Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators aktīvi cīnās, lai atgūtu vairāk nekā 100 miljonus latu, kas apķīlāti korespondējošos kontos dažādās ārvalstu bankās, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.
Ir ierosinātas gan civillietas, gan krimināllietas, atkarībā no katras konkrētās jurisdikcijas, lai naudu atgūtu. Šī nauda ir apķīlāta ārvalstu banku korespondējošos kontos Krājbankas bijušās vadības iespējamo pretlikumīgo darbību dēļ, skaidro FKTK, un, veiksmīgi atgūstot minētos naudas līdzekļus, iespēja norēķināties ar esošajiem bankas kreditoriem krietni pieaug. Šī gada novembrī bija vairāk nekā 4500 tiesvedības lietu.
Kopējie Krājbankas kreditoru prasījumi novembrī bija aptuveni 417 miljoni latu, neskaitot jau veiktos maksājumu Noguldījumu garantiju fondam (NGF) 90 miljonu latu apmērā.
Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.
Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai Noguldījumu garantiju fonds kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 tūkstošiem eiro.
Administrators aktīvi turpina darbu pie Krājbankas un tās meitasuzņēmumu piederošo īpašumu un citu aktīvu pārdošanas izsolēs. Šī gada novembrī atgūto līdzekļu apjoms no nekustamā īpašuma, kustamās mantas, meitas uzņēmumu pārdošanas un atgūtajiem kredītiem ir aptuveni 10,5 (kopā no maksātnespējas procesa sākuma 53,8) miljoni latu.