Ziemā slīdamības mazināšanai galvenokārt tiek izmantots nātrija hlorīds, zinātnieki neiebilst pret tā kaisīšanu, taču iesaka izmantot īpašu substrātu augu aizsardzībai
Relatīvi vismazāko iespaidu uz vidi atstāj sīkšķembiņu, smilts un grants izmantošana. «Tās nav lētas, bet ir atzīstamas tehnoloģijas mazākās pilsētās uz zemas intensitātes ceļiem ar nelielu kustības ātrumu, bet pie nosacījuma, ka ielu un ceļu ūdens atvades sistēmas tam ir paredzētas. Ir valstis, kur atsevišķu ielu vai ielu posmu un trotuāru apsildei ziemā tiek izmantota elektrība. Tas viss diemžēl nedarbojas un nebūs efektīvi uz maģistrālēm un lielajiem autoceļiem ar lielu kustības ātrumu un intensitāti,» ir pārliecināts G. Karps. Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides aizsardzības katedras profesors Māris Kļaviņš atzīst, ka ceļu sālīšanas ietekme uz apkārtējo vidi nav dramatiski liela, taču var veicināt to virsmas eroziju un palielināt hlorīda jonu koncentrāciju, kā rezultātā cieš ceļmalās esošie koki, īpaši jutīgas ir liepas un apstādījumi pilsētās – gan kokaugi, gan krāšņumaugi. LU ir veikti pētījumi par to, kā nātrija hlorīds ietekmē liepu vitalitāti, un secināts, ka tas atstāj negatīvu ietekmi uz to augšanu un izsauc lapu nekrozi jeb atmiršanas procesu. Pērn LU zinātnieki ir izstrādājuši augsnes ielabotāju – substrātu, kas novērš sāļuma radīto nelabvēlīgo ietekmi un nātrija hlorīda toksisko iedarbību uz augiem pilsētvidē. Tā kā substrāts ir aptuveni divas reizes dārgāks par kūdru, Rīgas pašvaldība par to nav izrādījusi interesi, saka M. Kļaviņš.
Visu rakstu Bez ceļu sālīšanas neiztikt lasiet 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.