Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.
Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.
Tomēr Krājbankas bilances struktūra neliecina par milzīgu atkarību no tās akcionāriem, un kā galvenais avots kreditēšanai bijuši piesaistītie noguldījumi.
Finanšu pārskati liecina, ka noguldījumi Krājbankā vismaz pēdējos 5-6 gados bijuši lielāki nekā izsniegto kredītu apjoms, tostarp šā gada vidū noguldījumu apjoms 626 miljonu latu apjomā ir teju divas reizes lielāks nekā kredītu portfelis.
Salīdzinājumam: pēc klientu skaita lielākajai bankai Swedbank noguldījumu apjoms jūnija beigās bija 1,5 miljardi latu, kas ir teju divas reizes mazāks nekā izsniegto kredītu apjoms.
Tikmēr peļņas un zaudējumu vēsture par pēdējiem pieciem gadiem liecina, ka Krājbanka 2009.gadā cietusi zaudējumus slikto kredītu dēļ, bet laika periodā kopš 2006.gada un šā gada pirmajos sešos mēnešos banka kopumā guvusi 11,25 miljonu latu peļņu.
Ne viens vien uzņēmējs ir paudis pozitīvas atziņas par Krājbanku, kura nav mētājusies ar kredītiem. Līdzīgi kā citām bankām, arī Krājbankai bijuši sliktie kredīti, tomēr to bijis salīdzinoši mazāk. Turklāt banka šogad sāka aktīvāk izsniegt arī jaunus kredītus, galvenokārt uzņēmumiem.
Šogad jūnija vidū bankas kapitāla pietiekamības līmenis bija 10%-13% (prasība 8%), bet likviditātes rādītājs saglabājās vidējā banku sektorā līmenī - 60%-75% (prasība 30%).
Lai stiprinātu kapitāla bāzi, līdz šim Krājbanka papildu kapitālu piesaistīja, emitējot jaunas bankas akcijas. Tā rezultātā Krājbankas akciju kapitāls no 9,106 miljoniem latu 2005.gada beigās pieaudzis līdz 35,82 miljoniem latu šobrīd, tostarp Snoras bankas ieguldījums apmaksātajā pamatkapitālā pieaudzis no 7,559 miljoniem latu līdz aptuveni 24,32 miljoniem latu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
FKTK nolēmusi apturēta arī Krājbankas valdes un padomes darbību un iecelt bankā FKTK pilnvarnieku grupu, kas veic bankas pārvaldīšanu un ir pārņēmusi valdes un padomes tiesības. Par pilnvarnieku grupas vadītāju iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Pilnvarnieku grupas uzdevums noteikts veikt finanšu iestādes pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu.
FKTK uzsver, ka līdz ar šo lēmumu ir atcelts lēmums par ierobežojumu uzlikšanu darījumiem bankā virs 100 000 eiro apmērā, bet bankas klientiem norēķini vispār netiek veikti. Par noguldījumu pieejamību FKTK paziņošot atsevišķi.
Komisija atzīmē, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.
Krājbankas prezidents Ivars Priedītis pirmdien uz telefona zvaniem neatbildēja, bet viņa padomniece Dace Dūze bankas vadības vērtējumu par FKTK lēmumu solīja otrdien.
Krājbankas valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dzintars Pelcbergs Latvijas Televīzijai sacīja, ka FKTK lēmums viņam bijis pārsteigums, jo banka satraukti uztvērusi ziņas par notikumiem Lietuvā un mēģinājusi saprast, kā sarežģīto situāciju pārdzīvot un turpināt sniegt pakalpojumus klientiem.
Latvijas banku sistēmā domino efekta nebūs, šorīt intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis, komentējot Latvijas Krājbankas darbības apturēšanu.
Citu banku klientiem nevajadzētu būt bažām, sacīja LKA vadītājs.