Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad bankai nav pietiekamu līdzekļu, lai norēķinātos ar saviem klientiem un kreditoriem, un, ja nekas tuvākajā laikā nemainīsies, Latvijas Krājbanka diemžēl ir pakļauta likvidācijai.
Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis, kurš patlaban pārņēmis Latvijas Krājbankas vadību.
Runājot par to, kādā veidā bankā radies iztrūkums 100 miljonu latu apmērā, Brazovskis norādīja, ka Krājbankas prezidents Ivars Priedītis bija parakstījis darījumu dokumentus, kurus viņš nedrīkstēja parakstīt, tādējādi apgrūtinot Krājbankas finanšu situāciju. Pats Priedītis esot norādījis, ka sākotnēji šī ķīla bija paredzēta uz neilgu laiku, proti, līdz Krājbankas akcionārs Vladimirs Antonovs izpildīs savas saistības pret bankām, kurās ieķīlāti Krājbankas līdzekļi.
V. Antonovs esot norādījis, ka šāda rīcība [līdzekļu ieķīlāšana] esot notikusi tādēļ, ka viņš izjutis spiedienu attiecībā uz bankas kapitāla palielināšanu, skaidrojot, ka finanšu tirgos patlaban aizņemties esot grūti.
Brazovskis skaidroja, ka Krājbankas iztrūkstošie līdzekļi, kas kā ķīla atrodas citās bankās, vienā no gadījumiem tikuši ieķīlāti šā gada augusta vidū.
Uz citām bankām pārskaitītie 100 miljoni latu tika izmantoti diviem mērķiem - Latvijas Krājbankas pamatkapitāla palielināšanai, kā arī V. Antonova privātiem projektiem, kuru starpā Brazovskis pieminēja arī iecerēto Zviedrijas automašīnu ražotāja Saab pārņemšanu.
FKTK pārstāvis norādīja, ka jau ir pieprasīta papildu informācija no bankām, kurās ieķīlāti Krājbankas līdzekļi, jo Latvijas bankā neesot dokumentu par šiem darījumiem. Kas, pēc paša Brazovska teiktā, šķiet aizdomīgi, ņemot vērā darījuma apmērus. Vienā no bankām, kurā ieķīlāti Krājbankas līdzekļi, ķīlas termiņš iestājas šā gada decembra vidū, kad, neizpildot saistības, ķīla pāriet šīs citas bankas rīcībā.
Uz jautājumu, vai šajā gadījumā var runāt par izdarītu noziegumu, FKTK pārstāvis sacīja, ka «runa ir par virkni noziegumu».
Pēc FKTK pārstāvja teiktā, teorētiski šos darījumus var atsaukt, taču to izdarīt esot grūti - «praktiski tas ir ilgs, garš un ne būt ne lēts process,» tā Berezovskis.