni nu stiepj līdzi jau tā smagajās somās, savukārt kabatās - maisiņi ar sāli. To, ka ēdienam pietrūkst tikai sāls, Kalvenes pamatskolas vecāko klašu zēni sapratuši jau tūdaļ jaunā gada pirmajā ēdienreizē, bet nākamajās pusdienās bijuši līdzi maisiņi ar sāli. «Nu viņi saber tur tik daudz, ka tiešām sāku baiļoties. Viss galds ar sāli nokaisīts. Ko darīsi, tas tagad ir aizliegtais auglis un... kas pusaudžiem ir aizliegts, to viņi grib ar dubultu spēku,» par saviem novērojumiem pastāsta Kalvenes pamatskolas ēdnīcas šefpavāre Dagrita Medisa. Savukārt Aizputes vidusskolā privātās kafejnīcas vadītāja Liene Freidenfelde no plauktiem izņēmusi visas bulciņas, kuras nāca no ceptuves pāri ielai. «Bulkām nebija ne vainas,» saka kafejnīcas vadītāja.

Latvijā ziemas periodā nav citas alternatīvas, kā kaisīt sāli vai nu arī atsevišķus ceļus atstāt ledū, kā tas, piemēram, ir Somijā, atzīst uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdis Vladimirs Kononovs.

Viņš skaidro, ka piemēram, Japānā, izmanto arī magnija sāli, kas ir dabai labvēlīgs, gandrīz kā mēslojums. Vienlaikus šis sāls ir piecas līdz sešas reizes dārgāks, nekā Latvijā lietotais. Ķīmisko savienojumu esot daudz, bet LAU izmanto lētāko. «Tas ir valsts lēmums, jo citas alternatīvas nav, ja nu vienīgi nekaisīt vispār. Somijā, piemēram, ļoti daudzi ceļi netiek kaisīti un stāv ledū,» skaidro Kononovs. Cilvēki braucot ar radžu riepām, brauc uzmanīgi, un neviens nesūdzoties, jo tādi ir spēles noteikumi.

Latvijā arī vairāki ceļi, īpaši D klasē un daži C klases ceļi, kas tiek atstāti ledū, ledus tiek rievots un sāls netiek izmantots. Ceļš esot slidens, un par to ir jābrauc nedaudz citādākām prasmēm un citādākā veidā - lēnāk un uzmanīgāk.

Izsludināts atklāts konkurss par Rīgas transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2024.gada līdz 2029.gadam, informē pašvaldībā.

Iepirkuma pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 14.maija plkst.10.

Iepirkums tiek organizēts četrās lotēs, un par katru no tām tiks slēgts atsevišķs iepirkuma līgums, tādējādi līgumslēgšanas tiesības katrā lotē piešķirot pretendentam, kas atbilst kvalifikācijas prasībām un piedāvā saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Konkurences paplašināšanai pretendenti piedāvājumu varēs iesniegt tikai uz divām lotēm, un līguma slēgšanas tiesības varēs piešķirt ne vairāk kā par divām lotēm.

Paredzams, ka maksimālā kopējā līgumcena visām četrām lotēm ir 210 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkumu procedūra paredz ielu uzturēšanu četrās teritorijās - Daugavas kreisajā krastā par 63 670 000 eiro, Daugavas labajā krastā Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā par 53 429 000eiro, Daugavas labajā krastā Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā par 47 768 000 eiro, kā arī atsevišķi Tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu uzturēšanu par 45 133 000 eiro.

No nākamā gada varētu ieviest akcīzes nodokli neveselīgiem pārtikas produktiem – desām un gaļas izstrādājumiem, palmu eļļai, cūku taukiem un speķim, kartupeļu čipsiem, zupām un citiem produktiem.

To paredz Veselības ministrijas izstrādātais projekts, kas ļautu palielināt līdzekļus veselības nozarei. Akcīzes nodokli 5 Ls jeb 7 eiro par 100 kilogramiem plānots ieviest desām un citiem gaļas izstrādājumiem, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta. Palmu eļļai akcīzes nodokļu likme paredzēta 15 Ls jeb 21 eiro par 100 litriem, bet cūku taukiem un speķi, - 15 Ls jeb 21 eiro par 100 kg. Tāds pats akcīzes nodokļa apjoms paredzēts arī kartupeļu čipsiem, popkornam un sāļajām kukurūzas uzkodām, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta un gatavajām zupām un buljonam, kas satur sāli vairāk par 1 g uz 100 g produkta.

Akcīzes nodokļa izmaiņas varētus skart arī saldinātos bezalkoholiskos dzērienus, kur akcīzi paredzēts dubultot, savukārt enerģijas dzērieniem likme būtu 15 lati jeb 21 eiro par 100 litriem. Tāpat nākamo trīs gadu laikā paredzēts vidēji par 10 % ik gadu palielināt akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, bet alum šī nodokļa palielinājums plānots 30 % gadā. Izmaiņu mēŗkis – sasniegt Igaunijas līmeni, kur akcīzes palielināšana ļāvusi uzlabot sabiedrības veselību.

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija ekspluatācijā nodevusi jaunu cehu Liepājā un gatavojas būvēt proteīna rūpnīcu Puzē, raksta Latvijas Avīze.

Zivju sālīšanas cehs nodots ekspluatācijā 30. jūlijā, bet pagājušajā nedēļā pabeigta iekārtu montāža un ekspluatācijā nodota zivju sālīšanas līnija. Vēl nepieciešams iziet ceha atzīšanas procesu Pārtikas un veterinārajā dienestā. Kopumā jaunajā cehā ieguldīti 300 tūkstoši eiro, stāsta biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

Cehu plānots iedarbināt septembrī, kad būs iespējams sākt sālīt nozvejotās brētliņas. Zivju sālīšanas cehs ļaus dažādot zivju apstrādi un sagatavot jaunu produkciju eksporta tirgiem. Šobrīd jau aptuveni 60% nozvejoto zivju zvejnieki apstrādā paši un nākotnē šis apjoms varētu tikai palielināties. Līdz ar jaunā ceha nodošanu radītas piecas sešas jaunas darba vietas.

Būvmateriālu ražotājs CEMEX Latvijā ieviesis jaunu tehnoloģiju, kas no cementa ražošanas blakusprodukta iegūs sāli. Veicot 1,7 miljonus eiro investīcijas, Brocēnu cementa rūpnīcas teritorijā izveidota neliela eksperimentālā ražotne ar mazgāšanas un filtrācijas līniju, kā arī kristalizācijas iekārtu, kas atdalīs hlorīdus un citus vērtīgus sāļus no blakusprodukta, ko iegūst cementa ražošanas procesā, informē uzņēmumā.

Šis projekts uzskatāms par nozares inovāciju un īstenots ciešā sadarbībā ar Šveicē bāzēto CEMEX pētniecības centru CEMEX Research Group AG.

Ražotne gadā spēs saražot līdz 500 tonnām dažāda tipa tehnisko sāli, kā piemēram, sāļu maisījumu ceļu kaisīšanai pret apledojumu un potenciāli arī sāli, kuru izmanto minerālmēslu ražošanā.

Izveidojot sāls ražotni, CEMEX palīdzēs uzņēmumiem, kuri meklē veidus kā aizstāt esošos augstu izmaksu sāls produktus tehniskajām vajadzībām ar izdevīgākām alternatīvām.

Projekta attiecināmās izmaksas ir 963 125,50 eiro, no kurām 436 082,50 eiro ir Eiropas Reģionālā Attīstības Fonda un valsts budžeta līdzfinansējums un 527 043 eiro SIA CEMEX finansējums.

Lielākā daļa jeb 59% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanu ar akcīzes nodokli.

22% norāda, ka drīzāk neatbalsta, bet 37% - noteikti neatbalsta. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta beigās veiktais pētījums.

Salīdzinoši biežāk šādas iespējamās nodokļi izmaiņas neatbalsta cittautieši un nepilsoņi.

Savukārt 35% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pauž atbalstu atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanai ar akcīzes nodokli 15% atbildējuši, ka noteikti atbalsta, bet 20% - drīzāk atbalsta. Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir sievietes, latvieši, respondenti ar salīdzinoši augstiem mēneša ienākumiem.

Maskavas mērijai nācies pat trīsreiz pārrēķināt šāgada ziemas izraisītos tēriņus, jo baltais gadalaiks kā neiet, tā neiet prom, savā mājaslapā raksta Kommersant. Nu pilsētas varas vīri tomēr redz saulīti sniega tuneļa galā un ziņo par statistiku.

Šoziem Maskavā uzsnidzis 3,3 metri sniega, kas ir uz pusi virs normas (1,52 m). Komunālie dienesti gan tāpēc pamanījušies soda naudās par nepienācīgi notīrītām ietvēm iekasēt 1,24 miljardus rubļu (20 miljoni LVL) soda naudā – tas ir tikai par šā gada mēnešiem. Pērn par visu gadu šādās soda naudās tikuši iekasēti 1,9 miljardi rubļu.

Par upuriem ziemai krituši vairāku namu pārvalžu vadītāji un prefektu vietnieki – atlaisti nespējas dēļ tikt galā ar Sala vectētiņa mestajiem izaicinājumiem. Pilsētnieku prasību dēļ lauzti arī 40 apsaimniekošanas līgumi ar dažādām kompānijām. Kopā pilsētai ir līgumi ar 478šādām kompānijām.

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Pagaidām var tikai minēt, cik lielas investīcijas satiksmes infrastruktūrai tiks paredzētas Rīgas nākamā gada budžetā un cik lielus sastrēgumus galvaspilsētā tas radīs, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sastrēgumi būs atkarīgi no tā, kā darbi būs plānoti un vai tiks īstenoti vienlaikus. Savukārt finansējuma jautājuma vēl nav «uz skatuves» – pagaidām tiek apkopotas dažādu pašvaldības struktūru vēlmes.

«Rīgas domes Budžeta komisija, kas lems par Rīgas pilsētas 2016. gada budžetu, sanāks tikai novembra sākumā, jo šobrīd valsts budžeta projektu vēl skata Saeimā,» DB norāda Rīgas domes Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks. Viņš uzskata, ka investīciju programmas apjomu un struktūru vēl ir pāragri komentēt. Jāpiebilst, ka investīciju plānā pēdējos gados izteikti dominē izglītības projektu sakārtošana. Lielākie satiksmes projekti, kam bijusi iezīmēta nauda pēdējo gadu investīciju plānos, ir Salu tilta rekonstrukcijas pirmā kārta un Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšana. «Tiek investēts jaunos ceļu infrastruktūras objektos, tikmēr esošā infrastruktūra nolietojas, sagrūst, uz ielām ir izveidojušās risas,» saka biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. Vienlaikus viņš atzīst, ka Rīga atrodas samērā neērtā situācijā – no vienas puses tai jārūpējas par savām ielām un ceļiem, no otras – jānodrošina satiksme ar ostu, jābūvē un jāuztur tilti, maģistrālās ielas, kas faktiski ir nacionālas nozīmes infrastruktūra. Citi DB aptaujātie saka – situācija ar ielām un ceļiem Rīgā nav kritiska, taču uzlabojumi ir nepieciešami.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Latvijas klimatiskajiem apstākļiem atbilstošākais ielu kaisāmais materiāls ir sāls, atzinuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksperti. Pētījumā, kura rezultāti apkopoti uz 85 lappusēm, norādīts, ka alternatīvo materiālu efekts nav pietiekami pierādīts, turklāt tie esot dārgāki, vēsta laikraksts Diena.

Pētnieki gan norādījuši, ka jāmeklē veidi, kā sāli kaisīt mazāk. Vides speciālisti savukārt atgādinot, ka sāls «pārdozēšanas» dēļ daudzi koki Rīgas centrā nokalst, bet iestādīt jaunus kokus esot lētāk, nekā izmantot dārgus pretslīdes preparātus.

Jautājums, ar ko kaisīt ielas, ir aktuāls katru gadu, īpaši tad, ja notiek kādi negadījumi, norāda laikraksts. Rīgas domes dokumentos varot atrast atsauci uz sevišķi nelaimīgu datumu - šā gada 4. februāri, kad pāris stundu laikā uz Dienvidu tilta estakādēm slīdošu brauktuvju dēļ notika teju 30 avārijas. RTU pētnieki, izpildot RD Satiksmes departamenta pasūtījumu, veikuši arī laboratorijas darbus, stāstījusi Satiksmes departamenta preses sekretāre Una Ahuna-Ozola. Rezultātā konstatēts, ka nekas labāks par sāli pagaidām nav izdomāts.

#Internetā vislabāk pērk gatavos garšvielu maisījumus, sāli un piparus.

SIA Manas garšas īpašnieces Baiba un Rūta Grīnbergas vēlas cilvēkiem pavērt plašo garšvielu pasauli un iedrošināt nebaidīties eksperimentēt ar jaunām garšām

«Man ļoti patīk garšvielas. To pasaule ir tik interesanta!» saka Baiba Grīnberga, SIA Manas garšas līdzīpašniece. Īpaši viņa ir iecienījusi dažādus piparus, jo īpaši Tasmānijas un Madagaskaras piparus. Baiba ir anatomijas, fizioloģijas un uztura mācības lektore Kosmetoloģijas koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, kā arī sniedz privātas konsultācijas. Viņai kā uztura speciālistei ir atšķirīgs skatījums uz garšvielām, proti, viņa tās redz ne vien kā ēdiena garšu pastiprinātājas un uzlabotājas, bet arī kā veselību veicinošas piedevas. Augos ir dažādas aktīvās vielas – antioksidanti, polifenoli, ēteriskās eļļas –, ar ko tie sevi dabā pasargā. Tāpēc, piemēram, piparos nekad neiemetīsies tārpi vai kukaiņi, bet mārrutka sakne zemē nesapūst.

Ziemā slīdamības mazināšanai galvenokārt tiek izmantots nātrija hlorīds, zinātnieki neiebilst pret tā kaisīšanu, taču iesaka izmantot īpašu substrātu augu aizsardzībai

Relatīvi vismazāko iespaidu uz vidi atstāj sīkšķembiņu, smilts un grants izmantošana. «Tās nav lētas, bet ir atzīstamas tehnoloģijas mazākās pilsētās uz zemas intensitātes ceļiem ar nelielu kustības ātrumu, bet pie nosacījuma, ka ielu un ceļu ūdens atvades sistēmas tam ir paredzētas. Ir valstis, kur atsevišķu ielu vai ielu posmu un trotuāru apsildei ziemā tiek izmantota elektrība. Tas viss diemžēl nedarbojas un nebūs efektīvi uz maģistrālēm un lielajiem autoceļiem ar lielu kustības ātrumu un intensitāti,» ir pārliecināts G. Karps. Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides aizsardzības katedras profesors Māris Kļaviņš atzīst, ka ceļu sālīšanas ietekme uz apkārtējo vidi nav dramatiski liela, taču var veicināt to virsmas eroziju un palielināt hlorīda jonu koncentrāciju, kā rezultātā cieš ceļmalās esošie koki, īpaši jutīgas ir liepas un apstādījumi pilsētās – gan kokaugi, gan krāšņumaugi. LU ir veikti pētījumi par to, kā nātrija hlorīds ietekmē liepu vitalitāti, un secināts, ka tas atstāj negatīvu ietekmi uz to augšanu un izsauc lapu nekrozi jeb atmiršanas procesu. Pērn LU zinātnieki ir izstrādājuši augsnes ielabotāju – substrātu, kas novērš sāļuma radīto nelabvēlīgo ietekmi un nātrija hlorīda toksisko iedarbību uz augiem pilsētvidē. Tā kā substrāts ir aptuveni divas reizes dārgāks par kūdru, Rīgas pašvaldība par to nav izrādījusi interesi, saka M. Kļaviņš.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Uzņēmums Latfood ieguldījis trīs miljonus eiro kartupeļu čipsu ražošanas iekārtās un uzsācis jauna veida – katliņčipsu (kettle chips) – ražošanu Baltijas valstīs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā rezultātā Latfood ir spējis septiņu mēnešu laikā sasniegt 80% ražošanas jaudu noslodzi un vairāk nekā 90% no saražotā eksportēt.

Lielākoties eksporta apjomu veido katliņčipsu produkti citiem Orkla uzņēmumiem Dānijā, Zviedrijā un Somijā. Latfood galvenais investīciju mērķis ir attīstīt šo produktu segmentu Baltijā un, atbilstoši tirgus līdera pozīcijām, būt galvenajam spēlētājam arī katliņčipsu segmentā.

«Katliņčipsi ir Lielbritānijā un Skandināvijā plaši pazīstams produkts. Esam pirmie, kas ir uzsākuši ražot šāda veida produktu Baltijas valstīs un darām to, izmantojot modernākās ražošanas tehnoloģijas Eiropā. Šo čipsu ražošanas process ir atšķirīgs no tradicionālā – katliņčipsi tiek gatavoti, tos cepot katlos atsevišķās porcijās saulespuķu eļļā, nevis pēc plūsmas principa kā parasti. Tādēļ arī nosaukums tiem ir katliņčipsi, jo pagatavošanas veids ir līdzīgs kā mājās ar rokām gatavotiem kartupeļu čipsiem,» stāsta NP Foods Komunikācijas direktore Dana Erciņa – Užāne.

Paplašinot sviesta līniju ar jaunu sviestu, A/S Cesvaines Piens (CP) uzsākusi sviesta ar Himalaju sāli ražošanu, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Līdz ar jauno gadu CP plāno sviesta ar Himalaju sāli ražošanas apjomus mēnesī palielināt vismaz 4 reizes, tādējādi kopumā sviesta kopējo ražošanu uzņēmumā kāpināt par 25%.

A/S Cesvaines Piens valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone norāda: «Ar minimālām investīcijām produkta izstrādē, vien desmitu tūkstošu eiro apmēros, esam palielinājuši piena pārstrādes apjomus, kas šajā sarežģītajā posmā piena pārstrādes jomā, nav mazsvarīgi.»

Šobrīd CP, iepērkot pienu tikai no Cesvaines apkaimes piena ražotājiem, mēnesī ražo sviestu 20t apjomā.

CP šogad, pēc ražošanas cehu paplašināšanas un modernizācijas, investējot EUR 456 550, jūlijā uzsāka tādu nišas produktu kā siera ar saulē kaltētiem tomātiem un ķiplokiem, un siera ar sēkliņām ražošanu.

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Arhitekte Brigita Bula ar komandu Pāvilostā radījusi dzīvojamo ēku ar visām tam nepieciešamajām funkcijām - Sāls māju. Nams ir arī viens no 11 pretendentiem uz gadskārtējo Latvijas Arhitektūras gada balvu, kuras ieguvēji tiks paziņoti 17.maijā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāsta B.Bula, tad Sāls māja atrodas Pāvilostas vēsturiskā centra malā perimetrālas apbūves situācijā, kur visas ielas, perpendikulāri krustojoties, ved uz jūru. Mājas apjoms ievilkts piejūras pļavā kā šaura gara līnija, atstājot minimālu pēdu, saglabājot reljefa un zemsedzes unikālo raksturu.

«Māja ir kā pirmā kāpa, kas uztver visu jūras vēja nesto sāli, tāpēc apdarē izvēlēts dabīgais kaļķa apmetuma tonis, kas strukturāli atgādina rupju sāli. Vienstāva apjoma šķērsgriezums kopēts no vecajām Pāvilostas pilsētas zvejnieku mājām, interjerā atveroties pilnā augstumā un platumā. Vaļējas telpas mijas ar slēgtām, radot mainīgu plašuma, caurredzamības un intimitātes situāciju. Māja ir kā vienkārša čaula, kas norobežo gabaliņu no apkārtnes, saglabājot autentisku un identiski mierīgu sajūtu gan ārtelpā, gan iekštelpā,» projekta ideju raksturo arhitekte.

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori divu nedēļu laikā, no 13. aprīļa līdz 24. aprīlim, izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos veikuši 166 pārbaudes un 96 uzņēmumos konstatējuši pārkāpumus, no tiem 67 pārkāpumus uztura normu ievērošanā, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

Izvērtējot pārkāpumus uztura normu neievērošanā, lielākoties konstatēts, ka ir nepietiekoša dienas vai ēdienreizes enerģētiskā vērtība un/vai uzturvielu daudzums; ir nepietiekošs nedēļas ēdienkartē iekļautais produktu daudzums, galvenokārt trūkst svaigu augļu, dārzeņu, piena olbaltumvielām bagātu produktu (siera, biezpiena), retāk piena produktu un kartupeļu.

Tāpat pārbaužu laikā atklājies, ka atsevišķos gadījumos pusdienu ēdienkartē nav iekļauts pamatēdiens vai arī ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas, nav ievērota ēdienu daudzveidība. Tā, piemēram, ēdienkartē rīsu zupa ir 2 reizes nedēļā, gaļas produkti - 3 reizes nedēļā, lai gan atļauts ir tikai reizi nedēļā.

Baltijas līmenī servisa centru jomā Latvija vairāk konkurē ar Lietuvu; Tele2 Shared Service Center turpinās audzēt darbinieku skaitu

Lai gan publiskajā telpā ir salī- dzinoši maz informācijas par servisa centriem, tomēr šī joma Latvijā attīstās pietiekami strauji un, atverot darba sludinājumu portālus, ir redzams diezgan daudz vakanču. DB uzmanību pievērst šim segmentam aicināja jau iepriekš, piemēram, 02.06.2011. gada publikācijā, un kopš tā laika Latviju par savu mājvietu šajā jomā ir noskatījuši vairāki šāda veida servisa centri. Tai skaitā Statoil Fuel & Retail Biznesa centrs, kas izveidots ar mērķi atbalstīt uzņēmumu, sniedzot tam finanšu, personāla administrācijas un citus pakalpojumus visu astoņu valstu (Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Baltijas valstu, Polijas un Krievijas) birojiem, kur pārstāvēts uzņēmums. Priekšrocības servisa centru izveidei ir vairākas, galvenokārt tiek minēts darbinieku strādīgums, profesionalitāte, infrastruktūras pieejamība, izmaksas, kas salī- dzinājumā ar Skandināviju ir zemākas, kā arī ir saprotama mentalitāte un kultūra. Tiesa, reizēm tas izraisa diskusijas uzņēmumu mātes tirgū, ko intervijā DB (04.06.2015.) neslēpa Statoil Fuel & Retail (SF&R) Biznesa centra vadītājs Kristians Simensens Kjernsmo. «Ir bijuši strīdi, sevišķi ar Norvēģijas un Zviedrijas arodbiedrībām, jo paplašināšanās Rīgā faktiski nozīmē zaudētu darba vietu Skandināvijā,» teica K. S. Kjernsmo.

Gadsimtiem ilgi etiopieši veikuši garus pārgājienus, lai savāktu sāli no Danakil ieplakas, vietas, kur ir viens no karstākajiem un citādi skarbākajiem klimatiem uz Zemes.

Šajā Etiopijas vietā, kuru iemūžināt devies Reuters fotogrāfs Sigfrīds Modola, gada vidējā temperatūra ir 94 grādi pēc Fārenheita (34,4 grādi pēc Celsija).

Jau izsenis uz šo turieni devušās tirgotāju karavānas ar kamieļiem, lai iegūtu sāli, kas atrodas uz milzīgā tuksneša virsmas.

Pašreizējā situācija uz valsts ceļiem ir apmierinoša; daudzo negadījumu dēļ tiks sasaukta Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sanāksme, aģentūrai BNS pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

«Šajos grūtajos apstākļos situācija ir apmierinoša, bet pēdējās divās nedēļās diemžēl situācija uz ceļiem ir būtiski pasliktinājusies,» viņš sacīja.

Matīss un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis otrdien vienojušies, ka visiem atbildīgajiem dienestiem būs jāsniedz ziņojums par negadījumu cēloņiem un ceļu uzturēšanu CSDP 26.janvārī, kā arī uzdots dienestiem pievērst lielāku uzmanību ceļu uzturēšanai, tomēr, pēc Matīsa uzskata, katrs negadījums ir atsevišķi vērtējams.

«Situācijas sarežģītība, protams, ir laikapstākļi, kas ir mainīgi - ir plus grādi, mīnus grādi, sniegs uzsnieg, kūst, veidojas apledojums. Protams, ceļu dienests dara visu, lai apledojumu novērstu, bet arī autovadītājiem ir ļoti svarīgi izvēlēties ceļu stāvoklim atbilstošu braukšanu,» viņš klāstīja.