Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvis Jānis Brazovskis : «Publiskajā telpā izskanējušie pieņēmumi, ka apejot noteiktos aizliegumus no AS Latvijas Krājbanka izmaksāti ap 50 miljoniem latu, nav pamatoti. Visi darījumi, kas tika veikti, bija saskaņā ar lēmumu par saistību izpildes ierobežojumiem vai arī tika veikti bankas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (par bankas telpu apsardzi, nomu, apsaimniekošanu). Visu pieprasīto informāciju līdz šim par MAS Latvijas Krājbanka FKTK ir laikus sniegusi parlamentārajai izmeklēšanas komisijai. Savukārt informāciju par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Par pašvaldību iespējām atgūt savus līdzekļus esmu izteicies vairākkārt, kā arī FKTK ir sniegusi skaidrojumus sabiedrībai jau decembrī, proti, pašvaldības nav to noguldītāju vidū, kuriem valsts garantē atlīdzību līdz 70 000 latu noguldījuma nepiejamības gadījumā.
Tomēr teorētiski, arī bankrota procedūru realizējot , cerības atgūt savus līdzekļus ir ne tikai pirmo kārtu kreditoriem kā NGF. darbinieki, u.c. . Tas iespējams, ja administrators atgūst LKB iepriekšējās vadības «izņemto» naudu un prasmīgi realizē visus bankas aktīvus. Un vēlos atgādināt, kamēr netiek pieņemts lēmums par maksātnespējas risinājumu, ko FKTK ir akceptējusi, tikmēr valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī visu citu kreditoru izredzes atgūt līdzekļus tikai samazinās, jo banka nenoteiktās situācijas dēļ ir spiesta tērēt līdzekļus tās mantas uzturēšanai un tādējādi arvien samazinās bankas aktīvu vērtība.»
ZZS pieprasa atbildīgās FKTK amatpersonas un finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) informēt sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā, īpaši informējot par valsts un pašvaldību iespējām atgūt bankā ieguldīto valsts naudu. ZZS uzskata, ka jāzināt, kas ir šīs trešās personas, kurām ir pārskaitīti teju piecdesmit miljoni latu.
Paziņojumā arī norādīts, ka pārskaitījumi veikti, neskatoties uz FKTK padomes 2011.gada 17.novembra lēmumu par ierobežojumiem.
DB jau rakstīja, ka, iepriekš izskanēja informācija, ka Latvijas Krājbanka no aizvadītā gada 16. novembra līdz bankas slēgšanai 21. novembrī no savu klientu kontiem uz citām bankām pārskaitījusi apmēram 50 milj. Ls.
Šādu informāciju, apkopojot Saeimas komisijas, kas izmeklē Krājbankas krahu, noskaidroto, sniegusi FKTK.Nepieciešamība noskaidrot līdzekļu plūsmu bankas pēdējās darbības nedēļās parlamentārajai komisijai radusies, jo tā vēlējusies izdibināt, vai bankā un FKTK nav bijusi informācijas noplūde, kas dažiem izredzētajiem ļāva saglābt savus noguldījumus, tādējādi bankas finanšu problēmas tikai padziļinot.
Parlamentārās komisijas biedriem gan pašlaik neesot iespējams izdarīt secinājumus par iespējamo informācijas noplūdi, jo tam nepieciešamos datus par pārskaitīto līdzekļu īpašniekiem FKTK, atsaucoties uz kredītiestāžu likumu, kas liedz sniegt informāciju par bankas klientiem, nav atklājusi.