Negatīvāko scenāriju piepildīšanās gadījumā Latvijas valsts neiesaistīsies Latvijas Krājbankas glābšanā – pirmkārt, banka neesot uzskatāma par sistēmisku, bet otrkārt Latvijas amatpersonas uzskata, ka tagad Lietuvas valdībai pienācis rīkoties tāpat, kā savulaik, glābjot Parex Banku, rīkojusies Latvija.
To pēc otrdien notikušās valdības sēdes paziņoja gan Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja Irēna Krūmane, gan finanšu ministrs Andris Vilks.
I. Krūmane norādīja, ka Latvijas Krājbanka tikai daļēji atbilst sistēmiskas bankas pazīmēm, un tieši Lietuvas valdībai, kas pārņēmusi Snoras banku, kam pieder nepilni 70 % Latvijas Krājbankas akciju, būtu jāparūpējas par Latvijā esošās bankas kapitāla pietiekamības palielināšanu. Latvijas Krājbanka gan atbilstot sistēmiskas bankas pazīmēm pēc klientu skaita, tomēr tajā esošo noguldījumu apjoms veidojot vien aptuveni 5 % no noguldījumu kopapjoma, tādēļ Latvijas Krājbanka nekādā gadījumā neesot pielīdzināma pirms trim gadiem pārņemtajai Parex bankai.
Līdzīgu viedokli pauž arī Andris Vilks, norādot, ka Latvijas valsts, pārņemot Parex banku, veikusi arī šai bankai piederošās, Lietuvā strādājošās meitas bankas kapitāla palielināšanu.
A. Vilks un I. Krūmane pagaidām nesaskatot nekādas nepilnības FKTK īstenotajā Latvijas Krājbankas uzraudzības procesā – krāpšana esot uzskatāma par ekstremālu gadījumu, ko banku uzraugi nav varējuši konstatēt. Tas gan nekavēja A. Vilku visnotaļ kritiski izteikties par Lietuvas puses īstenoto banku uzraudzību – tieši Lietuvas pusei esot jāuzņemas atbildība par to, ka Latvija informāciju par iespējamām problēmām Latvijas Krājbankā saņēmusi novēloti.