Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Saistībā ar bankas Snoras lietu Lietuvas Ģenerālprokuratūra varētu izsaukt uz pratināšanu bijušo vasts centrālās bankas vadītāju Reinoldiju Šarkinu, vēsta Lietuvas plašsaziņas līdzekļi.

Ģenerālprokuratūra lēmumu par R. Šarkina nopratināšanu pagaidām vēl nav pieņēmusi, tomēr tāda iespēja tiekot izskatīta, portālam Delfi.lt stāstīja prokuratūras pārstāve.

«Centrālajai bankai ir jākontrolē visu valsts banku darbība, tāpēc prokuratūra neizslēdz, ka R. Šarkina kungs tiks izsaukts uz pratināšanu. Oficiāla lēmuma šajā jautājumā pagaidām nav, taču ir tāda pārliecība,» sacīja Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāve.

Tāpat nav izslēgts, ka prokuratūra uzsāks bijušās Lietuvas centrālās bankas vadības, tostarp arī R. Šarkina, darbības izmeklēšanu, norāda Ģenerālprokuratūra.

Pēc tam, kad Latvijas Krājbankas vadību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), no bankas aizpludināti vairāki desmiti miljoni latu. Savukārt FKTK uzsver, ka visi darījumi pēc Krājbankas darbības apturēšanas notikuši likumīgi.

FKTK norāda, ka pēc Krājbankas darbības apturēšanas, komisijas pilnvarnieki izpildījuši vairākus bankas maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses. Par veiktajiem darījumiem no aizvadītā gada 1. novembra līdz 31. decembrim sniegti arī skaidrojumi Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Par vairāku desmitu miljonu aizpludināšanu liecienot portāla Pietiek rīcībā nonākušie Krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti rīkojumi par līdzekļu nomaksu.

Portāls raksta, ka līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ārzonās reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Nedaudz vairāk nekā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu.

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

No rītdienas Latvijas Krājbankas klienti, kas ir privātpersonas, varēs no bankas saņemt līdz 50 latiem lielu summu dienā. Šī pagaidām ir vienīgā bankas darbība, kurai dota «zaļā gaisma», līdz ar ko juridiskās personas, pēc patlaban pieejamās informācijas, rītdien nekādas operācijas Krājbankā veikt vēl nevarēs.

Tā Db.lv norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

Jau ziņots, ka FKTK padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Par maksātnespējīgu atzītās a/s Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa administratora KPMG Baltics pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš izstājas no Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesu administratoru asociācijas.

SIA KPMG Baltic izplatītajā paziņojumā norādīts, ka atsevišķu asociācijas personu pastiprinātā interese par Krājbankas maksātnespējas procesu un viņu vēlme iegūt informāciju, kas nav viņu un asociācijas kompetencē, liecinot par spiediena izdarīšanu uz administratora pilnvaroto personu.

Izstāšanās no asociācijas gan neietekmēšot J.Ozoliņa profesionālo darbību un iespējas veikt savus pienākumus Krājbankas maksātnespējas procesā.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka saskaņā ar Maksātnespējas un Civilprocesa likumu maksātnespējas procesa uzraudzību veic Maksātnespējas administrācija un tiesa. Tāpat arī maksātnespējas procesa uzraudzību saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām un Civilprocesa likumu veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpēc asociācija, vērtējot J.Ozoliņa darbības, nepamatoti ierosinot par tām disciplinārlietu un interesējoties par dažādiem darījumiem Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esot rupji pārkāpusi savas pilnvaras.

Uzsākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu pret uzņēmumiem AS Laima un Staburadze . Šis ir otrais kriminālprocess, kas saistīts ar advokāta Mārča Miķelsona darbībām, tā norādīts šodien izplatītā paziņojumā medijiem.

Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, pamatojoties uz SIA NP Foods iesniegumu, esot uzsākusi kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos. Kriminālprocess uzsākts, balstoties uz SIA NP Foods iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt zvērināta advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, par mēģinājumu prettiesiskā kārtā iegūt svešu mantu, savā darbībā izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas reiderisma pazīmes.

Kriminālprocess uzsākts pēc LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļas, kas paredz sodu par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, vai, ja to izdarījusi organizēta grupa.

Snoras bankas maksātnespējas administratoru komanda un kompāniju Indėlių ir investicijų draudimas jau sazinājusies ar 95% no visiem 450 tūkstošiem bijušo Snoras bankas klientu, kuriem ir tiesības saņemt kompensāciju, vēsta delfi.lt.

Patlaban bijušajiem bankas klientiem no Noguldījumu apdrošināšanas fonda jau izmaksāti kopumā 3,2 miljardi litu (apmēram 610 miljonu latu).

Jau vēstīts, ka Snoras bankas meitas Latvijas Krājbankas klientiem līdz 12. janvāra pulksten 10 Valsts garantētā atlīdzība tika izmaksāta 305,5 miljonu latu apmērā, kas ir 91% no kopējās valsts garantēto atlīdzību summas. Kopumā atlīdzību saņēmuši vairāk nekā 92 tūkstoši Latvijas Krājbankas klienti.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas Snoras ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24. novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku Snoras par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu. Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora darbībā saskatāmi vairāki pārkāpumi, tomeŗ pats galvenais ir kreditoru interešu neievērošana. Tā uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Asociācija norāda, ka kreditoru interešu neievērošana ir galvenais administratora pārkāpums, kas sagrauj maksātnespējas procesu būtību.

Šāds pārkāpums, iespējams, radies tādēļ, ka bankas maksātnespējas procesu īsteno personas, kurām nav maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Asociācijas norāda, ka pieredze liecina, ka citos maksātnespējas procesos par šādu prettiesisku rīcību administrators tiek atcelts, atgādinot, ka maksātnespējas procesa mērķis ir parādnieka saistību izpilde, tātad kreditoru interešu nodrošināšana.

Maksātnespējas procesa ietvaros kreditoru galvenā interese ir savu līdzekļu atgūšana. Tieši maksātnespējas procesa administratoram ir jānodrošina tāda procesa virzība, lai kreditori varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses, norāda asociācija.

Šodien līdz aptuveni plkst.18 no Latvijas Krājbankas bankomātiem izņemts nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu.

«Izņemtā summa nepārsniedz bankas iepriekš prognozēto,» sacīja Latvijas Krājbankas pārstāve Dace Dūze.

Līdz šim Krājbankas bankomātos šodien veikti 47 000 transakciju.

«Iepriekš, kad Krājbankas bankomātus varēja izmantot arī citu Latvijas banku klienti, dienā vidēji notika ap 300 000 transakciju,» sacīja Dūze.

Šodienas naudas krājumi izbeigušies mazāk nekā desmit no 200 Krājbankas bankomātiem. Nauda bankomātos tikusi operatīvi papildināta.

Jau ziņots, ka no šodienas AS Latvijas Krājbanka bankomātos fiziskas un juridiskas personas varēs izņemt pa 50 latiem katru dienu līdz nākamajiem rīkojumiem, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam vajadzētu nolikt pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku, svētdien preses konferencē par Latvijas finanšu sektora stabilitāti sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā katras valsts simbols ir centrālās bankas vadītājs, un būtu prātīgi, ja Rimšēvičs noliktu savas pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku.

Viņa gan uzsvēra, ka svētdienas pēcpusdienā sasauktā preses konference ir saistīta ar svētdien notikušo fiskālās padomes sēdi, kuras centrālās jautājums bijis Latvijas finanšu sektora stabilitāte saistībā ar šonedēļ izskanējušo informāciju par AS ABLV Bank.

Kuplā skaitā sapulcējušies mediju pārstāvji gan vairāk vēlējās uzzināt par Rimšēviča aizturēšanu.

«Galvas cirst bez iemesla ir visneprātīgākais, ko var darīt,» piebilda Reizniece-Ozola. Viņa uzvēra, ka Latvijas Banka funkcionē un pienākumi tiek pildīti profesionāli.

#Ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt, pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, uzskata advokāts.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvics pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.

Rimšēvičš šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.

Uzņēmējs Māris Martinsons, kuru piektdienas vakarā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), svētdienas vakarā atbrīvots no izolatora.

Iespējams, ka šovakar atbrīvos arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kuru KNAB aizturēja sestdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvičs pēc KNAB uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.

Rimšēvičs šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.

Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kuru sestdienas vakarā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), šovakar neatbrīvos no izolatora, aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Viņš gan nezināja teikt, kad Rimšēviču varētu atbrīvot, taču pirmdien ap plkst.18 beidzas 48 stundu termiņš, kad personu var aizturēt. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.

Šovakar atbrīvots tika uzņēmējs Māris Martinsons, kuru KNAB aizturēja piektdienas vakarā.

Pēc dažādu ekspertu vērtējuma, Latvijas Krājbankas likvidācijas gadījumā tautsaimniecība varētu zaudēt 100 miljonus latu un vairāk.

Latvijas krājbankā kopējais noguldījumu apjoms, pēc pēdējiem zināmajiem datiem, bijis aptuveni 580 miljonu latu apjomā, no kuriem noguldītāji garantēto izmaksu gadījumā varētu saņemt aptuveni 350 miljonus latu. Tādējādi 230 miljoni latu ir summa, no kuras lielāku vai mazāku daļu noguldītāji - uzņēmumi un privātpersonas - var zaudēt Krājbankas likvidācijas gadījumā.

Lai arī pastāv cerība, ka daļu naudas izdosies atgūt pēc Krājbankas aktīvu pārdošanas, tomēr jāņem vērā, ka vismaz 200 miljoni latu no aktīvu pārdošanas vēl būs jāatmaksā valstij, no kuras nāksies aizņemties naudu garantēto noguldījumu atmaksai, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes jau iepriekš teiktais. Šajos apšaubāmi atgūstamajos noguldījumos lielu daļu veido pašvaldību, arī valsts un pašvaldības uzņēmumu noguldījumi, kuri nevar pretendēt uz garantētajiem noguldījumiem. Tāpat daļu veido arī uzņēmumi, par kuriem liela daļa līdzekļu kalpoja, piemēram, par nosacījumu kredītu saņemšanai. No aptaujāto ekspertu teiktā izriet, ka negatīvs efekts uz tautsaimniecību būs, to veido ne vien tieši zaudēta nauda, bet arī negūtais labums tausaimniecībai, ko šie līdzekļi varēja sniegt. Aplēses ir dažādas: daži eksperti domā, ka zaudējumu apjoms varētu sasniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kura apjoms varētu būt aptuveni 13 miljardi latu.

Ņemot vērā situāciju ar Latvijas Krājbanku, Rīgas satiksme aktīvi runā ar citām bankām, kas varētu pārņemt uzņēmuma norēķinu terminālu apkalpošanu no krīzes situācijā nonākušās Latvijas Krājbankas, Db.lv norādīja Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš skaidroja, ka uzņēmuma galvenais uzdevums ir nodrošināt saviem klientiem piedāvāto pakalpojumu, bet līdz ar Krājbankas krahu tas nav iespējams. Neesot arī skaidrs, kad un vai Krājbankas problēmas varētu atrsisināties, tāpēc aktīvi tiek meklēti risinājumi.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas iegādāties e-talonu biļešu automātos un Rīgas satiksmes (RS) tirdzniecības vietās iespējams tikai ar skaidru naudu.

Problēmas radušās arī lielam skaitam citu tirgotāju. Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas dēļ problēmas pieņemt maksājumu kartes radušās 1000 tirgotājiem, pastāstīja SIA First Data Latvia izpilddirektore Zanda Brīvule - Jansone.

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš

Fragments no intervijas:

Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?

Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.