Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt Noguldījumu garantiju fonda (NGF) censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus, portālam db.lv skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Agnese Līcīte.

Nodokļu maksātāju nauda izmaksām no NGF nav izmantota nevienu reizi - garantētās atlīdzības izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem trūkstošos līdzekļus Valsts Kase uz tirgus nosacījumiem aizdeva NGF, un šo aizdevumu NGF divu gadu laikā atmaksāja.

Savukārt Trasta komercbankas gadījumā NGF līdzekļi vispār netika skarti, jo bankai pašai bija pietiekami daudz naudas līdzekļu,

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt NGF censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus. NGF parādu atmaksā no regulārājam tirgus dalībnieku iemaksām un no atgūtajiem likvidējamās bankas aktīviem, skaidro A. Līcīte.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu uz vienu gadu paaugstināt piemērojamo koeficientu iemaksām Noguldījumu garantiju fondā no līdzšinējiem 0,05% uz 0,075%.

Komisija apstiprināja grozījumus Pārskata par garantētajiem noguldījumiem sagatavošanas un maksājumiem noguldījumu garantiju fondā piemērojamo korekcijas koeficientu noteikšanas normatīvajos noteikumos (turpmāk tekstā – Noteikumi).

«Saistībā ar AS Latvijas Krājbanka noguldījumu nepieejamības iestāšanos, Noguldījumu garantiju fondam (turpmāk – Fonds) ir jānodrošina garantēto atlīdzību izmaksa AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem 344 milj. latu apmērā, tādēļ, lai atjaunotu Fonda līdzekļus un ņemot vērā Fonda uzņemtās saistības pret Latvijas Republiku, Komisija ir pieņēmusi lēmumu uz vienu gadu paaugstināt piemērojamo koeficientu iemaksām Fondā, proti, 0.075% līdzšinējo 0.05% vietā» informē Komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientu garantēto atlīdzību izmaksām netiks izlietots neviens cents no valsts budžeta, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš uzsvēra, ka bankas slēgšana nav saistīta ar «Moneyval» rekomendācijām vai naudas atmazgāšanu, bet gan liecina par stingru finanšu sektora uzraudzību un sakārtošanos.

Reirs atklāja, ka «PNB Banka» nespēja nodrošināt kapitāla pietiekamību un, acīmredzot, nav izturējusi konkurenci un finanšu spriedzi.

Finanšu ministrs arī uzsvēra, ka Noguldījumu garantiju fonds ir pietiekams, lai segtu visu klientu atlīdzības, tādēļ šim mērķim netiks izmantots neviens cents no valsts budžeta.

Kā vēstīts, no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Noslēgušās likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlāto nekustamo īpašumu izsoles, un lielāko daļu no piedāvātajiem īpašumiem izdevās pārdot, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kopumā bija paredzētas 19 izsoles, un no tām veiksmīgas bija 14.

Rezultātā izsolēs atgūti līdzekļi vairāk nekā 345 tūkstošu eiro apmērā.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas kreditoriem, un janvārī pārskaitījis Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 15 miljonus eiro.

Kopumā NGF, kas ir bankas lielākais kreditors,pārskaitīti jau gandrīz 193 miljoni eiro.

Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 478 miljoni eiro, kas tagad sarukušas līdz 285 miljoniem eiro.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 10 miljonus latu.

Tādējādi kopumā NGF pus gada laikā pārskaitīti jau 100 miljoni latu.

Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Krājbankas kreditors - sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 miljoni latu, kas tagad sarukušas līdz 236 miljoniem latu.

Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (tai skaitā, noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 15 miljonus eiro, informē KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēdējo divu mēnešu laikā administrators NGF pārskaitījis vairāk nekā 36 miljonus eiro, bet kopumā NGF, kas ir bankas lielākais kreditors, pārskaitīti jau gandrīz 193 miljonus eiro.

Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 478 miljoni eiro, kas tagad sarukušas līdz 285 miljoniem eiro.

Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Šonedēļ notikušajās likvidējamās AS Latvijas Krājbanka izsolēs pārdots 21 nekustamais īpašums, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kopumā notika 26 izsoles, taču pieciem īpašumiem jauns īpašnieks netika atrasts.

Notikušajās izsolēs tika iegūti līdzekļi aptuveni 255 tūkstošu eiro apmērā.

Db.lv jau rakstīja, ka atvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas kreditoriem, un janvārī pārskaitījis Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 15 miljonus eiro.

Kopumā NGF, kas ir bankas lielākais kreditors, pārskaitīti jau gandrīz 193 miljonus eiro.

Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 478 miljoni eiro, kas tagad sarukušas līdz 285 miljoniem eiro.

Maksātnespējīgajai AS Latvijas Krājbanka vēl jāatmaksā Noguldījumu garantiju fondam aptuveni 286 miljonus latu, informēja bankas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kopumā Noguldījumu garantiju fondam jāatmaksā 336 miljoni latu, no kuriem šodien atmaksāti 50 miljoni latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas.

Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 40 miljonus latu, kas iegūti no izsolēm, atgūtajiem kredītiem un citiem atgūtiem līdzekļiem.

Kā informēja KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis, kopumā Noguldījumu garantiju fondam pārskaitīti jau 90 miljoni latu.

Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 miljoni latu, kas tagad sarukušas līdz 246 miljoniem latu.

Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināšanos ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu (NGF), pārskaitot tam vēl 10 miljonus eiro, informē KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Šī gada pirmajos mēnešos administrators NGF ir pārskaitījis 25 miljonus eiro, bet kopumā tam ir pārskaitīti jau gandrīz 203 miljoni eiro.

Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 470 miljoni eiro, kas tagad sarukušas līdz 267 miljoni eiro.

Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (arī noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators aktīvi cīnās, lai atgūtu vairāk nekā 100 miljonus latu, kas apķīlāti korespondējošos kontos dažādās ārvalstu bankās, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Ir ierosinātas gan civillietas, gan krimināllietas, atkarībā no katras konkrētās jurisdikcijas, lai naudu atgūtu. Šī nauda ir apķīlāta ārvalstu banku korespondējošos kontos Krājbankas bijušās vadības iespējamo pretlikumīgo darbību dēļ, skaidro FKTK, un, veiksmīgi atgūstot minētos naudas līdzekļus, iespēja norēķināties ar esošajiem bankas kreditoriem krietni pieaug. Šī gada novembrī bija vairāk nekā 4500 tiesvedības lietu.

Kopējie Krājbankas kreditoru prasījumi novembrī bija aptuveni 417 miljoni latu, neskaitot jau veiktos maksājumu Noguldījumu garantiju fondam (NGF) 90 miljonu latu apmērā.

Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

«Ar Trasta komercbanku tika strādāts ilgstoši un atkārtoti tika pagarināti termiņi, kas bija saistīti ar kapitāla piesaisti bankai. Daudzas reizes tika dota iespēja gan banku kapitalizēt, gan piesaistīt investorus, gan risināt citus jautājumus, kas saistīti ar problēmām bankā. Tas viss tika ignorēts un risinājumu nebija, tāpēc arī sekoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums,» preses konferencē šodien uzsvēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Šobrīd pieņemts lēmums iecelt pagaidu pilnvarniekus Trasta komercbankā, kuri tad sagatavos infrastruktūru, lai banka varētu veikt garantēto noguldījumu izmaksu.

FKTK vadītājs skaidro, ka bankas darbība tika apturēta vairāku iemeslu dēļ. Proti, pirmkārt, akcionāri ilgstoši nespēja nodrošināt bankas kapitalizācijas līmeni saskaņā ar FKTK prasībām. «Otrs iemesls ir tas, ka mums jau ilgāku laiku nav un nebija skaidrs bankas biznesa modelis, kādā virzienā banka ies, kā pelnīs un ar kādiem klientiem strādās nākotnē. Pie tādiem apstākļiem nav iespējama bankas turpmākā darbība un ilgstoši tādā stāvoklī banka nedrīkst atrasties. Trešais jautājumu bloks ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problemātiku. Diemžēl Trasta komercbanka hroniski neievēroja to regulējumu, kas Latvijā ir bijis pēdējos desmit gadus. Banka katru gadu ir sodīta, citus gadus pat vairākas reizes,» stāsta P. Putniņš.

«PNB bankas» darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš informēja, ka nekavējoties ir sasaucis darba sanāksmi. «Situācija pašvaldībai ir nopietna - pilsētas budžets var zaudēt 672 000 eiro, savukārt pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti - 665 000 eiro. Garantijas fonds nenodrošinās šo summu izmaksu,» norādīja Elksniņš.

Viņš pauda, ka «kārtējās bankas krahs Latvijas valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs». «Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums jau ir pieredze ar «Latvijas krājbanku». Kā var bankai, kas atrodas «riska zonā» atļaut piekrāpt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības, uz valsts izsniegtās licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts «štelle» naudas izkrāpšanai vai reiderisms,» sašutumu neslēpa Elksniņš.

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl desmit miljonus latu, informē KPMG pārstāvis.

Kopumā KPMG fondam gada laikā pārskaitīti jau 110 miljoni latu.

NGF ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret fondu bija 336 miljoni latu, kas tagad sarukušas līdz 226 miljoniem latu.

NGF saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (tai skaitā, noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Bez kreditoru līdzdalības potenciālā investora piedāvātais finanšu ieguldījums Latvijas Krājbankā ir nepietiekams, līdz ar ko bankas maksātnespējas administratoram KPMG Baltics nav pamata rekomendēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) citu risinājumu kā bankrotu.

Savukārt FKTK 30 dienu laikā, t.i. ne vēlāk kā līdz šā gada 22. februārim, izlems par KPMG lēmuma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Ja Komisija lems par administratora pieņemtā lēmuma apstiprināšanu, KPMG būs jāpieņem lēmums par pieteikuma iesniegšanu tiesai, kas lems par bankas bankrota procedūras uzsākšanu, informē FKTK.

Pavisam tika vērtēti četri sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram. Diviem priekšlikumiem bija dažādi iesniedzēji, bet viens un tas pats investors. Diemžēl tā piedāvātais finanšu ieguldījums nebija pietiekams, lai banku sanētu. Turklāt tas prasīja arī būtisku valsts līdzdalību, tai skaitā pārvēršot lielākā bankas kreditora Noguldījuma garantiju fondaprasījumu pret Latvijas Krājbanku, kas izveidojies, izmaksājot garantētos noguldījumus bankas klientiem, ilgtermiņa parādzīmēs. Tādējādi neviens no piedāvātajiem sanācijas priekšlikumiem neatbilda visiem izvirzītajiem kritērijiem.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 15 miljonus latu. Kopumā fondam pārskaitīti jau 125 miljoni latu, informē KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

NGF ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 miljoni latu, kas tagad sarukušas līdz 211 miljoniem latu.

NGF saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir sekojoša: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Saeimā iesniegto priekšlikumu – paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem «čaulas» uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu.

FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā «ofšoru nodokļa» ieviešanā:

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks tiek pārnests uz plašāku klientu loku (rezidentiem).

Latvijas krājbanka, kuras darbība tika apturēta 2011. gada 21. novembrī, zaudējumi uz pērnā gada 31. decembri sasniedza 205,93 miljonus latu, bet maksātnespējas procesa izdevumi par astoņām dienām sasniedza 251,6 tūkstošus latu.

Zaudējumus galvenokārt veido papildus izveidotie uzkrājumi kredītiem, atlikumiem korespondentbanku kontos, kuri šobrīd nav atgūstami, ieguldījuma īpašumiem un pārdošanai turētiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī ieguldījumiem meitas sabiedrībās, skaidro Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics, kas Krājbankas darbības pārskatu no 2011. gada 23. decembra līdz 31. decembrim publicējis arī laikrakstā Latvijas vēstnesis.

Saskaņā ar pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli 2011. gada 31. decembrī, kā arī sniedz informāciju par atgūtajiem aktīviem, tai skaitā mantu, un maksātnespējas procesa izdevumiem par pārskata periodu, liecina, ka bankas kopējais aktīvu apjoms 31.decembrī bija 423,33 miljoni latu, kas ir par 40% mazāki, salīdzinot ar aktīvu apjomu 2011. gada vidū.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Noguldījumu garantiju fonds pēdējo gadu laikā, ņemot vērā vairāku Latvijā strādājošo banku problēmas, kas novedušas pie to darbības apturēšanas, ir krietni patukšots, un nu tajā palikuši vairs pāris desmiti miljonu eiro.

Lai arī tirgū strādājošās kredītiestādes fondā izdara regulāras iemaksas un izmaksātā nauda tiek atgūta no likvidētajām kredītiestādēm kā kreditorēm, šobrīd fondā esošās naudas apjoms ir ārkārtīgi mazs.

Jāatgādina, ka Noguldījumu garantiju fonds veidots, lai aizsargātu banku klientus no palikšanas bez naudas tādos gadījumos, kad kredītiestādes darbība tiek apturēta. Šādā gadījumā ikviens bankas klients – gan fiziska, gan juridiska persona – saņem atlīdzības izmaksas no fonda par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 tūkstošu eiro apmērā (kopējā summa, ja vienā bankā ir vairāki konti).

Visu rakstu lasiet 18. februāra žurnālā "Dienas Bizness".